Interesanti fakti par valodām

Interesanti fakti par valodām

Vai zināji, ka:

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
     
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
     
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
     
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
     
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
     
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
     
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
     
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
     
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
     
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
     
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
     
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
     
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

JAPĀNAS MĀKSLINIECISKĀ KULTŪRA

JAPĀNAS MĀKSLINIECISKĀ KULTŪRA

Japānas kultūra ir attīstījusies vairākus tūkstošus gadus. Tajā ir daudz aizguvumu no Ķīnas kultūras (budisma un konfūcisma reliģijas, rakstība, arhitektūras pamatprincipi, tējas ceremonijas, zīda ražošana). Japānas kultūra eiropiešiem bieži šķiet unikāla un noslēpumaina – Austrumu zemju skaistums, lakonisms un vienkāršība savienojumā ar izsmalcinātību apģērbā un interjerā atšķiras no eiropiešiem pierastās kultūras. Japāņu valoda vienmēr ir spēlējusi nozīmīgu lomu Japānas kultūrā, un šajā valodā, galvenokārt, runā tikai Japānā. 

Japāņu valodas apguve

Japāņu valodas mācīšanās noteikti dos daudz prieka tiem, kuri ir kaislīgi uz japāņu kultūru. Japānas fani mēģina iemācīties valodu no visiem iespējamiem avotiem. Protams, šī valoda nav vienkārša, tāpēc nevajag cerēt, ka izdosies apgūt visas Ziedošo Ķiršu Koku Zemes valodas zīmes vienā semestrī vai viena gada laikā. Japāņu valodas mācīšanās, līdzīgi kā citu valodu, no studentiem prasa daudz laika. Mācībām būtu jāsākas ar hiragana un katakana grupas rakstzīmēm. Apgūstot tās dod iespēju izmantot valodu pamatlīmenī.

Kā sākt apgūt japāņu valodu?

Kā sākt mācīties japāņu valodu? Vislabāk sākt ar kanji, japāņu logogrāfiem, kuri veido apjomīgu alfabētu. Ir vairāk nekā 60.000 japāņu rakstzīmju, lai brīvi runātu japāņu valodā nepieciešams apgūt aptuveni 2000 kandži. Rakstzīmes var mācīties vietnēs, kuras var atrast internetā un kuras dod iespēju iepazīties ar pamata rakstzīmēm un frāzēm. Nākamie soļi var būt izmantojot konsultācijas, kuras var atrast YouTube. Tālākie ir iegādāties mācību grāmatas un vingrinājumus, kā arī pierakstīties japāņu valodas kursos izvēlētās valodu skolās vai izmantojot native speaker privātās nodarbībās.

Japāņu valodas zināšanu līmenis

Japāņu valodas zināšanu līmeni nosaka pamatojoties uz japāņu alfabēta zināšanu diapazonu. Iesācējiem pietiek zināt aptuveni 1000-2000 rakstzīmes. Akadēmisko līmeni sasniedz ar aptuveni 5000-7000 rakstzīmēm. Uzlabotais un ekspertu līmenis ir virs šo rakstzīmju daudzuma. Tikai neliels daudzums japāņu var lepoties ar visu rakstzīmju zināšanām, bet absolūts valodas meistari zina aptuveni 40 tūkstošus. Vienkāršai sazināšanai japāņu ielās pietiekamas valodas pamata zināšanas.

Vai vērts mācīties japāņu valodu?

Jebkurš ieguldījums valodu apguvē ir vairāk vai mazāk vērtīgs. Cilvēki, kurus interesē Japānas kultūra un kuri vēlas skatīt vai lasīt oriģinālus japāņu darbus vai brīvi runāt ar japāni, var sākt savu piedzīvojumu ar japāņu valodas apguvi. Ja tomēr runa ir par tūristu iespēju “sazināties” ar japāņiem atvaļinājuma ceļojuma laikā, pilnībā pietiks angļu valoda. Japāņus fascinē angļu valoda un rietumu kultūra, ka ļoti bieži nedos uespēju dižoties ar savām japāņu valodas prasmēm, jo viņi dod priekšroku sazināties un parādīt savas angļu valodas zināšanas.

