Language in Christmas

12/23/2022Leave a comment

History of Christmas - Origins, Traditions & Facts - HISTORY

Christmas is a time of celebration and joy, and it is often marked by the use of special words and phrases. In many cultures, Christmas is a time to come together with family and friends, exchange gifts, and celebrate the birth of Jesus Christ.

One of the most interesting aspects of Christmas is the diverse range of language and vocabulary used to celebrate it. From different languages to regional dialects and colloquialisms, the way we talk about Christmas can vary greatly depending on where we are in the world.

In English-speaking countries, for example, common phrases associated with Christmas include “Merry Christmas,” “Happy Holidays,” and “Season’s Greetings.” In other parts of the world, such as Germany and Austria, the phrase “Frohe Weihnachten” (meaning “happy Christmas”) is commonly used. In Italy, “Buon Natale” (meaning “good Christmas”) is the traditional greeting, while in Spain, “Feliz Navidad” (meaning “happy Christmas”) is often heard.

In addition to these phrases, Christmas is also associated with a range of traditions and customs, many of which have their own unique language. For example, the tradition of gift-giving is often referred to as “present-giving” or “exchanging gifts,” and the gifts themselves are often referred to as “presents.”

The Christmas season is also marked by the use of certain words and phrases to describe festive decorations and activities. For example, the traditional red and green colors of Christmas are often referred to as “holiday colors,” and the Christmas tree is a central part of many celebrations. The tree is often decorated with lights, tinsel, and ornaments, and the act of decorating it is known as “trimming the tree.”

In addition to these words and phrases, there are also many Christmas-specific terms that are used to describe specific traditions and activities. For example, “caroling” refers to the act of singing Christmas songs, “Santa Claus” is a popular figure associated with Christmas, and “mistletoe” is a plant that is often hung in homes during the holiday season.

Overall, the language of Christmas is a diverse and interesting aspect of the holiday season. From traditional phrases and greetings to specific words and phrases associated with Christmas traditions and customs, the way we talk about Christmas is an important part of the celebration.

We here at Baltic Media wish you a happy holiday season and hope you see you next year!

Author: Baltic Media Language Learning Center

Latviešu valodā var pateikt visu

11/25/2022Leave a comment

100+ Open Book Pictures & Images | Download Free Photos on Unsplash

Latviešu valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugošo angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arī latviešu nevēlēšanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece GUNTA KĻAVA. Viņa uzsver: “Tieši lingvistiskās attieksmes jautājums pašlaik ir aktuālākais latviešu valodas noturībā.”

Vairāk nekā 7 000 pasaules valodu pulkā lielākā daļa no tām atrodas uz izzušanas robežas, un tieši simboliskā valodas loma un valodas runātāju apziņa par tās vērtību ir galvenais nosacījums tam, ka valoda tiek saglabāta;
Valodas dzīvotspējā ir būtiski divi lieli un ietilpīgi aspekti: valodas prasme un valodas lietošana. Abi darbojas savstarpējā mijiedarbībā atbilstoši dažādiem pamatā ārpus valodas esošiem apstākļiem – politiskiem, ekonomiskiem, vēsturiskiem utt.;
Kā liecina Latviešu valodas aģentūras pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem;
Būtiskākā joma, ko cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, min kā visefektīvāko savas latviešu valodas prasmes uzlabošanai, ir darba vide. Savukārt jaunākās paaudzes grupā – izglītība;
Līdzās pilnvērtīgam valodas lietojumam visās jomās, sākot ar saziņu kioskā un beidzot ar daiļliteratūru, valodas attīstības kontekstā mūsdienu pasaulē globāli priekšnosacījumi ir valodas klātesamība digitālajā, tehnoloģiju pasaulē;
Mūsdienās valodas kvalitātes aspektu izjūtam īpaši spēcīgi, jo tik daudz sliktu tekstu, valodas garam un sistēmai neatbilstošu, nabadzīgu un gramatiski kļūdainu tekstu (gan mutisku, gan rakstisku), kā tas ir pieejams mūsdienās tieši tehnoloģiju attīstības dēļ, nebija pirms digitālā laikmeta;
Latviešu valodā, tāpat kā jebkurā citā valodā, var pateikt visu, kas tās runātājiem ir nepieciešams, bet jautājums ir par to, vai cilvēks latviešu valodu prot pietiekami labi. Tādējādi atgriežamies pie dzimtās valodas prasmes pilnveides visu mūžu – arī dzimto valodu cilvēks mācās, un tas ir nebeidzams process.

