Latviešu valodā var pateikt visu

100+ Open Book Pictures & Images | Download Free Photos on Unsplash

Latviešu valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugošo angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arī latviešu nevēlēšanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece GUNTA KĻAVA. Viņa uzsver: “Tieši lingvistiskās attieksmes jautājums pašlaik ir aktuālākais latviešu valodas noturībā.”

  • Vairāk nekā 7 000 pasaules valodu pulkā lielākā daļa no tām atrodas uz izzušanas robežas, un tieši simboliskā valodas loma un valodas runātāju apziņa par tās vērtību ir galvenais nosacījums tam, ka valoda tiek saglabāta;
  • Valodas dzīvotspējā ir būtiski divi lieli un ietilpīgi aspekti: valodas prasme un valodas lietošana. Abi darbojas savstarpējā mijiedarbībā atbilstoši dažādiem pamatā ārpus valodas esošiem apstākļiem – politiskiem, ekonomiskiem, vēsturiskiem utt.;
  • Kā liecina Latviešu valodas aģentūras pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem;
  • Būtiskākā joma, ko cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, min kā visefektīvāko savas latviešu valodas prasmes uzlabošanai, ir darba vide. Savukārt jaunākās paaudzes grupā – izglītība;
  • Līdzās pilnvērtīgam valodas lietojumam visās jomās, sākot ar saziņu kioskā un beidzot ar daiļliteratūru, valodas attīstības kontekstā mūsdienu pasaulē globāli priekšnosacījumi ir valodas klātesamība digitālajā, tehnoloģiju pasaulē;
  • Mūsdienās valodas kvalitātes aspektu izjūtam īpaši spēcīgi, jo tik daudz sliktu tekstu, valodas garam un sistēmai neatbilstošu, nabadzīgu un gramatiski kļūdainu tekstu (gan mutisku, gan rakstisku), kā tas ir pieejams mūsdienās tieši tehnoloģiju attīstības dēļ, nebija pirms digitālā laikmeta;
  • Latviešu valodā, tāpat kā jebkurā citā valodā, var pateikt visu, kas tās runātājiem ir nepieciešams, bet jautājums ir par to, vai cilvēks latviešu valodu prot pietiekami labi. Tādējādi atgriežamies pie dzimtās valodas prasmes pilnveides visu mūžu – arī dzimto valodu cilvēks mācās, un tas ir nebeidzams process.

Avots: lvportals.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē.

Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts valodas centra darbību 30 gadu laikā. Vineta Ernstsone savā rakstā sniegusi plašu informāciju par valsts valodas politikas plānošanas procesu, raksturojot dokumenta „Valsts valodas politikas pamatnostādnes” saturu, plānošanas kontekstu un izpildes procesu laikā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Savukārt Gunta Kļava aplūkojusi Latviešu valodas aģentūras veiktās sociolingvistiskās situācijas analīzes rezultātus, sniedzot pārskatu par galvenajām tendencēm, kas atspoguļo, kā mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmes mūsdienu pasaulē.

Otrā krājuma sadaļā Andra Kalnača veltījusi rakstu latviešu valodas gramatiskās sistēmas pārmaiņām un to normēšanas analīzei. Solvita Matvejeva pievērsusies jauniešu valodas lietojumam, savukārt Aiga Veckalne pētījusi un apkopojusi valodniecībai veltītos raidierakstus pasaulē un Latvijā. Pēteris Vanags sniedzis padziļinātu ieskatu par uzrunas formu tu/jūs šķīruma attīstību un mainību latviešu valodas vēsturē, piedāvājot arī salīdzinājumu ar uzrunas formām citās valodās.

Trešā krājuma sadaļa veltīta īpašvārdiem. Pievēršoties vietvārdiem, Laimute Balode aplūkojusi Latvijā sastopamos no citām valstīm pārņemtos jeb eksotiskos vietvārdus,  savukārt Sanda Rapa analizējusi mūsdienu jaunos vietvārdus. Citvalodu īpašvārdu atveidei veltīti trīs raksti, precizējot atveidi no islandiešu, nīderlandiešu un arābu valodas.

Krājumu papildina valodas konsultācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī jauniešu leksikas vārdnīciņa.

