Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimolaikoheito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – aktīvs darbs pie latviešu valodas modernizēšanas.

Publiski latviski runājam vairāk

Jaunākie Latviešu valodas aģentūras pētījumi liecina, ka publiskajā vidē latviešu valodas lietojums pēdējos gados palielinās, bet krievu valodas loma samazinās. Pēdējā gada laikā saziņā ģimenē un komunikācijā ar draugiem 85% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši latviešu valodu, vairāk nekā puse – 59% pērn kā galveno izmantojuši krievu valodu un tikai 4% saziņā ar ģimeni un draugiem izmantojuši angļu valodu.

Turklāt lielāka latviešu valodas loma ikdienā ir tieši divdesmit un trīsdesmitgadnieku vidū. Tā ir paaudze, kas ļoti maz ikdienā dzirdējusi un apguvusi krievu valodu, toties daudz vairāk patērē informācijas avotus un saziņu angļu valodā, un tas atstāj pēdas.

Jaunieši atzīst – viņu virtuālajā pasaulē valda angļu valoda

Jaunieši, kuriem modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli dzīvot angliskā vidē un lielākoties patērēt mediju saturu tikai angļu valodā, neslēpj, ka reizēm pat domas izteikt vieglāk kļuvis angliski. 10. klases skolniece Elīna stāsta, ka rakstot domrakstu, reizēm vispirms prātā iešaujoties vārds angļu vai krievu valodā: “Latviešu valodā nekādi. Tad es mēģinu atrast kādu alternatīvu tam vārdam, jo tiešām reizēm nevaru atcerēties. Manuprāt, tas parāda, ka tiešām – krievu valodā mazāk, bet angļu valodā ir daudz, daudz vieglāk izteikt savu domu. Tas nav labi, bet toties mēs attīstām savu angļu valodu.” Elīnas draudzenes atzīst, ka bieži čato savā starpā un saziņā izmanto arī daudz saīsinājumu.

Viņas cita citu saprot, un nedomā, ka vienaudžiem būtu aktuāli angļu vārdiem atrast latviskus ekvivalentus.

“Tā uzreiz es varu iedomāties tikai dažus vārdus, kuri ir tādi, kurus nespēju iztēloties latviešu valodā. Nezinu, vai es tos izmantotu, ja pēkšņi tie būtu jālieto latviski,” atklāta ir Elīza Marija.

Valodas oficiālie uzraugi lielas problēmas nesaskata

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola norāda, ka jaunieši un anglicismi ir valodas kultūras jautājums, kas bieži uztrauc sabiedrību, taču tam nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību: “Mēs ejam pa ielu un dzirdam – jaunieši runā mums nezināmus terminus, jēdzienus no subkultūras, pat angļu valodas slenga vārdus, iespējams, latviešu valodai nepielāgotus.

Mēs baidāmies, bet ir jāņem vērā, ka jauniešu valoda ir īpašs valodas paveids.

Nereti jaunieši šādi norobežojas, vai izrāda savu piederību noteiktai kultūrvidei”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzskata, ka slikti ir tas, ja jaunietis vairs nezina ikdienā lietoto vārdu latviskos ekvivalentus: “Ja jaunais cilvēks labi jūt, ka vienā gadījumā viņš valodu var lietot brīvāk, bet otrā gadījumā – kad būs oficiālā saruna vai skolā būs jāraksta apcerējums, eseja – viņš mierīgi lietos citu izteiksmes veidu, tad tā ir valodas bagātība. Tas ir jāsaprot.”

Prezidents grib novērst angļu valodas destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu

Lai uzsvērtu valsts valodas nozīmi un analizētu tās pašreizējo stāvokli, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem. Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis valdībai vēstuli ar saviem komentāriem un ierosinājumiem šim dokumentam. Tieši angļu valodas apguves veicināšana bija viens no prezidenta ieteikumiem, gan uzsverot, ka jānovērš tās destruktīvā ietekme uz latviešu valodu.

Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte norāda, ka šajā situācijā nav jāšausminās: “Ak dievs, ak dievs! Ko tie bērni – kur viņi, ko viņi un kā viņi – runā?” Tā vietā jāsaprot, ko darīt. “Bija laiks, kad latviešu valoda bija ķēķa valoda. Tā nebija valsts lietu valoda. Sākot ar jaunlatviešiem, ārkārtīgi apzināti saprotot, ko tas nozīmē Latvijas valsts pamatiem, tika ielikts milzīgs darbs un uzstādīts mērķis – latviešu valoda ir Eiropas valoda, un jebkuru lietu mēs varam pateikt šajā valodā. Tas patiesībā vairāku gadu desmitu laikā tika arī panākts,” norāda Ēlerte.

Vajadzīgs jauniešiem aktuāls saturs latviešu valodā

Dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš uzskata, ka pats no sevis gan nekas nenotiks: “Ideālā gadījumā tad vajadzētu gan izglītībā, gan izklaidē veidot kvalitatīvus produktus, kurus cilvēki patērētu ne tikai patriotisku jūtu vadīti, bet tāpēc, ka tas vienkārši ir noderīgi un interesanti. Ir jādomā, kādi mums ir latviešu seriāli, latviešu mācību līdzekļi, latviešu podkāsti un viss pārējais, kā mēs lietojam valodu.

Svarīgi arī, cik lielā mērā valsts ir ieinteresēta mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai šis saturs būtu daudzveidīgs un laikmetīgs.”

Dzejniekam piekrīt arī tulkotājs Heinrihs Cielavs: “Vajag kaut kā pievērst jauniešu uzmanību latviešu kultūrai, parādīt, ka mums tomēr ir daudz kas foršs, izglītot viņus un arī skolā piesaistīt latviešu kultūrai. Ja šis jaunais cilvēks sāks skatīties kaut vai latviešu filmas un lasīt latviešu literatūru, ja būs kādas interesantas mediju lietas, tad viņam šķitīs interesanti tās patērēt, jaunietis dzirdēs vairāk valodu un tā kļūs bagātāka.”

Jāmodernizē valoda

Viens no valodnieku lielākajiem izaicinājumiem ir jaunu vārdu domāšana, terminu un svešvārdu latviskošana. Svarīgi, vai šie jaunvārdi iedzīvosies valodā. Daudzi tikai uzjautrina sabiedrību un netiek pieņemti, piemēram, valodnieku ieteikums lidaparātu saukt par skrūvspārni, skūteru par stāvdrāzi vai bērnu rotaļlietu par grozāmgrābsli. Ir arī tādi vārdi, kuriem esot nepieciešams laiks. Par to ir pārliecināts Māris Baltiņš: “Ir tāds labs piemērs no pagājušā gadsimta 20. gadu sākuma, kad iznāca toreizējās Terminoloģijas komisijas Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca.

Vārdi, kuri savulaik ieguva vislielākos pārmetumus ir vārdi, kas mums pašlaik šķiet pilnīgi normāli – spuldze, stieple, caurule, mēģene.

Tie, kas iebilda, nebija tādi cilvēki kā tagadējo interneta komentāru rakstītāji, tie bija ļaudis ar ļoti labu valodas izjūtu, un viņi nevarēja prognozēt, ka šie vārdi iedzīvosies, viņiem tie likās neparasti un nelietojami. Neviens jau nevar būt tas ideālais kritiķis, kurš pateiks – šis vārds, termins, ko kāds ir ieteicis, ir bezjēdzīgs, bet kāds cits ir vienkārši lielisks. Tiešām ir situācijas, kad tikai laiks rāda, tāpēc ir svarīgi, lai šis jaunvārdu piedāvājums būtu. Tāpat kāda daļa šo vārdu atsijāsies, tāpēc šis darbs ir jāveic.”

Tiesa, tulkotājs Heinrihs Cielavs atzīst, ka reizēm jaunu terminu un latviskojumu piedāvājums nāk novēloti: “Ir brīži, kad ir grūtības. Mums nav tik plašs vārdu krājums kā angļu valodai, turklāt vēl ļoti daudz tehnoloģiju attīstās, rodas jauni vārdi. Ja šie jaunie nosaukumi vai termini latviešu valodā tik ātri neparādās, nākas izgudrot kaut ko jaunu pašam.”

