Dažādu valodu īpašās iezīmes

Valodas ir aizraujošas un daudzveidīgas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. Pasaules valodās, sākot no tonālajām valodām Dienvidaustrumāzijā un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidītu iezīmju. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas no dažādu valodu aizraujošākajām iezīmēm un to, kāpēc tās ir tik unikālas.

Tonālās valodas: Valodas, kurās vārda nozīme mainās atkarībā no runātāja balss toņa vai augstuma. Mandarīna ķīniešu valoda ir, iespējams, vispazīstamākā tonālā valoda, kurā ir četri toņi, kas var pilnībā mainīt vārda nozīmi. Citas tonālās valodas ir taizemiešu, vjetnamiešu un daudzas Āfrikas valodas.

Gramatiskais dzimums: Daudzās valodās, īpaši Eiropas valodās, lietvārdi tiek iedalīti vīriešu, sieviešu vai neitrālajā dzimtē. Piemēram, spāņu valodā vārds “el libro” (grāmata) ir vīriešu dzimtē, bet “la mesa” (galds) ir sieviešu dzimtē. Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, dzimumu piešķir pat nedzīviem priekšmetiem, tādējādi radot interesantus un dažkārt komiskus tulkojumus.

Aglutiatīvās valodas: Valodas, kurās vārdus veido, pievienojot pamatvārdam sufiksus vai prefiksus. Tā rezultātā dažās valodās, piemēram, turku vai somu, rodas ļoti gari vārdi. Piemēram, somu valodā vārds “lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas” nozīmē “lidmašīnas reaktīvo turbīnu dzinēju palīgmehāniķis – virsdienesta students”.

Zīmju valodas: Zīmju valodas ir valodas, kurās nozīmei nodot izmanto vizuālus žestus un sejas izteiksmi. Amerikāņu zīmju valoda (ASL) ir viena no pazīstamākajām zīmju valodām, kurai ir sava unikāla gramatika un sintakse. Dažās valstīs ir pat savas nacionālās zīmju valodas, piemēram, britu zīmju valoda (BSL) vai austrāliešu zīmju valoda (Auslan).

Polisintētiskās valodas: Polisintētiskās valodas ir valodas, kurās veselus teikumus var veidot, pievienojot prefiksus un sufiksus vienam saknes vārdam. Tas ir izplatīts daudzās Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, inuktītu valodā, kur ar vienu vārdu var izteikt visa teikuma nozīmi.

Valodas ir patiesi aizraujošas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. No tonālajām valodām līdz gramatiskajam dzimumam, no aglutinatīvajām valodām līdz zīmju valodām, no polisintētiskajām valodām līdz daudzām citām valodām – par pasaules valodām var atklāt tik daudz jauna. Iepazīstot šīs unikālās iezīmes, var ne tikai uzlabot savas valodu prasmes, bet arī paplašināt savu izpratni par dažādām kultūrām un dzīvesveidu.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs.

Kā pārvarēt valodas apguves izaicinājumus: Padomi un stratēģijas

 

Jaunas valodas apguve var sniegt gandarījuma pilnu pieredzi, taču tā nav bez grūtībām. Neatkarīgi no tā, vai jums ir grūtības ar gramatikas noteikumiem, vārdu krājuma bagātināšanu vai pārliecību runāt, valodas apguve var būt izaicinošs process. Tomēr, izmantojot pareizo domāšanas veidu un stratēģijas, jūs varat pārvarēt šos izaicinājumus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas biežāk sastopamas valodu apguves problēmas un sniegsim padomus un stratēģijas, kas palīdzēs jums tās pārvarēt.

Gramatikas noteikumi: Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras valodu apguvēji, ir gramatikas noteikumu apgūšana. Galvenais, lai pārvarētu šo izaicinājumu, ir koncentrēties uz vienu noteikumu vienlaikus un vingrināties, vingrināties, vingrināties. Mēģiniet identificēt likumsakarības un kopīgas tēmas valodā un izmantojiet tās, lai veidotu savu izpratni par noteikumiem. Izmantojiet tādus resursus kā gramatikas mācību grāmatas, valodas apguves lietotnes vai tiešsaistes kursus, lai papildinātu mācības.

Vārdu krājuma bagātināšana: Vēl viena bieži sastopama problēma ir jaunas leksikas iegaumēšana. Lai to pārvarētu, ieviesiet ieradumu regulāri pārskatīt vārdu krājumu. Flomāsteri, vārdu krājuma saraksti un krustvārdu mīklas var būt noderīgi palīglīdzekļi. Turklāt mēģiniet jaunos vārdus iekļaut ikdienā, izmantojot tos sarunās vai rakstīšanas uzdevumos.

Pārliecība par runāšanu: Daudziem valodas apguvējiem ir grūtības ar pārliecību runāt, īpaši mācību sākumposmā. Lai to pārvarētu, pēc iespējas vairāk praktizējiet runāšanu. Lai uzlabotu savas prasmes, atrodiet valodas apmaiņas partneri vai apmeklējiet sarunvalodas nodarbības. Nebaidieties pieļaut kļūdas, jo tās ir dabiska mācību procesa sastāvdaļa.

Laika plānošana: Jaunas valodas apguve var prasīt daudz laika, un atrast laiku mācībām var būt izaicinājums. Lai to pārvarētu, katru dienu atvēliet konkrētu laiku valodas apguvei. Izmantojiet lietotnes vai podkāstus, lai vingrinātos ikdienas brauciena laikā, vai izmantojiet dīkstāvi, klausoties mūziku vai skatoties TV raidījumus mērķa valodā.

Motivācija: Motivācijas saglabāšana ilgtermiņā var būt izaicinājums. Lai saglabātu motivāciju, izvirziet reālistiskus mērķus un sekojiet līdzi saviem panākumiem. Atzīmējiet nelielus panākumus un meklējiet atbalstu valodu apguves kopienās vai forumos.

Jaunas valodas apguve var būt izaicinošs, bet gandarījuma pilns process. Koncentrējoties uz konkrētiem izaicinājumiem un īstenojot efektīvas stratēģijas, jūs varat pārvarēt šķēršļus un sasniegt savus valodas apguves mērķus. Neaizmirstiet saglabāt motivāciju un konsekvenci savā mācību procesā, kā arī nebaidieties meklēt papildu resursus vai atbalstu, ja nepieciešams. Ar centību un neatlaidību jūs varat kļūt par pārliecinātu un prasmīgu valodas apguvēju.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs. valodukursi.lv

Speciālista ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs

Jauktās ģimenēs vai dzīvojot svešumā, ģimenēs dažkārt izvēlas runāt vienā valodā, domājot, ka divvalodība ir liels slogs mazam bērnam, kas var tikai kaitēt, jo vienlaicīgi runājot divās valodās, kārtīgi neiemācīsies nevienu. Zinātnieki apgalvo pretējo – divvalodībai ir pozitīva un attīstoša ietekme, bērni ir spējīgi labi apgūt vienlaikus vairākas valodas.

Kopš 2009.gada vairāk nekā 200 000 cilvēku ir atstājuši Latviju, lai meklētu darba iespējas ārzemēs*. Kā saglabāt latviešu valodu nākamajām paaudzēm, un kā iemācīt ārzemēs dzīvojošiem bērniem runāt latviski? Ārzemēs dzimusī latviete Lidija Lieģis rakstu sērijā “Lsm.lv” rādīs valodas saglabāšanas pieredzi, dzīvojot svešumā.

Šajā pētījumā autore runā ar latviešiem, kas dzīvo Ungārijā, Skotijā un Anglijā. Mērķis bija uzzināt, kā viņi bija audzināti un kā viņi paši audzina bērnus, lai iemācītu viņiem latviešu valodu.