Rakstu krājumā aplūkotas aktualitātes un jauninājumi, kas raksturo latviešu valodas daudzveidību, ieskicētas mūsdienu tendences, skarti diskutējami jautājumi, kā arī sniegti lietderīgi ieteikumi ikvienam, kas vēlas dziļāk un plašāk iepazīt latviešu valodu un pilnveidot tās lietojuma kvalitāti.

Avots: LVA. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, kur interesenti varēs rakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk salīdzinātu savu veikumu ar oriģināltekstu. Vienlaikus diktāts tiks translēts arī Latvijas Televīzijā un tīmekļvietnē LSM.lv, kur tiks nodrošināts surdotulkojums, lai diktātā varētu piedalīties arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie. Diktātam atkārtoti ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Savukārt precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

15. oktobris kā diktāta norises diena izvēlēts, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena atzīta par Valsts valodas dienu.

Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt gan anonīmi, gan norādot savu vārdu, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, e-pastā saņems hipersaiti uz izlabotu darbu pēc pasākuma norises. Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā zināmi ļaudis. Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs  Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Pērn diktātā piedalījās vairāk nekā 2500 cilvēki no 47 dažādām valstīm, no tiem 12 dalībnieki diktātu uzrakstīja teicami, savukārt augstākais kļūdu skaits vienā darbā bija 122.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas

Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā “Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015” secinājusi Latviešu valodas aģentūra.

Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus.

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas zināšanas var uzlabot nevis ar normatīvajiem aktiem, bet gan biežāk tajā runājot.

“Šķiet, ka ir pienācis tas brīdis, ka tik lielā mērā mēs vairs nevaram noteikt valodas situāciju ar kaut kādiem juridiskiem likumiem vai noteikumiem, bet šoreiz ir jāskatās arī indivīda līmenī –

kāda ir mana atbildība, vai es lietoju, vai nelietoju valodu ikdienā. Kādu valodu es izvēlos saziņā plašsaziņas līdzekļos vai saziņā ar darba kolēģiem.

Te nu grēkojam droši vien visi, tajā skaitā arī latvieši, jo latviešu valodu, valsts valodu, neviens nevar iemācīties runāt, ja mēs to ikdienā nelietojam un neizmantojam saziņā ar citiem,” sacīja Vītola.

Avots: LSM, pilno rakstu lasīt šeit

Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā

Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un kopēji. Tādas personības ir labi zināmas arī latviešu nācijas vēsturē. Būtiska iezīme, ka mūsu rakstu valodas agrīnajā laikmetā līdz pat 19. gadsimta vidum gandrīz visi latviešu valodas veidotāji nāca nevis no latviešu pašu vidus, bet no vācu izcelsmes garīdznieku loka.

17. gadsimta pirmajā pusē un vidū izceļas divi vīri, bez kuru devuma latviešu valoda, kādu to lietojam rakstos un arī runā mūsdienās, noteikti izskatītos citāda. Šie vīri ir Georgs Mancelis (Georg Mancelius, 1593—1654) un Kristofs (saukts arī Kristofors) Fīrekers (Christoph Fürecker, ap 1612—ap 1685). Viņi abi ir dzimuši zemgalieši – Mancelis no Mežmuižas (tag. Augstkalne), Fīrekers no Neretas; abi – no mācītāju ģimenēm; abi – bijuši Tērbatā – Mancelis kā draudzes mācītājs un ģimnāzijas, tad universitātes mācībspēks, Fīrekers – kā students.

Abu darbinieku veikumu vairākos aspektos var apzīmēt ar vārdu “pirmais”. Mancelis ir sastādījis pirmo vācu-latviešu vārdnīcu “Lettus” ar tematisko daļu “Phraseologia Lettica” un desmit sarunu paraugiem (1638). To var uzskatīt arī par pirmo latviešu valodas mācībgrāmatu. Viņš ir arī radījis pirmos oriģinālos prozas tekstus latviešu valodā – jau minētās desmit sarunas, kā arī plašo sprediķu grāmatu “Lang=gewünschte Lettische Postill” trīs daļās (1654). Fīrekers savukārt ir sastādījis pirmo latviešu-vācu vārdnīcu, kas gan palikusi manuskriptā, tomēr ietekmējusi nākamo vārdnīcu autorus.

