Kuras valodas lieto Parlamentā?

frederick-tubiermont-N99V5GjTi-g-unsplash

ES ir 24 oficiālās valodas. 24 valodas nozīmē, ka ikviens iedzīvotājs var izlasīt ES tiesību aktus, kas viņus ietekmē, un labāk izprast tos. Saziņā ar ES iestādēm, piemēram, iesniedzot lūgumrakstus vai pieprasot informāciju, eiropieši var izmantot jebkuru no oficiālajām valodām, tāpat kā sekot sekot līdzi debatēm Parlamentā tiešraidē internetā un klausīties tās savā valodā.

Taču ir arī svarīgi, lai EP deputātiem būtu iespēja runāt, klausīties, lasīt un rakstīt savā dzimtajā valodā, kā arī jebkurā no ES oficiālajām valodām. Būtisks demokrātijas princips ir tas, ka katrs ES iedzīvotājs var kļūt par Eiropas Parlamenta deputātu, pat ja viņš nerunā nevienā svešvalodā. Deputāti tiek ievēlēti, lai pārstāvētu to pilsoņu intereses, kuri balso par viņiem, nevis tāpēc, ka zina svešvalodas. Lai nodrošinātu vienādus darba apstākļus visiem EP deputātiem, viņiem jābūt pilnībā pieejamai informācijai attiecīgajās valodās. EP deputātu runas, kas tiek teiktas kādā no oficiālajām valodām, vienlaicīgi tiek tulkotas citās oficiālajās valodās, bet visi oficiālie teksti — tulkoti, lai būtu pieejami visās 24 valodās. Lai ES tiesību akti tiktu tieši piemēroti vai transponēti valstu tiesību aktos, tos vispirms jāpārtulko visās ES oficiālājās valodās. Eiropieši var pieprasīt un saņemt informāciju jebkurā no oficiālajām valodām.

Līdz ar Horvātijas pievienošanos 2013. gada 1. jūlijā kopējais oficiālo valodu skaits sasniedza 24: bulgāru, čehu, horvātu, dāņu, nīderlandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru,itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru.

Saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES angļu valodas kā ES oficiālās valodas statuss netiks atcelts. Visām ES valdībām par to būtu jālemj vienprātīgi, un, tā kā angļu valoda ir arī Īrijas un Maltas oficiālā valoda, šī iespēja šķiet maza.

Tulka un tulkotāja darbs

Parasti ikviens tulks un tulkotājs tulko uz savu dzimto valodu. Šīs 24 oficiālās valodas var kombinēt 552 veidos. Lai varētu nodrošināt visas iespējamās valodu kombinācijas, Parlaments dažreiz izmanto “starpniekvalodu” sistēmu: runa vai teksts vispirms tiek pārtulkots kādā no plašāk lietotajām valodām (angļu, franču vai vācu) un pēc tam — pārējās valodās.

Mutiskā un rakstiskā tulkošana ir dažādas profesijas — tulki mutiski tulko vienu valodu citā valodā sanāksmju reāllaikā; tulkotāji strādā ar rakstiskiem dokumentiem, sagatavojot pilnībā precīzu dokumenta versiju mērķa valodā. Eiropas Parlamenta mutiskie tulki ir apmācīti, kā nodot tālāk Eiropas Parlamenta deputātu vēstījumu. Turklāt, ņemot vērā parlamentāro debašu specifiku, administrācija palīdz viņiem sagatavoties darbam konkrētās sanāksmēs un sekot līdzi attīstībai tajās valodās, no kurām viņi tulko. Būdami profesionāli lingvisti, viņi nodrošina augstas kvalitātes pakalpojumus visiem Parlamenta deputātiem.

Tulkotāji ne tikai tulko, bet veic arī citu lingvistiskās mediācijas uzdevumus, piemēram, pielāgo tekstus aplādēm, subtitrē videosižetus un veido audio ierakstus 24 valodās.

Parlaments nodarbina apmēram 270 štata tulkus un var arī regulāri piesaistīt vairāk nekā 1500 ārējus akreditētus tulkus. Plenārsēžu nedēļās strādā apmēram 700 līdz 900 tulki. Parlamentā ir nodarbināti aptuveni 600 tulkotāji, un aptuveni 30 % tulkošanas darbu veic ārštata tulkotāji.