Avots: OYAKATA. Visu rakstu lasiet šeit.

Baltic Media piedāvā neaizmirstamu austrumu piedzīvojumu bērniem tepat, Rīgas centrā – tā ir iespēja apgūt japāņu valodu un iepazīt Japānas kultūru, laikojot kimono, lokot origami un baudot tradicionālo tējas ceremoniju, kā arī iegūt jaunus draugus!

Ja esi gatavs/-a apgūt valodu aizraujošā dienas nometnē, sazinies ar mums e-pastā – kursi@balticmedia.com vai pa tālruni – +371 29 446 845. Vecuma ierobežojums: 11-16 gadi. Cena – 119,00 EUR

#valodukursi #japanuvaloda

Jaunums: Japāņu valodas kursi pusaudžiem

IMG_6370

Baltic Media valodu mācību centra japāņu valodas kursi pusaudžiem. Foto: Baltic Media Ltd

Šodien ar panākumiem noslēdzas pirmie intensīvie Baltic Media  Valodu mācību centra rīkotie japāņu valodas kursi bērniem, kas notika  dienas nometnes formā.

Japāņu valodas kursu nometni pusaudžiem vadīja jaunais latviešu popmūzikas talants un IT studente Alise Haijima, kura ir nodzīvojusi Japānā 10 gadus.

alise foto

Japāņu valodas lektore Alise Haijima. Foto: Facebook

Šajā dienas nometnē  bez valodas kursiem no nulles līmeņa notiek iepazīšanās ar Japānas kultūru, piemēram, kimono apģērbu, tējas ceremonijām un citas lietas.  Visi rekvizīti ir autentiski un oriģināli no Japānas, tai skaitā arī kimono!

Otrais piegājiens šiem kursiem būs no 24. līdz 28. augustam. Tie paši kursi, bet jaunai grupai. Ieinteresēja? Sazinieties ar mums!

Foto: Baltic Media Ltd

Vai tu zināji šos faktus par valodām?

absolutvision-82TpEld0_e4-unsplash

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

8 aizraujoši fakti par japāņu valodu

Japāņu valodu izvēlas mācīties arvien vairāk cilvēku. Iemesls tam ir pieaugošā japāņu populārās kultūras ietekme – filmas, mūzika, videospēles, japānas animācija (anime), komiksi jeb mangas. Tas viss veicina interesi par valodu mācīšanās iespējām. Pirms spiežat taustiņu “Pieteikties kursam” aicinām jūs iepazīties ar 10 aizraujošiem faktiem par japāņu valodu.

  1. Japāņu valodas patiesais nosaukums ir “Nihongo”.

Savu valsti japāņi dēvē par 日本, kas tiek izrunāts kā “Nihon” vai ‘Nippon”. Taču citās valodās valsts tiek dēvēta par Japānu vai kādu līdzīgu šī vārda atvasinājumu. Šāda situācija radusies portugāļu jūrasbraucēju dēļ, kuri Ķīnā aplami dzirdēja “Cipan” vārdu kā “Jipang”, pierakstīja to un atveda uz Eiropu. Tāpēc tehniski tiek studēta nihongo valoda.

  1. Japāņi izmanto četras rakstu sistēmas.

Japāņu valodā ir divi fonētiski alfabēti (hiragana un katakana), kā arī no Ķīnas aizgūtā logogrāfiskā (zīme-vārds) sistēma – kandži. Savukārt japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par romadži. Hiragana (ひらがな) alfabētam ir noapaļotāki burti un ar to pieraksta japāņu valodas vārdus, vārdu galotnes un palīgvārdus. Katakana (カタカナ) alfabētam ir stūraināki burti, ar to pieraksta svešvārdus un vārdus kurus jāizceļ. Kandži parasti pieraksta lietvārdus un darbības vārdu saknes. Lielākajai daļai japāņu valodas vārdu ir kandži forma. Interesanti ir tas, ka visas trīs rakstu sistēmas tiek izmantotas kopā, dažkārt pat vienā teikumā.