Taču ne tikai kā “pirmie” Mancelis un Fīrekers ir nozīmīgi latviešu valodas un kultūras vēsturē. Viņi abi ir arī būtisku pagriezienu veicēji. Līdz ar Manceļa rakstiem latviešu rakstos nostiprinās vidus dialekta zemgaliskās izloksnes kā valodas pamats, precīzāk tiek apzīmētas vārdu galotnes, patskaņu garums, kā arī ieviesti jauni apzīmējumi tādām savdabīgām latviešu valodas skaņām kā ļ, ņ, ŗ. Fīrekers šos uzlabojumus papildina ar līdzskaņu ģ, ķ apzīmējumiem, kā arī piedāvā garos patskaņus līdzīgi kā minētos līdzskaņus apzīmēt ar burta pārsvītrojumu. Pēdējais ierosinājums laikabiedriem gan šķiet pārāk radikāls, tāpēc neieviešas. Fīrekers arī pirmais lieto jumtiņu virs patskaņa lokatīva galotnē. Šie Manceļa un Fīrekera jaunievedumi līdz ar nelieliem precizējumiem 17. gadsimta nogalē, kā arī 19. gadsimta otrajā pusē tiek lietoti latviešu rakstībā līdz pat t.s. vecās drukas izmantojuma beigām 20. gadsimta vidū. Fīrekera mantojums ir arī latviešu valodas gramatikas apraksts, ko izdod Adolfijs kā “Erster Versuch Einer kurtz=verfasseten Anleitung zur Lettischen Sprache” (1685). Protams, Fīrekers ir minams arī kā nozīmīgs latviešu garīgo dziesmu (vairāk nekā 180) tulkotājs, latviešu dzejas tradīciju aizsācējs.

Raugoties atpakaļ mūsu vēsturē, redzam, ka Manceļa un Fīrekera devums ir viens no pamatakmeņiem latviešu rakstu valodas ēkā. Tāpēc, kamēr vien mums rūpēs mūsu valoda, abu dižo zemgaliešu piemiņu paturēsim godā un cieņā.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Speciālista ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Šodien ēdienkartē frazeoloģismi: pupu mizas, kiš miš ar rozīnēm un knapsieriņš

Bagāta ir ne vien latviešu ēdienkarte, bet arī valoda, kas nereti ļauj izspēlēt dažādus jokus. Latviešu frazeoloģismiem radoši vietnē Facebook piegājis lietotājs Mārtiņš, kurš izveidojis humoristisku latviešu valodas frazeoloģismu ēdienkarti. 

Ēdienkarte, protams, kā joks, bet nopietni sastādīta, iekļaujot tajā uzkodas, pamatēdienus, desertu un arī īpašu ēdienu bērniem.

Frazeoloģisms ir leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu (Latviešu literārās valodas vārdnīca 1972.-1996). Frazeoloģismus neuztver tieši, bet gan pārnestā nozīmē, kas ir jāapgūst.

Tā, piemēram, ēdienkartē atspoguļotais knapsieriņš patiesi ir gan ēdiens – žāvēts sieriņš ar sāli un ķimenēm, bet frazeoloģismu pasaulē par knapsieriņiem dēvē sīkus vai raksturā vājus cilvēkus.

Avots: receptes.tvnet.lv. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Customers Have Highly Evaluated the Language Services of Baltic Media®

Vizma Boļše, Baltic Media® Quality and Vendor Manager

Baltic Media® Ltd Year in Review: Our Top Highlights of 2020

The year 2020 was like no other and it brought more change than most of us could have imagined. It was not easy to feel optimistic in face of all the challenges we had to overcome. But in a year of unprecedented change, we also felt hopeful, having seen the power of people to be there for each other during this crisis, sometimes, even against all odds. Now it is time for a recap of our most important milestones from 2020.

Translation Services

Although the world began to quickly change around us, we continued to provide high-quality language services, including translationediting and proofreadingsubtitlinglocalization, and many others, to companies and institutions from all over the world to ensure successful communication in today’s multilingual environment. The global events influenced our main focus areas, and we had to adapt to the growing demand for medical and web translation services. As companies across the globe transitioned to remote working, multilingual online shopping and communication platforms became a necessity. We are thankful and proud that during 2020 we had the opportunity to cooperate with more than 1,400 clients and to work on more than 5,000 projects.

