Midsummer Holidays Are Important In Northern Europe – Sweden, Denmark, Norway, Finland, Estonia, Latvia and Lithuania


In the Baltics –  EstoniaLatviaLithuania and Quebec (Canada), the traditional Midsummer day, June 24, is a public holiday. So it was formerly also in Sweden and Finland, but in these countries it was, in the 1950s, moved to the Friday and Saturday between June 19 and June 26, respectively.

European midsummer-related holidays, traditions, and celebrations are pre-Christian in origin. They are particularly important in geographic Northern Europe – Sweden, Denmark, Norway, Finland, Estonia, Latvia and Lithuania – but is also very strongly observed in Poland, Russia, Belarus, Germany, Netherlands, Ireland, parts of the United Kingdom (Cornwall especially), France, Italy, Malta, Portugal, Spain, Ukraine, other parts of Europe, and elsewhere – such as Canada, the United States, Puerto Rico, and also in the Southern Hemisphere (mostly in Brazil, Argentina and Australia), where this imported European celebration would be more appropriately called “Midwinter”.


Midsummer, also known as St John’s Day, or Litha is the period of time centered upon the summer solstice, and more specifically the Northern European celebrations that accompany the actual solstice or take place on a day between June 21 and June 25 and the preceding evening. The exact dates vary between different cultures. The Christian Church designated June 24 as the feast day of the early Christian martyr St John the Baptist, and the observance of St John’s Day begins the evening before, known as St John’s Eve.
These are commemorated by many Christian denominations. In Sweden the Midsummer is such an important festivity that there have been serious discussions to make the Midsummer’s Eve into the National Day of Sweden, instead of June 6. It may also be referred to as St. Hans Day.
Midsummer is also sometimes referred to by Neopagans and others as Litha, stemming from Bede’s De temporum ratione which provides Anglo-Saxon names for the months roughly corresponding to June and July as se Ærra Liþa and se Æfterra Liþa (the “early Litha month” and the “later Litha month”) with an intercalary month of Liþa appearing after se Æfterra Liþa on leap years. The fire festival or Lith- Summer solstice is a tradition for many pagans.
Solstice celebrations still centered on the day of the astronomical summer solstice. Some choose to hold the rite on June 21, even when this is not the longest day of the year, and some celebrate June 24, the day of the solstice in Roman times.
ugunskurs jāņi
In Latvia, Midsummer is called Jāņi also called John’s Celebration (Jānis being Latvian for John ) or Līgo svētki (svētki = festival). It is a national holiday celebrated from the night of June 23 through June 24 on a large scale by almost everyone in Latvia and by people of Latvian origin abroad. Celebrations consist of a lot of traditional and mostly pagan elements – eating Jāņi cheese (special recipe with caraway seeds), drinking beer, baking pīrāgi, singing hundreds of Latvian folk songs dedicated to Jāņi, burning bonfires to keep light all through the night and jumping over it, wearing wreaths of flowers (for women) and oak leaves (for men) together with modern commercial products and ideas.
There are tens and hundreds of different beliefs and traditions all over Latvia on what should be done on that day for good harvest, for predicting the future, for attracting your future spouse etc. People decorate their houses and lands with birch or sometimes oak branches and flowers as well as leaves, especially fern. In rural areas livestock is also decorated. In modern days small oak branches with leaves are attached to the cars in Latvia during the festivity. Jāņi has been a strong aspect of Latvian culture throughout history, originating in pre-Christian Latvia as an ancient fertility cult.

In the western town of Kuldīga, revellers mark the holiday by running naked through the town at three in the morning. The event has taken place since 2000. Runners are rewarded with beer, and police are on hand in case any “puritans” attempt to interfere with the naked run.

Source: Baltic Media

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes

Baltic Media Language Training Centre resumes on-site language classes on 1 June, 2020 in strict compliance with all national precautionary measures. Our on-site classes will gather no more than 5 people per group and keep 2m distance between the students themselves and the tutor as well as provide the necessary disinfection means in all study rooms. For the sake of safety, both the tutor and students will wear face masks. After each class, the rooms will be disinfected and ventilated.
We also continue to offer online language courses for those who are still outside Riga or consider this way of learning more appropriate. Online classes take place in Zoom, Skype, Discord or similar platforms in which the tutor can communicate with students, share study materials and use various audio or visual means.

Baltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classesBaltic Media Language Training Centre to resume on-site group and individual classes


Since 2011, Language Training Center Baltic Media is an accredited educational institution of the Ministry of Education of the Republic of Latvia. The State Education Development Agency has accredited, licensed the following educational programs of Baltic Media Language Learning Center:
Type of programs: Professional growth and personal development (non-formal adult education). Educational documents – certificate.

To find out our on-site and online course schedule click here.

Baltic Media Ltd., Elizabetes iela 11, Office No. 1
LV-1010 Rīga Latvia/Lettonie

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Useful words and phrases in Latvian


Around a million and a half people consider Latvian to be their native language, of whom most, or ca. 1.4 million, live in Latvia. Latvian is a rare language; it is part of the Indo-European language family and together with Lithuanian forms the Baltic branch. The Latvian language began to emerge in the VII Century as the languages of the ancient Latvian tribes – the Latgalians, Semigallians and Selonians – fused, incorporating many borrowed words from the language of the Livonians, a Finno-Ugric tribe of Latvia.

Also, shades of the German, Scandinavian, Old Russian and Latin languages have influenced the Latvian language over the course of the centuries.

It is worth remembering that Latvian is related to Lithuanian, yet the languages are not mutually freely intelligible to their speakers. Whereas in the third Baltic country, Estonia, the completely different Estonian language is spoken, which belongs to the Finno-Ugric family. It also has to be noted that in Latvia, especially in Riga and the second largest city, Daugavpils, a large segment of the local population are ethnic Russian and thus, speak Russian.

While travelling in Latvia, some frequently used Latvian phrases may come in handy:

Expressions of politeness

Thank you – Paldies

Please/you’re welcome – Lūdzu

Good morning – Labrīt

Good day/afternoon – Labdien

Good evening – Labvakar

Hello/greetings – Sveicināti

Good-bye/see you again – Uz redzēšanos

Good night – Ar labu nakti

Cheers! – Priekā!

Useful words

Yes – Jā

No – Nē

Taxi – Taksometrs

Bus/coach – Autobuss

Shop – Veikals

Police – Policija

Currency exchange – Valūtas maiņa

Hotel – Viesnīca


Source: Latvia Travel

Don’t let the COVID-19 affect your studies. Register for an online course from home.

Let’s keep on learning even during coronavirus epidemics when we are trying to avoid unnecessary direct contact or are under forced quarantine. It might be a good opportunity to dedicate more time to studies without physical contact with others.

Baltic Media Language Learning Centre offers online language courses as both private lessons and group classes.

You can attend courses that are taking place at Baltic Media office together with other participants online. All participants can attend a video conference via Skype or another online communication tool.

Online courses are available for all languages and for groups that have already commenced as well as those that are only being compiled. More information about online learning opportunities here.

Don’t let the virus affect your language learning plans.


Radoši un iekļaujot visneiedomājamākajās nodarbēs. Latviešu valodas apguves metodes ārvalstīs


Strādāt latviešu skoliņā skolotājām ārpus Latvijas ir sirdsdarbs. Tā secinājis Latvijas Radio, aptaujājot latviešu skoliņu skolotājas no teju visiem kontinentiem. Viņas skoliņās nonākušas līdz ar nepieciešamību saviem bērniem apgūt dzimto valodu. Un tieši apgūt, ne vienkārši mācīties, dzīvojot ārpus Latvijas. 

Berlīnē valodu māca pat caur animāciju

Berlīnes Latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga skolā nokļuvusi mirklī, kad pašas meitai apritējuši trīs gadi.

