Advente vai advents – kā pareizi?

julian-hochgesang-u-ipJ2XIBq8-unsplash

Atkal tuvojas gada gaišākie svētki – Ziemassvētki, un četru nedēļu laika posmu pirms šī lielā notikuma mēs saucam par adventes laiku. Pamanāms, ka dažādos avotos adventes vārds tiek locīts gan vīriešu, gan sieviešu dzimtēs, rakstīts gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. Pēc pareizākās patiesības vaicājām valodas speciālistei.

Lūk, skaidrojums no Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas lingvistes Dites Liepas:
“Dažādos avotos vārds lietots dažādi. Tā, piemēram, Svešvārdu vārdnīcā (Rīga: Jumava, 1999, 23) dotas abas formas – gan advente, gan advents, Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca (Rīga: Avots, 1995, 41) piedāvā formu advente.
Savukārt baznīcā, piemēram, evaņģēliski luteriskās baznīcas un Romas katoļu baznīcas tradīcijā, pārsvarā tiek lietota forma Advents, turklāt rakstībā ar lielo sākumburtu.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija iesaka lietot sieviešu dzimtes formu advente, sniedzot šādu pamatojumu: “..runa ir par Ziemassvētku Notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku, un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums “atnākšana”, kas latīniski ir “adventus”. Latīņu valodā adventus ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: atnākšana, gaidīšana, svētīšana. Tāpēc ir adventes laiks un adventes svētdienas, kad iededzam svecītes.” (Terminoloģijas Jaunumi. 2003. Nr. 5/6. Rīga: LZA Terminoloģijas komisija, 2003, 55. lpp.)
No savas puses varu piebilst, ka, tā kā advente ir svētku gaidīšanas laiks, nevis svētki, vārds advente nav jāraksta ar lielo sākumburtu, taču nosaucot konkrētu adventi, piemēram, Pirmā advente, Otrā advente utt., pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu.”
Avots: Mammamuntetiem.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Aizguvumi latviešu valodā

chris-lawton-236416-unsplash

Photo by Chris Lawton on Unsplash

Ikvienas tautas valodā ir vārdi vai jēdzieni, kas aizgūti no citām, visbiežāk kaimiņu tautu valodām. Arī latviešu valoda nav izņēmums. Veidojoties latviešu literārajai valodai, daudzi vārdi, jēdzieni un izteicieni vispirms tika aizgūti no to baltu tautu valodām, kuru saplūšanas rezultātā izveidojās latviešu etnoss.

Latviešu valodā visvairāk aizguvumu ir no vācu valodas, krievu valodas un angļu valodas. Tāpat ir internacionālie aizguvumi, kas aizgūti no senajām valodām un gandrīz visās valodās ir indentiski, kā arī ir aizguvumi no kaimiņu valodām – lietuviešu, igauņu.

Aizguvumi no vācu valodas jeb ģermānismi latviešu valodā ienāca galvenokārt 12. – 16. gadsimtā no viduslejasvācu un 16. – 19. gadsimtā no jaunaugšvācu valodas. Pie ģermānismiem, kas stabili iekļāvušies latviešu valodā, pieder, piemēram, vārdi: amats (Amt), bomis (Baum), brilles (Brille), dienests (Dienst), ēvele (Hövel), flīģelis (Flügel), glazūra (Glasur), glāze (Glas), kaste (Kasten), klucis(Kloz), krogs (Krõgh), kleita (Kleid), ķirsis (Kirsche), panna (Pfanne), pudele (Buddel), pīpe (Pipe), spainis (Span), stārķis (Storch), smēre (Schmiere), spēle (Spiel), stunda (Stunde), telts (Telt), zāģis(Säge), ziepes (Seife) un daudzi citi.

Aizguvumi no krievu valodas jeb rusicismi latviešu (latgaļu) valodā sastopami kopš 9. gadsimta. Taču kopš 18. gadsimta, līdz ar Latvijas teritorijas iekļaušanu Krievijas impērijas sastāvā, bet jo īpaši laikā no 1940. līdz 1991. gadam atrodoties PSRS sastāvā, krievu valodas ietekme uz latviešu valodu bija daudz spēcīgāka. No krievu mēles latviešu valodā aizgūti vārdi: bagāts (богатый), baranka (баранка), baznīca(божница), dārgs (дорогой), cena (цена), gads (год), grēks (грех), kāposti (капустa), krusts(крест), nedēļa (неделя), pagasts (погост), pagrabs (погреб), pīrāgs (пирог), pulks (полк), robeža (рубежа), svēts (святой), šinelis (шинель), sods (суд), soma (сумка), svētki (святки), zābaks(сапог), zvans (звон) un citi.

Lai gan daži aizguvumi no angļu valodas jeb anglicismi tika lietoti arī agrāk, to daudzums latviešu valodā strauji pieauga 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā, attīstoties starptautiskajai saziņai un paplašinoties terminoloģijai. Latviešu valodā iesakņojušies anglicismi: adapteris (adapter), bizness(business), brīfings (briefing), displejs (display), dizains (design), ekskluzīvs (exclusive), fails (file), fitness (fitness), konference (conference), līzings (leasing), lokauts (lockout), meikaps (makeup), menedžeris (manager), ofiss (office), samits (summit), spams (spam), šovs (show), taimeris (timer), tops (top) un krietns skaits citu.

Pie grieķu izcelsmes internacionālismiem pieder vārdi: agronoms, aritmētika, bibliotēka, demokrātija, ekonomika, filozofija, fizika, gramatika, koris, kritika, loģika, matemātika, orķestris, poēma, politika, teātris, tehnika, teorija, zona un citi. Savukārt latīņu cilmes ir vārdi: autors, deputāts, dokuments, eksāmens, ekskursija, forma, mode, operācija, progress, pulss, republika, revolūcija, summa, teksts, unikāls.

Autors Ervīns Jākobsons. Visu rakstu lasiet šeit.