The greatest value of Baltic Media® Ltd is respecting our clients’ interests by providing them professional, high-quality and timely services. High customer satisfaction level is our top priority, and each year we collect feedback from our clients to evaluate the quality of the provided services, and the expertise and responsiveness of our project managers. We are pleased to report that in 2020 our customers have highly evaluated the language services of Baltic Media® Ltd (total assessment – 4.9 out of 5 points), praising the quality of the delivered files, responsiveness and helpfulness of our project managers, and timeliness of the project deliveries.

highly evaluated the language services of Baltic Media® Ltd

In 2020 the customers of Baltic Media® Ltd submitted many positive reviews and comments applauding the prompt and effective communication of our project managers, quick project delivery time and the quality of our translations and other language services. We are also happy to have received many reference letters from our corporate clients and fellow language service providers such as Excel Translations, LanguageWire, Semantix, and Attorney Translation Services. The quality management system of Baltic Media® Ltd has been certified by SGS Latvija Ltd as conforming with the ISO 9001:2015 standards.

The greatest value of Baltic Media® Ltd is respecting our clients’ interests by providing them professional, high-quality and timely services.

Language Courses

Due to the coronavirus outbreak, businesses providing education activities were forced to adjust and quickly shift from blended or face-to-face learning mode to solely online learning mode. However, with lockdowns limiting the ways we spend our leisure time, demand for online language courses skyrocketed. Baltic Media® Ltd Language Training Centre continued to offer individual and group online language courses through Zoom, Skype, Discord, and similar platforms where tutors from all around the globe communicated with students, shared study materials and used various audio or visual means. Cooperation with professional and flexible language teachers helped us to improve our online teaching services and to avoid Covid-19 affecting language studies.

The main value pillar of Baltic Media® Ltd Language Training Centre is offering competitive prices for quality language teaching services and friendly, reliable customer service. Therefore, it is highly important for us to know what customers say about our language courses. We are glad to report that in 2020 the vast majority of our customers highly appraised LatvianEnglishRussianGermanJapanese and many other language courses provided by our Language Training Centre (total assessment – 4.8 out of 5 points).

Language Courses

Based on comments and remarks included in the Language Training Centre’s annual customer survey, clients who have chosen to study languages with Baltic Media® Ltd primarily appreciate that studies are organized in small groups to promote faster learning, shared resources, synergy, and exposure to diversity. Moreover, our language students praise the flexibility of our project managers and tutors who ensure that courses are organized at a time that is the most suitable for each client. Although language courses have been taking place solely online since the beginning of 2020, there are many reasons why learning online can prove to be more efficient than on site, for instance, online learning requires less time and money, it keeps learners more engaged and is environmentally friendly.

Amid the difficulties and challenges of 2020 there were opportunities and bright moments that we can learn from and take into 2021. Baltic Media® is ever evolving and we have already started working on many new goals to improve the skills of our employees and freelancer team, as well as to adapt to the emerging technologies, and to exceed our clients’ expectations.

How Long Does It Take to Master Latvian?

dav

Latvian (latviešu valoda) is one of the two surviving Baltic languages (the other one is Lithuanian) which form a special subgroup within the Indo-European languages. Latvian is considered one of the most unchanged Indo-European languages spoken today and is roughly as old as Sanskrit. The Baltic languages are of particular interest to linguists because they retain many archaic features believed to have been present in the Proto-Indo-European language.

How Long Does It Take to Master Latvian? 

In order to learn the communication phrases used by tourists in daily situations a couple days in the language course will suffice. However, if you want to master written and spoken Latvian more properly, you should allow one to three years. In order to achieve an academic level, you will need at least five to seven years.

Is It Possible to Master It Faster?

With time and motivation you can master Latvian faster. The more time you dedicate to learning the language, the faster you will achieve the result. Daily communication in Latvian will be a great advantage. And do not forget the media (radio and television), press, cultural events, music, and films in Latvian.

Does Your Mother-Tongue Affect Your Mastery of Latvian?

If you speak Lithuanian or it is your mother-tongue, you will learn Latvian easier and faster. People proficient in Slavic and Germanic languages will see similarities with the Latvian grammar system and words loaned from these languages. The Baltic languages are more closely related to Slavic, Germanic, and Indo-Iranian (in that order) than to the other branches of the family.

