Latviešu valodā var pateikt visu

100+ Open Book Pictures & Images | Download Free Photos on Unsplash

Latviešu valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugošo angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arī latviešu nevēlēšanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece GUNTA KĻAVA. Viņa uzsver: “Tieši lingvistiskās attieksmes jautājums pašlaik ir aktuālākais latviešu valodas noturībā.”

  • Vairāk nekā 7 000 pasaules valodu pulkā lielākā daļa no tām atrodas uz izzušanas robežas, un tieši simboliskā valodas loma un valodas runātāju apziņa par tās vērtību ir galvenais nosacījums tam, ka valoda tiek saglabāta;
  • Valodas dzīvotspējā ir būtiski divi lieli un ietilpīgi aspekti: valodas prasme un valodas lietošana. Abi darbojas savstarpējā mijiedarbībā atbilstoši dažādiem pamatā ārpus valodas esošiem apstākļiem – politiskiem, ekonomiskiem, vēsturiskiem utt.;
  • Kā liecina Latviešu valodas aģentūras pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem;
  • Būtiskākā joma, ko cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, min kā visefektīvāko savas latviešu valodas prasmes uzlabošanai, ir darba vide. Savukārt jaunākās paaudzes grupā – izglītība;
  • Līdzās pilnvērtīgam valodas lietojumam visās jomās, sākot ar saziņu kioskā un beidzot ar daiļliteratūru, valodas attīstības kontekstā mūsdienu pasaulē globāli priekšnosacījumi ir valodas klātesamība digitālajā, tehnoloģiju pasaulē;
  • Mūsdienās valodas kvalitātes aspektu izjūtam īpaši spēcīgi, jo tik daudz sliktu tekstu, valodas garam un sistēmai neatbilstošu, nabadzīgu un gramatiski kļūdainu tekstu (gan mutisku, gan rakstisku), kā tas ir pieejams mūsdienās tieši tehnoloģiju attīstības dēļ, nebija pirms digitālā laikmeta;
  • Latviešu valodā, tāpat kā jebkurā citā valodā, var pateikt visu, kas tās runātājiem ir nepieciešams, bet jautājums ir par to, vai cilvēks latviešu valodu prot pietiekami labi. Tādējādi atgriežamies pie dzimtās valodas prasmes pilnveides visu mūžu – arī dzimto valodu cilvēks mācās, un tas ir nebeidzams process.

Avots: lvportals.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē.

Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts valodas centra darbību 30 gadu laikā. Vineta Ernstsone savā rakstā sniegusi plašu informāciju par valsts valodas politikas plānošanas procesu, raksturojot dokumenta „Valsts valodas politikas pamatnostādnes” saturu, plānošanas kontekstu un izpildes procesu laikā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Savukārt Gunta Kļava aplūkojusi Latviešu valodas aģentūras veiktās sociolingvistiskās situācijas analīzes rezultātus, sniedzot pārskatu par galvenajām tendencēm, kas atspoguļo, kā mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmes mūsdienu pasaulē.

Otrā krājuma sadaļā Andra Kalnača veltījusi rakstu latviešu valodas gramatiskās sistēmas pārmaiņām un to normēšanas analīzei. Solvita Matvejeva pievērsusies jauniešu valodas lietojumam, savukārt Aiga Veckalne pētījusi un apkopojusi valodniecībai veltītos raidierakstus pasaulē un Latvijā. Pēteris Vanags sniedzis padziļinātu ieskatu par uzrunas formu tu/jūs šķīruma attīstību un mainību latviešu valodas vēsturē, piedāvājot arī salīdzinājumu ar uzrunas formām citās valodās.

Trešā krājuma sadaļa veltīta īpašvārdiem. Pievēršoties vietvārdiem, Laimute Balode aplūkojusi Latvijā sastopamos no citām valstīm pārņemtos jeb eksotiskos vietvārdus,  savukārt Sanda Rapa analizējusi mūsdienu jaunos vietvārdus. Citvalodu īpašvārdu atveidei veltīti trīs raksti, precizējot atveidi no islandiešu, nīderlandiešu un arābu valodas.

Krājumu papildina valodas konsultācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī jauniešu leksikas vārdnīciņa.

Rakstu krājumā aplūkotas aktualitātes un jauninājumi, kas raksturo latviešu valodas daudzveidību, ieskicētas mūsdienu tendences, skarti diskutējami jautājumi, kā arī sniegti lietderīgi ieteikumi ikvienam, kas vēlas dziļāk un plašāk iepazīt latviešu valodu un pilnveidot tās lietojuma kvalitāti.

Avots: LVA. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā.

Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.

Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.

“Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!”

“Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā,” atzina Levits.

“Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.”

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, kur interesenti varēs rakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk salīdzinātu savu veikumu ar oriģināltekstu. Vienlaikus diktāts tiks translēts arī Latvijas Televīzijā un tīmekļvietnē LSM.lv, kur tiks nodrošināts surdotulkojums, lai diktātā varētu piedalīties arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie. Diktātam atkārtoti ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Savukārt precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

15. oktobris kā diktāta norises diena izvēlēts, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena atzīta par Valsts valodas dienu.

Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt gan anonīmi, gan norādot savu vārdu, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, e-pastā saņems hipersaiti uz izlabotu darbu pēc pasākuma norises. Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā zināmi ļaudis. Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs  Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Pērn diktātā piedalījās vairāk nekā 2500 cilvēki no 47 dažādām valstīm, no tiem 12 dalībnieki diktātu uzrakstīja teicami, savukārt augstākais kļūdu skaits vienā darbā bija 122.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

«Vieglā valoda» – vienkārši par dažkārt sarežģīto

Svešvārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslīd garām svarīgas un, iespējams, ļoti noderīgas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazīst terminu „vieglā valoda” – tas ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” vadītāja un viena no vieglās valodas aizsācējām Latvijā Gunta Anča pastāstīja, ka vieglās valodas ideja aizsākās jau ļoti sen Skandināvijas valstīs, un pamatdoma bija tāda, ka vieglā valoda tiek gatavota cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

“Jo sabiedrība saprata, ka šie cilvēki varētu labāk sekot līdzi lietām, ja šī informācija būtu sagatavota viņiem saprotamā veidā. Un tad, kā tas bieži notiek ar lietām, kas ir veidotas kādai vienai īpašai cilvēku grupai…piemēram, kā televīzijas pults, ko mēs gatavojām cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet tagad neviens vairs nevaram iedomāties savu dzīvi bez tās, tieši tāpat notika ar vieglo valodu. Vienā brīdī cilvēki pamanīja, ka šo vieglo valodu arvien vairāk sāk izmantot arī citi,” sacīja Anča.

Vieglo valodu strauji iecienīja arī bērni, gados veci cilvēki un cittautieši, kas vēl tikai mācījās, piemēram, zviedru vai dāņu valodu.

Kādi tad ir vieglās valodas pamatprincipi? Īsi, vienkārši teikumi, nekādas liekvārdības un birokrātisku samudžinājumu.

„Pamatdoma ir saprast, ko mēs gribam pateikt. Tad šo domu izteikt īsi un ar vārdiem, kas ir saprotami ikvienam, nevis mēģinot tos ietērpt skaistos svešvārdos, kas mums arī ļoti patīk,” paskaidroja Anča.

Izklausās vienkārši, bet tā ir veca patiesība, ka uzrakstīt vai izstāstīt kaut ko vienkāršiem vārdiem nemaz nav tik viegli. Anča zina stāstīt, ka, piemēram, Zviedrijā, no kuras „Sustento” aizguvis ideju par vieglo valodu, ir sava vieglās valodas organizācija ar pamatīgu apgrozījumu, kas ik gadu tulko un izdod vairākus simtus grāmatu vieglajā valodā, izdod iknedēļas avīzi, apmāca citus par vieglās valodas principiem. Naudu saņem no projektiem un arī no valsts.

Avots: LSM. Pilno rakstu skatīt šeit.

Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas

Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā “Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015” secinājusi Latviešu valodas aģentūra.

Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus.

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas zināšanas var uzlabot nevis ar normatīvajiem aktiem, bet gan biežāk tajā runājot.

“Šķiet, ka ir pienācis tas brīdis, ka tik lielā mērā mēs vairs nevaram noteikt valodas situāciju ar kaut kādiem juridiskiem likumiem vai noteikumiem, bet šoreiz ir jāskatās arī indivīda līmenī –

kāda ir mana atbildība, vai es lietoju, vai nelietoju valodu ikdienā. Kādu valodu es izvēlos saziņā plašsaziņas līdzekļos vai saziņā ar darba kolēģiem.

Te nu grēkojam droši vien visi, tajā skaitā arī latvieši, jo latviešu valodu, valsts valodu, neviens nevar iemācīties runāt, ja mēs to ikdienā nelietojam un neizmantojam saziņā ar citiem,” sacīja Vītola.

Avots: LSM, pilno rakstu lasīt šeit

Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā

Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un kopēji. Tādas personības ir labi zināmas arī latviešu nācijas vēsturē. Būtiska iezīme, ka mūsu rakstu valodas agrīnajā laikmetā līdz pat 19. gadsimta vidum gandrīz visi latviešu valodas veidotāji nāca nevis no latviešu pašu vidus, bet no vācu izcelsmes garīdznieku loka.

17. gadsimta pirmajā pusē un vidū izceļas divi vīri, bez kuru devuma latviešu valoda, kādu to lietojam rakstos un arī runā mūsdienās, noteikti izskatītos citāda. Šie vīri ir Georgs Mancelis (Georg Mancelius, 1593—1654) un Kristofs (saukts arī Kristofors) Fīrekers (Christoph Fürecker, ap 1612—ap 1685). Viņi abi ir dzimuši zemgalieši – Mancelis no Mežmuižas (tag. Augstkalne), Fīrekers no Neretas; abi – no mācītāju ģimenēm; abi – bijuši Tērbatā – Mancelis kā draudzes mācītājs un ģimnāzijas, tad universitātes mācībspēks, Fīrekers – kā students.

Abu darbinieku veikumu vairākos aspektos var apzīmēt ar vārdu “pirmais”. Mancelis ir sastādījis pirmo vācu-latviešu vārdnīcu “Lettus” ar tematisko daļu “Phraseologia Lettica” un desmit sarunu paraugiem (1638). To var uzskatīt arī par pirmo latviešu valodas mācībgrāmatu. Viņš ir arī radījis pirmos oriģinālos prozas tekstus latviešu valodā – jau minētās desmit sarunas, kā arī plašo sprediķu grāmatu “Lang=gewünschte Lettische Postill” trīs daļās (1654). Fīrekers savukārt ir sastādījis pirmo latviešu-vācu vārdnīcu, kas gan palikusi manuskriptā, tomēr ietekmējusi nākamo vārdnīcu autorus.

Taču ne tikai kā “pirmie” Mancelis un Fīrekers ir nozīmīgi latviešu valodas un kultūras vēsturē. Viņi abi ir arī būtisku pagriezienu veicēji. Līdz ar Manceļa rakstiem latviešu rakstos nostiprinās vidus dialekta zemgaliskās izloksnes kā valodas pamats, precīzāk tiek apzīmētas vārdu galotnes, patskaņu garums, kā arī ieviesti jauni apzīmējumi tādām savdabīgām latviešu valodas skaņām kā ļ, ņ, ŗ. Fīrekers šos uzlabojumus papildina ar līdzskaņu ģ, ķ apzīmējumiem, kā arī piedāvā garos patskaņus līdzīgi kā minētos līdzskaņus apzīmēt ar burta pārsvītrojumu. Pēdējais ierosinājums laikabiedriem gan šķiet pārāk radikāls, tāpēc neieviešas. Fīrekers arī pirmais lieto jumtiņu virs patskaņa lokatīva galotnē. Šie Manceļa un Fīrekera jaunievedumi līdz ar nelieliem precizējumiem 17. gadsimta nogalē, kā arī 19. gadsimta otrajā pusē tiek lietoti latviešu rakstībā līdz pat t.s. vecās drukas izmantojuma beigām 20. gadsimta vidū. Fīrekera mantojums ir arī latviešu valodas gramatikas apraksts, ko izdod Adolfijs kā “Erster Versuch Einer kurtz=verfasseten Anleitung zur Lettischen Sprache” (1685). Protams, Fīrekers ir minams arī kā nozīmīgs latviešu garīgo dziesmu (vairāk nekā 180) tulkotājs, latviešu dzejas tradīciju aizsācējs.

Raugoties atpakaļ mūsu vēsturē, redzam, ka Manceļa un Fīrekera devums ir viens no pamatakmeņiem latviešu rakstu valodas ēkā. Tāpēc, kamēr vien mums rūpēs mūsu valoda, abu dižo zemgaliešu piemiņu paturēsim godā un cieņā.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Speciālista ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš

Bagāta ir ne vien latviešu ēdienkarte, bet arī valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. Latviešu frazeoloģismiem radoši vietnē Facebook piegājis lietotājs Mārtiņš, kurš izveidojis humoristisku latviešu valodas frazeoloģismu ēdienkarti. 

Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādīta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arī īpašu ēdienu bērniem.

Frazeoloģisms ir leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu (Latviešu literārās valodas vārdnīca 1972.-1996). Frazeoloģismus neuztver tieši, bet gan pārnestā nozīmē, kas ir jāapgūst.

Tā, piemēram, ēdienkartē atspoguļotais knapsieriņš patiesi ir gan ēdiens – žāvēts sieriņš ar sāli un ķimenēm, bet frazeoloģismu pasaulē par knapsieriņiem dēvē sīkus vai raksturā vājus cilvēkus.

Avots: receptes.tvnet.lv. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Midsummer Holidays Are Important In Northern Europe – Sweden, Denmark, Norway, Finland, Estonia, Latvia and Lithuania

Collage_Midsummer

In the Baltics –  EstoniaLatviaLithuania and Quebec (Canada), the traditional Midsummer day, June 24, is a public holiday. So it was formerly also in Sweden and Finland, but in these countries it was, in the 1950s, moved to the Friday and Saturday between June 19 and June 26, respectively.

European midsummer-related holidays, traditions, and celebrations are pre-Christian in origin. They are particularly important in geographic Northern Europe – Sweden, Denmark, Norway, Finland, Estonia, Latvia and Lithuania – but is also very strongly observed in Poland, Russia, Belarus, Germany, Netherlands, Ireland, parts of the United Kingdom (Cornwall especially), France, Italy, Malta, Portugal, Spain, Ukraine, other parts of Europe, and elsewhere – such as Canada, the United States, Puerto Rico, and also in the Southern Hemisphere (mostly in Brazil, Argentina and Australia), where this imported European celebration would be more appropriately called “Midwinter”.

swedish-midsummer

Midsummer, also known as St John’s Day, or Litha is the period of time centered upon the summer solstice, and more specifically the Northern European celebrations that accompany the actual solstice or take place on a day between June 21 and June 25 and the preceding evening. The exact dates vary between different cultures. The Christian Church designated June 24 as the feast day of the early Christian martyr St John the Baptist, and the observance of St John’s Day begins the evening before, known as St John’s Eve.
These are commemorated by many Christian denominations. In Sweden the Midsummer is such an important festivity that there have been serious discussions to make the Midsummer’s Eve into the National Day of Sweden, instead of June 6. It may also be referred to as St. Hans Day.
Midsummer is also sometimes referred to by Neopagans and others as Litha, stemming from Bede’s De temporum ratione which provides Anglo-Saxon names for the months roughly corresponding to June and July as se Ærra Liþa and se Æfterra Liþa (the “early Litha month” and the “later Litha month”) with an intercalary month of Liþa appearing after se Æfterra Liþa on leap years. The fire festival or Lith- Summer solstice is a tradition for many pagans.
Solstice celebrations still centered on the day of the astronomical summer solstice. Some choose to hold the rite on June 21, even when this is not the longest day of the year, and some celebrate June 24, the day of the solstice in Roman times.
ugunskurs jāņi
In Latvia, Midsummer is called Jāņi also called John’s Celebration (Jānis being Latvian for John ) or Līgo svētki (svētki = festival). It is a national holiday celebrated from the night of June 23 through June 24 on a large scale by almost everyone in Latvia and by people of Latvian origin abroad. Celebrations consist of a lot of traditional and mostly pagan elements – eating Jāņi cheese (special recipe with caraway seeds), drinking beer, baking pīrāgi, singing hundreds of Latvian folk songs dedicated to Jāņi, burning bonfires to keep light all through the night and jumping over it, wearing wreaths of flowers (for women) and oak leaves (for men) together with modern commercial products and ideas.
There are tens and hundreds of different beliefs and traditions all over Latvia on what should be done on that day for good harvest, for predicting the future, for attracting your future spouse etc. People decorate their houses and lands with birch or sometimes oak branches and flowers as well as leaves, especially fern. In rural areas livestock is also decorated. In modern days small oak branches with leaves are attached to the cars in Latvia during the festivity. Jāņi has been a strong aspect of Latvian culture throughout history, originating in pre-Christian Latvia as an ancient fertility cult.In the western town of Kuldīga, revellers mark the holiday by running naked through the town at three in the morning. The event has taken place since 2000. Runners are rewarded with beer, and police are on hand in case any “puritans” attempt to interfere with the naked run.

Auktoriserad översättare

Source: Baltic Media