“Lufthansa” turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā

"Lufthansa" turpmāk pasažierus uzrunās dzimumneitrālā valodā

Sveiciens “Sehr geehrte Damen und Herren, herzlich willkommen an Bord” jeb latviešu valodas tulkojumā “Dāmas un kungi, laipni lūgti uz klāja” jau drīzumā kļūs par daļu no aviokompānijas “Lufthansa” vēsturi.

Vācijas lidsabiedrība turpmāk plāno izmantot dzimumneitrālu valodu. Pārmaiņas skars ne tikai “Lufthansa”, bet arī pārējās grupas lidsabiedrības, to vidū “Austrian Airlines”, “Swiss” un “Eurowings”.

Kompānijas pārstāve Anja Štengera norāda, ka “dažādība nav tikai tukša frāze, bet gan realitāte, tieši tādēļ no šī brīža uzņēmums vēlas paust savu attieksmi arī valodas ziņā”.

Turpmāk “Lufthansa” apkalpes locekļi izmantos dzimumneitrālas frāzes kā “dārgie viesi”, “labrīt / labdien / labvakar” vai vienkārši “laipni lūgti uz klāja”. Tas, kā sveicināt viesus, tiks atstāts katra lidojuma apkalpes locekļu pārziņā. Par pārmaiņām apkalpes locekļi tika informēti maijā, un jau pašlaik izmaiņas ir stājušās spēkā. Cilvēkus, kas identificē sevi citādāk, ne tikai kā vīrieti vai sievieti, tāpat arī cilvēki, kuri apšauba binārās sistēmas, labāk uzrunāt neitrāli, nevis kā “dāmas un kungi”,” skaidro Bīlefeldas universitātes eksperte socioloģijas un ekonomikas jautājumos Aleksandra Šēle.

Kas ir dzimumneitrāla valoda?

“Lufthansa” gājiens seko daudzām citām organizācijām un to grupām, kas īsteno pilnīgu iekļaušanas politiku, to vidū nešķirojot cilvēkus pēc dzimuma. Atsevišķas organizācijas, kā Eiropas Komisija un Apvienoto Nāciju organizācija ir pieņēmušas vadlīnijas, kā izmantot dzimumneitrālu valodu iekšējai lietošanai.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts dzimumneitrālu valodu definē kā “valodu, kas nenorāda uz konkrētu dzimumu, bet runā par cilvēkiem kā tādiem, nenorādot uz to, vai cilvēks ir vīrietis, vai sieviete”.

Avots: Tvnet. Visu rakstu lasiet šeit.

Eiropā izveidota platforma, kas palīdzēs nojaukt valodu barjeru

Eiropā izveidota platforma, kas palīdzēs nojaukt valodu barjeru

Eiropas Savienības finansētā projektā “SELMA” izveidotā platforma palīdzēs nojaukt valodu barjeras, “Latvijas Avīzei” apliecināja Latvijas Universitātes Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) sācis līdzdalību Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Horizon 2020” projekta “SELMA” īstenošanā.

Projekta laikā ar dažādu valstu institūciju palīdzību tiks izveidota daudzvalodu atvērtā pirmkoda platforma, kurā, izmantojot dziļo mašīnmācīšanos, izstrādās jaunas metodes mākslīgā intelekta valodas modeļu iegūšanai. Vienkāršoti runājot, īpašā platformā žurnālisti un mediju analītiķi varēs pētīt tekstuālo un audiovizuālo saturu.

Kā “Latvijas Avīzei” skaidroja LU MII Māk­slīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Guntis Bārzdiņš, “SELMA” projektā izveidotā platforma palīdzēs nojaukt valodu barjeras.

“Vēsturiski kvalitatīvas runas transkriptēšanas un tulkošanas tehnoloģijas bija pieejamas tikai lielajām kompānijām, taču jaunākās daudzvalodu dziļās mašīnmācīšanās metodes nepieciešamos valodas modeļus padara pieejamus ikvienam. Projekts lielākoties ir vērsts uz šo visjaunāko tehnoloģiju pielāgošanu mediju vajadzībām, lai atvieglotu to ieviešanu ikdienas darba procesos.”

Līdztekus liela apjoma ziņu tulkošanai un automātiskai grupēšanai pa tēmām, viens no interesantākajiem projekta virzieniem būs automātiska videosižetu tulkošana, kas būtībā ļaus tulkot pat veselas filmas.

Videosižeta tulkošana ietvers vairākus soļus – oriģinālo audio transkriptēšanu, teksta tulkošanu, dažādu balsu runas sintēzi no teksta. Turklāt šie soļi būs jāveic sinhroni, lai tulkotā runa sakristu ar runātāja lūpu kustībām.

Izklausās kā kaut kas līdzīgs jau valodu tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” veidotajām sistēmām, tostarp iespējai ierunātu audiofailu transkriptēt žurnālista vietā.

Diemžēl žurnālistiem sistēma vēl nav īsti izmantojama. Bārzdiņš skaidro, ka runas transkriptēšanas sistēmu kļūdām ir divi avoti – neskaidri izrunāts teksts un jauni, sistēmai nezināmi vārdi – pārsvarā personu uzvārdi un reti lietoti termini.

“Atšķirībā no “Tildes” “SELMA” tehnoloģijas pamatā ir iespēja lietotājam interaktīvi izlabot sistēmas pieļautās kļūdas, un šie labojumi automātiski papildinās “SELMA” vārdu krājumu ar jaunu terminu un uzvārdu pareizrakstību, tādējādi uzlabojot gan tālāko transkripciju, gan tulkošanu, gan runas sintēzi.”

