Ko par latviešiem atklāj publiski izvietotie teksti pilsētā? Saruna ar sociolingvisti Solvitu Berru

IMG_7901

Attēls: Baltic Media Valodu mācību centrs

Katru dienu, staigājot vai braukājot pa pilsētu, lasām tās zīmes. Kad pilsēta pierasta un pazīstama, tās pat lāgā nepamanām, taču tas nenozīmē, ka zīmju nav. Filoloģijas doktore, sociolingviste SOLVITA BERRA (bij. ­POŠEIKO) zīmes pamana, apkopo un analizē.

Solvitas Berras pēcdoktorantūras pētījumam dots garš un laja acīm diezgan sarežģīts nosaukums: “Pilsētu lingvistiskā ainava kā daudzpusīgs resurss Baltijas valstīs: valodnieka, uzņēmēja un studenta perspektīva”. Projektu īstenojot, analizēti vairāk nekā 15 000 lingvistiskās ainavas zīmju vairākās Baltijas valstu pilsētās, liela daļa no tām – Rīgā. Ko tās atklāj par mūsu pilsētvidi un mums pašiem?

Lingvistiskā ainava ir apdzīvotā vietā redzamie publiski izvietotie rakstveida teksti vienā vai vairākās valodās. Tajā iekļaujas, piemēram, grafiti, sludinājumi, tās varētu būt digitālās reklāmas, protams, afišas. Var teikt, ka lingvistiskā ainava ir visu tekstu kopums, arī ielu nosaukumi, norāžu zīmes – viss, ko varam redzēt un izlasīt pilsētu ielās, ir lingvistiskās ainavas teksti.

Šos tekstus var skatīt no ļoti dažādiem aspektiem. Kā valodnieci mani pirmkārt interesē, kuras valodas ir svarīgas šajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, arī kaimiņvalstu pilsētās. Kuras valodas cilvēki izvēlas lietot, ar kurām viņi sevi vai savu uzņēmumu identificē, vai zina, kā valodu lietojums tiek regulēts normatīvajos aktos, vai arī vienkārši raksta, ko vēlas.

Tāpat interesanti, kā šajos tekstos tiek atainoti nozīmīgi notikumi, teiksim, Covid-19; kas notiek vienā vai otrā pilsētas vietā, kā cilvēki publiskajā telpā komunicē, kā nodod ziņas, kā tās saņem, kurus līdzekļus izmanto komunikācijai.

Publiskie teksti vienmēr saistīti ar identitāti, tie atklāj, vai identitāte ir lokāla vai mēģināts veidot starptautisku tēlu – kolektīvu identitāti plašākā mērogā. Tāpat reklāma, publiskie teksti, kas kaut ko reklamē – uzņēmumus, politiskās partijas vai pat cilvēkus.

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Teicieni kā kulaks uz acs

ed-robertson-eeSdJfLfx1A-unsplash

Filologam Uldim Grīnbergam ventiņu teicienu talkā izdevies savākt vairāk nekā tūkstoti teicienu, kas raksturīgi mūsu puses ļaužu runā.

Ventiņu gramatikas un vārdnīcas autors Uldis Grīnbergs aizgājušā gada pēdējos mēnešus veltīja ventiņu teicienu krāšanai un apkopošanai. Augustā viņš izsludināja ventiņu teicienu vākšanas talku, kurai atsaucās vairāki Ventspils un novada iedzīvotāji. Gada pēdējā darbdienā talkas iniciators Herberta Dorbes memoriālajā muzejā pulcēja talkas dalībniekus, lai viņiem pateiktos par paveikto darbu un pastāstītu, kas no iecerētā iznācis.

Grīnbergs veikumu, ko plānots nodēvēt Tūkstoš un viens ventiņos brūvēts teiciens, aizsācis pēc tam, kad iznāca viņa veidotā un Ventspils muzeja izdotā grāmata Bliņķs ventiņmēlē: īs ventiņ gramatik un tāmnik vārdnic. Talkā iesaistījās ap 20 dalībnieku, kas četru mēnešu laikā kopumā iesūtīja vairāk nekā tūkstoti teicienu. Visdūšīgāk talkā strādājis Arvīds Mārtiņš Māliņš, kas iesūtīja 94 teicienus. Inta Meire dalījās ar 76 teicieniem. Par līdzdalību ventiņu teicienu vākšanas talkā filologs pateicās arī Hugo Pēdiņam, Viktorijai Svētiņai, Aijai Kaminskai, Verenai Apsei, Līvijai Višķerei, Ārijai Klēverei, Ainai Andersonei un Dacei Miezei, dāvājot talciniekiem Ilgas Dzintares grāmatu Vien fein padāršen, ko pats uzskata par vislabāko ventiņu izloksnes paraugu. Par līdzdalību un koordinēšanu ventiņu teicienu vākšanas talkā pateicību saņēma Herberta Dorbes memoriālā muzeja vadītāja Inese Aide.