Avots: lvportals.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

11/15/2022Leave a comment

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē.

Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts valodas centra darbību 30 gadu laikā. Vineta Ernstsone savā rakstā sniegusi plašu informāciju par valsts valodas politikas plānošanas procesu, raksturojot dokumenta „Valsts valodas politikas pamatnostādnes” saturu, plānošanas kontekstu un izpildes procesu laikā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Savukārt Gunta Kļava aplūkojusi Latviešu valodas aģentūras veiktās sociolingvistiskās situācijas analīzes rezultātus, sniedzot pārskatu par galvenajām tendencēm, kas atspoguļo, kā mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmes mūsdienu pasaulē.

Otrā krājuma sadaļā Andra Kalnača veltījusi rakstu latviešu valodas gramatiskās sistēmas pārmaiņām un to normēšanas analīzei. Solvita Matvejeva pievērsusies jauniešu valodas lietojumam, savukārt Aiga Veckalne pētījusi un apkopojusi valodniecībai veltītos raidierakstus pasaulē un Latvijā. Pēteris Vanags sniedzis padziļinātu ieskatu par uzrunas formu tu/jūs šķīruma attīstību un mainību latviešu valodas vēsturē, piedāvājot arī salīdzinājumu ar uzrunas formām citās valodās.

Trešā krājuma sadaļa veltīta īpašvārdiem. Pievēršoties vietvārdiem, Laimute Balode aplūkojusi Latvijā sastopamos no citām valstīm pārņemtos jeb eksotiskos vietvārdus, savukārt Sanda Rapa analizējusi mūsdienu jaunos vietvārdus. Citvalodu īpašvārdu atveidei veltīti trīs raksti, precizējot atveidi no islandiešu, nīderlandiešu un arābu valodas.

Krājumu papildina valodas konsultācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī jauniešu leksikas vārdnīciņa.

Rakstu krājumā aplūkotas aktualitātes un jauninājumi, kas raksturo latviešu valodas daudzveidību, ieskicētas mūsdienu tendences, skarti diskutējami jautājumi, kā arī sniegti lietderīgi ieteikumi ikvienam, kas vēlas dziļāk un plašāk iepazīt latviešu valodu un pilnveidot tās lietojuma kvalitāti.

Avots: LVA. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

10/18/2022Leave a comment

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā.

Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.

Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.

“Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!”

“Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā,” atzina Levits.

“Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.”

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

08/04/2022Leave a comment

Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš.

VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes paaugstināšanai.

Lai dotu iespēju akcijā piedalīties interneta plašsaziņas līdzekļiem, VVC arī šogad akcijā iekļāvis interneta ziņu portālu kategoriju, kurā portālu lasītāji un veidotāji var pieteikt pretendentus izvērtēšanai.

Tiks izvērtēti periodiskās preses izdevumi un interneta ziņu portālu raksti, kas izdoti un publiskoti laika posmā no 2022. gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim.

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2021. gada 31.decembrim.

Avots: VVC. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Tulkošanas speciālisti: Tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs

06/25/201906/21/2019Leave a comment

tracy-adams-1156498-unsplash

Photo by Tracy Adams on Unsplash

Brīžos, kad mūsu svešvalodu zināšanas izrādās par vājām, talkā nāk“Google translate”. Taču reizēm tas izspēlē negantus jokus, un šis ir viens no iemesliem, kāpēc tulkošanas speciālisti uzskata – tehnoloģijas cilvēkus aizstāt nespēs.

Piemēram vārdu salikumu “hard rock”, ko izmanto, lai apzīmētu smago rokmūziku, “Google” no angļu valodas tulko kā “cieto klinti”.

Tanī pašā laikā reizēm “Google” ar saviem pienākumiem tiek galā pavisam labi.