„Sāku meklēt, kur Berlīnē mana meita varētu apgūt latviešu kultūru un tradīcijas, un atklāju, ka ir nodibināta latviešu skoliņa. Mani uzreiz aicināja, lai es nāku. Un tad tā pamazām mani ievilka, sakot, – ak tā, tev ir pedagoģiskā izglītība -, un tā tas aizgāja. Šobrīd vadu radošās nodarbības jauniešu grupai un strādāju arī ar vidējo jaunāko grupu, un uz manām nodarbībām jātaisa saraksts, kurš iekļūst telpā, jo es mēģinu radoši mācīt valodu,” Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” atklāj skolotāja.

Ievas veiksmes stāsts ir fakts, ka viņa studējusi tehnoloģijas un ir zinoša to pielietošanā, arī valodu apguvē, līdz ar to  viņa savās mācību stundās, tostarp apgūstot latviešu valodu, spēj pieiet radoši un aizraut bērnus valodas mācībās pat neiedomājamos veidos.

„Ikdienā es strādāju ar jaunām dizaina tehnoloģijām un tā varu apvienot latviešu kultūras mantojuma apgūšanu ar citu skatupunktu un padarīt mūsdienīgākas pasniegšanas metodes,” stāsta Ieva un atklāj, ka arī, piemēram, mācot par kādu Latvijas mākslinieku, cenšas bērnus iesaistīt šīs mākslas apgūšanā.

Lielākais Ievas veikums Berlīnes skolā ir animācijas filmas “Viens zemnieks brauc uz mežu” izveidošana. Tās pamatā ir latviešu tautas rotaļa ar tādu pašu nosaukumu. Animācijas filma ir Berlīnes Latviešu skolas pusaudžu grupas lielākais šī gada projekts, kas pirmizrādi piedzīvojusi šogad 15. jūnijā, bet tā ir tikai pirmā daļa, jo turpinājums sekos.

“Lai saņemtos veidot animācijas filmu, vajadzēja pusotru gadu, proti, tik ilgs bija sagatavošanās process,” stāsta skolotāja. Filmēšana ilgusi vienas Lieldienu brīvdienas, ko bērni pavadījuši ar viņu. Vispirms labā kvalitātē ierakstījuši dziesmu, veidojuši lelles un dekorācijas.

“Katrai lellei izstrādājām dzīves gājumu, jo latviešu tautas dziesmā “Zemnieks brauc uz mežu” tas nebija tikai zemnieks un tikai brauc uz mežu. Zemnieks ņem sievu, bērni pērk internetā un viņiem ir kaķis, kurš ir veģetārietis un neēd gaļu. Tādējādi mēs animācijas filmā, kas balstīta uz latviešu tautas dziesmu, ievijām visu, kas ir aktuāls bērniem, kuri dzīvo 21. gadsimta Vācijā. Tas viss bija bērnu izdomāts, lai latviešu tautasdziesmu pārnestu uz mūsdienu vidi,” klāsta Ieva.

Tas ir veids, kas strādā, Latvijas Radio atzīst citas skolotājas. Skolā valodu apgūst ļoti dažādi, dejojot, dziedot, praktiski strādājot.

Valstīs un kontinentos atšķiras mācību metodes 

“Skola gan Amerikā, gan Austrālijā atšķiras no Eiropas jaunajām skolām, kaut gan arī te ir skolas ar senām tradīcijām, kā Londonas un Stokholmas latviešu skolas. Tās atšķiras ar tradīcijām un vecāku motivētību. Austrālijā un Amerikā joprojām priekšmetus apgūst pa priekšmetiem, ir latviešu valoda, ir vēsture, ģeogrāfija. Bet Eiropas skolās to apgūst integrēti un radoši, kopā dažādus priekšmetus,” Latvijas Radio stāsta Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere. Tomēr, lai saņemtu Latvijas valsts finansējumu, ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām.

Pēc aģentūras novērojumiem vismaz pusē ārzemju latviešu skolās skolotāji nemaz nav pedagogi, līdz ar to ārkārtīgi būtiski esot sagatavošanas kursi un mācību materiāli. Tomēr viņa uzsver, ka ne visas skoliņas varēs ar to nodarboties un ļoti vērtīga ir kaut tikai tradīciju saglabāšana.