Ieteikumi, kā iemācīt un uzturēt latviešu valodu ārzemēs:

  1. Lasiet grāmatas latviešu valodā un skatieties latviešu filmas.
  2. Klausieties latviešu radio.
  3. Izmantojiet tehnoloģijas savai priekšrocībai: nomainiet datora / iPad / tālruņa iestatījumus uz latviešu valodu, lai tad, kad bērni tos izmantotu, viņiem tie jālieto latviešu valodā.
  4. Vai vēlaties vienlaikus organizēt un uzlabot savas valodas prasmes? Sāciet līmēt vārdu uzlīmes uz lietām, kuras regulāri lietojat: galdu, logu, kafijas krūzi, grāmatu plauktu, visu, ko vēlaties!
  5. Tā kā ēdiens ir svarīgs elements visās kultūrās pasaulē, tas var būt lielisks tilts, kas palīdzēs jums apgūt svešvalodu. Sāciet ar pavārgrāmatu: atrodiet grāmatu, kurā vēlamajā valodā būs norādīts, kā sagatavot tradicionālu ēdienu. Lai iegūtu vairāk valodas prakses, meklējiet receptes un gatavojiet tiešsaistē. Gatavošana, ēšanas process, sarunas var palīdzēt izveidot jaunu vārdu krājumu.
  6. Uzlabojiet valodas prasmi, rakstot dienasgrāmatu latviešu valodā. Varat rakstīt stāstus, ierakstīt savus tās dienas piedzīvojumus vai vienkārši sekot līdzi valodas apguves procesam. Iespējas ir bezgalīgas.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»

Sīktēls

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā “Latviešu valodas gramatika”. Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta izdevuma atvēršana notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141.dzimšanas dienas atceres konferences „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” laikā ceturtdien, 20.februārī, plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē

Tā kā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi kopš Latvijā tika izdota akadēmiskā gramatika („Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika” pirmais sējums 1959.gadā, otrais sējums 1962.gadā), bet valoda un valodniecības teorija šajā laikā ir attīstījusies un mainījusies, bija nepieciešamība pēc jauna latviešu valodas gramatikas izdevuma, kurā būtu apkopoti latviešu valodnieku šajā laika posmā veikto daudzo teorētisko un praktisko pētījumu rezultāti, uzskata izdevēji. Jaunā akadēmiskā gramatika tapusi ar Valsts pētījumu programmu „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” un „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)”, Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu.

Latviešu valodas gramatikā iztirzātas mūsdienu, respektīvi, pašreizējās vai pēdējo gadu desmitu, galvenokārt normētās jeb literārās valodas parādības, ņemot vērā tās pastāvēšanu kā rakstu, tā mutvārdu formā. Lai pilnīgāk un vispusīgāk atklātu valodas formu sistēmu, tās formālās struktūras, latviešu valodas gramatikas aprakstā iekļauta arī fonētika, fonoloģija un morfonoloģija, jo valoda nevar pastāvēt bez runas formas un bez šo patstāvīgo valodniecības nozaru jautājumu izpētes nav iespējams vispusīgi aplūkot daudzas morfēmikas, vārddarināšanas, morfoloģijas un sintakses parādības.

Avots: LSM. Pilno rakstu skatīt šeit

What to know about learning Latvian

Vecrīga - Wikipedia

Latvian is the official language of Latvia, a country located in Northern Europe. It is a Baltic language, closely related to Lithuanian, and is spoken by about 1.5 million people. If you are interested in learning Latvian, there are several things you should know before getting started.

  1. Latvian is a challenging language to learn.

Latvian is considered a difficult language for English speakers to learn due to its complex grammar and pronunciation. It has seven cases, which means that the endings of nouns, adjectives, and pronouns change depending on their function in the sentence. It also has a tonal accent, which means that the pitch of a word can change its meaning. For example, the word “koks” (tree) can be pronounced with a high pitch to mean “tree,” but with a low pitch to mean “lime.”

  1. There are resources available to help you learn Latvian.

Although Latvian may seem intimidating at first, there are plenty of resources available to help you learn the language. There are online courses, textbooks, and language exchange programs that can provide you with the tools you need to get started. It is also helpful to find a native speaker to practice with, as they can provide insight into the culture and help you with pronunciation.

  1. Immersion is key.

The best way to learn any language is through immersion, and Latvian is no exception. If you have the opportunity to visit Latvia or live there for a period of time, take advantage of it! Being immersed in the language and culture will help you pick up the language faster and improve your understanding of the culture.

  1. Practice makes perfect.

Like any language, the more you practice, the better you will become. Make an effort to speak, read, and write in Latvian as often as possible. Find a language partner or join a language exchange program to practice speaking. Additionally, listening to Latvian music and watching Latvian films and TV shows can help improve your listening skills and give you exposure to the language in a natural setting.