Itāļu un latviešu valodas pratējs Roberto Meloni Latvijā ieradās 2001.gadā un sākotnēji, apgūstot valodu, “Google translate” sagādājis ne vienu vien pārsteigumu.

“Es vienu reizi gribēju pateikt, ka man ir slikti, un viņš man tulkoja “Šodien es mirstu. Ko? Kas tev ir? “I feel bad”, nu, es biju aizmirsis. Tā kā reizēm mēs kļūdāmies, bet reizēm tie tulkojumi ir interesanti un smieklīgi,” stāstīja Meloni.

Šad un tad ikdienā “Google” tulkotāju Meloni izmantojot, lai rakstītu savus poustos vai e-pastus, kur nepieciešams diezgan pareizi rakstīt. Kaut kā galā viņš tiekot.

“Google translate” mēdz būt ļoti noderīgs, taču, piemēram, reizēs, kad vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, tas mēdz izvēlēties nepiemērotāko.

Šāda veida kļūdas pavisam noteikti nedrīkst pieļaut tulkojot Eiropas Savienības dokumentus.

““Google translate” mums neder, jo ja mēs varam tā salīdzināt, tad tas piedāvā bezmaksas velosipēdu noīrēt jebkuram, bet mums ar mūsu apjomu un specializāciju ir vajadzīga šim nolūkam piemērota kravas automašīna,” uzsvēra Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Latvijā Uldis Priede. “Mēs esam izstrādājuši savu mašīntulkošanas rīku jau kopš 2010.gada, un jau kopš 2013.gada mēs to esam jau sākuši izmantot.”

Mašīntulkošanas rīks, kuru izmanto Eiropas Komisijas Tulkošanas birojs, ir īpaši pielāgots, lai strādātu ar specifiskiem terminiem, taču neskatoties uz to, latviešu valoda tam spēj sagādāt problēmas.

“Ir, protams, sīkas lietas, kas ir vienmēr jālabo, jo latviešu valodā ir locījumi, galotnes, vienskaitļi, daudzskaitļi. Ir, protams, arī saturiskas lietas, var redzēt, ka ar saīsinājumiem ir grūti tikt mašīntulkošanai tikt galā,” atzina Priede. “Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ir paņemts termins no cita konteksta. “To dispose of something” angliski kaut kādā kontekstā ir arī “iznīcināt”, tad šajā gadījumā nav vairs runa par pasažieru bagāžu, bet jau par viņu iznīcināšanu. Programma ir paņēmusi citu vārda nozīmi. Kas parāda, kāpēc cilvēkam ir jāiet pāri un jālabo vienmēr mašīntulkots teksts. Šeit atkal gadījums ar saīsinājumiem. Ir bijis teikums ar lielajiem burtiem un tad “US”, kas ir “United States”, ir latviski kļuvis par ASV, patiesībā doma ir, vai jūs mūs dzirdat.”

Vēl riskantāk izmantot “Google translate” ir, tulkojot tekstus no ķīniešu valodas.

“Ar ķīniešu valodu ir tā, ka gramatika nav grūta, bet tur ļoti daudz kas ir atkarīgs no konteksta, tāpēc, “Google Translate” ir automātisks tulkotājs; tas nevar iztulkot to kontekstu, nevar padomāt un saprast,” pastāstīja Latvijas Universitātes Sinoloģijas pasniedzēja Karīna Jermaka.

Jermaka ir pārliecināta, ka tulkojot tekstus no ķīniešu valodas, tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs.

“Mūs, tos cilvēkus, kuri pārzina ķīniešu valodu, nekad neaizvietos “Google translate”. Dažreiz viens hieroglifs nozīmē vienu, cits – otru, bet, ja tie sanāk kopā, tas ir pavisam kaut kas cits. Piemēram: “dunsji” ir manta, lieta; bet “dun” atsevišķi ir austrumi; “sji” ir rietumi. Bet, ja mēs saliekam kopā, “dunsji” ir mantas lietas. Tapēc arī “Google translate” nevar zināt, vai šeit ir domāti rietumi-austrumi vai lietas, mantas,” skaidroja sinoloģe.

Lai gan gadu gaitā “Google” ir ievērojami pilnveidojis savu tulkotāju, oficiālu vēstuļu rakstīšanā uz to paļauties tomēr ir diezgan riskanti.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodnieki: Pasaulē katru dienu mirst kāda valoda; latviešu valodas pastāvēšanai draudu nav

05/29/201905/28/2019Leave a comment

brett-zeck-672527-unsplash

Photo by Brett Zeck on Unsplash

Valoda nomirst līdz ar pēdējo tās pārzinātāju, un kritiska situācija pašlaik vērojama Austrālijā un Āfrikā, liecina valodnieku izstrādātā karte. Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tātad tā ir īpaši aizsargājama un nav pamats bažām par tās nākotni. Diemžēl pirms dažiem gadiem valodu Sarkanajā grāmatā ierakstīta lībiešu valoda, ko tagad pašmācības ceļā apgūst vien grupa entuziastu.

Pasaulē pašlaik ir ap septiņiem tūkstošiem dažādu valodu, no kurām tikai divi simti pieder lielo valodu saimei. Vienlaikus ir vairāki simti dažādu valodu, kas tuvākā laikā varētu tikt aizmirstas, jo tām nav nedz valsts valodas statusa, nedz savas rakstības. Turklāt ir arī tādas valodas, kurās sarunājas vien daži cilvēki, liecina valodnieku jaunākie apkopotie dati īpašā kartē, ar kuru internetā dalījusies Latviešu valodas aģentūra. Par situāciju vairāk stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē Ilze Lokmane:

”Latvijā izmirstošas valodas nepēta, bet mēs zinām, protams, ka valodas mirst praktiski katru dienu. Arī presē parādās tādi paziņojumi, ka, lūk, ir miris pēdējais tādas un tādas valodas runātājs. Tā ka apdraudētu valodu pasaulē tiešām ir ļoti daudz. Valodas izdzīvošana, protams, ir cieši saistīta ar valodas funkcijām. Tad, ja valoda pilnvērtīgi funkcionē visās saziņas jomās, tad valoda ir dzīvotspējīga. Tā būtu gan visa oficiālā saziņa, gan zinātnes valoda, gan preses valoda, gan, protams, arī ģimenes valoda.”

Valodnieki esot nopietni uztraukušies par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē valodu skaits no vairākiem tūkstošiem varētu sarukt vien līdz dažiem simtiem. Pagaidām karte rāda, ka kritiska situācija ir atsevišķos pasaules kontinentos, un to vidū nav Eiropas. Lai gan arī Eiropā, protams, ir vairāki desmiti apdraudēto valodu.

”Tādi reģioni ir. Gan Austrālijā, gan Āfrikā ir daudz tādu mazu valodu. Būtībā tas pats process ir noticis ar Amerikas indiāņu valodām, kas varbūt pastāv vēl kādos rezervātos,” saka Lokmane.

Latviešu valoda ir viena no 200 tā saucamajām lielajām valodām. Latviešu valodu ikdienā lieto ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem lielākajai daļai šī ir dzimtā valoda,

saka Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Un, tā kā latviešu valodai ir valsts valodas statuss, tās pastāvēšana neesot apdraudēta. Aģentūra rūpējoties arī par valodas popularizēšanu ārpus valsts robežām. Tagad ap 30 augstskolu visā pasaulē piedāvājot apgūt latviešu valodu, un vēl ir vairāki simti diasporu skolu emigrantu bērniem.

”Mēs atbalstām apmēram 106 diasporu skolas pasaulē. Metodiķi brauc, tikko bija Zviedrijā, tikās konferencē ar skolotājiem. Piemēram, Ķīnā, augstskolā, arī mācās latviešu valodu. Mērķis jau ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgspējīga attīstība. Nu es domāju, ka mēs arī, kā jūs redzat, ejam uz to mērķi, bet daudz kas arī no mums, no latviešiem ir atkarīgs,” klāsta Pičukāne.

Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādēļ tā ir īpaši aizsargājama.

Tomēr Eiropas Savienības valodu Sarkanajā grāmatā pirms dažiem gadiem ierakstīta lībiešu valoda, jo miris pēdējais cilvēks, kam šī valoda bijusi dzimtā un mācīta ģimenē.

Līvu savienībā apvienojušies cilvēki ar līvu saknēm, kas veido materiālus valodas vienkāršākai apguvei, tomēr savienības pārstāve Linda Zonne stāsta, ka tikšanās ir neregulāras un ārpus savienības nav, kur šo valodu pielietot:

”Kaut kas ir dzīvs, kamēr mēs to uztveram kā dzīvu. Tikai ir jautājums par tā kvalitāti – cik kvalitatīvs ir tas, kas ir dzīvs. Tas, kā mēs daži tagad mēģinām lietot lībiešu valodu, ir kā pa pusei mirusi valoda drīzāk. Es nevarētu apgalvot, ka Līvu savienībā daudzi zina valodu. Nav arī tā, ka ir ļoti daudz iespēju, nav arī ļoti daudz lībiešu valoda skolotāju.”

UNESCO izmirstošo valodu atlantā iekļauta arī romu valoda, kas Latvijā tiek aizsargāta, piedāvājot romu pārstāvjiem apgūt pamatizglītību dzimtajā valodā.

Izlasi, ja apsver iespēju kļūt par svešvalodu pasniedzēju

05/09/201905/08/2019Leave a comment

icons8-team-1221953-unsplash

Photo by Icons8 team on Unsplash

Vai esi domājis par to, ka varētu kļūt par valodu pasniedzēju, bet neesi par to īsti pārliecināts? Statistikas dati liecina, ka jaunas valodas vēlas apgūt arvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē un šī profesija ir un būs viena no pieprasītākajām darba tirgū. Ja vēl neesi izlēmis par labu šai profesijai, izlasi, kādas priekšrocības ir valodu pasniedzējiem un varbūt tās jums liks pārdomāt. 🙂

Savu darba laiku organizē Tu pats. Pasniedzējiem ir tā priekšrocība, ka nodarbību laikus var pakārtot citiem darbiem vai ieplānot tikai tajās dienās, kad ir vēlme strādāt.
Valodu pasniedzēji var strādāt no mājām. Tās var būt gan individuālas nodarbības, gan Skype nodarbības.
Valodu pasniedzēji, kas pasniedz Skype valodu nodarbības, var strādāt no jebkuras vietas.
Valodu pasniegšana ir ļoti interesants un radošs darbs – garlaicīgi nebūs.
Ja mācīsi valodu ārzemniekiem, satiksi lieliskus un interesantus cilvēkus no visas pasaules un iepazīsi viņu kultūru.
Valodu pasniedzēja darbs ir ļoti labi apmaksāts. Pasniedzēji ar lielu pieredzi un labu reputāciju var pelnīt sākot no EUR 20/h.
Gandarījuma sajūta par katru studentu, kurš pēc nodarbībām Jums pateiksies apgūtajā svešavalodā 🙂

Ja vēlies kļūt par valodu pasniedzēju – nebaidies, mēģini un Tev izdosies! 🙂

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

Kādi ir Eiropas valodu garākie vārdi?

05/06/201905/03/2019Leave a comment

donau_dampfschiffahrts_elektrizitaten_hauptbetriebswerk_bauunterbeamten_gesellschaft-kas-ir-eiropas-valodu-garakie-vardi-55eec63d7343a-e1441711823266

Photo by europeisnotdead.files.wordpress.com

Latviešu valodā garākais vārds ir ar 27 burtiem – pretpulksteņrādītājvirziens, taču Eiropas valodu garākais ir vācu valodas vārds donaudampfschiffahrtselektrizitätenhauptbetriebswerkbauunterbeamtengesellschaft (taču to izmanto arī Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā un Austrijā), kas veidots no 79 (!) burtiem un tas nozīmē – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija. Taču katrā valodā ir pa kādam “briesmonim”, kuru ar pirmo reizi ne katram izdotos uzrakstīt. Apskatīsim 10 interesantākos piemērus.

Starp Baltijas valstīm mūsu garākais vārds sastāv no vismazāk burtiem, bet uzvarētāji šajā jomā ir igauņi, kuriem ir vārds ar 42 burtiem, bet lietuviešu garākajā vārdā ir 37 burti. Vācu valodas rekordistam seko Turcija (71 burts) un Islande, kurai savā valodā ir vārds ar 61 burtu, bet angļu valodas garākais vārds tikai nedaudz pārspēj mūsu – 29 burti. Turpmāk apskatījām desmit piemērus ar Eiropas valodu garākajiem vārdiem, kā arī mēģinājumiem tos iztulkot.

Donaudampfschiffahrtselektrizitätenhauptbetriebswerkbauunterbeamtengesellschaft (vācu valoda, 79 burti) – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija;

Vaðlaheiðarvegavinnuverkfærageymsluskúraútidyralyklakippuhringur(islandiešu valoda, 61 burts) – atslēgu gredzens no Vaðlaheiði plateau ceļu strādnieku instrumentu novietnes durvju atslēgu ķēdes;

Antidisestablishmentarianism (angļu valoda, 28 burti) – šā vārda nozīmes aptuvenais skaidrojums varētu būt šāds – opozīcijas politiskā nostāja pret iebildumiem par varas samazināšanu vai atņemšanu baznīcai kādā no Apvienotās Karalistes reģioniem (Īrijā, Anglijā un Velsā);

Lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas (somu valoda, 61 burts) – lidmašīnas reaktīvā turbodzinēja mehānikas students, kurš strādā uzrauga pavadībā;

Speciallægepraksisplanlægningsstabiliseringsperiode (dāņu valoda, 51) – laika periods, kurā tiek specializēta ārsta prakse;

Hottentottententententoonstellingsterrein (holandiešu valoda, 41 burts) – Hotentota būdu izstādes zeme, laukums;

Pretpulksteņrādītājvirziens – latviešu valodas garākais vārds, kas sastāv no 27 burtiem;

Sünnipäevanädalalõpupeopärastlõunaväsimus (igauņu valoda, 42 burti) – nogurums pēc dzimšanas dienas svinību vakariņām;

Nebeprisikiškiakopūsteliaudavusiuose (lietuviešu valoda, 37 burti) – tie, kuri pagātnē nevarēja panest pietiekamu daudzumu mazo skābeņu;

Muvaffakiyetsizleştiricileştiriveremeyebileceklerimizdenmişsinizcesine (turku valoda, 71 burts) – lai nu kā, jūs esat no tiem, kurus mēs tik viegli nevarēsim atzīmēt kā neveiksmīgus.

Ir apkopotas arī citas valodas, kuru tulkojumus angļu valodā vari apskatīt šeit!

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vienādi vārdi – dažādas nozīmes

03/06/201903/04/2019Leave a comment

jelleke-vanooteghem-488228-unsplash

Photo by Jelleke Vanooteghem on Unsplash.

Eiropas valodās ir daudz līdzību: vienas valodas vārdam var būt tāda pati vai ļoti līdzīga izruna un nozīme kādā citā valodā. Tomēr šajā sadaļā mēs parādām dažus no t. s. viltusdraugiem, kur vārdi, kuriem ir līdzīga forma, dažādās valodās nozīmē pavisam ko citu, nekā jūs sagaidāt!

Avots: EDL. Visu rakstu lasiet šeit.