Avots: Eiropas Parlaments. Visu rakstu lasiet šeit.

Eksperti: eiroparlamentāriešiem bez angļu valodas neiztikt

frederic-koberl-x_0hW-KaCgI-unsplash

Photo by Frederic Köberl on Unsplash

Eiropas Savienība (ES) ir vienīgā institūcija pasaulē, kur darbs ikdienā oficiāli norit 24 valodās. Ne velti tās moto ir “Vienoti dažādībā”, un tas attiecas arī uz lingvistisko daudzveidību. Visu ES dalībvalstu valodas ir oficiālās valodas. Un deputātiem, kas kandidē uz Eiropas Parlamentu (EP), citas valodas obligāti nav jāzina. Tomēr praksē kopīgā saziņas valoda ir angļu, un tās neprasme var būtiski traucēt deputāta darbam Briselē, secina eksperti.

Tiesības runāt dzimtajā valodā ir iestrādātas ES pamatdokumentos, un deputāti nereti izmanto iespēju debatēt savā mēlē. Taču, dalībvalstu skaitam arvien pieaugot, angļu valoda neizbēgami kļuvusi par kopīgo saziņas valodu parlamentāriešu vidū. Kā norādīja eiroparlamentāriete Anne Sandere no Francijas, politiskās diskusijās bez angļu valodas neiztikt.

 

“Ar tiešo tulkojumu nepietiek. Kad diskusijas par likumiem nonāk finiša taisnē un ir jāvienojas par kompromisiem,

darbs notiek angļu valodā, nevis manā dzimtajā franču valodā. Lai varētu sekot līdzi un iesaistīties diskusijās, ir jāprot angļu valoda. Bez ierunām,” atzina Sandere.

Bet sekmīgam politiķa darbam arī ar angļu valodu var būt par maz. Tā kā vairumam tā nav dzimtā valoda, sarunas lielākoties notiek vienkāršotā, funkcionālā angļu valodas versijā, ko pazīst ar nosaukumu “globish”  – tas ir saliktenis no vārdiem “global” un “english”. Un šādā angļu valodas versijā ir grūti izstāstīt un uztvert nianses, kas politikā mēdz būt ļoti svarīgas. Tādēļ būtu jāveicina deputātu prasme runāt dažādās valodās, sacīja Ēriks Moriss no Roberta Šūmana fonda Briselē.

“Mēs redzam: ja visi mēģina runāt angliski, bet prasmju līmenis atšķiras, visi drīz vien runā vienā un tajā pašā vienkāršotajā angļu valodas versijā, kas ir savā ziņā tehnokrātiska un mākslīga valoda.

Ja Eiropas Parlamenta deputāts prot vairākas valodas, viņš diskusijās spēs niansētāk uztvert kolēģu vēstījumu. Un – pats galvenais – zinot kādu svešvalodu, tu automātiski zini arī šo to par valsti, kurā to lieto. Tu mazliet pazīsti šīs valsts sabiedrību un tāpēc labāk izproti sociālo kontekstu, kādā strādā tās eiroparlamentārieši,” klāstīja Moriss.

Un tam vajadzētu atspoguļoties arī EP vēlēšanās, uzskata politikas analītiķis Pols Bučers no Eiropas Politikas centra. Taču pagaidām arguments, ka tu kā kandidāts proti vairākas valodas, vēlētājiem nav īpaši aktuāls – viņus interesē vietējie jautājumi. Bučers ieteica EP vēlēšanās veidot pārnacionālus sarakstus.

“Ja tu veido savu kampaņu kā špicenkandidāts, proti, kandidē uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, daudzu valodu prasme ir ļoti būtiska.

Tāpat būtu gadījumā, ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiktu atļauti pārnacionāli kandidātu saraksti. Piemēram, tas, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss tekoši runā septiņās valodās, dod viņam milzīgas priekšrocības pār citiem kandidātiem, kuri runā varbūt divās valodās,” teica Bučers.

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā var noskaidrot arī Latvijas jaunievēlēto EP deputātu svešvalodu prasmes. Angļu valodu, pēc pašu norādītā, brīvi pārvalda visi kandidāti, četri labi vai vidēji zina arī vācu valodu, trīs brīvi vai vidēji runā franciski. Grūti spriest vienīgi par Andri Ameriku, pie kura profila valodu prasmes nav norādītas vispār.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.