Platforma spēs apstrādāt desmit miljonus satura vienību dienā. Satura vienība varēs būt gan videosižets, gan preses paziņojums dažādos kanālos, gan citas ziņas. Izstrādātāji skaidro, ka platformas mākslīgā intelekta komponenti tiks regulāri pilnveidoti un sistēma spēs pašmācīties.

Svarīgi, ka platforma vispirms apkopos un analizēs saturu oriģinālvalodā, nevis izmantos angļu valodu kā starpniekvalodu. Savukārt tulkošana un runas sintēze citās valodās tiks veikta pēc pieprasījuma.

Projektu gandrīz 3,5 miljonu apmērā pilnībā finansē Eiropas Savienība, taču ikviens no partneriem, tostarp LU, jau iepriekš daudzus gadus strādājuši šīs jomas attīstīšanai.

Bārzdiņš pārliecināts, ka visu “SELMA” partneru kopējās investīcijas šīs jomas attīstīšanai ir mērāmas desmitos miljonu eiro.

Avots: LA.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Ko par latviešiem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru

IMG_7901

Attēls: Baltic Media Valodu mācību centrs

Katru dienu, staigājot vai braukājot pa pilsētu, lasām tās zīmes. Kad pilsēta pierasta un pazīstama, tās pat lāgā nepamanām, taču tas nenozīmē, ka zīmju nav. Filoloģijas doktore, sociolingviste SOLVITA BERRA (bij. ­POŠEIKO) zīmes pamana, apkopo un analizē.

Solvitas Berras pēcdoktorantūras pētījumam dots garš un laja acīm diezgan sarežģīts nosaukums: “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva”. Projektu īstenojot, analizēti vairāk nekā 15 000 lingvistiskās ainavas zīmju vairākās Baltijas valstu pilsētās, liela daļa no tām – Rīgā. Ko tās atklāj par mūsu pilsētvidi un mums pašiem?

Lingvistiskā ainava ir apdzīvotā vietā redzamie publiski izvietotie rakstveida teksti vienā vai vairākās valodās. Tajā iekļaujas, piemēram, grafiti, sludinājumi, tās varētu būt digitālās reklāmas, protams, afišas. Var teikt, ka lingvistiskā ainava ir visu tekstu kopums, arī ielu nosaukumi, norāžu zīmes – viss, ko varam redzēt un izlasīt pilsētu ielās, ir lingvistiskās ainavas teksti.

Šos tekstus var skatīt no ļoti dažādiem aspektiem. Kā valodnieci mani pirmkārt interesē, kuras valodas ir svarīgas šajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, arī kaimiņvalstu pilsētās. Kuras valodas cilvēki izvēlas lietot, ar kurām viņi sevi vai savu uzņēmumu identificē, vai zina, kā valodu lietojums tiek regulēts normatīvajos aktos, vai arī vienkārši raksta, ko vēlas.

Tāpat interesanti, kā šajos tekstos tiek atainoti nozīmīgi notikumi, teiksim, Covid-19; kas notiek vienā vai otrā pilsētas vietā, kā cilvēki publiskajā telpā komunicē, kā nodod ziņas, kā tās saņem, kurus līdzekļus izmanto komunikācijai.

Publiskie teksti vienmēr saistīti ar identitāti, tie atklāj, vai identitāte ir lokāla vai mēģināts veidot starptautisku tēlu – kolektīvu identitāti plašākā mērogā. Tāpat reklāma, publiskie teksti, kas kaut ko reklamē – uzņēmumus, politiskās partijas vai pat cilvēkus.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Radīts viedais cimds, kas ļauj iztulkot zīmju valodu ar 99% precizitāti

sincerely-media-01tbPwcWFWM-unsplash

Kalifornijas Universitātes pētnieki izstrādājuši risinājumu, ar kura palīdzību iespējams ātri iztulkot zīmju valodu un pārvērst to rakstītos un runātos vārdos. Tā pamatu veido augsto tehnoloģiju cimds un īpaša mobilā lietotne. Risinājums strādā reāllaikā un pagaidām ļauj interpretēt 660 amerikāņu zīmju valodas simbolus ar 98.63% augstu precizitāti.

Viedais cimds aprīkots ar izstiepjamiem sensoriem, kuri izgatavoti no elektriskiem pavedieniem, kas stiepjas augšup pa visiem pieciem pirkstiem. Brīdī, kad ar pirkstiem tiek rādīta kāda zīme, sensoru radītie signāli aizceļo līdz divu eiro lieluma shēmas platei. Tā novietota cimda aizmugurē un pārraida bezvadu signālus jau uz viedtālruni. Lietotnē šie signāli tiek iztulkoti un pārveidoti tekstā reālā laikā ar ātrumu līdz 60 vārdiem minūtē.

Pēc savas būtības šis risinājums nav īsti nekas jauns. Taču norādīts, ka šāda veida viedais cimds esot ērtāks un lētāks nekā līdzīga veida risinājumi. Vienlaikus augstāk aprakstītais augsto tehnoloģiju cimds pagaidām ir vēl prototipa stadijā. Lai tas būtu vēl praktiskāks, plānots uzlabot gan zīmju tulkošanas ātrumu, gan krietni papildināt tulkojamo simbolu klāstu.

Norādīts, ka šo risinājumu kādu dienu varētu plaši izmantot zīmju valodas mācībā un tas visnotaļ būtu ievērojams atbalsts komunikācijā starp nedzirdīgiem cilvēkiem un tiem, kuri neprot zīmju valodu.

Avots: Kursors.lv. Visu rakstu lasiet šeit.