Learning Latvian may be a challenge, but with dedication and practice, it is definitely possible. Whether you are learning the language for personal or professional reasons, it can be a rewarding and enriching experience. Good luck on your language learning journey!

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē.

Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts valodas centra darbību 30 gadu laikā. Vineta Ernstsone savā rakstā sniegusi plašu informāciju par valsts valodas politikas plānošanas procesu, raksturojot dokumenta „Valsts valodas politikas pamatnostādnes” saturu, plānošanas kontekstu un izpildes procesu laikā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Savukārt Gunta Kļava aplūkojusi Latviešu valodas aģentūras veiktās sociolingvistiskās situācijas analīzes rezultātus, sniedzot pārskatu par galvenajām tendencēm, kas atspoguļo, kā mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmes mūsdienu pasaulē.

Otrā krājuma sadaļā Andra Kalnača veltījusi rakstu latviešu valodas gramatiskās sistēmas pārmaiņām un to normēšanas analīzei. Solvita Matvejeva pievērsusies jauniešu valodas lietojumam, savukārt Aiga Veckalne pētījusi un apkopojusi valodniecībai veltītos raidierakstus pasaulē un Latvijā. Pēteris Vanags sniedzis padziļinātu ieskatu par uzrunas formu tu/jūs šķīruma attīstību un mainību latviešu valodas vēsturē, piedāvājot arī salīdzinājumu ar uzrunas formām citās valodās.

Trešā krājuma sadaļa veltīta īpašvārdiem. Pievēršoties vietvārdiem, Laimute Balode aplūkojusi Latvijā sastopamos no citām valstīm pārņemtos jeb eksotiskos vietvārdus,  savukārt Sanda Rapa analizējusi mūsdienu jaunos vietvārdus. Citvalodu īpašvārdu atveidei veltīti trīs raksti, precizējot atveidi no islandiešu, nīderlandiešu un arābu valodas.

Krājumu papildina valodas konsultācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī jauniešu leksikas vārdnīciņa.

Rakstu krājumā aplūkotas aktualitātes un jauninājumi, kas raksturo latviešu valodas daudzveidību, ieskicētas mūsdienu tendences, skarti diskutējami jautājumi, kā arī sniegti lietderīgi ieteikumi ikvienam, kas vēlas dziļāk un plašāk iepazīt latviešu valodu un pilnveidot tās lietojuma kvalitāti.

Avots: LVA. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā.

Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.

Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.

“Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!”

“Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā,” atzina Levits.

“Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.”

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, kur interesenti varēs rakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk salīdzinātu savu veikumu ar oriģināltekstu. Vienlaikus diktāts tiks translēts arī Latvijas Televīzijā un tīmekļvietnē LSM.lv, kur tiks nodrošināts surdotulkojums, lai diktātā varētu piedalīties arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie. Diktātam atkārtoti ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Savukārt precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

15. oktobris kā diktāta norises diena izvēlēts, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena atzīta par Valsts valodas dienu.

Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt gan anonīmi, gan norādot savu vārdu, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, e-pastā saņems hipersaiti uz izlabotu darbu pēc pasākuma norises. Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā zināmi ļaudis. Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs  Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Pērn diktātā piedalījās vairāk nekā 2500 cilvēki no 47 dažādām valstīm, no tiem 12 dalībnieki diktātu uzrakstīja teicami, savukārt augstākais kļūdu skaits vienā darbā bija 122.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas

Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā “Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015” secinājusi Latviešu valodas aģentūra.

Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus.

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas zināšanas var uzlabot nevis ar normatīvajiem aktiem, bet gan biežāk tajā runājot.

“Šķiet, ka ir pienācis tas brīdis, ka tik lielā mērā mēs vairs nevaram noteikt valodas situāciju ar kaut kādiem juridiskiem likumiem vai noteikumiem, bet šoreiz ir jāskatās arī indivīda līmenī –

kāda ir mana atbildība, vai es lietoju, vai nelietoju valodu ikdienā. Kādu valodu es izvēlos saziņā plašsaziņas līdzekļos vai saziņā ar darba kolēģiem.

Te nu grēkojam droši vien visi, tajā skaitā arī latvieši, jo latviešu valodu, valsts valodu, neviens nevar iemācīties runāt, ja mēs to ikdienā nelietojam un neizmantojam saziņā ar citiem,” sacīja Vītola.

Avots: LSM, pilno rakstu lasīt šeit

Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā

Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un kopēji. Tādas personības ir labi zināmas arī latviešu nācijas vēsturē. Būtiska iezīme, ka mūsu rakstu valodas agrīnajā laikmetā līdz pat 19. gadsimta vidum gandrīz visi latviešu valodas veidotāji nāca nevis no latviešu pašu vidus, bet no vācu izcelsmes garīdznieku loka.

17. gadsimta pirmajā pusē un vidū izceļas divi vīri, bez kuru devuma latviešu valoda, kādu to lietojam rakstos un arī runā mūsdienās, noteikti izskatītos citāda. Šie vīri ir Georgs Mancelis (Georg Mancelius, 1593—1654) un Kristofs (saukts arī Kristofors) Fīrekers (Christoph Fürecker, ap 1612—ap 1685). Viņi abi ir dzimuši zemgalieši – Mancelis no Mežmuižas (tag. Augstkalne), Fīrekers no Neretas; abi – no mācītāju ģimenēm; abi – bijuši Tērbatā – Mancelis kā draudzes mācītājs un ģimnāzijas, tad universitātes mācībspēks, Fīrekers – kā students.

Abu darbinieku veikumu vairākos aspektos var apzīmēt ar vārdu “pirmais”. Mancelis ir sastādījis pirmo vācu-latviešu vārdnīcu “Lettus” ar tematisko daļu “Phraseologia Lettica” un desmit sarunu paraugiem (1638). To var uzskatīt arī par pirmo latviešu valodas mācībgrāmatu. Viņš ir arī radījis pirmos oriģinālos prozas tekstus latviešu valodā – jau minētās desmit sarunas, kā arī plašo sprediķu grāmatu “Lang=gewünschte Lettische Postill” trīs daļās (1654). Fīrekers savukārt ir sastādījis pirmo latviešu-vācu vārdnīcu, kas gan palikusi manuskriptā, tomēr ietekmējusi nākamo vārdnīcu autorus.

Taču ne tikai kā “pirmie” Mancelis un Fīrekers ir nozīmīgi latviešu valodas un kultūras vēsturē. Viņi abi ir arī būtisku pagriezienu veicēji. Līdz ar Manceļa rakstiem latviešu rakstos nostiprinās vidus dialekta zemgaliskās izloksnes kā valodas pamats, precīzāk tiek apzīmētas vārdu galotnes, patskaņu garums, kā arī ieviesti jauni apzīmējumi tādām savdabīgām latviešu valodas skaņām kā ļ, ņ, ŗ. Fīrekers šos uzlabojumus papildina ar līdzskaņu ģ, ķ apzīmējumiem, kā arī piedāvā garos patskaņus līdzīgi kā minētos līdzskaņus apzīmēt ar burta pārsvītrojumu. Pēdējais ierosinājums laikabiedriem gan šķiet pārāk radikāls, tāpēc neieviešas. Fīrekers arī pirmais lieto jumtiņu virs patskaņa lokatīva galotnē. Šie Manceļa un Fīrekera jaunievedumi līdz ar nelieliem precizējumiem 17. gadsimta nogalē, kā arī 19. gadsimta otrajā pusē tiek lietoti latviešu rakstībā līdz pat t.s. vecās drukas izmantojuma beigām 20. gadsimta vidū. Fīrekera mantojums ir arī latviešu valodas gramatikas apraksts, ko izdod Adolfijs kā “Erster Versuch Einer kurtz=verfasseten Anleitung zur Lettischen Sprache” (1685). Protams, Fīrekers ir minams arī kā nozīmīgs latviešu garīgo dziesmu (vairāk nekā 180) tulkotājs, latviešu dzejas tradīciju aizsācējs.

Raugoties atpakaļ mūsu vēsturē, redzam, ka Manceļa un Fīrekera devums ir viens no pamatakmeņiem latviešu rakstu valodas ēkā. Tāpēc, kamēr vien mums rūpēs mūsu valoda, abu dižo zemgaliešu piemiņu paturēsim godā un cieņā.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.