Grīnbergs iesūtītos teicienus centies grupēt pa tēmām – teicieni par cilvēku, par smukumu, par mīlestību, politiku, gudrību, par darbu. Izveidota arī grupa Prātīgas domas. «Šie teicieni būtībā ir mūsu pašu folklora un pieder pie grupas Sakāmvārdi un parunas,» secina Grīnbergs. Ir teicieni, kuri eksistē arī literārajā valodā, un ir tādi, kuri raksturīgi tikai ventiņos. Tāpat ir teicieni, kas pazīstami arī kaimiņu novados – Dundagā, Talsos un citviet Kurzemē. Viena no īpatnībām ir vienā teicienā salikti pretējas nozīmes jēdzieni, piemēram, aplam gudrs, nebriesmīg smuks, cik bīnišķig sāp sierd. Filologam pašam ļoti patīk šāds teiciens: Mans tētiņš kā strazdiņš – katru dienu ķirsī. Bet specbalvu – mākslinieka Spridzāna darinātu koka laivu, kas Grīnbergam savulaik uzdāvināta par labām idejām,– viņš tālāk atdāvināja šī teiciena iesūtītājam: Lai nu Dieviņš stāv man klāt, tik ne pārāk tuvu – lai kāds puisis ar tiek blakam. Specbalva tika Arvīdam Mārtiņam Māliņam.

Ar daļu no iesūtītajiem teicieniem talkas dalībnieki varēja jau iepazīties. Aija Kaminska, tos lasot, smējās kā kutināta. Viņa atzina, ka tie visi ir zināmi, taču vienlaikus «ir kā kulaks uz acs».

Savāktos un apkopotos ventiņu teicienus Grīnbergs plāno nodot Ventspils muzeja rīcībā, jo, tieši pateicoties muzeja direktora vietnieka un vadošā pētnieka Armanda Vijupa pamudinājumam, arī ķēries pie šī darba. Talkas autors cer, ka teicieni varētu tikt izmantoti kādā brošūrā vai muzeja reklāmas materiālā.

Avots: Ventasbalss.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu terminoloģija simts gados

Vizma ar brillemOK

Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

Autors: Vizma Boļše, Baltic Media valdes locekle, piegādātāju un kvalitātes vadītāja

2019.gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās norisinājās zinātniskā konference “Latviešu terminoloģija simts gados”, kurā piedalījās arī valodu pakalpojumu uzņēmuma “Baltic Media” pārstāvji, lai paplašinātu savu redzes loku latviešu valodas terminoloģijas attīstības jautājumos un uzzinātu par aktuālajām problēmām terminu pārnesē.

Konference tika rīkota par godu Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas 100 gadu jubilejai. Terminoloģijas komisija tika dibināta 1919. gada rudenī ar mērķi attīstīt latviešu nacionālo terminu sistēmu. Turklāt šogad aprit arī 100 gadi kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas izveides, šajā laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu terminrades avotu un terminoloģijas centru bibliotēkas nozarē. Konferences dalībnieki sanāca kopā, lai atskatītos uz šajā laikā paveikto, iezīmējot aktuālās problēmas un nākotnes perspektīvas.

Ar savu pieredzi un skatījumu par terminoloģijas attīstības un problemātikas jautājumiem dalījās pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils Augstskolas, Liepājas Universitātes un citām iestādēm. Tika izskatīti tādi temati kā latviešu terminoloģijas vēsture, terminoloģijas attīstībā nozīmīgas personības, terminrades teorētiskie un lietišķie aspekti, kā arī konkrētu nozaru terminoloģijas attīstība. Galvenokārt lasījumi tika veltīti bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijai, tehnisko nozaru terminoloģijai, kā arī citu atsevišķu nozaru terminoloģijas pētījumu rezultātiem. Konferences noslēgumā tika sniegts ziņojums par Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas identificētajām aktuālajām terminoloģijas problēmām Latvijā.

Konferencē prezentēto pētījumu rezultāti tiks publicēti starptautiski recenzējamā turpinājumizdevuma “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti” sējumā, kas nāks klajā 2020. gadā.

Vairāk informācijas:

https://lnb.lv/lv/zinatniska-konference-latviesu-terminologija-simts-gados