Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš.
VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes paaugstināšanai.
Lai dotu iespēju akcijā piedalīties interneta plašsaziņas līdzekļiem, VVC arī šogad akcijā iekļāvis interneta ziņu portālu kategoriju, kurā portālu lasītāji un veidotāji var pieteikt pretendentus izvērtēšanai.
Tiks izvērtēti periodiskās preses izdevumi un interneta ziņu portālu raksti, kas izdoti un publiskoti laika posmā no 2022. gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim.
Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2021. gada 31.decembrim.
Brīžos, kad mūsu svešvalodu zināšanas izrādās par vājām, talkā nāk“Google translate”. Taču reizēm tas izspēlē negantus jokus, un šis ir viens no iemesliem, kāpēc tulkošanas speciālisti uzskata – tehnoloģijas cilvēkus aizstāt nespēs.
Piemēram vārdu salikumu “hard rock”, ko izmanto, lai apzīmētu smago rokmūziku, “Google” no angļu valodas tulko kā “cieto klinti”.
Tanī pašā laikā reizēm “Google” ar saviem pienākumiem tiek galā pavisam labi.
Itāļu un latviešu valodas pratējs Roberto Meloni Latvijā ieradās 2001.gadā un sākotnēji, apgūstot valodu, “Google translate” sagādājis ne vienu vien pārsteigumu.
“Es vienu reizi gribēju pateikt, ka man ir slikti, un viņš man tulkoja “Šodien es mirstu. Ko? Kas tev ir?“I feel bad”, nu, es biju aizmirsis. Tā kā reizēm mēs kļūdāmies, bet reizēm tie tulkojumi ir interesanti un smieklīgi,” stāstīja Meloni.
Šad un tad ikdienā “Google” tulkotāju Meloni izmantojot, lai rakstītu savus poustos vai e-pastus, kur nepieciešams diezgan pareizi rakstīt. Kaut kā galā viņš tiekot.
“Google translate” mēdz būt ļoti noderīgs, taču, piemēram, reizēs, kad vienam vārdam var būt vairākas nozīmes, tas mēdz izvēlēties nepiemērotāko.
Šāda veida kļūdas pavisam noteikti nedrīkst pieļaut tulkojot Eiropas Savienības dokumentus.
““Google translate” mums neder, jo ja mēs varam tā salīdzināt, tad tas piedāvā bezmaksas velosipēdu noīrēt jebkuram, bet mums ar mūsu apjomu un specializāciju ir vajadzīga šim nolūkam piemērota kravas automašīna,” uzsvēra Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvis Latvijā Uldis Priede. “Mēs esam izstrādājuši savu mašīntulkošanas rīku jau kopš 2010.gada, un jau kopš 2013.gada mēs to esam jau sākuši izmantot.”
Mašīntulkošanas rīks, kuru izmanto Eiropas Komisijas Tulkošanas birojs, ir īpaši pielāgots, lai strādātu ar specifiskiem terminiem, taču neskatoties uz to, latviešu valoda tam spēj sagādāt problēmas.
“Ir, protams, sīkas lietas, kas ir vienmēr jālabo, jo latviešu valodā ir locījumi, galotnes, vienskaitļi, daudzskaitļi. Ir, protams, arī saturiskas lietas, var redzēt, ka ar saīsinājumiem ir grūti tikt mašīntulkošanai tikt galā,” atzina Priede. “Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad ir paņemts termins no cita konteksta. “To dispose of something”angliski kaut kādā kontekstā ir arī “iznīcināt”, tad šajā gadījumā nav vairs runa par pasažieru bagāžu, bet jau par viņu iznīcināšanu. Programma ir paņēmusi citu vārda nozīmi. Kas parāda, kāpēc cilvēkam ir jāiet pāri un jālabo vienmēr mašīntulkots teksts. Šeit atkal gadījums ar saīsinājumiem. Ir bijis teikums ar lielajiem burtiem un tad “US”, kas ir “United States”, ir latviski kļuvis par ASV, patiesībā doma ir, vai jūs mūs dzirdat.”
Vēl riskantāk izmantot “Google translate” ir, tulkojot tekstus no ķīniešu valodas.
“Ar ķīniešu valodu ir tā, ka gramatika nav grūta, bet tur ļoti daudz kas ir atkarīgs no konteksta, tāpēc, “Google Translate”ir automātisks tulkotājs; tas nevar iztulkot to kontekstu, nevar padomāt un saprast,” pastāstīja Latvijas Universitātes Sinoloģijas pasniedzēja Karīna Jermaka.