  1. Japāņu valoda nav balstīta ķīniešu valodā.

Japāņu valoda izmanto ķīniešu rakstu zīmes, bet pati valoda ir radusies Japānā, ne Ķīnā. Kā tas notika? Japāņu valoda gadsimtiem ilgi eksistēja kā orāla valoda un netika pierakstīta. Ap 5. gadsimtu valodu pierakstīja, balstoties ķīniešu kandži alfabētā. Vēlāk tika izveidota alternatīva – hiragana alfabēts, kas ir apgūstams vieglāk par kandži.

  1. Japāņu valodā “es” var pateikt daudzos veidos.

Ja latviešu valodā ir tikai viens veids kā pateikt “es”, tad japāņu valodā to var izdarīt, izmantojot dažādus vārdus. Cilvēki, kam japāņu valoda nav dzimtā valoda, vēloties pateikt “es” lieto 私 (watashi). Watakushi (わたくし/私) ir pieklājīgāka forma kā watashi. Tā tiek izmantota formālos pasākumos. Sievietes, lai pateiktu “es” neformālā gaisotnē lieto atashi (あたし), bet atakushi (あたくし) – formālā. Washi (わし/儂) lieto Kansai reģionā gados vecāki vīrieši un sievietes. Savukārt ware (われ/我) ir ļoti formāls “es”. Parasti izmanto sapulcēs un publiski uzstājoties.

  1. Japāna nav vienīgā valsts, kur runā japāņu valodā.

Pasaulē aptuveni 130 miljoniem cilvēku japāņu valoda ir dzimtā valoda. Tā ierindojas devītajā vietā pēc runājošo skaita. Japāna ir vienīgā valsts, kur japāņu valoda ir oficiālā valsts valoda. Taču tas nenozīmē, ka tā ir vienīgā vieta, kur runā šajā valodā. Vēsturisku apstākļu dēļ japāņu valodā runā arī Dienvidkorejā, Taivānā, Filipīnās, Brazīlijā (kurā atrodas aptuveni 1.5 miljoni japāņu), Peru, Argentīnā, Austrālijā, Kanādā (Vankūverā), kā arī ASV (Kalifornijā un Havaju salās).

  1. Japāņu valoda nav saistīta ar citām valodām.

Pretēji pastāvošajam uzskatam, japāņu valoda nav saistīta ar ķīniešu valodu. Kandži rakstības veids ir pārņemts no ķīniešiem un tiek izmantots japāņu rakstībā, taču pati japāņu valoda ir unikāla.

  1. Japāņu valoda nav tonāla valoda.

Lielākā daļa Āzijas valodu (ķīniešu, taju, vjetnamiešu) ir tonālas, t.i. tādas, kurām izšķirošs ir toņa augstums, kas nosaka vārda vai zilbes nozīmi. Japāņu fonoloģijā svarīgāka loma izrunas ritmiskumā ir nevis zilbei, bet morai. Uzsvars ir muzikāls un uzsvērtā zilbe tiek izrunāta augsti: áme ‘lietus’ un amé ‘konfekte’, háshi ‘irbulīši’ un hashí ‘tilts’.

  1. Japāņu valodā nevajadzēs daudzskaitli, dzimti un darbības vārdu locījumus.

Japāņu valodā nav daudzskaitļa formas. Piemēram, latviešu valodā mēs sakām “Tā ir grāmata” un daudzskaitlī “Tās ir grāmatas”, bet japāņu valodā mēs sakām “これはほんです” (kore wa hon desu). Nav starpības, vai tas ir vienskaitlis vai daudzskaitlis. Tāpat japāņu valodā, līdzīgi kā angļu valodā, nav dzimtes un netiek locīti darbības vārdi, tāpēc valodu ir vieglāk iemācīties.

