Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Izvērtējot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, nodibinājuma “Pasaules valoda” valde pieņēma lēmumu šogad nerīkot pasaules diktātu latviešu valodā klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā (Bauskā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, Ventspilī), kā tas tika plānots iepriekš. Visi interesenti šogad diktātu varēs rakstīt tiešsaistē, skatoties tiešraidi no Gaismas pils, informēja organizatori.

Sestdien, 2020. gada 7. novembrī, pulksten 12.15 vienlaikus Latvijā un citviet pasaulē jau sesto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Aptuveni 300 vārdu garo tekstu īpaši šim nolūkam radījis dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēs aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Šogad, tāpat kā pērn, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo”, kur interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk savu veikumu salīdzinātu ar oriģināltekstu.

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā aptuveni mēnesi pēc pasākuma norises.

Diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

2019. gadā jubilejas – piekto – pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un tiešsaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018. gadā – 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki. 

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Atrodiet savu mācīšanās stilu!

william-iven-gcsNOsPEXfs-unsplash

Lai mācīšanās nestu vislielāko atdevi, ir jāatrod sev piemērotākais mācīšanās veids. Un to nevar rekomendēt citi – viņi var ieteikt vienīgi to, kas der viņiem. Bet kā atrast tieši sev optimālo mācīšanās veidu, it sevišķi, ja laika ir maz, bet lietu, ko gribas iemācīties, – daudz?

Mācīšanās stili

Dažādi autori un avoti min dažādus mācīšanās stilus. Amerikāņu pētniece un izglītības eksperte Geila Vuda-Millere uzskata, ka tādi ir pieci un katram cilvēkam atkarībā no noteicošā uztveres tipa ir viens dominējošais stils, bet tāpat katram ir sava stilu kombinācija, atkarībā no tā, ko tieši viņš mācās.

  1. Vizuālais. Atslēgvārds: redze. Ja jums patīk skatīties attēlus, filmas un zīmēt vai gleznot, ja jūsu spilgtākās atmiņas saistās ar vizuāliem iespaidiem, jums visdrīzāk būs piemērots šis mācīšanās stils.
  2. Audiālais. Atslēgvārds: dzirde. Ja jūs labprātāk klausāties radio vai audioierakstus, nevis to pašu materiālu lasāt, visticamāk, labāko rezultātu gūsiet, izmantojot šo mācīšanās stilu.
  3. Secīgais. Atslēgvārds: kārtība. Ja jums patīk risināt krustvārdu mīklas un matemātiskus uzdevumus, aizpildīt tabulas, formas un veikt citas darbības, kurās svarīga noteikta eksakta kārtība un secība, jums atbilst tieši šis stils.
  4. Globālais (visaptverošais). Atslēgvārds: kopskats. Šis stils atbilst tiem, kuri, skatoties vai klausoties kādu informāciju, no tās galvā veido attēlus vai grafikus. Globālo mācīšanās stilu raksturo spēja uztvert lietas kopainā, arī nezinot detalizētu informāciju.
  5.  Kinestētiskais. Atslēgvārds: kustība. Ja jums patīk būt kustībā, ja jaunu informāciju vislabāk apgūstat praktiskā darbībā, visticamāk, jums vislabāk derēs šis mācīšanās stils.

Mācoties valodas, pasniedzēji mēģina izmantot visus mācību stilus, lai mācību process būtu daudzveidīgāks un interesantāks valodu apguvējiem, kā arī, lai pielāgotos kursantu dažādajiem informācijas uztveres stiliem.

Avots: Swedbank. Visu rakstu lasiet šeit.

Kuras valodas ir pieprasītas darba tirgū?

language-2345801_1920

Nav noslēpums, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm Eiropā. Kuras tad ir tās pieprasītākās valodas Latvijas darba tirgū, ko novērtēs darba devēji?

Kuras ir pieprasītas?

Protams, vispieprasītākā mūsu darba tirgū ir latviešu valoda. Tai seko angļu un krievu valoda. “Varētu teikt, ka šīs trīs valodas veido tādu kā starta komplektu gan uzņēmumu sludinājumos, gan darba meklētāju CV,” stāsta CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. “Kandidāts kādā no šīm valodām var runāt labāk vai sliktāk, bet visu trīs valodu prasmes ir nepieciešamas vairumā nozaru, bet īpaši pārdošanā, klientu apkalpošanā, tūrismā, mārketingā, cilvēkresursu nozarē.”

Pieprasīta ir arī vācu valoda. Tiesa gan – šajā valodā runā ievērojami mazāk darba ņēmēju, ja salīdzina ar trīs iepriekšminētajām valodām (aptaujā noskaidrots, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka vācu valodā runā ļoti labi vai labi). Ļoti grūti ir atrast darbiniekus, kuri vienlīdz labi runā gan vācu, gan angļu valodā. Vācu valoda ir viena no valodām, ko daudzi ir apguvuši skolā, bet pēc vidusskolas pabeigšanas valodu vairs neizmanto un darba tirgū ienāk ar jau aizmirstām šīs valodas zināšanām.

Tāpat pieprasītas ir arī franču un skandināvu valodas. Skandināvu valodu pratēji joprojām ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū. Latvijā vairāk ir zviedru un norvēģu valodas pratēji, retāk – dāņu.

Laiku pa laikam tiek meklēti arī darbinieki ar lietuviešu, igauņu, poļu, spāņu vai pat arābu valodu zināšanām. Tomēr tādi gadījumi ir samērā reti. Pasaulē tik plaši izmantotā spāņu valoda vai populārā ķīniešu valoda, Latvijas darba tirgū nav tik pieprasīta.

Atšķirīgs pieprasījums pēc valodu zināšanām ir novērojams arī reģionos. Jo tālāk no Rīgas atrodas uzņēmums, jo mazāka nepieciešamība darbiniekam runāt kādā svešvalodā. Izņēmumi ir tad, ja reģionā bāzējas kāds starptautisks uzņēmums, kurš pieprasa svešvalodu prasmes.

Kā ar līmeni?

Latvijas darba tirgū ir izteiktākas B1/B2 līmeņa valodu zināšanas. Daudz sarežģītāk ir atrast darbiniekus ar augstām valodas līmeņa (C1/C2) prasmēm, jo tas paredz, ka darba ņēmējs konkrētajā valodā runā gandrīz vai tikpat labi kā dzimtajā.

Attiecībā uz CV, tad Kaspars Kotāns aicina norādīt to valodu prasmes, kas ir līdzvērtīgas vismaz B1 līmenim.

Zemākas valodu zināšanas CV var norādīt tad, ja uzņēmums ir starptautisks vai arī, ka amats un tā pienākumi pieļauj iespējamību konkrēto valodu izmantot darbā nākotnē. Piemēram, ja skandināvu uzņēmums meklē darbiniekus, tad A1/A2 zviedru valodas zināšanas noteikti ir vērts norādīt, jo uzņēmums to var uzskatīt par priekšrocību un, ļoti iespējams, uzņēmums būs gatavs ieguldīt tālākajā valodas apguvē.

Avots: VisiDarbi. Visu rakstu lasiet šeit.