Some important tips in order to master Latvian faster:

  • Learn each new word in the context it is used in.
  • Repeat what you have learned often because repetition is the mother of learning;
  • Use both real and virtual Latvian language domain;
  • Use the media (TV, radio, music, literature, social media platforms) in Latvian;
  • Read fiction in Latvian, start with easy Latvian;
  • Let yourself make mistakes, use the language, jump in the Latvian language river for a swim! You can do it!

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

How Many Classes Does It Take to Master Latvian?

Each language learner is different, however, you can see roughly how much effort and time you will have to dedicate to learning the language below:

C2 – 60 classes (C2/1) + 60 classes (C2/2)

C1 – 60 classes (C1/1) + 60 classes (C1/2)

B2 – 60 classes (B2/1) + 60 classes (B2/2)

B1 – 60 classes (B1/1) + 60 classes (B1/2)

A2 – 48 classes (A2/1) + 48 classes (A2/2)

A1 – 48 classes (A1/1) + 48 classes (A1/2)

Source: Baltic Media Valodu mācību centrs.

Answers to the 5 Most Common Questions about the Latvian Language

bruce-mars-559223-unsplash

Photo by  Bruce Mars on Unsplash

Every year on the 21st of February UNESCO celebrates the International Mother Language Day to mark the richness and diversity of the thousands of languages spoken across the globe.

As someone whose mother tongue is shared by roughly 2 million people in the whole wide world, I often encounter questions about the Latvian language. I asked my Latvian friends about their experiences and, while there may be no such thing as a silly question, we all get asked the same things over and over again.

Wonder no more – here is the ultimate guide to all you ever wanted to know about the Latvian language!

1. Do you have your own language?

Well yes, we do. Non-native speakers included, roughly 2 million people on the planet speak Latvian. That is approximately the population of Paris, France or around one fourth of the population of London, UK.

2. Is it similar to Russian?

No, not really. I am sure that both Latvians and Russians who have encountered the other language after the age of six will vouch for that. Latvian and Russian may belong to the same branch of the Indo-European language family tree but that does not mean that the two are similar. If proximity in the language tree is any indicator, a native English speaker should have an easier time understanding a German or a Dutch speaker than a Latvian would have understanding a Russian.

3. What is it similar to then?

The short answer: Lithuanian, yet the two are not mutually intelligible. As most people who ask this question don’t know more about the Lithuanians either, let me expand on this.

The descent of the language outlined in linguistic family trees is one thing, but when we talk about, e.g., similarities of words, history can be just as important. Through conquests and trade links over the past centuries the Latvian language has been strongly impacted not only by the Russian neighbors but also by the Germans, and it shares some similarities with Estonian and Finnish. Curiously, 9 times out of 10 speaking Latvian here in Northern Germany has resulted in questions whether my conversation partner and I come from Sweden or Denmark.

4. Do you use the Cyrillic alphabet?

No, we don’t. And the reason for this is purely a matter of history. Latvian was only a spoken language until mid-16th century when the efforts of Protestant pastors produced first texts in Latvian, starting  with the Lord’s prayer. As not only the clergy but also the upper class at the time were German speakers, the Latvian alphabet was based on the Latin alphabet and used the old German shrift.

The modern day Latvian alphabet was born in the early 20th century and has its peculiarities. It does not have the letters  Q, X, W, and Y but makes up for this shortage by having 11 other letters – long forms of vowels like Ā or Ē, soft forms of consonants like Ļ or Ķ, and consonants like Š that replace “Sh”. Which brings us to the next question:

5. What is up with the “Latvianising” of foreign names?

The meme on the right is not a joke, a foreigner can have a difficult time recognizing their own name by the time the Latvians are done with it. In addition to having a slightly different alphabet (see previous question), all male names typically have to end with an “S” and all female names with an “A” or an “E”. There are some exceptions but these are few and far between.

In addition, adapting foreign names to Latvian is necessary to make them usable in normal sentences. You see, the Latvian language has seven grammatical cases and while, e.g., in German these are constructed with the help of articles, in Latvian it is the end part of the word that has to change – something that is not possible unless the word ends “correctly”.

Source: Let the journey begin. Read full article here.