Japāņu valodas kursi jau no 10. februāra! Piesakies!

Photo: Photo by Clay Banks on Unsplash

 

Tokijas olimpiskajās spēlēs tulkos 11 valodās, franči par sevi atgādina īpaši

jezael-melgoza-To5wAJDt1IM-unsplash

Oficiālajās preses konferencēs 2020.gada Tokijas olimpiskajās spēlēs būs nodrošināts tulkojums 11 valodās, tostarp arī franču, kas ir viena no olimpiskās kustības darba valodām. Starptautiskā Frankofonijas organizācija ceturtdien parakstīja līgumu ar spēļu rīkotājiem, lai veicinātu franču valodas lietojumu, kas olimpiskajā kustībā ir krasi mazinājies, neraugoties uz reglamenta priekšrakstiem, vēstīja aģentūra AP.

Preses konferencēs Tokijā būs pieejams tulkojums japāņu, angļu un franču, kā arī spāņu, vācu, krievu, itāliešu, arābu, ķīniešu, korejiešu un portugāļu valodā. Savukārt lielākā daļa paziņojumu un norāžu sacensību vietās tāpat kā oficiālajās ceremonijās būs japāniski, angliski un franciski. Tomēr olimpisko spēļu gatavošanās procesā franču valoda gandrīz nemaz nav dzirdama, par ko bažas pauda Starptautiskā Frankofonijas organizācija.

Tokijas spēļu rīkotāji paskaidroja, ka noslēgtā vienošanās ar Starptautisko Frankofonijas organizāciju paredz veicināt franču kultūru un nodrošināt valodas lietojumu sacensību mājaslapā.

Olimpiskā harta nosaka divas oficiālās valodas – angļu un franču, turklāt, pateicoties mūsdienu olimpisko spēļu dibinātājam Pjēram de Kubertēnam, galvenā loma oficiāli pieder franču valodai. Ja kādu dokumentu tulkojumos rodas atšķirīga interpretācija, noteicošais ir franču teksts.

Praksē franču valodas loma olimpiskajās spēlēs arvien samazinās. Frankofoni gan cer, ka situācija krasi mainīsies 2024.gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

TOP 9 fakti par pasaules valodām

you-x-ventures-1439462-unsplash

Photo by You X Ventures on Unsplash

Viena no svarīgākajām lietām, par ko ceļotājam jāpainteresējas pirms došanās ceļā – kādas valodas viņš varēs likt lietā svešajā zemē. Pasaules valodas – tas ir neizmeļams sarunu temats jebkurā pasaules malā. Deviņus interesantus faktus par valodām piedāvā izdevums “Express”.

1. Desmit pasaulē visvairāk lietotās valodās ir – mandarīnu valoda ( viens no ķīniešu valodas dialektiem), angļu, spāņu, hindu, arābu, bengāļu, krievu, portugāļu, japāņu, vācu un franču valodas. Tieši šādā secībā.

2. Visā pasaulē pašlaik ir aptuveni 7000 valodu, 2500 valodu pastāvēšana ir apdraudēta.

3. Jaunākais zaudējums pasaules valodu saimē ir klallamu valoda, kurā tradicionāli runāja Vankuveras salā. Pēdējais cilvēks, kas runāja šajā valodā, miris 2014.gada 4.februārī.

4. Oksfordas angļu vārdnīcā ir skaidrotas 414 800 vārdu nozīmes angļu valodā …

5. … Tomēr skaitot to pašu vārdu dažādās formas, “Global Language Monitor” 2012. gadā saskaitīja 1013913 vārdus angļu valodā.

6. Ik pēc 98 minūtēm angļu valodā tiek izveidots jauns vārds.

7. “!Xoo” valodā (zināma arī kā “tā” un “hoo” valoda), ko lieto Botsvānā un Namībijā, ir 112 skaņas. Angļu valodā – aptuveni 40.

8. Aptuveni 70 procenti vārdu “!Xoo”valodā (ieskaitot arī pašu vārdu “!Xoo”) sākas ar vienu no 83 veidu klikšķiem.

9. Rotokas valodā, kas tiek runāta Papua-Jaungvinejā, alfabētā ir tikai 12 burtu – tas ir mazākais alfabēts pasaulē.

Avots: Delfi. Visu rakstu lasiet šeit.

Notariāli tulkojumi, Tulkojumu birojs

Valodu kursi – kā izvēlēties sev atbilstošākos?

dylan-gillis-533818-unsplash.jpg

Photo by Dilan Gillis on Unsplash

Ikvienam cilvēkam pienāk brīdis, kad rodas iedvesma un motivācija īstenot sen lolotus sapņus, apgūt jaunas lietas vai ienest jaunas vēsmas ikdienā, kas pozitīvi varētu ietekmēt arī dzīves kvalitāti. Statistikas dati liecina, ka ļoti liela daļa cilvēku visā pasaulē vēlētos apgūt vismaz vienu jaunu valodu. Šobrīd ir tik daudz dažādi valodu kursi, ka cilvēks var apjukt piedāvājumā un nesaprast, kas viņam būtu piemērotākais. Lai izvēlētos sev atbilstošāko, Baltic Media Valodu mācību centrs sniedz pāris vērtīgus padomus, lai iegūtās zināšanas pēc tam patiesi vari pielietot ikdienā.

Kā labāk apgūt jaunu valodu – individuāli vai grupā?

Ja esi iesācējs, labāk ir izvēlēties grupu nodarbībasgrupu nodarbības. Grupas biedri ne tikai Tevi motivēs mācīties labāk, bet arī ļaus iegūtās zināšanas praktizēt savstarpēji sarunājoties. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā apgūt valodu mazās grupās, lai katram kursantam būtu iespēja nodarbību laikā izteikties un saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Savukārt individuālās vai Skype valodu nodarbības būs lieliska izvēle, ja vēlies apgūt valodu ātrāk, sev ērtā vietā un laikā. Tās arī noderēs, lai papildinātu zināšanas sev nepieciešamajā jomā. Valodu mācību centra pasniedzēji sagatavos labāko mācību programmu, lai katrā nodarbībā Tu iemācītos tieši to, kas Tev noderēs visvairāk.

Kā zināt, vai pasniedzējs ir labs?

Pasniedzējs ieņem svarīgāko lomu ceļā uz jaunas valodas apguvi. Baltic Media pasniedzēji izmanto modernākās metodes, lai padarītu nodarbības interesantas un iedvesmotu Tevi turpināt apgūt valodu. Spēles, filmas, dažādi uzskates materiāli, muzeju un kafejnīcu apmeklējumi – tā ir tikai maza daļa no piedāvājuma, lai valodas apguves process būtu produktīvs un nebūtu garlaicīgs.

Kādu valodu apgūt?

Ja arī Tu esi nolēmis apgūt jaunu valodu, bet nevari izvēlēties kādu, iesakām to, kas palīdzētu Tev karjeras izaugsmē. Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir skandināvu valodas, kā arī eksotiskās valodas – japāņu un ķīniešuBaltic Media piedāvā apgūt arī spāņu valodu, itāļu valodu, vācu valodu, lietuviešu valodu, latviešu valodu, angļu valodu un citas valodas.

Baltic Media piedāvājumā ir valodu kursi gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Katrs klients ir svarīgs, tāpēc katram tiek piedāvāta individuāla pieeja, lai atrastu labāko valodas apguves veidu.

Nezaudē apņēmību un lai Tev patiesi izdodas apgūt jaunas valodas!