Word	Language 1	Meaning	Language 2	Meaning
aloud	Dutch	ancient	English	aloud
angel	Dutch	sting	English	angel
angel	German	fishing rod	English	angel
any	English	any	Catalan	year
arm	Dutch	poor	English	arm
bad	Dutch	bath	English	bad
bank	Dutch	cough	English	bank
barn	Swedish	children	English	barn
bat	Polish	whip	English	bat
beer	Dutch	bear	English	beer
berros	Spanish	watercress	Portuguese	scream
big	Dutch	baby pig	English	big
blubber	Dutch	mud	English	blubber
bra	Swedish	good	English	bra
brand	Dutch	fire	English	brand
brat	Slovak	brother	English	brat
burro	Italian	butter	Spanish	donkey
but	Polish	shoe	English	but
cap	Romanian	head	English	cap
car	French	because	English	car
chariot	French	trolley	English	chariot
chips	French	Crisps	English	chips / french fries
dobro	Croation	good	Portuguese	double; twice
door	Dutch	through	English	door
elf	English	elf	German	eleven
farmer	English	farmer	Hungarian	jeans
fart	Swedish	speed	English	fart
fart	Polish	good luck	English	fart
fast	German	almost	English	quick
Fisch – fiche	German	fish	French	sheet of paper
flint	Swedish	bald head	English	flint
four	French	oven	English	four
gap	Swedish	mouth	English	gap
gift	English	gift	German	poison
gift	English	gift	Swedish	married
gift	English	gift	Norwegian	poison
gland	French	acorn	English	gland
glass	Swedish	ice-cream	English	glass
grad	German	degree	Bosnian	city
gris	Spanish	grey	Swedish	pig
helmet	Finnish	pearls	English	helmet
home	Finnish	mould	English	home
home	Catalan	man	English	home
iki	Lithuanian	until	Turkish	two
kaka	Icelandic	cake	Bulgarian	an older sister
kind	Icelandic	sheep	German	child
kiss	English	kiss	Swedish	pee
largo	Portuguese	wide	Spanish	long
list	Slovak	a leaf	English	list
maize	Latvian	bread	English	corn
mås	Swedish	seagull	Danish	buttocks
matka	Czech	mother	Finnish	journey
matto	Finnish	carpet	Italian	crazy
otrok	Slovene	child	Slovak	slave
pain	French	bread	English	pain
panna	Polish	a single woman	Italian	cream
panna	Finnish	put	Italian	cream
pasta	Italian	noodles	Polish	toothpaste
penner	Norwegian	pens	German	tramp
plot	Czech	fence	English	plot
prego	Italian	you’re welcome	Portuguese	nail
privet	Russian	hello (привет)	English	name for a plant (genus Ligustrum)
rana	Spanish	frog	Bulgarian	wound
rana	Romanian	wound	Spanish	frog
rock	Swedish	coat	German	skirt
roof	Dutch	robbery	English	roof
rooster	Dutch	schedule	English	rooster
rot (рот)	German	red	Russian	mouth
rum	Swedish	room	English	rum
sale	Italian	salt	English	sale
sau	German	sow	Norwegian (Nynorsk)	sheep
seis	Finnish	stop!	Spanish	six
sky	Swedish	gravy	English	sky
slim	Dutch	smart	English	slim
stol (стол)	Russian	table	Bulgarian	chair
sugar	Basque	flame	English	sugar
sugar	Romanian	baby (0-12 months old)	English	sugar
tak	Danish	Thank you	Polish	Yes
tie	Finnish	way; road	English	tie
tuna	Spanish	cactus	English	tuna
tuna	Czech	ton (a unit of weight)	English	tuna
vela	Spanish	candle	Italian	sail
worst	Dutch	sausage	English	worst

	Nordic-Baltic langua…ieslēgt „Priecīgus Ziemassvētkus un la…
	Zviedru valoda. No V…ieslēgt Zviedru valoda. No Vikingu lai…
	Zviedru valoda. No V…ieslēgt Zviedru valoda. No Vikingu lai…
	Valodu kursi – oriģi…ieslēgt Kā sagatavoties Online apmācīb…
	Topieslēgt Valodas attīstības īpatnības n…

Valodu blogs⭐️ Kursi un tulkojumi

Valodu kursi un tulkošana. Ziņas par valodām no visas pasaules

Birka: Eiropas valodas

Language in Christmas

Like this:

Latviešu valodā var pateikt visu

Like this:

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Like this:

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Like this:

VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

Like this:

Tulkošanas speciālisti: Tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs

Like this:

Valodnieki: Pasaulē katru dienu mirst kāda valoda; latviešu valodas pastāvēšanai draudu nav

Like this:

Izlasi, ja apsver iespēju kļūt par svešvalodu pasniedzēju

Like this:

Kādi ir Eiropas valodu garākie vārdi?

Like this:

Vienādi vārdi – dažādas nozīmes

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this: