IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību

IZM sola rūpēties par latviešu valodas ilgtspējību

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā.

IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju. Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem.

“Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Latviešu valoda ir mūsu nacionālās identitātes pamatiezīme,” pausts IZM pamatnostādnēs.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pauda, ka šodien apstiprinātās Valsts valodas pamatnostādnes ir pirmais dokuments, kurā konkrēti un skaidri pateikts, kāda ir valsts valodas loma. “Mums joprojām ir jārēķinās ar padomju okupācijas sekām visu Latvijas iedzīvotāju dzīvēs, tāpēc latviešu valoda ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem,” sacīja ministre.

Ministrijā norādīja, ka valsts valodas politikas virsmērķis 2021.-2027.gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.

Tāpat viens no svarīgākajiem mērķiem ir nodrošināt vēsturisko latviešu valodas paveidu – latgaliešu rakstu valodas attīstību, kā arī lībiešu valodas saglabāšanu.

Latvijas valodas politikas pārvaldībai būtiskākie nākamajā septiņgadē risināmie jautājumi bus nepietiekami augsts latviešu valodas prestižs atsevišķās sociolingvistiskajās grupās un jomās un latviešu valodas lietojumam nepietiekama valodas vide. Proti, IZM ieskatā, septiņu gadu laikā ir novēršamas padomju okupācijas sekas sabiedrības lingvistiskajā uzvedībā, tā skaitā krievu valodas nepamatota pieprasīšana darba ņēmējiem, kas rada lingvistisko diskrimināciju darba tirgū.

Pie svarīgajiem aspektiem IZM norāda arī nepietiekamo finansiālo atbalstu latviešu valodniecības jomas ilgtspējai un konkurētspējai. Savukārt, mainoties tautskaites principiem un pārejot uz datu ieguvi no valsts reģistriem, vairs netiek uzkrāta vēsturiskā statistika par latviešu valodas izplatību un valsts iedzīvotāju dzimto un citu valodu prasmi visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to IZM apņemas nodrošināt normatīvā bāze un rast tehniskus risinājumus, lai netiktu pārtraukta šo aktuālo datu regulāra ieguve un pilnvērtīgi varētu vērtēt un salīdzināt dinamikā valsts valodas izplatību Latvijā.

Avots: Tvnet.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Ierunājot Latvijas himnu, aicina palīdzēt mākslīgajam intelektam atpazīt latviešu valodu

Ikviens, kura dzimtā valoda nav latviešu, ir aicināts iesaistīties mākslīgā intelekta apmācībā, ierunājot Latvijas valsts himnu tīmekļa vietnē “Ierunā himnu”. Valodu tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” iesūtītos audioierakstus izmantos, lai veidotu iekļaujošu mākslīgā intelekta risinājumu latviešu valodas runas atpazīšanai.

“Tildes” mākslīgā intelekta biznesa attīstītājs Mārtiņš Sūna skaidroja, ka mākslīgā intelekta apmācība ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas nav iespējams bez kvalitatīviem un daudzveidīgiem datiem.

“Lai runas atpazinējs latviešu valodā spētu pilnvērtīgi atpazīt vienu no mūsu valsts simboliem – nacionālo himnu, tam ir nepieciešams tūkstošiem dažādu audio paraugu. Cilvēki himnas vārdus izrunā tik dažādi – atšķiras izloksnes, dikcija, balss tembrs, akcenti, kā arī akustiskā kvalitāte, un visi šie mainīgie faktori mākslīgajam intelektam jāņem vērā mašīnmācīšanās procesā,” pauda Sūna.

Projekts “Ierunā himnu” ir daļa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta, kurā tiks izstrādāts Latvijas pilsonības iegūšanas valodas prasmju un zināšanu pašpārbaudes elektroniskais rīks. Tas ļaus pilsonības pretendentiem pārbaudīt latviešu valodas prasmes, Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, kā arī Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas.

Plānotais rīks atbalstīs Latvijas pilsonības pretendentus, kuri gatavojas naturalizācijas eksāmenam, ļaujot viņiem ar mākslīgā intelekta programmas palīdzību novērtēt savas Latvijas valsts himnas zināšanas.

Avots: latviesi.com. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodas likumi, kuri būtu jāzina visiem latviešiem jeb biežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā

nick-morrison-FHnnjk1Yj7Y-unsplash

Vai zini kādas ir visbiežāk pieļautās kļūdas latviešu valodā?

Saikļa “ka” un apstākļa vārda “kad” nepareiza lietošana – apstākļa vārds “kad”, ievadot palīgteikumu, jālieto, ja runa ir par laiku, savukārt saiklis “ka” nekad neievada laika apstākļa palīgteikumu (Es zinu, kad man jāizdara. Es zinu, ka man jāizdara.).

“Tā kā” ir cēloņa saiklis, šā saikļa vietā nedrīkst lietot neliterāro “par cik” (Tā kā spīdēja saule, bija silti). Ar saikli “tā kā” ievadītais palīgteikums vienmēr atradīsies pirms virsteikuma. “Tā ka” ir seku saiklis (Lija lietus, tā ka palikām mājās).

Vārdu “papildu” lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem (Papildu pienākumi, papildu slodze). Savukārt vārds “papildus” ir apstākļa vārds, kas parasti tiek lietots kopā ar darbības vārdu (Papildus rosīties, papildus skraidīt).

“Kā” un “nekā” lietojums salīdzinājuma teikumos – pareizi lietot darbības vārda apgalvojuma formu + “nekā” (Vairāk nekā 380 dalībnieku) vai darbības vārdu nolieguma formā + “kā” (Ne vairāk kā 380 dalībnieku), resp., teikumā jābūt vismaz vienam “ne”.

“Nākamais” ir tāds, kas ir nākamais pēc kārtas (Nākamais gājiens, nākamā pietura). “Nākošais” ir tāds, kas virzās, iet, nāk pretim (Pretim nākošais suns).

Ja personas vietniekvārds “jūs” lietots, lai privātā sarunā (vēstulēs, iesniegumos, e-pastos) aizstātu personas vārdu un izrādītu īpašu cieņu, vietniekvārds būtu lietojams ar lielo burtu. Ja ar “jūs” tiek uzrunātas vairākas personas, vietniekvārds lietojams ar mazo sākumburtu.

Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājuma palīgteikumu, tad to no salīdzināmās daļas atdala ar komatu (Bija jāstrādā vairāk, nekā biju plānojis). Ja vārds “nekā” ievada salīdzinājumu (ne palīgteikumu), tad pirms tā komats nav jāliek (Man bija jāstrādā vairāk nekā tev.)

“Citāds”, “citādāks”, “savāds” un “savādāks” – Šie ir apstākļa vārdi: divi pamata pakāpē, divi darināti pārākajā pakāpē ar piedēkli -āk-. Vārdiem “savādi” un “citādi” ir dažādas nozīmes, tie nav sinonīmi (parasti viss, kas ir dīvains, ir arī atšķirīgs, savukārt ne viss, kas ir atšķirīgs, ir dīvains, tāpēc šī saikne abos virzienos nav viens un tas pats). “Savādi” nozīmē “dīvaini”, “jocīgi”, savukārt “citādi” nozīmē “citā veidā”.

Ja vienlīdzīgus teikuma locekļus saista saikļi bet, kā arī, tomēr, taču, toties, ne, nevis, kaut gan, lai gan, kaut arī, lai arī, tad šo saikļu priekšā vienmēr ir liekams komats.

Ar pieturzīmi no paskaidrojošajiem vārdiem no abām pusēm atdala: starp citu, piemēram, proti, tas ir, respektīvi (izņemot gadījumus, kad pilda saikļa “vai” funkcijas), īsāk, konkrētāk, pareizāk, precīzāk, var teikt, var sacīt, vārdu sakot, jāsaka, citiem vārdiem, iespējams, protams, visticamāk, šķiet, domājams, nenoliedzami, bez šaubām.

Savrupinājumos no paskaidrojošajiem vārdiem neatdala: galvenokārt, īpaši, it sevišķi, parasti, retāk, biežāk, patiesībā, tā sauktais, tā saucamais, to starpā, vairāk, vismaz, arī, pat, sevišķi, jo sevišķi, to skaitā, tostarp, visvairāk, mazāk, savukārt, diemžēl, sakarā ar, saistībā ar, acīmredzot, acīm redzot, saskaņā ar, salīdzinājumā ar, atkarībā no, atbilstoši (kam).

