Valodu vēsture: Vai viduslaikos lasīt varēja arī latviski?

Gustavs Strenga: Pārdomas par lasīšanas vēsturi Latvijas teritorijā no 12. gadsimta beigām līdz 16. gadsimta sākumam

Pirmos rakstītos un iespiestos tekstus kādā valodā mēdz uzskatīt par tautas kultūras stūrakmeņiem. 14. gadsimta otrajā pusē Baltijas jūras telpā dominējošā tautas valoda – viduslejasvācu valoda – sāka ieņemt arvien būtiskāku lomu rakstiskajā komunikācijā. 15. gadsimta nogalē un 16. gadsimta sākumā Eiropā parādījās pirmie iespiestie teksti mazākās tautas valodās, piemēram, poļu un zviedru. Tomēr Baltijas austrumu krasta valodās – latviešu, igauņu, senprūšu, somu un lietuviešu – pirmie teksti tika iespiesti tikai Reformācijas iespaidā. Līdz šim zināmie pirmie latviski rakstītie un iespiestie teksti ir tapuši 16. gadsimta 20. un 30. gados. Kāda būtu bijusi latviski rakstītu un lasāmu tekstu funkcija pirms Reformācijas? Vai tādi vispār bija nepieciešami? Liturģija bija latīņu valodā, elite lasīja viduslejasvācu valodā, bet potenciālo lasītāju vietējās valodās – latviešu un igauņu – bija maz. Tāpat Livonijas pilsētās līdz pat 16. gadsimta sākumam nav atrodamas ne brālību, ne pilsētu pārvaldes institūciju lietvedībā rakstītas igauņu un latviešu valodas pēdas.

Tikai Reformācija ar Lutera ideju par liturģiju tautas valodās radīja nepieciešamo motivāciju ieguldīt prāvus līdzekļus iespiestu tekstu radīšanā arī Livonijas tautas valodās, kā to apliecina 1525. gadā Lībekā pārtvertais un iznīcinātais Rīgai domātais iespiestais teksts – luterāņu mise – igauņu, latviešu un viduslejasvācu (lībiešu?) valodā.25

Ir kāda grāmata, kura liecina par veidu, kā latviešu rakstu valodas dzimšanas laikā citās valodās iespiestos tekstus pielāgoja to mutiskai pārnesei latviešu valodā, pievienojot iespiestajam tekstam rakstītus fragmentus latviešu valodā. Leipcigā iespiestajā priestera rokasgrāmatā ar dažādu rituālu lūgšanām latīņu valodā Agenda (1507)26) ir Rīgas apkaimes katoļu priestera Nikolausa Gisberta, visticamāk, starp 1529. un 1534. gadu veiktie ieraksti – garāki fragmenti un frāzes latviski, kuriem līdzās ir arī sīkas rokraksta piezīmes viduslejasvācu un latīņu valodā. Grāmatā vienā no pirmajām lappusēm ir pierakstīta tēvreize latviešu valodā (to dēvē par Gisberta tēvreizi),27 un tālāk grāmatā līdzās latīņu valodā iespiestajam tekstam lappušu malās var atrast latviski rakstītas frāzes sack bern warz („saki bērna vārdu”), gryppi jus baren crus stit („gribat jūsu bērnus kristīt”), kā arī es tizzv („es ticu”).

Šo piezīmju uzdevums bija palīdzēt atcerēties garākus nepierakstīta teksta fragmentus, un tās bija noderīgas grāmatas īpašniekam, kristot, laulājot, svētot ūdeni un uguni vai vecot kādu citu rituālu darbību. Neskatoties uz to, ka šajā grāmatā pierakstītā tēvreize un frāzes ir uzskatāmas par marginālijām, latviešu valodas pētniecībā šiem necilajiem teksta fragmentiem ir centrāla vieta, jo tos uzskata par vecākajiem rakstītajiem tekstiem latviešu valodā.28

 