Jermaka ir pārliecināta, ka tulkojot tekstus no ķīniešu valodas, tehnoloģijas cilvēku aizstāt nespēs.
“Mūs, tos cilvēkus, kuri pārzina ķīniešu valodu, nekad neaizvietos “Google translate”. Dažreiz viens hieroglifs nozīmē vienu, cits – otru, bet, ja tie sanāk kopā, tas ir pavisam kaut kas cits. Piemēram: “dunsji” ir manta, lieta; bet “dun” atsevišķi ir austrumi; “sji” ir rietumi. Bet, ja mēs saliekam kopā, “dunsji” ir mantas lietas. Tapēc arī “Google translate”nevar zināt, vai šeit ir domāti rietumi-austrumi vai lietas, mantas,” skaidroja sinoloģe.
Lai gan gadu gaitā “Google” ir ievērojami pilnveidojis savu tulkotāju, oficiālu vēstuļu rakstīšanā uz to paļauties tomēr ir diezgan riskanti.
Valoda nomirst līdz ar pēdējo tās pārzinātāju, un kritiska situācija pašlaik vērojama Austrālijā un Āfrikā, liecina valodnieku izstrādātā karte. Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tātad tā ir īpaši aizsargājama un nav pamats bažām par tās nākotni. Diemžēl pirms dažiem gadiem valodu Sarkanajā grāmatā ierakstīta lībiešu valoda, ko tagad pašmācības ceļā apgūst vien grupa entuziastu.
Pasaulē pašlaik ir ap septiņiem tūkstošiem dažādu valodu, no kurām tikai divi simti pieder lielo valodu saimei. Vienlaikus ir vairāki simti dažādu valodu, kas tuvākā laikā varētu tikt aizmirstas, jo tām nav nedz valsts valodas statusa, nedz savas rakstības. Turklāt ir arī tādas valodas, kurās sarunājas vien daži cilvēki, liecina valodnieku jaunākie apkopotie dati īpašā kartē, ar kuru internetā dalījusies Latviešu valodas aģentūra. Par situāciju vairāk stāsta Latvijas Universitātes asociētā profesore Humanitāro zinātņu fakultātē Ilze Lokmane:
”Latvijā izmirstošas valodas nepēta, bet mēs zinām, protams, ka valodas mirst praktiski katru dienu. Arī presē parādās tādi paziņojumi, ka, lūk, ir miris pēdējais tādas un tādas valodas runātājs. Tā ka apdraudētu valodu pasaulē tiešām ir ļoti daudz. Valodas izdzīvošana, protams, ir cieši saistīta ar valodas funkcijām. Tad, ja valoda pilnvērtīgi funkcionē visās saziņas jomās, tad valoda ir dzīvotspējīga. Tā būtu gan visa oficiālā saziņa, gan zinātnes valoda, gan preses valoda, gan, protams, arī ģimenes valoda.”
Valodnieki esot nopietni uztraukušies par to, ka tuvākā vai tālākā nākotnē valodu skaits no vairākiem tūkstošiem varētu sarukt vien līdz dažiem simtiem. Pagaidām karte rāda, ka kritiska situācija ir atsevišķos pasaules kontinentos, un to vidū nav Eiropas. Lai gan arī Eiropā, protams, ir vairāki desmiti apdraudēto valodu.
”Tādi reģioni ir. Gan Austrālijā, gan Āfrikā ir daudz tādu mazu valodu. Būtībā tas pats process ir noticis ar Amerikas indiāņu valodām, kas varbūt pastāv vēl kādos rezervātos,” saka Lokmane.
Latviešu valoda ir viena no 200 tā saucamajām lielajām valodām. Latviešu valodu ikdienā lieto ap diviem miljoniem cilvēku, no kuriem lielākajai daļai šī ir dzimtā valoda,
saka Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne. Un, tā kā latviešu valodai ir valsts valodas statuss, tās pastāvēšana neesot apdraudēta. Aģentūra rūpējoties arī par valodas popularizēšanu ārpus valsts robežām. Tagad ap 30 augstskolu visā pasaulē piedāvājot apgūt latviešu valodu, un vēl ir vairāki simti diasporu skolu emigrantu bērniem.
”Mēs atbalstām apmēram 106 diasporu skolas pasaulē. Metodiķi brauc, tikko bija Zviedrijā, tikās konferencē ar skolotājiem. Piemēram, Ķīnā, augstskolā, arī mācās latviešu valodu. Mērķis jau ir valsts valodas statusa nostiprināšana un ilgspējīga attīstība. Nu es domāju, ka mēs arī, kā jūs redzat, ejam uz to mērķi, bet daudz kas arī no mums, no latviešiem ir atkarīgs,” klāsta Pičukāne.
Latviešu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, tādēļ tā ir īpaši aizsargājama.
Tomēr Eiropas Savienības valodu Sarkanajā grāmatā pirms dažiem gadiem ierakstīta lībiešu valoda, jo miris pēdējais cilvēks, kam šī valoda bijusi dzimtā un mācīta ģimenē.
Līvu savienībā apvienojušies cilvēki ar līvu saknēm, kas veido materiālus valodas vienkāršākai apguvei, tomēr savienības pārstāve Linda Zonne stāsta, ka tikšanās ir neregulāras un ārpus savienības nav, kur šo valodu pielietot:
”Kaut kas ir dzīvs, kamēr mēs to uztveram kā dzīvu. Tikai ir jautājums par tā kvalitāti – cik kvalitatīvs ir tas, kas ir dzīvs. Tas, kā mēs daži tagad mēģinām lietot lībiešu valodu, ir kā pa pusei mirusi valoda drīzāk. Es nevarētu apgalvot, ka Līvu savienībā daudzi zina valodu. Nav arī tā, ka ir ļoti daudz iespēju, nav arī ļoti daudz lībiešu valoda skolotāju.”
UNESCO izmirstošo valodu atlantā iekļauta arī romu valoda, kas Latvijā tiek aizsargāta, piedāvājot romu pārstāvjiem apgūt pamatizglītību dzimtajā valodā.
Vai esi domājis par to, ka varētu kļūt par valodu pasniedzēju, bet neesi par to īsti pārliecināts? Statistikas dati liecina, ka jaunas valodas vēlas apgūt arvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē un šī profesija ir un būs viena no pieprasītākajām darba tirgū. Ja vēl neesi izlēmis par labu šai profesijai, izlasi, kādas priekšrocības ir valodu pasniedzējiem un varbūt tās jums liks pārdomāt. 🙂
Savu darba laiku organizē Tu pats. Pasniedzējiem ir tā priekšrocība, ka nodarbību laikus var pakārtot citiem darbiem vai ieplānot tikai tajās dienās, kad ir vēlme strādāt.
Valodu pasniedzēji var strādāt no mājām. Tās var būt gan individuālas nodarbības, gan Skype nodarbības.
Valodu pasniedzēji, kas pasniedz Skype valodu nodarbības, var strādāt no jebkuras vietas.
Valodu pasniegšana ir ļoti interesants un radošs darbs – garlaicīgi nebūs.
Ja mācīsi valodu ārzemniekiem, satiksi lieliskus un interesantus cilvēkus no visas pasaules un iepazīsi viņu kultūru.
Valodu pasniedzēja darbs ir ļoti labi apmaksāts. Pasniedzēji ar lielu pieredzi un labu reputāciju var pelnīt sākot no EUR 20/h.
Gandarījuma sajūta par katru studentu, kurš pēc nodarbībām Jums pateiksies apgūtajā svešavalodā 🙂
Ja vēlies kļūt par valodu pasniedzēju – nebaidies, mēģini un Tev izdosies! 🙂
Latviešu valodā garākais vārds ir ar 27 burtiem – pretpulksteņrādītājvirziens, taču Eiropas valodu garākais ir vācu valodas vārds donaudampfschiffahrtselektrizitätenhauptbetriebswerkbauunterbeamtengesellschaft (taču to izmanto arī Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā un Austrijā), kas veidots no 79 (!) burtiem un tas nozīmē – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija. Taču katrā valodā ir pa kādam “briesmonim”, kuru ar pirmo reizi ne katram izdotos uzrakstīt. Apskatīsim 10 interesantākos piemērus.
Starp Baltijas valstīm mūsu garākais vārds sastāv no vismazāk burtiem, bet uzvarētāji šajā jomā ir igauņi, kuriem ir vārds ar 42 burtiem, bet lietuviešu garākajā vārdā ir 37 burti. Vācu valodas rekordistam seko Turcija (71 burts) un Islande, kurai savā valodā ir vārds ar 61 burtu, bet angļu valodas garākais vārds tikai nedaudz pārspēj mūsu – 29 burti. Turpmāk apskatījām desmit piemērus ar Eiropas valodu garākajiem vārdiem, kā arī mēģinājumiem tos iztulkot.
Donaudampfschiffahrtselektrizitätenhauptbetriebswerkbauunterbeamtengesellschaft(vācu valoda, 79 burti) – Donavas Tvaikoņu elektrisko pakalpojumu galvenā biroja vadības padotībā esošo amatpersonu asociācija;
Vaðlaheiðarvegavinnuverkfærageymsluskúraútidyralyklakippuhringur(islandiešu valoda, 61 burts) – atslēgu gredzens no Vaðlaheiði plateau ceļu strādnieku instrumentu novietnes durvju atslēgu ķēdes;
Antidisestablishmentarianism (angļu valoda, 28 burti) – šā vārda nozīmes aptuvenais skaidrojums varētu būt šāds – opozīcijas politiskā nostāja pret iebildumiem par varas samazināšanu vai atņemšanu baznīcai kādā no Apvienotās Karalistes reģioniem (Īrijā, Anglijā un Velsā);
Lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas(somu valoda, 61 burts) – lidmašīnas reaktīvā turbodzinēja mehānikas students, kurš strādā uzrauga pavadībā;
Speciallægepraksisplanlægningsstabiliseringsperiode (dāņu valoda, 51) – laika periods, kurā tiek specializēta ārsta prakse;
Hottentottententententoonstellingsterrein (holandiešu valoda, 41 burts) – Hotentota būdu izstādes zeme, laukums;
Pretpulksteņrādītājvirziens – latviešu valodas garākais vārds, kas sastāv no 27 burtiem;
Sünnipäevanädalalõpupeopärastlõunaväsimus(igauņu valoda, 42 burti) – nogurums pēc dzimšanas dienas svinību vakariņām;
Nebeprisikiškiakopūsteliaudavusiuose(lietuviešu valoda, 37 burti) – tie, kuri pagātnē nevarēja panest pietiekamu daudzumu mazo skābeņu;
Muvaffakiyetsizleştiricileştiriveremeyebileceklerimizdenmişsinizcesine (turku valoda, 71 burts) – lai nu kā, jūs esat no tiem, kurus mēs tik viegli nevarēsim atzīmēt kā neveiksmīgus.
Ir apkopotas arī citas valodas, kuru tulkojumus angļu valodā vari apskatīt šeit!
Eiropas valodās ir daudz līdzību: vienas valodas vārdam var būt tāda pati vai ļoti līdzīga izruna un nozīme kādā citā valodā. Tomēr šajā sadaļā mēs parādām dažus no t. s. viltusdraugiem, kur vārdi, kuriem ir līdzīga forma, dažādās valodās nozīmē pavisam ko citu, nekā jūs sagaidāt!
Sagaidot Starptautiskās dzimtās valodas dienas 20. gadadienu 21. februārī, UNESCO atgādina dzimtās valodas nozīmību katras personības un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
“Ikviena dzimtā valoda ir jāatzīst un jānovērtē visās tās izpausmēs, tomēr bieži tas tā nenotiek. Šāda situācija var veicināt dzimtās valodas nozīmes samazināšanos un pat izzušanu ilgākā laika posmā,” uzsver UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē, mudinot Starptautiskās dzimtās valodas dienā novērtēt ikvienu dzimto valodu, jo katra no tām ir svarīga miera veidošanai. Šī gada Starptautiskās dzimtās valodas diena ir veltīta valodai kā attīstības, miera un izlīguma pamatam.
Vienlaicīgi ar dzimtās valodas stiprināšanu UNESCO aicina rūpēties arī par pirmiedzīvotāju valodu saglabāšanu, kuras veido lielāko daļu no aptuveni 7000 dzīvajām valodām pasaulē, un tajās runā aptuveni 370 miljoni cilvēki.
Apzinoties pirmiedzīvotāju valodas kā kultūru dažādības bagātību, 2019. gads ir pasludināts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu. Aicinot katru pasaules valsti izzināt savu pirmiedzīvotāju valodas un to vēsturi, visā pasaulē plānota virkne dažādu aktivitāšu, ar kurām iespējams iepazīties vietnē https://en.iyil2019.org/events/.
Oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publiskota Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas informācija “Par pasaules valstu un teritoriju nosaukumiem latviešu valodā”. Šis saraksts veidots kā iepriekšējā saraksta (“Latvijas Vēstnesis”, 2006, 113. nr.) aktualizētā versija, precizējot vairāku valstu un galvaspilsētu, kā arī teritoriju un administratīvo centru nosaukumu atveidojumu pareizrakstību latviešu valodā atbilstoši jaunākajiem citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem.
Aktualizētais saraksts pieejams arī sadaļās “Noderīgi/Valstu un valodu nosaukumi” un “Komisijas/Latviešu valodas ekspertu komisija”.