Latviešu valodas prasmes mēraukla – lamāšanās

Vārda meistari uzskata, ka vēl lielāks izaicinājums par vajadzību pēc laikmeta pieprasītajiem jaunvārdiem un terminu latviskojumiem ir māka lamāties latviski. Kārlis Vērdiņš neslēpj, ka katrs, kas tulkojis daiļliteratūras darbus, noteikti ir sastapies ar šādu situāciju:

“Ja latviešu valodā vajag izteikties kaut kā stilīgi, latviski lamāties vai izmantot kādus urbānās leksikas slāņus, tas ir liels izaicinājums.

Latviešu valoda it kā ir tā skaistā, pagātnē vērstā valoda. Tiklīdz mums vajag kaut ko mūsdienīgu, tas kļūst par katra tulkotāja, interpretētāja uzdevumu, kā tikt galā ar šīm valodas situācijām.”

Heinrihs Cielavs uzskata, ka lamāties latviski cilvēki vispār nemāk: “Tie lamu vārdi, kas mums ir latviešu valodā, nav tik spēcīgi kā citās valodās vai arī viņi nav iegājušies tik ļoti. Protams, mums blakus ir krievu valoda, kur ir ļoti spēcīgi lamu vārdi. Lamu vārdi patiesībā ir ļoti svarīga valodas lieta, jo tas ir lielākais un ekspresīvākais emociju kopums, ko cilvēks var kādam pateikt.”

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?

Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?

Saīsinājumi šķietami atvieglo rakstīšanu, taču apgrūtina lasīšanu – tie ir ērti rakstītājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arī paaudžu atšķirības. Galvenais to izmantošanas iemesls ir nemitīgā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saīsinājumus dēvē par “modernā laikmeta steigas bērniem”.

Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot “plds” “paldies” vietā, “vnk” “vienkārši” vietā vai “AC” “ar cieņu” vietā (nemaz nerunājot par to, cik gan daudz cieņas ir šajā saīsinājumā)? Galvenais noteikums lietišķajā sarakstē un lietvedības dokumentos – būt pārliecinātam, ka lasītājs sapratīs, un censties nesaraibināt tekstu ar saīsinājumiem, taču vienlaikus, protams, ir noderīgi tos pēc iespējas pārzināt.

Saīsinājums, abreviatūra un akronīms – kā tie atšķiras?

“Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīca” skaidro saīsinājumu kā “burtu, burtkopu, vārddaļu, ko dažkārt kopā ar citām rakstzīmēm izmanto pilna vārda (vārdu) saīsinātai apzīmēšanai”. Abreviatūru darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem, piemēram, “PVO” (Pasaules Veselības organizācija) vai sākumdaļām, piemēram, “medmāsa”, savukārt akronīmus jeb īsinājumus no vārdu vai vārdkopas pirmajiem burtiem atšķirībā no abreviatūrām izrunā kā vārdu, piemēram, “NATO” (North Altantic Treaty Organization – Ziemeļatlantijas līguma organizācija).

Vairāki vārdi, piemēram, “lāzers” (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana, izmantojot inducēto starojumu), “gulags” (Glavnoje Upravļeņije LAGerej – Galvenā nometņu pārvalde), “CAPTCHA” jeb cilvēktests (completely automated public Turing test to tell computers and humans apart – pilnīgi automātiska publiska Tjūringa tests) un citi sākotnēji bija akronīmi.

Saīsinājumus laika taupības nolūkā izmantoja jau senajā Romā, un angļu valodā joprojām lieto dažus no tiem, piemēram, “AM” (ante meridiem) un “PM” (post meridiem) jeb “pirms pusdienlaika” un “pēc pusdienlaika”, kā arī “AD” (anno Domini), kas apzīmē laika periodu pēc Kristus dzimšanas jeb mūsu ērā. Tomēr visvairāk saīsinājumu tika ieviesti pēc rūpnieciskās revolūcijas 19. gadsimtā.