***

  1. gadsimta lasīšanas revolūcijas un 21. gadsimta digitālās revolūcijas ietekmē lasīšana ir kļuvusi par slavētu un augstu novērtētu nodarbi. „Ai, cik viņš gudrs, tik daudz grāmatu izlasījis” vai „redz, viņa nesēž mobilajā telefonā, bet lasa grāmatu”. Lasīšana pati par sevi, pat nevērtējot grāmatu, ko lasītājs lasa, citu acīs padara indivīdu gudrāku, cienījamāku. Bet vai gudrs ir tas, kurš visu dzīvi lasa vienu vienīgu grāmatu? Mūsdienās gan tādu cilvēku būtu grūti atrast. Un kā ar tiem, kuri daudz grāmatu izlasījuši nevis ar acīm, bet ar ausīm, klausoties citu lasītajā? Zināmā mērā mūsu – modernā un pēcmodernā laikmeta lasītāju – pieredze nonāk konfliktā ar lasīšanas veidiem, kuri pastāvējuši vairākus gadsimtus pirms mums. Arī viduslaikos bija ļaudis, kas lasīja grāmatu pēc grāmatas, bet viņu bija maz. Tolaik arī tiem, kas paši nelasīja, bija lemts iegrimt interesantos stāstos. Tikai šie mutiskie stāsti, pat ja to sākotne rodama grāmatās, ir neatgriezeniski zuduši.

 

Avots, kur lasīt visu šo tekstu: Punctum

Norāžu “Tālr.”, “Fakss”, “Telekss” “Mob. tālr.”, “E-pasts” un “Internets” lietojums 24 ES valodās

euflags

27.4.2015

Tel. Fax Telex Mobile Email Internet
bg Teл. Факс Телекс Мобилен тел. Електронна поща: Интернет адрес:
es Tel. Fax Télex Móvil Correo electrónico: Internet:
cs Tel. Fax Telex Mobil E-mail: Internet:
da Tlf. Fax Telex Mobil E-post: / E-mail: Internet:
de Tel. Fax Telex Mobil E-Mail: Internet:
et Tel Faks Teleks Mobiil E-post: Internet:
el Τηλ. Φαξ Τέλεξ Κινητό Email: Internet:
en Tel. Fax Telex Mobile Email: Internet:
fr Tél. Fax Télex Mobile Courriel: Internet:
ga Teil. Facs Teiléacs Fón póca R-phost: Idirlíon:
hr Tel. Faks Teleks Mobitel E-pošta: Internetska adresa:
it Tel. Fax Telex Cellulare E-mail: Internet:
lv Tālr. Fakss Telekss Mob. tālr. E-pasts: Internets:
lt Tel. Faks. Teleks. Mob. tel. El. paštas: Interneto adresas:
hu Tel. Fax Telex Mobil E-mail: Internet:
mt Tel. Faks Telex Mowbajl Email: Internet:
nl Tel. Fax Telex Mobiel E-mail: Internet:
pl Tel. Faks Teleks Tel. kom. E-mail: Internet:
pt Tel. Fax Telex Tlm. Endereço eletrónico: Internet:
ro Tel. Fax Telex Mobil E-mail: Internet:
sk Tel. Fax Telex Mobil E-mail: Internet:
sl Tel. Faks Teleks Mobilni telefon E-naslov: Internet:
fi P. F. Teleksi Matkap. Sähköposti: Internet:
sv Tfn Fax Telex Mobil E-post: Internet:
Remark:

The above are shown as they are written at the beginning of a line; in the middle of a text they may, or may not, start with lower case, depending on the language.
Note that no colon is used to introduce contact numbers.

Avots: Europa.eu

 

Tulkošanas birojs

Eiropas Savienības valodas

Multilingual languages word cloud concept

 

Nosaukums oriģinālvalodā (1) Nosaukums latviski ISO kods (2)
български (*) bulgāru bg
español (3) spāņu es
čeština čehu cs
dansk dāņu da
Deutsch vācu de
eesti keel igauņu et
ελληνικά (*) grieķu el
English angļu en
français franču fr
Gaeilge īru (4) ga
hrvatski horvātu hr
italiano itāļu it
latviešu valoda latviešu lv
lietuvių kalba lietuviešu lt
magyar ungāru hu
Malti maltiešu mt
Nederlands nīderlandiešu nl
polski poļu pl
português portugāļu pt
română rumāņu ro
slovenčina (slovenský jazyk) slovāku sk
slovenščina (slovenski jezik) slovēņu sl
suomi somu fi
svenska zviedru sv
(*)
Transliterācija latīņu alfabētā: български = balgarski; ελληνικά = elliniká.
(1)
Lielais vai mazais sākuma burts – ievērot rakstību oriģinālvalodā.
(2)
Valodu ISO kodus raksta ar mazajiem burtiem, tomēr tipogrāfisku iemeslu dēļ tos var rakstīt arī ar lielajiem burtiem.
(3)
Saskaņā ar Spānijas varas iestāžu prasību spāniski termins lengua españolavai español aizstāj castellano. Pēdējais ir oficiāls valodas apzīmējums, taču to lieto vienīgi, lai noteiktu vietu Eiropas Savienības oficiālo valodu sarakstā.
(4)
Nelietot vārdu “gēlu”, abi termini nav sinonīmi. Sk. 7.2.4. punktu.

Avots: Europa.eu

Daudzvalodība Eiropas Savienībā

EUdemokratatija

Daudzvalodība ir ļoti svarīgs ES kultūras daudzveidības elements. Eiropas Savienībā ir 24 oficiālās valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, nīderlandiešu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru.

ES iedzīvotāji var iepazīties ar ES tiesību aktiem un svarīgākajiem politikas dokumentiem savas valsts oficiālajā valodā.

Turklāt viņiem ir tiesības šajā valodā rakstīt Komisijai un saņemt atbildi no tās. Eiropadomes un Eiropas Savienības Padomes sanāksmes tiek tulkotas visās oficiālajās valodās. Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības Parlamentā uzstāties jebkurā ES oficiālajā valodāMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumus.

ES iestādēs pastāvīgo darbinieku statusā strādā ap 4300 tulkotāju un 800 tulku. Ir aplēsts, ka visu ES iestāžu valodu dienestu pakalpojumi (mutiskā un rakstiskā tulkošana) izmaksā mazāk nekā 1 % no ES vispārējā gada budžeta. Izdalot ar ES iedzīvotāju skaitu, tas nozīmē aptuveni 2 eiro uz iedzīvotāju gadā.

Avots: Europa.eu

 

Tulkošanas birojs

Kā valodu kursi var veicināt jūsu biznesu? | Baltic Media Valodu mācību centrs

turned on macbook pro and brown leather file case

Photo by rawpixel.com on Pexels.com

Ja jūsu uzņēmuma mērķis ir palielināt preču vai pakalpojumu eksportu gan tuvākos, gan tālākos tirgos, tad jums radīsies vajadzība iemācīt saviem darbiniekiem šo valstu valodas. Vismaz tiem, kas konsultēs un vadīs  meitas uzņēmumu darbu jaunajos tirgos. Paplašinot biznesu uz tuvākām kaimiņvalstīm, jums noderēszviedru, norvēģu, dāņu, igauņu, somu, lietuviešu, poļu, vācu un krievu valodas kursi.

Ja jūsu uzņēmums  ir kāda cita globāla uzņēmuma meitas uzņēmums, tad jums droši vien noderēs mātes uzņēmuma valsts valodas zināšanas, lai efektīvi komunicētu ar šī uzņēmuma personālu. Zviedru, angļu, somu, igauņu, vācu, lietuviešu, spāņu, itāļu, franču, arābu, japāņu un ķīniešu valodas kursi ir mūsu specializācija vairāk nekā 25 gadus.

Zinātniski pētījumi pierādījuši, ka uzņēmumu apgrozījums pieaug vidēji par 25%, ja ar biznesa partneriem komunikācija notiek klienta valodā.

Angļu valoda ir globāla biznesa komunikācijas valoda. Jums ir labas angļu valodas zināšanas, kas iegūtas skolā un universitātē, taču komunicējot biznesa vidē, ir nepieciešamas tās pilnveidot ar specifisko biznesa terminoloģiju un valodas stilu atkarībā no reģiona. To parasti palīdz izdarīt lektori, kuriem angļu valoda ir dzimtā un kuri pārvalda amerikāņu, britu, austrāliešu un citu reģionu angļu valodu.