Izsauksmes vārdu “lūdzu” lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu bezpersoniskā formā, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi. (Lūdzu, piecelieties!) Izsauksmes vārdu “lūdzu” atdala ar komatu un to parasti lieto izsaukuma teikumā, kur darbības vārds lietots pavēles izteiksmē.
Savukārt darbības vārda “lūdzu” 1. personas forma teikumā saistās vai nu ar darbības vārda nenoteiksmi (Lūdzu piecelties), vai ar lietvārdu akuzatīvā (Lūdzu klusumu. Nepareizi- lūdzu, klusumu).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nereti, kad ir nepieciešams lietot darbības vārda īstenības izteiksmi (-at, -āt), tiek lietota pavēles izteiksme ar izskaņu -iet, un otrādi (Ienāciet istabā! Kā jūs domājat? Nepareizi- Lūdzu, ienākat istabā!).

Tiek lietotas nepareizas vietniekvārdu locījumu formas “pie tevīm”, “pie manīm” (Pie tevis, pie manis).

Viena no kļūdām ir darbības vārdu izteiksmju nepareiza lietošana. Nevis “man ir jācep pīrāgus”, bet gan “man ir jācep pīrāgi”.

Avots: Pedagogs.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs

james-pond-1qkyck-UL3g-unsplash

Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. 

Berlīnē valodu māca pat caur animāciju

Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad pašas meitai apritējuši trīs gadi.

„Sāku meklēt, kur Berlīnē mana meita varētu apgūt latviešu kultūru un tradīcijas, un atklāju, ka ir nodibināta latviešu skoliņa. Mani uzreiz aicināja, lai es nāku. Un tad tā pamazām mani ievilka, sakot, – ak tā, tev ir pedagoģiskā izglītība -, un tā tas aizgāja. Šobrīd vadu radošās nodarbības jauniešu grupai un strādāju arī ar vidējo jaunāko grupu, un uz manām nodarbībām jātaisa saraksts, kurš iekļūst telpā, jo es mēģinu radoši mācīt valodu,” Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāj skolotāja.

Ievas veiksmes stāsts ir fakts, ka viņa studējusi tehnoloģijas un ir zinoša to pielietošanā, arī valodu apguvē, līdz ar to  viņa savās mācību stundās, tostarp apgūstot latviešu valodu, spēj pieiet radoši un aizraut bērnus valodas mācībās pat neiedomājamos veidos.

„Ikdienā es strādāju ar jaunām dizaina tehnoloģijām un tā varu apvienot latviešu kultūras mantojuma apgūšanu ar citu skatupunktu un padarīt mūsdienīgākas pasniegšanas metodes,” stāsta Ieva un atklāj, ka arī, piemēram, mācot par kādu Latvijas mākslinieku, cenšas bērnus iesaistīt šīs mākslas apgūšanā.

Lielākais Ievas veikums Berlīnes skolā ir animācijas filmas “Viens zemnieks brauc uz mežu” izveidošana. Tās pamatā ir latviešu tautas rotaļa ar tādu pašu nosaukumu. Animācijas filma ir Berlīnes Latviešu skolas pusaudžu grupas lielākais šī gada projekts, kas pirmizrādi piedzīvojusi šogad 15. jūnijā, bet tā ir tikai pirmā daļa, jo turpinājums sekos.

“Lai saņemtos veidot animācijas filmu, vajadzēja pusotru gadu, proti, tik ilgs bija sagatavošanās process,” stāsta skolotāja. Filmēšana ilgusi vienas Lieldienu brīvdienas, ko bērni pavadījuši ar viņu. Vispirms labā kvalitātē ierakstījuši dziesmu, veidojuši lelles un dekorācijas.

“Katrai lellei izstrādājām dzīves gājumu, jo latviešu tautas dziesmā “Zemnieks brauc uz mežu” tas nebija tikai zemnieks un tikai brauc uz mežu. Zemnieks ņem sievu, bērni pērk internetā un viņiem ir kaķis, kurš ir veģetārietis un neēd gaļu. Tādējādi mēs animācijas filmā, kas balstīta uz latviešu tautas dziesmu, ievijām visu, kas ir aktuāls bērniem, kuri dzīvo 21. gadsimta Vācijā. Tas viss bija bērnu izdomāts, lai latviešu tautasdziesmu pārnestu uz mūsdienu vidi,” klāsta Ieva.

Tas ir veids, kas strādā, Latvijas Radio atzīst citas skolotājas. Skolā valodu apgūst ļoti dažādi, dejojot, dziedot, praktiski strādājot.

Valstīs un kontinentos atšķiras mācību metodes 

“Skola gan Amerikā, gan Austrālijā atšķiras no Eiropas jaunajām skolām, kaut gan arī te ir skolas ar senām tradīcijām, kā Londonas un Stokholmas latviešu skolas. Tās atšķiras ar tradīcijām un vecāku motivētību. Austrālijā un Amerikā joprojām priekšmetus apgūst pa priekšmetiem, ir latviešu valoda, ir vēsture, ģeogrāfija. Bet Eiropas skolās to apgūst integrēti un radoši, kopā dažādus priekšmetus,” Latvijas Radio stāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Tomēr, lai saņemtu Latvijas valsts finansējumu, ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām.

Pēc aģentūras novērojumiem vismaz pusē ārzemju latviešu skolās skolotāji nemaz nav pedagogi, līdz ar to ārkārtīgi būtiski esot sagatavošanas kursi un mācību materiāli. Tomēr viņa uzsver, ka ne visas skoliņas varēs ar to nodarboties un ļoti vērtīga ir kaut tikai tradīciju saglabāšana.

Kā norāda Austrālijas un ASV skoliņu pārstāves, tad valodas mācībā un apguvē gramatikas mācīšanai ir svarīga loma. Piemēram ASV, Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolā latviešu valodas gramatikas stundas notiek no rītiem, kamēr galvas vēl svaigas. Valodu apgūstot arī tie latvieši, kuri ārpus Latvijas dzimuši trešajā paaudzē.

Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Moora Latvijas Radio atklāj, ka Austrālijā valodu māca pat caur sportu un skoliņas uzturēšanā piedaloties teju visi.

“Visi kaut kur pieliek roku – vai nu virtuvē vai vada dejošanu. Tiešām visi piestrādā. Mums ir viena ārste, kas nāk un parāda ķermeņa daļas, un tad sataisa kaulus ar bērniem. Tiešām ļoti forši,” stāsta Moora un atklāj, ka mācību dienās, piemēram, par pusdienām gādā bērnu tēvi, kas gatavo garšīgus un latviskus ēdienus. Moora pati vadot projekta nodarbības, un šobrīd aktuāla esot Lāčplēša iepazīšana.

Berlīnē latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni. Ņūdžersijā latviešu skoliņā – 50 skolēnu, bet Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā.

Avots: Lsm. Visu rakstu lasiet šeit.

Kur plašajā pasaulē māca runāt latviski

gints-gailis-1480990-unsplash

Photo by Gints Gailis on Unsplash

Varam apgūt kaut visas pasaules valodas, tomēr mūsu dzimtā – latviešu – valoda ir un būs vissvarīgākā. Kā to nosargāt vairāku tūkstošu citu valodu vidū? Kā šajā globalizācijas laikmetā to saglabāt dzīvu ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē?

Ikdiena šobrīd nav iedomājama bez interneta. Bet, izrādās, informācijas latviešu valodā internetā ir mazāk nekā 0,1%. To apliecināja Eiropas Komisijas finansētā pētījuma “Latviešu valoda digitālajā laikmetā” rezultāti. No 30 valodām 21 valodas pastāvēšana digitālajā vidē ir apdraudēta. Latviešu, lietuviešu, islandiešu un maltiešu valodu situācija šajā ziņā ir vissliktākā, jo šajās valodās nav pietiekami plaša tehnoloģisko resursu klāsta – programmatūru, kas apstrādā cilvēka runātu vai rakstītu valodu, piemēram, mākslīgās balsis automašīnu navigācijas sistēmās, interaktīvie asistenti viedtālruņos, semantikas analīzes iespējas, mašīntulkošanas sistēmas u. tml.

– No visām pasaules valodām jauno tehnoloģiju vidē labs stāvoklis ir tikai angļu valodai. Latviešiem nav iemesla panikai vai bezcerībai, bet, ja digitālās vides attīstībā latviešu valodā nenotiks pētījumi un neieguldīs līdzekļus, pēc pieciem gadiem varam būt krietni atpalikuši daudzās jomās. Jau šobrīd lielās valodas ir mums tālu priekšā, piemēram, mašīntulkošanā, runas atpazīšanā u. c. jomās. “Google” gan piedāvā mašīntulkošanu, bet šis tulkojums ir diezgan zemā līmenī. Runas atpazīšanas programmas ir ļoti attīstītas lielajās valodās, kur ir liels noieta tirgus. Dators pieraksta, ko cilvēks runā, saliek komatus, izlabo drukas kļūdas, ja nepieciešams, tekstu pārtulko un atskaņo citā valodā. Angliski, vāciski un franciski runājošajās zemēs šīs tehnoloģijas attīstītas jau tik tālu, ka pakāpeniski zūd vajadzība pēc tulkotāja.

Latviešu valoda ir interesanta ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību ļaudīm. Ārpus mūsu valsts latviešu valodu var apgūt 27 pasaules augstākās izglītības iestādēs ASV, Austrijā, Čehijā, Francijā, Igaunijā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Ukrainā, Vācijā un Zviedrijā. Latviešu valodas aģentūra (LVA) finansiāli atbalsta septiņas no tām – Vīnes, Prāgas Kārļa, Brno Masarika, Tallinas, Tartu, Vašingtonas un Pekinas svešvalodu universitāti. Savukārt visām 27 augstākās izglītības iestādēm regulāri sūta jaunākos LVA izdevumus – mācību līdzekļus, metodiskos materiālus, vārdnīcas u. c. Pēc iespējas LVA atbalsta arī latviešu valodas popularizēšanu citās ārvalstu augstskolās, kurās var mācīties latviešu valodu.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā saglabāt latviešu valodu jauktā ģimenē. Ungārijā dzīvojošās Annas Sebokas pieredze

farzad-mohsenvand-704474-unsplash

Photo by Farzad Mohsenvand on Unsplash.com

Lielais emigrācijā dzīvojošais latviešu skaits rosina domāt par valodas saglabāšanas jautājumiem. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Īpaši sarežģīti šo jautājumu risināt jauktās ģimenēs, kur ikdienā tiek runāts vairākās valodās.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Lielbritānijā, Īrijā un Vācijā ir lielākās latviešu emigrantu sabiedrības. No tā izriet svarīgi jautājumi: kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Anna Seboka uzaugusi Beļģijā, viņas māte ir latviete, tēvs ungārs. Pašreiz Anna dzīvo Budapeštā, laikā no 2011. līdz 2013. gadam dzīvoja Rīgā, bet bērnībā Anna katru gadu pavadīja mēnesi Latvijā ar vecmammu. Annai ir 29 gadi, viņa strādā par fotogrāfi.

Anna skaidro: “No dzimšanas mana māte ar mani runāja latviski, un vienlaicīgi es mācījos no tēva ungāru valodu. Ungāru valoda bija tā, kurā mēs visa ģimene sarunājāmies. Ar māsu mēs runājām abās valodās.”

Bērnībā Latvijā pavadītās vasaras viņai deva iespēju justies savienotai ar valsti un valodu. Briselē kā padsmitniece viņa gāja uz latviešu skolu nedēļas nogalēs. Anna tekoši runā latviski, var ikdienas tekstus uzrakstīt bez problēmām.

“Man ir svarīgi uzturēt latviešu valodu – tā ir daļa no manis un man dod piederības sajūtu.”

Viņa nākotnē gribētu, lai bērni runā latviski, lai viņiem būtu zināšanas par latviešu kultūru. Annas stāsts ir veiksmīgs: viņa tekoši runā un raksta gan latviski, gan ungāriski.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit

LSM: Kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs?

girls on desk looking at notebook

Valodu apguve bērniem. Foto: WordPress

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Divvalodības priekšrocības

Pētījumi liecina, ka divvalodība ir labvēlīga bērnu attīstībai un nākotnei. Bērni, kas runā vairākās valodās, kļūst labāk informēti par dažādām kultūrām, citiem cilvēkiem un citiem viedokļiem. Viņi bieži ir labāki lasītāji, un parasti viņiem ir vieglāk apgūt citas valodas. Divvalodība  dod bērniem vairāk nekā divas valodas! Pētījumi arī liecina, ka citas valodas apgūšana var būt ieguvums vēlākā dzīvē, kavējot demences simptomu rašanos un palēninot kognitīvo novecošanu. Šie ieguvumi pastāv, pat ja cilvēki mācās jaunu valodu vēlāk dzīvē.

Ieteikumi:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit