Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju aicina piedalīties Apvidvārdu talkā, lai visi kopā sarūpētu skaistu tautas dāvanu Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai. Jāņa Endzelīna devumu valodu daudzveidības veicināšanā ir novērtējis arī UNESCO, iekļaujot viņa 150.gadadienu UNESCO svinamo dienu kalendārā 2022.-2023.gadam.

Lai arī latviešu valodā runā vien nepilni divi miljoni pasaules iedzīvotāju, tā ir ļoti dažāda savā skanējumā un bagāta. Par to var lieliski pārliecināties, iepazīstos latviešu valodas dialektus, kā arī izloksnes un apvidvārdus. Cik bagāti 21. gadsimtā esam ar dažādām izloksnēm un apvidvārdiem, stāsta Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Anete Ozola.

Sanda Rapa stāsta, ka valodnieki aicina palīgā vākt apvidvārdus jeb vārdus, kas atšķiras no literārās valodas un ko lieto kādā noteiktā apvidū.

“Jau vairākas desmitgades valodnieki neiespēj doties ekspedīcijā, tāpēc ir vajadzīga latviešu palīdzīgā roka,” bilst Sanda Rapa. “Taču augstāks mērķis, kāpēc grib vākt apvidvārdus un sarīkot talku, lai aicinātu latviešus ieklausīties citam citā un ieklausītos pašā valodā.”

Jau iepriekš rīkotajā vietvārdu talkā par to pārliecinājās, ka cilvēki ir ieinteresēti iesaistīties.

Mājaslapā “apvidvardi.lu.lv” var reģistrēt elektroniski sev zināmos apvidvārdus, kā arī apskatīt apvidvārdus, kas jau reģistrēti.

“Lai ievadītu apvidvārdu, ir jāreģistrējas,” skaidro Anete Ozola. “Ir jāieraksta apvidvārds, tā nozīme literārajā valodā, vieta, kur dzirdēts, vai no kurienes esat un lietojat vārdu. Kas saistās ar šo apvidvārdu. Labprāt redzēsim kādu piemēru teikumā vai kādā izteicienā.”

Tāpat fiksēt var jebkādas piezīmes par vārdu – izrunas īpatnības, kurš to teicis, kur lieto. Jebkāda informācija, kas attiecas uz vārdu.

Endzelīna ieguldījums latviešu valodas pētniecībā

Cilvēkam ar labu un izkoptu valodu reizēm mēdz piedēvēt apzīmējumu, ka viņš jau runā teju “Endzelīna valodā”. Atminoties valodnieku Jāni Endzelīnu dzimšanas dienā, vēlējāmies noskaidrot, kāds ir viņa ieguldījums latviešu valodā. Vienlaikus vērtīgi saprast, kā mūsdienās rodas dažādi jaunvārdi un svešvārdu atvasinājumi.

21. februāris ir Starptautiskā dzimtās valodas diena, bet 22. februāris ir dzimšanas diena vienam no visu laiku izcilākajiem zinātniekiem un latviešu valodniekiem Jānim Endzelīnam. Tāpēc šīs dienas stāstā savīsim kopā pagātni un tagadni, paraugoties uz Endzelīna devumu latviešu valodai un to, kā valoda ar jaunvārdiem tiek papildināta mūsdienās. Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš vispirms stāsta par būtiskāko Endzelīna pienesumu latviešu valodai. Tiesa, nosaukt kaut ko vienu ir grūti, jo Endzelīna mantojums ir iespaidīgs.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?

Vai zini, cik svarīga valodas lietošanā ir intonācija?

Mēs visi runājam vienā valodā, tomēr tas nenozīmē, ka nemēdzam viens otru pārprast. Valoda no vienas Latvijas malas līdz otrai var būtiski atšķirties, jo to šķērso trīs dialekti, kur valoda atšķiras kā mazās niansēs, tā vārdos un teikumos.

Rakstos neapzīmēta, tomēr labi dzirdama runātās valodas parādība ir intonācija. Vienas no noturīgākajām dialektu īpatnībām saistāmas tieši ar intonāciju lietojumu, tā ir skaņu augstuma un spēka maiņa zilbē. Latviešu valodā izšķir trīs intonācijas – krītošo, stiepto un lauzto, taču tikai dažviet Vidzemē un Zemgalē cilvēku runā vēl ir dzirdamas visas trīs intonācijas. Dialektos tās pielīdzinājušās citām intonācijām, tāpēc pat vienādi vārdi Kurzemē, Vidzemē un Latgalē skanēs dažādi.

Nevar noliegt, ka viena no zināmākajām īpatnībām ir galotņu noraušana. Ne tikai galotnes, bet arī piedēkļi ieuo un garie patskaņi mēdz saīsināties vai zust, piemēram, vārdos smaidig, nevens, parādit.

Paši kurzemnieki joko, ka šo īpatnību dēļ viņu valoda ir par trešdaļu īsāka un ekonomiskāka, tāpēc viņi īsākā laikā prot pateikt būtiskāko. Pārmaiņas kurzemnieku runā dzirdamas ne tikai vārda beigās, tās var skart arī patskani e, piemēram, vārdā dzērve dzirdama šaura e skaņa, taču lībiskajā dialektā nereti var dzirdēt platu un ē, piemēram, vārdos mest, celt, mesties, celties, ēst, sētE skaņa var būt izmainīta arī vietniekvārdos es un mēs.

Pamazināmā forma ar -īš un -iš veidota gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes vārdiem. Šāda īpatnība lielākoties raksturīga cilvēku personvārdiem, piemēram, JānišDaciš, bet dažkārt dzirdēsiet arī citos vārdos, piemēram, darbiš. Pavisam bieži vīriešu dzimtes lietota sieviešu dzimtes vietā, piemēram, up ir garš, meitens ir mīļš, viš i skaists (par sievieti). Vai šīs īpatnības dēļ rodas pārpratumi? Visbiežāk nē, bet tādi ir iespējami.  Citu dialektu runātājus var izbrīnīt arī 3. personas darbības vārdu lietojums visās formās, jo lībiskajā dialektā es ies uz skol, mēs ies uz jūr, bet jūs dzer kafij.

Par gluži dzīvām un izteiktām var saukt priedēkļu un prievārdu pārmaiņas, parasti garie patskaņi un divskaņi tiek saīsināti, taču “līdzsvaram” var tikt pagarināta kāda cita skaņa, tāpēc dažviet dzirdēsiet vārdus jadār, penāk, jassmejas.

Cilvēku aktīvais dzīvesveids veicina runas izlokšņu iezīmju zudumu, tāpēc daudzas īpatnības cilvēka dzīves laikā var zust, taču ir arī īpatnības, kas saglabāsies cauri paaudzēm, tāpēc cilvēka runa var pateikt daudz ne tikai par viņu pašu, bet arī viņa vecākiem un vecvecākiem.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu literārās valodas attīstības avots vienmēr ir bijuši reģionālie/teritoriālie latviešu valodas varianti. Runājot par latviešu valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgaliešu rakstu valoda kā būtiska latgaliešu identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultūras vērtība.

Valsts valodas likuma 3. pantā norādīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Retāk nosaukta, tomēr daudziem zināma ir suitu kultūrtelpa, kas ir UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kopš 2009. gada. Suitu kā noteiktas teritorijas iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti iezīmē lībiskā dialekta Kurzemes nedziļās lībiskās izloksnes (Alsunga, Jūrkalne) un vidus dialekta kursiskā (Gudenieki) izloksne.

Arvien biežāk tiek runāts par Sēlijas kultūrvēsturisko un etnogrāfisko novadu, jo noteiktu mūsu tautas identitātes daļu veido vēsturiskās baltu cilts – sēļu – mantojums, mūsdienās – augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Piemares un Duvzares (senās Kursas zemes) teritorijās un tur runātajās izloksnēs atrodami senās kuršu cilts valodas relikti.

Ziemeļaustrumvidzemē satiksim malēniešus, kas runā augšzemnieku dialekta dziļajās latgaliskajās izloksnēs.

Dundžiņi un ventiņi zināmi kā tāmnieki jeb lībiskā dialekta runātāji. Un kur tad vēl stereotipiskais čiuļu (lielākoties Vidzemnieku) un čangaļu (Latgalē dzīvojošo) dalījums, kuru pamatā arī ir izrunas atšķirības.

Avots: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. Visu rakstu lasiet šeit.

Teicieni kā kulaks uz acs

ed-robertson-eeSdJfLfx1A-unsplash

Filologam Uldim Grīnbergam ventiņu teicienu talkā izdevies savākt vairāk nekā tūkstoti teicienu, kas raksturīgi mūsu puses ļaužu runā.

Ventiņu gramatikas un vārdnīcas autors Uldis Grīnbergs aizgājušā gada pēdējos mēnešus veltīja ventiņu teicienu krāšanai un apkopošanai. Augustā viņš izsludināja ventiņu teicienu vākšanas talku, kurai atsaucās vairāki Ventspils un novada iedzīvotāji. Gada pēdējā darbdienā talkas iniciators Herberta Dorbes memoriālajā muzejā pulcēja talkas dalībniekus, lai viņiem pateiktos par paveikto darbu un pastāstītu, kas no iecerētā iznācis.

Grīnbergs veikumu, ko plānots nodēvēt Tūkstoš un viens ventiņos brūvēts teiciens, aizsācis pēc tam, kad iznāca viņa veidotā un Ventspils muzeja izdotā grāmata Bliņķs ventiņmēlē: īs ventiņ gramatik un tāmnik vārdnic. Talkā iesaistījās ap 20 dalībnieku, kas četru mēnešu laikā kopumā iesūtīja vairāk nekā tūkstoti teicienu. Visdūšīgāk talkā strādājis Arvīds Mārtiņš Māliņš, kas iesūtīja 94 teicienus. Inta Meire dalījās ar 76 teicieniem. Par līdzdalību ventiņu teicienu vākšanas talkā filologs pateicās arī Hugo Pēdiņam, Viktorijai Svētiņai, Aijai Kaminskai, Verenai Apsei, Līvijai Višķerei, Ārijai Klēverei, Ainai Andersonei un Dacei Miezei, dāvājot talciniekiem Ilgas Dzintares grāmatu Vien fein padāršen, ko pats uzskata par vislabāko ventiņu izloksnes paraugu. Par līdzdalību un koordinēšanu ventiņu teicienu vākšanas talkā pateicību saņēma Herberta Dorbes memoriālā muzeja vadītāja Inese Aide.

Grīnbergs iesūtītos teicienus centies grupēt pa tēmām – teicieni par cilvēku, par smukumu, par mīlestību, politiku, gudrību, par darbu. Izveidota arī grupa Prātīgas domas. «Šie teicieni būtībā ir mūsu pašu folklora un pieder pie grupas Sakāmvārdi un parunas,» secina Grīnbergs. Ir teicieni, kuri eksistē arī literārajā valodā, un ir tādi, kuri raksturīgi tikai ventiņos. Tāpat ir teicieni, kas pazīstami arī kaimiņu novados – Dundagā, Talsos un citviet Kurzemē. Viena no īpatnībām ir vienā teicienā salikti pretējas nozīmes jēdzieni, piemēram, aplam gudrs, nebriesmīg smuks, cik bīnišķig sāp sierd. Filologam pašam ļoti patīk šāds teiciens: Mans tētiņš kā strazdiņš – katru dienu ķirsī. Bet specbalvu – mākslinieka Spridzāna darinātu koka laivu, kas Grīnbergam savulaik uzdāvināta par labām idejām,– viņš tālāk atdāvināja šī teiciena iesūtītājam: Lai nu Dieviņš stāv man klāt, tik ne pārāk tuvu – lai kāds puisis ar tiek blakam. Specbalva tika Arvīdam Mārtiņam Māliņam.

Ar daļu no iesūtītajiem teicieniem talkas dalībnieki varēja jau iepazīties. Aija Kaminska, tos lasot, smējās kā kutināta. Viņa atzina, ka tie visi ir zināmi, taču vienlaikus «ir kā kulaks uz acs».

Savāktos un apkopotos ventiņu teicienus Grīnbergs plāno nodot Ventspils muzeja rīcībā, jo, tieši pateicoties muzeja direktora vietnieka un vadošā pētnieka Armanda Vijupa pamudinājumam, arī ķēries pie šī darba. Talkas autors cer, ka teicieni varētu tikt izmantoti kādā brošūrā vai muzeja reklāmas materiālā.

Avots: Ventasbalss.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai Tu zini, kādā izloksnē runā Tavā novadā? Šajā kartē viss skaidri parādīts!

auto-draft-57a71e923c7b7

Photo from Wikimedia Commons

Latvija, lai arī maza valsts, ir krāšņa savā dažādībā – katram novadam mazliet citas tradīcijas, cilvēkiem dažādi paradumi, un arī valodiņa – katrā Latvijas nostūrī mazliet citādāk skan… Latviešu valodas eksperti no Lingvopedia izveidojuši pārskatāmu karti, kurā redzams – kādā dialektā tad Latvijas novados runā!

Saskaņā ar valodnieku sacīto, Latvijā ir trīs pamata dialekti un vairākas izloksnes. Kurzemes ziemeļu daļā un Vidzemē tuvāk jūrai runā Lībiskajā dialektā. Latgalē, kur pieņemts teikt – runā latgaliski -, patiesībā ir Augšzemnieku dialekts, kurā turklāt runā arī lielā daļā Vidzemes. Dialektā gan ietilpst daudz un dažādas izloksnes – ne velti pat Latgalē pašā atzīst – dažādos novados “latgaliešu valoda” skan citādāk, un arī vietvārdi ir atšķirīgi. Savukārt Latvijas vidienē (kādi brīnumi 🙂 ) runā Vidus dialektā. Šim dialektam par pamatu ir arī radusies latviešu literārā valoda jeb tā, kuru pierasts dzirdēt radio, televīzijā un publiskos pasākumos.

Avots: Skaties.lv. Visu rakstiet šeit.