Kā norāda Austrālijas un ASV skoliņu pārstāves, tad valodas mācībā un apguvē gramatikas mācīšanai ir svarīga loma. Piemēram ASV, Ņujorkas Latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolā latviešu valodas gramatikas stundas notiek no rītiem, kamēr galvas vēl svaigas. Valodu apgūstot arī tie latvieši, kuri ārpus Latvijas dzimuši trešajā paaudzē.

Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Moora Latvijas Radio atklāj, ka Austrālijā valodu māca pat caur sportu un skoliņas uzturēšanā piedaloties teju visi.

“Visi kaut kur pieliek roku – vai nu virtuvē vai vada dejošanu. Tiešām visi piestrādā. Mums ir viena ārste, kas nāk un parāda ķermeņa daļas, un tad sataisa kaulus ar bērniem. Tiešām ļoti forši,” stāsta Moora un atklāj, ka mācību dienās, piemēram, par pusdienām gādā bērnu tēvi, kas gatavo garšīgus un latviskus ēdienus. Moora pati vadot projekta nodarbības, un šobrīd aktuāla esot Lāčplēša iepazīšana.

Berlīnē latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni. Ņūdžersijā latviešu skoliņā – 50 skolēnu, bet Sidnejas latviešu skoliņā mācās 20 skolēnu, vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā.

Avots: Lsm. Visu rakstu lasiet šeit.

How Long Does It Take to Master Latvian?


Latvian (latviešu valoda) is one of the two surviving Baltic languages (the other one is Lithuanian) which form a special subgroup within the Indo-European languages. Latvian is considered one of the most unchanged Indo-European languages spoken today and is roughly as old as Sanskrit. The Baltic languages are of particular interest to linguists because they retain many archaic features believed to have been present in the Proto-Indo-European language.

How Long Does It Take to Master Latvian? 

In order to learn the communication phrases used by tourists in daily situations a couple days in the language course will suffice. However, if you want to master written and spoken Latvian more properly, you should allow one to three years. In order to achieve an academic level, you will need at least five to seven years.

Is It Possible to Master It Faster?

With time and motivation you can master Latvian faster. The more time you dedicate to learning the language, the faster you will achieve the result. Daily communication in Latvian will be a great advantage. And do not forget the media (radio and television), press, cultural events, music, and films in Latvian.

Does Your Mother-Tongue Affect Your Mastery of Latvian?

If you speak Lithuanian or it is your mother-tongue, you will learn Latvian easier and faster. People proficient in Slavic and Germanic languages will see similarities with the Latvian grammar system and words loaned from these languages. The Baltic languages are more closely related to Slavic, Germanic, and Indo-Iranian (in that order) than to the other branches of the family.

Some important tips in order to master Latvian faster:

  • Learn each new word in the context it is used in.
  • Repeat what you have learned often because repetition is the mother of learning;
  • Use both real and virtual Latvian language domain;
  • Use the media (TV, radio, music, literature, social media platforms) in Latvian;
  • Read fiction in Latvian, start with easy Latvian;
  • Let yourself make mistakes, use the language, jump in the Latvian language river for a swim! You can do it!

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

How Many Classes Does It Take to Master Latvian?

Each language learner is different, however, you can see roughly how much effort and time you will have to dedicate to learning the language below:

C2 – 60 classes (C2/1) + 60 classes (C2/2)

C1 – 60 classes (C1/1) + 60 classes (C1/2)

B2 – 60 classes (B2/1) + 60 classes (B2/2)

B1 – 60 classes (B1/1) + 60 classes (B1/2)

A2 – 48 classes (A2/1) + 48 classes (A2/2)

A1 – 48 classes (A1/1) + 48 classes (A1/2)

Source: Baltic Media Valodu mācību centrs.