Saīsinājumi angļu valodā

Pēdējā laikā esam pārņēmuši un sarakstē daudz izmantojam citvalodu saīsinājumus. Valodnieki iesaka elektroniskajā sarakstē, lietvedības dokumentos un citās situācijās no izvairīties sarunvalodas saīsinājumiem un tādiem, kuriem ir emocionāla nokrāsa (piemēram, “LOL”, “OMG”, “YOLO”, “IMHO”), un jāuzmanās arī, lietojot uzņēmējdarbībā bieži izmantoto “ASAP” (as soon as possible – iespējami drīz), jo tas ir ļoti nekonkrēts, kā arī “FYI” (for your information – zināšanai) un “KPI” (key performance indicators – galvenie veiktspējas rādītāji), jo adresāts ne vienmēr zina to nozīmi un tie var radīt pārpratumus.

Daudzus saīsinājumus (piemēram, “IDK” (I don’t know – es nezinu) arvien biežāk aizstāj emocijzīmes, kuru klāsts tiek papildināts katru gadu. Saīsinājumu skaidrojumus angļu valodā var meklēt šeit vai šeit. Tā dēvēto modes saīsinājumu sarakstu var apskatīt šajā “Grammarly” rakstā.

Saīsinājumu izmantošanas ieteikumi

Saīsinājumus, kas der ikdienas īsziņās, ne vienmēr var izmantot lietišķajā sarakstē, lietvedības dokumentos, kā arī mārketinga tekstos. Lūk, daži saīsinājumu izmantošanas ieteikumi:

  • Lietvedības dokumentos visi vārdi parasti lietojami pilnā formā ar attiecīgām locījumu galotnēm, lai skaidri parādītu vārdu saistījumu un novērstu pārpratumus. Atstājiet saīsinājumus tehniskiem tekstiem, tabulām un sarakstiem.
  • Ja tomēr izmantojat saīsinājumus, ņemiet vērā mērķauditorijas zināšanas un lietojiet tos tikai, ja zināt, ka adresāts (lasītājs) tos sapratīs.
  • Izmantojot saīsinājumus, vienai un tai pašai saīsinājuma formai visā tekstā jābūt vienādai, lai neradītu pārpratumus (piemēram, “sk.” vai “skat.”, “h” vai “st.”).
  • Ja lietojat saīsinājumu, atrunājiet to tekstā (arī lietišķā vēstulē), pirmo reizi aiz saīsināmā vārda vai vārdkopas iekavās ierakstot “turpmāk –“ un attiecīgo saīsinājumu.
  • Ja dokuments ir apjomīgs, regulāri atšifrējiet saīsinājumus (katrā nodaļā vai ik pēc desmit lappusēm).
  • Dokumentā var neatrunāt tradicionālos saīsinājumus valsts valodā, kā arī starptautiskos un Latvijas Republikā pieņemtos mērvienību apzīmējumus un to saīsinājumus.
  • Nesāciet teikumu ar saīsinājumu.
  • Valūtas saīsinājumu (piemēram, “EUR”) rakstiet aiz skaitļa.
  • Izvairieties no nezināmiem akronīmiem un tiem saīsinājumiem, kuriem ir tikai īslaicīga nozīme.
  • Ja vārds, frāze vai nosaukums dokumentā ir minēts tikai dažas reizes, nesaīsiniet to vispār – ir arī citi veidi, kā atkārtoti atsaukties uz programmu vai organizāciju ar atslēgas vārdiem, neizmantojot akronīmu.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

DESMIT VĀRDI, KAS PALĪDZĒS TEV SAPRAST LATVIEŠU JAUNIEŠUS

eliott-reyna-1339166-unsplash

Photo by Eliott Reyna on Unsplash

Ja ikdienā nesaskaries ar īpaši daudz jauniešiem, tad ļoti iespējams, ka arī tevi bieži nomāc jautājums “Ko viņi tikko pateica?”. Tas nav nekas traks vai apkaunojošs, jo valoda ir mūžīgi mainīgā stadijā. Rakstā minēti desmit šā brīža populārākajiem slenga vārdiem Latvijā, lai arī tu būtu vienā solī un vienā vārdā ar jauno paaudzi.

  1. Doup. Angļu valodas slenga vārds, kas laika gaitā dabīgi ienācis arī latviešu sarunvalodā. “Dope” no angļu valodas tiešā tulkojumā apzīmē narkotikas, taču sarunvalodā tas lietots, lai apzīmētu stilīgas un foršas lietas, cilvēkus vai notikumus. Kontekstā: Vakar bija tik doup koncerts!
  2. Dragi. Jau kārtējais barbarisms, kas iesakņojies starp latviešu valodā runājošo auditoriju un apzīmē narkotikas. Ja kāds runā par par “dragiem” (no angļu valodas vārda drugs), tad zini, ka viņš runā par kaut ko nešķīstu. Konktekstā: Izskatās, ka viņš lieto dragus.
  3. Zipāt. Kad runa ir par “zipāšanu”, tad runa ir tikai un vienīgi par azartspēlēm jeb, precīzāk, “automātiem”. Zipāšana ir process, kurā tiek spēlēti tādi automāti kā “Book of Ra”, “Columbus”, “Golden Sevens” u.c. Šī slenga izcelsme nav īsti skaidra, taču skaidrs ir viens – zināt slengu nepalielinās tavas iespējas laimēt, tāpēc esi atbildīgs. Kontekstā: Vakardien uz stundu bijām iegājuši uzzipāt.
  4. Hajā. Kaut arī vecākai paaudzei “hajs” var asociēties ar haosu, jaunā paaudze ar “hajā” apzīmē prieku, laimes un pacilātības stāvokli. Cēlies no angļu valodas vārda “high”, kas nozīmē “augstu”, un parasti sarunvalodā tiek asociēts ar ļoti pacilātu garastāvokli. Kontekstā: Tu zini mani, es esmu hajā par dzīvi!
  5. Beha. Par interneta sensāciju kļuvušais Edža no slavenā “Bez tabu” sižeta, kurā tiek aplūkoti nelegālie ielu drifteri un viņu radītās sekas, nejauši vai tīši milzīgai auditorijai deva slaveno teicienu: “Ja beha lido, nevajag te staigāt”. Tā nu tas ir palicis latviešu sirdīs un atmiņās, apzīmējot BMW markas automobili. Kontekstā: Ja behalido, nevajag te staigāt!
  6. Fleksēt. Nē, mēs nerunājam par metālapstrādes procesu, kurā ar fleksi tiek slīpēts metāls, jo ir 2017. gads un pilsētas jaunietis slīpē tikai līkumus. Fleksēt ir atnācis no angļu valodas “flex”, kas nozīmē muskuļu sasprindzināšanu. Šis vārds arī tiek lietots, lai apzīmētu personas plātīšanos, lielīšanos, pozēšanu u.c. sevis slavinošas darbības. Kontekstā: Es biju darba pārrunās un fleksēju ar līdzšinējiem sasniegumiem un portfolio.
  7. Kešs. Angļu valodas vārds “cash”, kas apzīmē naudu, arī izplatījies mūsu vidē, un droši varam apgalvot, ka “kešs” aizvietojis “kāpostu”, “piķi” un “naļiku”. Kontekstā: Tur nepieņem bankas kartes, jāmaksā kešā.
  8. Imho. Aizvien biežāk “interneta valodas” teicieni tiek pārnesti arī tiešā kontakta starppersonu komunikācijā, un arī “imho” nav izņēmums. Pieredzējušāki interneta kultūras lietpratēji spēs pateikt, ka “imho” ir saīsinājums no “In my humble opinion” (pēc manām pieticīgajām domām), taču ar katru gadu robeža starp internetu un ikdienu kļūst aizvien mazāka, tāpēc nereti uz ielas var dzirdēt šo leksiku. Kontekstā: Imho tas nav labākais variants, kā risināt šo problēmu.
  9. Nolekt. Arī šis darbības vārds ne visos kontekstos ir jāuztver burtiski, jo par “nolekšanu” arī sauc kāda procesa atkāpšanos, atteikšanos vai pārtraukšanu. Kontekstā: Mums bija sarunāts tikties pulksten 21, bet viņš noleca un neatnāca.
  10. Pūpols. Latvijas repa avangards “Singapūras satīns” pirmo reizi vārdu “pūpols” izmantoja savā otrajā miksteipā, lai apzīmētu marihuānu jeb zālīti. Pēc hita “Pūpolsvētdiena” izdošanas “pūpols” ir teju katra Latvijas jaunieša sarunvalodas leksikonā. Kontekstā: Katru dienu es pīpēju pūpolu!

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai “mezha piile nau lācīc” – kas notiek ar latviešu valodu internetā?

 

rawpixel-778690-unsplashPhoto by Rawpixel on Unsplash

Pagājušā gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa jeb 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai.

Bet 10% atzinuši, ka internetā apzināti veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Puse aptaujāto uzskata, ka savas domas digitālajā vidē daudz vieglāk ir paust, izmantojot emocijzīmes, attēlus vai video, nevis rakstot.

“Tas, iespējams, izskaidro faktu, ka vairāk nekā 80% atzīst – interneta saziņā gadījušies pārpratumi, sarakste nav saprasta vai ir pārprasta,” piebilst “Samsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Aptaujas dati arī rāda, ka 20% Latvijas jauniešu bieži sazinās internetā pat tad, ja konkrētajā brīdī atrodas vienā telpā.

Viedtālrunis un dažādas lietotnes ļauj sazināties ātri, vienkārši un netraucējot apkārtējos. Tomēr dati atklāj, ka brīvā, ātrā un neviena nekontrolētā saziņa nereti nozīmē nevērīgāku gramatikas un pieturzīmju lietošanu.

“Tas, protams, attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem,” saka E. Tamelīte.

Savdabīgi rakstības principi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente Inta Urbanoviča norāda, ka mūsdienu tehnoloģiskajiem jauninājumiem ir būtiska nozīme valodas attīstībā, un tie paver lieliskas iespējas valodai dažādos virzienos.

Latviešu valoda kopš 20. gadsimta 90. gadiem attīstās ļoti strauji, un lielā mērā to nosaka tieši interneta vides aktualitātes. Šīs straujās pārmaiņas nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikācijas vides attīstību.

Pateicoties internetam un citiem mirkļsaziņas rīkiem, ir sākusi attīstīties neformālā rakstītā valoda, un līdz ar to parādās savdabīgi rakstības principi, atzīmē eksperte.

Viņa norāda vairākus piemērus:

– īpatnēja vārdu saīsināšana (vnk – ‘vienkārši’, tgd – ‘tagad’, plds – ‘paldies’ u.c.), vārdu rakstība atbilstoši izrunai (pac – ‘pats’, nau – ‘nav’, lācīc – ‘lācītis’ u.c.);

– burti bez latviešu diakritiskajām zīmēm (meza pile/ mezha piile ‘meža pīle’), lielo burtu un interpunkcijas zīmju izmantošana emociju paušanai ( PATĪK 🙂 😉 ), anglismu pārdaudzums (okay, sorry, come on u.c.) un vēl daudzas citas īpatnības.

“Šie rakstības jaunievedumi palīdz taupīt laiku, dažkārt palīdz precīzāk izteikt domu, kā arī ļauj rakstītājam justies iederīgākam modernajā pasaulē,” atzīmē I. Urbanoviča,

Normas ignorēt nedrīkst

I. Urbanoviča norāda , ka tomēr, modernizējot runāto un rakstīto valodas formu, mēs nedrīkstam ignorēt normas, tradīcijas un ieradumus, kas veido mūsu valodas pamatu.

Ja mēs pazaudēsim latviešu valodas fonētiku, grafētiku, gramatiku, tad zudīs arī latviešu valoda un līdz ar to arī tauta, uzsver I. Urbanoviča.

Avots: Latvijas Avīze. Visu rakstu lasiet šeit