Trīs bērnu mamma Baiba jau 20 gadus dzīvo Dienvidfrancijā. Viņas vecākais, 17 gadus vecais dēls, uzturot dzīvu latviešu valodu, mammas mudināts, beidzot mācību iestādi Francijā, vēlējies kārtot eksāmenu latviešu valodā kā otro svešvalodu. Tomēr, kā Latvijas Radio raidījumam “Globālais latvietis. 21 gadsimts.” vēsta jaunieša mamma, nokārtot viņa mācību iestādē latviešu valodas eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu esot neiespējami.

“Visi trīs mani bērni dzimuši Francijā, bet es kā latviete, patriotiska būdama, kopš dzimšanas esmu mācījusi viņiem latviešu valodu. Mani bērni māk runāt latviski, dēls varbūt ar franču akcentu. Lasīt prot, runāt, protams, rakstīt mazliet grūtāk,” stāstīja Baiba. Viņas bērni valodu apgūst mājās, sarunājoties ar mammu latviski, neraugoties uz to, ka vīrs Baibai ir francūzis.

Sievietei un viņas bērniem ļoti aktuāls ir jautājums par latviešu valodas kā otrās  svešvalodas eksāmena kārtošanu. Vecākais dēls gada sākumā izteicis vēlmi, ka skolu beidzot, viņš gribētu kā otro svešvalodu kārtot latviešu valodas eksāmenu.

Baiba: “Es biju ļoti pārsteigta, ka nokārtot šādu eksāmenu nav iespējams. Es kā mamma biju šokā un mans dēls arī. Bēdīga jutās arī mana vecākā meita, sakot, kā tas var būt, ja gribam, bet iespēja nav dota.” Baiba nezina iemeslus, kāpēc viņas bērns nevar nokārtot latviešu valodas kā otrās svešvalodas eksāmenu mītnes zemē. Baiba gribētu šo jautājumu atrisināt, jo tā ir lieliska iespēja uzturēt dzīvu latviešu valodu vēl kādam, kurš dzīvo Francijā.

Tomēr, kā norāda Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva, tad ikvienam, kurš vēlas kārtot latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, neraugoties uz to, kur dzīvojis, kur un kā mācījies, kā arī – cik vecs, ir iespēja eksāmenu nokārtot. Eksāmena oficiālais nosaukums ir “Valsts valodas prasmes pārbaude” un šis latviešu valodas eksāmens lielākoties nodrošināts Latvijā, un uz to var pieteikties jebkurš un, ja noorganizē pietiekami lielu eksāmena kārtotāju grupu, tad tāda iespēja pastāv arī mītnes zemē. Tikai tad noteikti jāsazinās ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļu.

Tomēr šī nav tā iespēja, uz kuru cer Baibas ģimene Francijā. Turpina Valsts izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja: “Ja runa ir par to, ka kādā no valstīm vēlas kārtot eksāmenu, ko atzīst konkrētā valsts, tas ir cits jautājums. Te

ir svarīgi noskaidrot, vai šo eksāmenu kā otrās svešvalodas eksāmenu atzīs konkrētajā valstī. Tas ir jautājums, kas jāskaidro mītnes zemē, konkrētās valsts izglītības sistēmā.”

Tā kā Francijas izglītības sistēmā nepiedāvā latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, tad, iespējams, ir vērts noskaidrot, kā šādu kārtību izdevies panākt Īrijā dzīvojošajiem latviešiem. Jo, kā zina teikt Laima Ozola – portāla “baltic-ireland.ie” galvenā redaktore, Īrijā dzīvojošie latvieši nu jau vairākus gadus kārto latviešu valodas kā svešvalodas eksāmenu, turklāt par to iegūst vērtīgus kredītpunktus, un tieši tas mudina pastiprināti apgūt latviešu valodu.

“Mēs Īrijā esam priviliģētā situācijā, jo mums ir iespēja kārtot eksāmenu latviešu valodā un arī eksāmenu ”Valsts valodas prasmes pārbaude”. Abas atzīst Īrijas izglītības sistēma, un katra šī iespēja kalpo savam mērķi.

Ja jaunietis, beidzot vidusskolu, Īrijā kārto latviešu valodas eksāmenu, tas viņam dod punktus, kas palīdz iestāties koledžā.

Savukārt eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” arī palīdz iestāties koledžā, jo tas ir oficiāls dokuments, kas apliecina, ka latviešu valodu zina starptautiski atzītos līmeņos A1, A2 vai C2,” stāstīja Laima Ozola.

Nokārtots eksāmens ”Valsts valodas prasmes pārbaude” noder, arī atgriežoties Latvijā. Šogad latviešu valodas eksāmenu Īrijā, vidusskolu beidzot, nokārtoja 60 skolēnu un, lai arī to sekmju rezultāti nav spīdoši, tas tomēr apliecina, ka valoda dzīvo un skolēni tajā spēj nokārtot eksāmenu.

Tomēr ir vēl kāda nianse – Īrijas izglītības sistēmā šī eksāmena rezultātus ņem vērā, bet,  stājoties kādā no Latvijas augstākajām mācību iestādēm, to vērā neņems.

Savukārt Francijā ir 30 valodas, kurās iespējams kārtot svešvalodas eksāmenu, tostarp lietuviešu un igauņu, bet ne latviešu. Latvijas Radio aptaujātie norāda, ka ir nepieciešamība abpusējām sarunām starp Latvijas un Francijas izglītības ministrijām un aicina Baibu no Francijas rakstīt iesniegumu, vēstuli, lūgumu šo jautājumu aktualizēt Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tālāk šo jautājumu varētu aktualizēt ministriju līmenī. Citādi Baiba viena pati, visticamāk, neizcīnīs šo tik ļoti svarīgo latviešu valodas jautājumu.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.