Ja jūsu uzņēmums ir internacionāls un tajā strādā daudz ārvalstu speciālistu, kas ieradušies Rīgā, lai te ne tikai strādātu, bet arī dzīvotu un iekļautos sociālajā un latviešu kultūras vidē, tad jums radīsies vajadzība iemācīt šiem darbiniekiem latviešu valodu, kas ir Latvijas valsts valoda un viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Latviešu valoda, kuras saknes ir sanskritā, ir viena no senākajām Eiropas civilizācijas valodām, kas kopā ar lietuviešu valodu veido atsevišķu indoeiropiešu valodas zaru. Latviešu valodas kursi ārzemniekiem, kas tiek vadīti pēc īpašas un oriģinālas metodes, ir mūsu uzņēmuma viena no specializācijām.

Visas šos nosauktos valodu kursus jau vairāk nekā 25 gadus organizē Baltic Media valodu mācību centrs.

Sazinieties ar mums un mēs pastāstīsim vairāk, kā palīdzēt jums ar mūsu valodu kursu pieredzi un kompetenci!

Vēlies sākt apgūt tirgū vienu no pieprasītākajām mūsu kaimiņvalstu vai tālākām valodām, sazinies ar mūsu valodu centra darbiniekiem, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 67224395

Vairāk par to, kā tiek organizēti Ziemeļeiropas vadošā valodu pakalpojumu uzņēmuma Baltic Media valodu kursi, lasiet šeit:  https://lv.balticmedia.com/valodu-kursi-valodu-macibu-centrs

 

Kāpēc izvēlēties Baltic Media Valodu mācību centru? | Valodu kursi Rīgas centrā

  1. Mums ir vairāk nekā 25 gadu pieredze valodu pakalpojumu nozarē Ziemeļeiropas reģionā, specializējoties Ziemeļeiropas (tostarp skandināvu, baltu un slāvu) valodās, t.i.,  zviedru, somu, dāņu, islandiešu, norvēģu, vācu, angļu, poļu, krievu, latviešu, lietuviešu un igauņu valodās.
  2. Mūsu kursus sertificējis Latvijas Republikas Izglītības Valsts kvalitātes dienests. Kopš 2011. gada mums ir piešķirta Latvijas Republikas Izglītības Valsts kvalitātes dienesta  izglītības iestādes apliecība.
  3. Mēs esam sertificēti saskaņā ar starptautisko ISO 9001:2015 kvalitātes vadības sistēmu. ISO sertifikācija kopš 2004. gada.
  4. Mūsu modernās, plašās un gaišās valodu kursu telpas ar labu ventilāciju un gaisa kondicionētāju atrodas Rīgas centrā Elizabetes ielā 2, kur viegli piekļūt gan ar sabiedrisko, gan ar individuālo transportu.
  5. Mūsu galvenie pakalpojumu sniegšanas noteikumi: -mēs uzņemamies atbildību;-mēs nodrošinām, lai klients būtu mūsu galvenā prioritāte; -mēs sniedzam to, ko apsolām; -klienta vajadzības un valodas zināšanu līmenis nosaka valodu kursu saturu, intensitāti un mērķus.
  6. Mums ir kvalificēti pasniedzēji un biroja darbinieki: lielai daļai štata un ārštata darbinieku ir zinātniskais grāds valodniecībā vai tulkošanā.
  7. Mūsu lektoru datu bāzē ir vairāk nekā 600 valodnieku un valodas pasniedzēju daudzās mūsu reģionā pieprasītās valodās.
  8. Mēs piedāvājam valodu kursus gan atvērtām, gan  slēgtām grupām un individuālus valodas kursus jebkuras nozares darbiniekiem.
  9. Mūsu uzņēmums ir Eiropas Valodu nozares asociācijas(European Language Industry Association, ELIA) korporatīvais biedrs
  10. Mēs piedāvājam konkurētspējīgas cenas par kvalitatīvu pakalpojumu  un draudzīgu, atbildīgu servisu.
Vēlies sākt apgūt tirgū vienu no pieprasītākajām mūsu kaimiņvalstu vai tālākām valodām, sazinies ar mūsu valodu centra darbiniekiem, rakstot uz kursi@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 67224395
Vairāk par to, kā tiek organizēti Ziemeļeiropas vadošā valodu pakalpojumu uzņēmuma Baltic Media valodu kursi, lasiet šeit:  https://lv.balticmedia.com/valodu-kursi-valodu-macibu-centrs