Photo by Lonely Planet on Unsplash

Kāpēc latviešu valoda ir svarīga? Vai nebūtu vieglāk, ja, līdzīgi kā ar eiro, mēs pieņemtu kādu plašāk pazīstamu Eiropas valodu? Lēnāk pār tiltu! Latviešu valoda ir reta, taču tā ieņem ļoti svarīgu lomu mūsu kultūrā! Zemāk atradīsi 3 iemeslus, kāpēc mums, latviešiem, vajadzētu lepoties ar latviešu valodu.

1. Latviešu valoda ir viena no retākajām aktīvajām valodām pasaulē.

Latviešu valoda ir ļoti eksotiska valoda, kurā runā tikai 1.75 miljonu cilvēku. Lai salīdzinātu, tā ir 33.7 reizes retāka kā itāļu valoda, gandrīz piecas reizes retāka kā zviedru valoda, kā arī gandrīz piecas reizes retāka par uiguru* valodu. Iespaidīgi, vai ne? Tas nozīmē, ka mums vajadzētu sargāt savu valodu, jo tikai 0,03% no pasaules iedzīvotājiem runā latviski!

Mūsu mērķis ir parādīt ar lepnumu, ka esam daļa no šī īpašā kluba: “Jā, es runāju latviski un lepojos ar to!”

2. Latviski runā teju tikai… Latvijā.

No 1.75 miljoniem cilvēku, kuri runā latviski, tikai 1.38 miljoni dzīvo Latvijā! Pārējie ir pārvākušies uz dzīvi citur – Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Kanādā, Lielbritānija, Vācijā, Zviedrijā, Brazīlijā, Lietuvā un Igaunijā. Latvija ir vienīgā valsts, kurā latviešu valoda ir atzīta par oficiālo valsts valodu.

3.Valoda ir mūsu kultūras spogulis

Valodu veido cilvēki, tāpēc tā lieliski atspoguļo mūsu kultūru! Mums ir jāsaprot, ka dzīvojam pasaulē, kurā mums ir vienreizēja privilēģija runāt tik reti sastopamā valodā, nevis otrādi – mums ir paveicies, ka esam daļa no šī īpašā kluba.

*Uiguru valoda ir tjruku valodu grupas valoda. Uiguru valodā runā uiguri Ķīnā, kā arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Avots: The words of Latvian. Visu rakstu lasiet šeit.

Answers to the 5 Most Common Questions about the Latvian Language


Photo by  Bruce Mars on Unsplash

Every year on the 21st of February UNESCO celebrates the International Mother Language Day to mark the richness and diversity of the thousands of languages spoken across the globe.

As someone whose mother tongue is shared by roughly 2 million people in the whole wide world, I often encounter questions about the Latvian language. I asked my Latvian friends about their experiences and, while there may be no such thing as a silly question, we all get asked the same things over and over again.

Wonder no more – here is the ultimate guide to all you ever wanted to know about the Latvian language!

1. Do you have your own language?

Well yes, we do. Non-native speakers included, roughly 2 million people on the planet speak Latvian. That is approximately the population of Paris, France or around one fourth of the population of London, UK.

2. Is it similar to Russian?

No, not really. I am sure that both Latvians and Russians who have encountered the other language after the age of six will vouch for that. Latvian and Russian may belong to the same branch of the Indo-European language family tree but that does not mean that the two are similar. If proximity in the language tree is any indicator, a native English speaker should have an easier time understanding a German or a Dutch speaker than a Latvian would have understanding a Russian.

3. What is it similar to then?

The short answer: Lithuanian, yet the two are not mutually intelligible. As most people who ask this question don’t know more about the Lithuanians either, let me expand on this.

The descent of the language outlined in linguistic family trees is one thing, but when we talk about, e.g., similarities of words, history can be just as important. Through conquests and trade links over the past centuries the Latvian language has been strongly impacted not only by the Russian neighbors but also by the Germans, and it shares some similarities with Estonian and Finnish. Curiously, 9 times out of 10 speaking Latvian here in Northern Germany has resulted in questions whether my conversation partner and I come from Sweden or Denmark.

4. Do you use the Cyrillic alphabet?

No, we don’t. And the reason for this is purely a matter of history. Latvian was only a spoken language until mid-16th century when the efforts of Protestant pastors produced first texts in Latvian, starting  with the Lord’s prayer. As not only the clergy but also the upper class at the time were German speakers, the Latvian alphabet was based on the Latin alphabet and used the old German shrift.

The modern day Latvian alphabet was born in the early 20th century and has its peculiarities. It does not have the letters  Q, X, W, and Y but makes up for this shortage by having 11 other letters – long forms of vowels like Ā or Ē, soft forms of consonants like Ļ or Ķ, and consonants like Š that replace “Sh”. Which brings us to the next question:

5. What is up with the “Latvianising” of foreign names?

The meme on the right is not a joke, a foreigner can have a difficult time recognizing their own name by the time the Latvians are done with it. In addition to having a slightly different alphabet (see previous question), all male names typically have to end with an “S” and all female names with an “A” or an “E”. There are some exceptions but these are few and far between.

In addition, adapting foreign names to Latvian is necessary to make them usable in normal sentences. You see, the Latvian language has seven grammatical cases and while, e.g., in German these are constructed with the help of articles, in Latvian it is the end part of the word that has to change – something that is not possible unless the word ends “correctly”.

Source: Let the journey begin. Read full article here.

Vai “mezha piile nau lācīc” – kas notiek ar latviešu valodu internetā?


rawpixel-778690-unsplashPhoto by Rawpixel on Unsplash

Pagājušā gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa jeb 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai.

Bet 10% atzinuši, ka internetā apzināti veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Puse aptaujāto uzskata, ka savas domas digitālajā vidē daudz vieglāk ir paust, izmantojot emocijzīmes, attēlus vai video, nevis rakstot.

“Tas, iespējams, izskaidro faktu, ka vairāk nekā 80% atzīst – interneta saziņā gadījušies pārpratumi, sarakste nav saprasta vai ir pārprasta,” piebilst “Samsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Aptaujas dati arī rāda, ka 20% Latvijas jauniešu bieži sazinās internetā pat tad, ja konkrētajā brīdī atrodas vienā telpā.

Viedtālrunis un dažādas lietotnes ļauj sazināties ātri, vienkārši un netraucējot apkārtējos. Tomēr dati atklāj, ka brīvā, ātrā un neviena nekontrolētā saziņa nereti nozīmē nevērīgāku gramatikas un pieturzīmju lietošanu.

“Tas, protams, attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem,” saka E. Tamelīte.

Savdabīgi rakstības principi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente Inta Urbanoviča norāda, ka mūsdienu tehnoloģiskajiem jauninājumiem ir būtiska nozīme valodas attīstībā, un tie paver lieliskas iespējas valodai dažādos virzienos.

Latviešu valoda kopš 20. gadsimta 90. gadiem attīstās ļoti strauji, un lielā mērā to nosaka tieši interneta vides aktualitātes. Šīs straujās pārmaiņas nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikācijas vides attīstību.

Pateicoties internetam un citiem mirkļsaziņas rīkiem, ir sākusi attīstīties neformālā rakstītā valoda, un līdz ar to parādās savdabīgi rakstības principi, atzīmē eksperte.

Viņa norāda vairākus piemērus:

– īpatnēja vārdu saīsināšana (vnk – ‘vienkārši’, tgd – ‘tagad’, plds – ‘paldies’ u.c.), vārdu rakstība atbilstoši izrunai (pac – ‘pats’, nau – ‘nav’, lācīc – ‘lācītis’ u.c.);

– burti bez latviešu diakritiskajām zīmēm (meza pile/ mezha piile ‘meža pīle’), lielo burtu un interpunkcijas zīmju izmantošana emociju paušanai ( PATĪK 🙂 😉 ), anglismu pārdaudzums (okay, sorry, come on u.c.) un vēl daudzas citas īpatnības.

“Šie rakstības jaunievedumi palīdz taupīt laiku, dažkārt palīdz precīzāk izteikt domu, kā arī ļauj rakstītājam justies iederīgākam modernajā pasaulē,” atzīmē I. Urbanoviča,

Normas ignorēt nedrīkst

I. Urbanoviča norāda , ka tomēr, modernizējot runāto un rakstīto valodas formu, mēs nedrīkstam ignorēt normas, tradīcijas un ieradumus, kas veido mūsu valodas pamatu.

Ja mēs pazaudēsim latviešu valodas fonētiku, grafētiku, gramatiku, tad zudīs arī latviešu valoda un līdz ar to arī tauta, uzsver I. Urbanoviča.

Avots: Latvijas Avīze. Visu rakstu lasiet šeit

Kāpēc ārzemnieki mācās latviešu valodu?


Photo by Rawpixel on Unsplash

Ārzemnieki, dzīvojot Latvijā, bieži vien izlemj apgūt arī tās valodu. Iemesli, kāpēc viņi vēlas apgūt latviešu valodu ir dažādi. Vieni to apgūst, jo vēlas saprast sev apkārt esošo cilvēku sacīto, citiem patīk tuvāk iepazīties ar citu tautu kultūru, kādam vēl tā ir nepieciešama darba vajadzībām. Iemesli var būt daudz un dažādi. 

Aicinām izlasīt trīs ārzemnieku pieredzes stāstus par to, kāpēc un kā viņi mācās latviešu valodu un kādas ir lielākās grūtības, mācoties to.

Kirils Vasiļiskovs no Ukrainas: “Mans tēvs ir latvietis un dzīvo Ventspilī. Nolēmu pārcelties uz dzīvi Latvijā, jo Ukrainā joprojām ir liels haoss, kas liek justies nekomfortabli. Esmu pro­grammētājs un varu strādāt attālināti no jebkuras vietas pasaulē. Manuprāt, latviešu valoda izklausās ļoti interesanta. Saklausu dažas līdzības ar krievu un ukraiņu valodu. Visgrūtāk bija pierast, ka latviešu valodā uzsvars liekams uz vārda pirmās zilbes. Gramatikas likumi ir atšķirīgi, tomēr galvenie nosacījumi ir līdzīgi ukraiņu valodas likumiem.”

Andrea Matrusova no Kanādas: “Mans tēvs un vecmāmiņa nākuši no Rīgas un emigrēja Otrā pasaules kara laikā. Lai gan dzīvoju Kanādā, vēlos iemācīties latviešu valodu, jo esmu arī Latvijas pilsone un uzskatu, ka tas ir mans pienākums. Arī mans dēls un meita nākamgad brauks šurp mācīties valodu. Te dzīvo mani radi, un tas vēl vairāk motivē – gribu ar viņiem runāt latviski. Visgrūtākais latviešu valodā man šķiet vārdu locīšana deklinācijās un apstākļa vārdi. Es runāju franciski, angliski, mazliet vāciski un spāniski, bet latviešu valoda ir pavisam citāda – tā ir grūtāka, jo ir daudz vārdu, kas nelīdzinās nevienai citai valodai. Latviešu valoda skan lēnāk garo patskaņu dēļ, bet tas ir labi, jo vieglāk uztvert vārdus klausoties.”

Norberts Lukāčs no Ungārijas: “Mācos latviešu valodu, jo man ļoti patīk svešvalodas. Esmu vācu–angļu valodas tulks. Runāju ķīniešu, itāļu, spāņu un franču valodā. Iepriekš mācījos arī lietuviešu valodu. Mans pasniedzējs Ungārijā ir no Lietuvas, bet ļoti labi runā arī latviski. Viņš mani iedvesmoja. Visgrūtākās latviešu valodā man šķiet darbības vārdu konjugācijas. Bet vispār tā skan kā mūzika – plūstoša un patīkama, vienlaikus dīvaina, jo pilnīgi atšķiras no citām valodām. Ungārijā nav daudz cilvēku, kas runā latviski un lietuviski, tāpēc, iespējams, nākotnē varēšu savas zināšanas tur likt lietā.”

Avots portāls la.lv. Visu rakstu lasiet šeit.