Ierunājot Latvijas himnu, aicina palīdzēt mākslīgajam intelektam atpazīt latviešu valodu

Ikviens, kura dzimtā valoda nav latviešu, ir aicināts iesaistīties mākslīgā intelekta apmācībā, ierunājot Latvijas valsts himnu tīmekļa vietnē “Ierunā himnu”. Valodu tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” iesūtītos audioierakstus izmantos, lai veidotu iekļaujošu mākslīgā intelekta risinājumu latviešu valodas runas atpazīšanai.

“Tildes” mākslīgā intelekta biznesa attīstītājs Mārtiņš Sūna skaidroja, ka mākslīgā intelekta apmācība ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas nav iespējams bez kvalitatīviem un daudzveidīgiem datiem.

“Lai runas atpazinējs latviešu valodā spētu pilnvērtīgi atpazīt vienu no mūsu valsts simboliem – nacionālo himnu, tam ir nepieciešams tūkstošiem dažādu audio paraugu. Cilvēki himnas vārdus izrunā tik dažādi – atšķiras izloksnes, dikcija, balss tembrs, akcenti, kā arī akustiskā kvalitāte, un visi šie mainīgie faktori mākslīgajam intelektam jāņem vērā mašīnmācīšanās procesā,” pauda Sūna.

Projekts “Ierunā himnu” ir daļa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta, kurā tiks izstrādāts Latvijas pilsonības iegūšanas valodas prasmju un zināšanu pašpārbaudes elektroniskais rīks. Tas ļaus pilsonības pretendentiem pārbaudīt latviešu valodas prasmes, Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, kā arī Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas.

Plānotais rīks atbalstīs Latvijas pilsonības pretendentus, kuri gatavojas naturalizācijas eksāmenam, ļaujot viņiem ar mākslīgā intelekta programmas palīdzību novērtēt savas Latvijas valsts himnas zināšanas.

Avots: latviesi.com. Visu rakstu lasiet šeit.

Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā

giammarco-boscaro-zeH-ljawHtg-unsplash

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās  ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu  (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”).

Nesenajā 2017. gadā Rektoru padomes ģenerāldirektors Jānis Bernāts skaidri un pamatoti atzina: “[..] par prasībām rektoram nevarētu diskutēt, jo viņam būtu jāzina valsts valoda augstajā C1 līmenī.” Nekas nav mainījies. Turklāt iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas.

Nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus (ne vienmēr ir būtiski noteikt obligātu prasību zināt valsts valodu). Tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā (skaidrs, ka likumā iekļautā atruna par tulkošanu faktiski paliktu formālas izpildes līmenī; sociolingvistiski pētījumi liecina par latviešu slieksmi arī daudz vienkāršākās situācijās saskarsmē ar cittautiešiem pie pirmās izdevības atteikties no latviešu valodas) nozīmē, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru nenovēršami mainītos darba un dokumentācijas valoda, liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā.

Var apšaubīt, vai cilvēks, kas plāno iesaistīties Latvijas intelektuālās un akadēmiskās vides attīstīšanā, spētu to darīt efektīvi un kvalitatīvi, ja viņam līdztekus nav bijusi vēlme apgūt latviešu valodu, kas ir nosacījums patiesai klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā un pilnvērtīgai konteksta izpratnei, bet konteksta izpratne savukārt ir nosacījums kvalitatīvam, Latvijas specifiskajām vajadzībām un interesēm atbilstošam rektora darbam. Maz ticams, ka izcila personība, kas mērķtiecīgi iecerējusi darboties Latvijas augtākajā izglītībā, to izlemtu darīt vien rektora vakances līmenī un neizprastu valodas zināšanu nozīmi. Loģiska secība būtu ierašanās šeit akadēmiskā vai zinātniskā darbā, pakāpeniska situācijas apzināšana un valodas apgūšana, lai pēc tam pretendētu uz augstiem amatiem. Iespējas pilnvērtīgi mācīties valodu līdztekus intensīvajam rektora darbam būtu apgrūtinātas, turklāt, kā zināms, pusmūžā valodas apguve prasa ievērojamus pūliņus.

Rektors ir augsts, intelektuāli piesātināts un prestižs amats; rektors pilda ne vien tehniska rakstura administratīvus uzdevumus un rūpējas par attiecīgās iestādes kvalitatīvu darbu šaurā izpratnē, bet savā darbībā iemieso un attīsta Latvijas valstiskās un kultūras vērtības. Jāpiebilst, ka privāto augstskolu parasti šaurais, nišas darbības raksturs ir pavisam cits gadījums, ko nevar salīdzināt ar tiem uzdevumiem, kurus pilda valsts augstskolas.

Vēl viens solis virzienā uz atteikšanos no latviešu valodas akadēmiskajā jomā būtu arī zīmīgs un ārkārtīgi nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai – ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību. Tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. Ir bijuši daudzi mēģinājumi dažādās jomās ar dažādu argumentāciju priekšplānā izvirzīt angļu valodu kā prioritāru, ērtāku, izdevīgāku. Jāatzīst, ka šādi centieni atgādina nesenajā okupācijas laikā raksturīgos mēģinājumus visur iebīdīt krievu valodu un latviešu valodu klusi “izņemt” no dažādiem ikdienas lietojuma posmiem; toreiz sabiedrība protestēja un nepieļāva. Vienīgā atšķirība, ka krievu valodas vietā nākusi angļu valoda.

Pašreizējā situācijā, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā jau ir ievērojami pieaugusi un latviešu valodas lietotāji lavīnveidīgi paši ir pieslējušies angļu valodas izmantošanai profesionālajā darbībā un sadzīvē, īpaši rūpīgi jāapsver jebkurš lēmums, kas vēl vairāk pastiprina angļu valodas dominanci, bet otrā plānā atbīda latviešu valodu.

Augstāko izglītību ilgstoši novārdzina ar finansējuma nepietiekamību un strukturālām nepilnībām saistības problēmas. Šo iemeslu (nevis latviešu valodas zināšanu nosacījuma dēļ) augstskolas nespēj piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību (un turklāt ar latviešu valodas zināšanām), kas iegūta Latvijā vai labākajās ārvalstu universitātēs.

Un – vai gan varam iedomāties kādu citu mūsdienīgu, sevi cienošu valsti, kurā valsts augstskolu vadītu attiecīgo valsts valodu nezinošs rektors? Jāpiebilst, ka izslavēto Tartu Universitāti, ko labprāt piemin visdažādākajos kontekstos, vada igaunis.

Avots: LVportals.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valodas kā svešvalodas eksāmens ārzemēs? Īrijā iespējams, Francijā – ne

jeshoots-com--2vD8lIhdnw-unsplash

Trīs bērnu mamma Baiba jau 20 gadus dzīvo Dienvidfrancijā. Viņas vecākais, 17 gadus vecais dēls, uzturot dzīvu latviešu valodu, mammas mudināts, beidzot mācību iestādi Francijā, vēlējies kārtot eksāmenu latviešu valodā kā otro svešvalodu. Tomēr, kā Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21 gadsimts.” vēsta jaunieša mamma, nokārtot viņa mācību iestādē latviešu valodas eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu esot neiespējami.

“Visi trīs mani bērni dzimuši Francijā, bet es kā latviete, patriotiska būdama, kopš dzimšanas esmu mācījusi viņiem latviešu valodu. Mani bērni māk runāt latviski, dēls varbūt ar franču akcentu. Lasīt prot, runāt, protams, rakstīt mazliet grūtāk,” stāstīja Baiba. Viņas bērni valodu apgūst mājās, sarunājoties ar mammu latviski, neraugoties uz to, ka vīrs Baibai ir francūzis.

Sievietei un viņas bērniem ļoti aktuāls ir jautājums par latviešu valodas kā otrās  svešvalodas eksāmena kārtošanu. Vecākais dēls gada sākumā izteicis vēlmi, ka skolu beidzot, viņš gribētu kā otro svešvalodu kārtot latviešu valodas eksāmenu.

Baiba: “Es biju ļoti pārsteigta, ka nokārtot šādu eksāmenu nav iespējams. Es kā mamma biju šokā un mans dēls arī. Bēdīga jutās arī mana vecākā meita, sakot, kā tas var būt, ja gribam, bet iespēja nav dota.” Baiba nezina iemeslus, kāpēc viņas bērns nevar nokārtot latviešu valodas kā otrās svešvalodas eksāmenu mītnes zemē. Baiba gribētu šo jautājumu atrisināt, jo tā ir lieliska iespēja uzturēt dzīvu latviešu valodu vēl kādam, kurš dzīvo Francijā.

Tomēr, kā norāda Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, tad ikvienam, kurš vēlas kārtot latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, neraugoties uz to, kur dzīvojis, kur un kā mācījies, kā arī – cik vecs, ir iespēja eksāmenu nokārtot. Eksāmena oficiālais nosaukums ir “Valsts valodas prasmes pārbaude” un šis latviešu valodas eksāmens lielākoties nodrošināts Latvijā, un uz to var pieteikties jebkurš un, ja noorganizē pietiekami lielu eksāmena kārtotāju grupu, tad tāda iespēja pastāv arī mītnes zemē. Tikai tad noteikti jāsazinās ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļu.

Tomēr šī nav tā iespēja, uz kuru cer Baibas ģimene Francijā. Turpina Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja: “Ja runa ir par to, ka kādā no valstīm vēlas kārtot eksāmenu, ko atzīst konkrētā valsts, tas ir cits jautājums. Te

ir svarīgi noskaidrot, vai šo eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu atzīs konkrētajā valstī. Tas ir jautājums, kas jāskaidro mītnes zemē, konkrētās valsts izglītības sistēmā.”

Tā kā Francijas izglītības sistēmā nepiedāvā latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, tad, iespējams, ir vērts noskaidrot, kā šādu kārtību izdevies panākt Īrijā dzīvojošajiem latviešiem. Jo, kā zina teikt Laima Ozola – portāla “baltic-ireland.ie” galvenā redaktore, Īrijā dzīvojošie latvieši nu jau vairākus gadus kārto latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, turklāt par to iegūst vērtīgus kredītpunktus, un tieši tas mudina pastiprināti apgūt latviešu valodu.

“Mēs Īrijā esam priviliģētā situācijā, jo mums ir iespēja kārtot eksāmenu latviešu valodā un arī eksāmenu ”Valsts valodas prasmes pārbaude”. Abas atzīst Īrijas izglītības sistēma, un katra šī iespēja kalpo savam mērķi.

Ja jaunietis, beidzot vidusskolu, Īrijā kārto latviešu valodas eksāmenu, tas viņam dod punktus, kas palīdz iestāties koledžā.

Savukārt eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” arī palīdz iestāties koledžā, jo tas ir oficiāls dokuments, kas apliecina, ka latviešu valodu zina starptautiski atzītos līmeņos A1, A2 vai C2,” stāstīja Laima Ozola.

Nokārtots eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” noder, arī atgriežoties Latvijā. Šogad latviešu valodas eksāmenu Īrijā, vidusskolu beidzot, nokārtoja 60 skolēnu un, lai arī to sekmju rezultāti nav spīdoši, tas tomēr apliecina, ka valoda dzīvo un skolēni tajā spēj nokārtot eksāmenu.

Tomēr ir vēl kāda nianse – Īrijas izglītības sistēmā šī eksāmena rezultātus ņem vērā, bet,  stājoties kādā no Latvijas augstākajām mācību iestādēm, to vērā neņems.

Savukārt Francijā ir 30 valodas, kurās iespējams kārtot svešvalodas eksāmenu, tostarp lietuviešu un igauņu, bet ne latviešu. Latvijas Radio aptaujātie norāda, ka ir nepieciešamība abpusējām sarunām starp Latvijas un Francijas izglītības ministrijām un aicina Baibu no Francijas rakstīt iesniegumu, vēstuli, lūgumu šo jautājumu aktualizēt Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tālāk šo jautājumu varētu aktualizēt ministriju līmenī. Citādi Baiba viena pati, visticamāk, neizcīnīs šo tik ļoti svarīgo latviešu valodas jautājumu.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Šogad visi 9. klašu skolēni noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā

green-chameleon-s9CC2SKySJM-unsplash
Visi 9. klašu skolēni 2019./2020.mācību gadā noslēguma eksāmenus kārtos latviešu valodā, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos.

Grozījumi valsts pārbaudījumu norises kārtībā un noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību nosaka, ka 9. klašu skolēniem šajā mācību gadā eksāmenu, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos, gan materiāla valoda, gan arī eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda.

Skolēniem 9.klasē obligāti jākārto četri eksāmeni – mācībvalodā, matemātikā, vienā svešvalodā pēc izglītojamā izvēles (angļu, krievu, vācu vai franču) un Latvijas vēsturē.

Tomēr mazākumtautību izglītības programmu skolēniem papildus jākārto centralizētais latviešu valodas eksāmens.

Valsts izglītības un satura centrā (VISC) aģentūra LETA uzzināja, ka 2019./2020. mācību gadā centralizētos eksāmenus un eksāmenus plānots organizēt 2020.gada maijā un jūnijā. Lai paaugstinātu drošību eksāmena materiāla neizpaušanā, paredzēts valodu centralizētā eksāmena mutvārdu daļas materiāla piegādi papīra formātā aizstāt ar piegādi elektroniskā formā, rakstīšanas daļas laikā to ievietojot Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā.

Tāpat, lai optimizētu centralizēto eksāmenu darbu vērtēšanu, 2019./2020. mācību gadā plānots fizikas, ķīmijas, latviešu valodas un svešvalodu centralizēto eksāmenu darbu atsevišķu daļu vērtēšanu organizēt tiešsaistē, norādīja VISC.

Avots: Kasjauns.lv. Visu rakstu lasiet šeit.