Interesanti fakti par valodām

Interesanti fakti par valodām

Vai zināji, ka:

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
     
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
     
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
     
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
     
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
     
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
     
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
     
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
     
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
     
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
     
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
     
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
     
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens.

Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās.

Un kā cilvēks, kurš jau daudzus gadus saskaras ar Latvijas vidusskolu absolventiem, es savā augstskolas mācībspēku praksē redzu, ka valodas prasmes dramatiski krītas. Un pēdējos 4–5 gados ir viena liela, prāva daļa augstskolas studentu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet faktiski viņi raksta angliski ar latviešu vārdiem. Tā, manuprāt, ir bumba ar laika degli, un par to nekādas [valsts valodas politikas] pamatnostādnes nerunā. Tas ir jautājums, kas mums ir steidzami jārisina,” teica Ikstens.

Viņaprāt, šo problēmu varētu risināt, ja latviešu valodu jauniešu acīs padarītu par valodu, kurā pareizi un labi runāt ir stilīgi un forši.

“Jo tas, ko viņi dara, ir sociālo tīklu slengu apvienošana ar salīdzinoši pieticīgu latviešu valodas vārdu krājumu, un tur nāk ārā Dieva zīmes,” piebilda Ikstens.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) radio raidījumā pauda pārliecību, ka vidusskolas beidzējiem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi nevēlas runāt pareizā valsts valodā.

“Es domāju arī par krievvalodīgajiem jauniešiem, kuriem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi vienalga izvēlas latviešu valodu nelietot. Kā ar šo problēmu tikt galā? Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts jautājums,” sacīja Lībiņa-Egnere.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimolaikoheito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – aktīvs darbs pie latviešu valodas modernizēšanas.

Publiski latviski runājam vairāk

Jaunākie Latviešu valodas aģentūras pētījumi liecina, ka publiskajā vidē latviešu valodas lietojums pēdējos gados palielinās, bet krievu valodas loma samazinās. Pēdējā gada laikā saziņā ģimenē un komunikācijā ar draugiem 85% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši latviešu valodu, vairāk nekā puse – 59% pērn kā galveno izmantojuši krievu valodu un tikai 4% saziņā ar ģimeni un draugiem izmantojuši angļu valodu.

Turklāt lielāka latviešu valodas loma ikdienā ir tieši divdesmit un trīsdesmitgadnieku vidū. Tā ir paaudze, kas ļoti maz ikdienā dzirdējusi un apguvusi krievu valodu, toties daudz vairāk patērē informācijas avotus un saziņu angļu valodā, un tas atstāj pēdas.

Jaunieši atzīst – viņu virtuālajā pasaulē valda angļu valoda

Jaunieši, kuriem modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli dzīvot angliskā vidē un lielākoties patērēt mediju saturu tikai angļu valodā, neslēpj, ka reizēm pat domas izteikt vieglāk kļuvis angliski. 10. klases skolniece Elīna stāsta, ka rakstot domrakstu, reizēm vispirms prātā iešaujoties vārds angļu vai krievu valodā: “Latviešu valodā nekādi. Tad es mēģinu atrast kādu alternatīvu tam vārdam, jo tiešām reizēm nevaru atcerēties. Manuprāt, tas parāda, ka tiešām – krievu valodā mazāk, bet angļu valodā ir daudz, daudz vieglāk izteikt savu domu. Tas nav labi, bet toties mēs attīstām savu angļu valodu.” Elīnas draudzenes atzīst, ka bieži čato savā starpā un saziņā izmanto arī daudz saīsinājumu.

Viņas cita citu saprot, un nedomā, ka vienaudžiem būtu aktuāli angļu vārdiem atrast latviskus ekvivalentus.

“Tā uzreiz es varu iedomāties tikai dažus vārdus, kuri ir tādi, kurus nespēju iztēloties latviešu valodā. Nezinu, vai es tos izmantotu, ja pēkšņi tie būtu jālieto latviski,” atklāta ir Elīza Marija.

Valodas oficiālie uzraugi lielas problēmas nesaskata

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola norāda, ka jaunieši un anglicismi ir valodas kultūras jautājums, kas bieži uztrauc sabiedrību, taču tam nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību: “Mēs ejam pa ielu un dzirdam – jaunieši runā mums nezināmus terminus, jēdzienus no subkultūras, pat angļu valodas slenga vārdus, iespējams, latviešu valodai nepielāgotus.

Mēs baidāmies, bet ir jāņem vērā, ka jauniešu valoda ir īpašs valodas paveids.

Nereti jaunieši šādi norobežojas, vai izrāda savu piederību noteiktai kultūrvidei”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzskata, ka slikti ir tas, ja jaunietis vairs nezina ikdienā lietoto vārdu latviskos ekvivalentus: “Ja jaunais cilvēks labi jūt, ka vienā gadījumā viņš valodu var lietot brīvāk, bet otrā gadījumā – kad būs oficiālā saruna vai skolā būs jāraksta apcerējums, eseja – viņš mierīgi lietos citu izteiksmes veidu, tad tā ir valodas bagātība. Tas ir jāsaprot.”

Prezidents grib novērst angļu valodas destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu

Lai uzsvērtu valsts valodas nozīmi un analizētu tās pašreizējo stāvokli, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem. Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis valdībai vēstuli ar saviem komentāriem un ierosinājumiem šim dokumentam. Tieši angļu valodas apguves veicināšana bija viens no prezidenta ieteikumiem, gan uzsverot, ka jānovērš tās destruktīvā ietekme uz latviešu valodu.

Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte norāda, ka šajā situācijā nav jāšausminās: “Ak dievs, ak dievs! Ko tie bērni – kur viņi, ko viņi un kā viņi – runā?” Tā vietā jāsaprot, ko darīt. “Bija laiks, kad latviešu valoda bija ķēķa valoda. Tā nebija valsts lietu valoda. Sākot ar jaunlatviešiem, ārkārtīgi apzināti saprotot, ko tas nozīmē Latvijas valsts pamatiem, tika ielikts milzīgs darbs un uzstādīts mērķis – latviešu valoda ir Eiropas valoda, un jebkuru lietu mēs varam pateikt šajā valodā. Tas patiesībā vairāku gadu desmitu laikā tika arī panākts,” norāda Ēlerte.

Vajadzīgs jauniešiem aktuāls saturs latviešu valodā

Dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš uzskata, ka pats no sevis gan nekas nenotiks: “Ideālā gadījumā tad vajadzētu gan izglītībā, gan izklaidē veidot kvalitatīvus produktus, kurus cilvēki patērētu ne tikai patriotisku jūtu vadīti, bet tāpēc, ka tas vienkārši ir noderīgi un interesanti. Ir jādomā, kādi mums ir latviešu seriāli, latviešu mācību līdzekļi, latviešu podkāsti un viss pārējais, kā mēs lietojam valodu.

Svarīgi arī, cik lielā mērā valsts ir ieinteresēta mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai šis saturs būtu daudzveidīgs un laikmetīgs.”

Dzejniekam piekrīt arī tulkotājs Heinrihs Cielavs: “Vajag kaut kā pievērst jauniešu uzmanību latviešu kultūrai, parādīt, ka mums tomēr ir daudz kas foršs, izglītot viņus un arī skolā piesaistīt latviešu kultūrai. Ja šis jaunais cilvēks sāks skatīties kaut vai latviešu filmas un lasīt latviešu literatūru, ja būs kādas interesantas mediju lietas, tad viņam šķitīs interesanti tās patērēt, jaunietis dzirdēs vairāk valodu un tā kļūs bagātāka.”

Jāmodernizē valoda

Viens no valodnieku lielākajiem izaicinājumiem ir jaunu vārdu domāšana, terminu un svešvārdu latviskošana. Svarīgi, vai šie jaunvārdi iedzīvosies valodā. Daudzi tikai uzjautrina sabiedrību un netiek pieņemti, piemēram, valodnieku ieteikums lidaparātu saukt par skrūvspārni, skūteru par stāvdrāzi vai bērnu rotaļlietu par grozāmgrābsli. Ir arī tādi vārdi, kuriem esot nepieciešams laiks. Par to ir pārliecināts Māris Baltiņš: “Ir tāds labs piemērs no pagājušā gadsimta 20. gadu sākuma, kad iznāca toreizējās Terminoloģijas komisijas Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca.

Vārdi, kuri savulaik ieguva vislielākos pārmetumus ir vārdi, kas mums pašlaik šķiet pilnīgi normāli – spuldze, stieple, caurule, mēģene.

Tie, kas iebilda, nebija tādi cilvēki kā tagadējo interneta komentāru rakstītāji, tie bija ļaudis ar ļoti labu valodas izjūtu, un viņi nevarēja prognozēt, ka šie vārdi iedzīvosies, viņiem tie likās neparasti un nelietojami. Neviens jau nevar būt tas ideālais kritiķis, kurš pateiks – šis vārds, termins, ko kāds ir ieteicis, ir bezjēdzīgs, bet kāds cits ir vienkārši lielisks. Tiešām ir situācijas, kad tikai laiks rāda, tāpēc ir svarīgi, lai šis jaunvārdu piedāvājums būtu. Tāpat kāda daļa šo vārdu atsijāsies, tāpēc šis darbs ir jāveic.”

Tiesa, tulkotājs Heinrihs Cielavs atzīst, ka reizēm jaunu terminu un latviskojumu piedāvājums nāk novēloti: “Ir brīži, kad ir grūtības. Mums nav tik plašs vārdu krājums kā angļu valodai, turklāt vēl ļoti daudz tehnoloģiju attīstās, rodas jauni vārdi. Ja šie jaunie nosaukumi vai termini latviešu valodā tik ātri neparādās, nākas izgudrot kaut ko jaunu pašam.”

Latviešu valodas prasmes mēraukla – lamāšanās

Vārda meistari uzskata, ka vēl lielāks izaicinājums par vajadzību pēc laikmeta pieprasītajiem jaunvārdiem un terminu latviskojumiem ir māka lamāties latviski. Kārlis Vērdiņš neslēpj, ka katrs, kas tulkojis daiļliteratūras darbus, noteikti ir sastapies ar šādu situāciju:

“Ja latviešu valodā vajag izteikties kaut kā stilīgi, latviski lamāties vai izmantot kādus urbānās leksikas slāņus, tas ir liels izaicinājums.

Latviešu valoda it kā ir tā skaistā, pagātnē vērstā valoda. Tiklīdz mums vajag kaut ko mūsdienīgu, tas kļūst par katra tulkotāja, interpretētāja uzdevumu, kā tikt galā ar šīm valodas situācijām.”

Heinrihs Cielavs uzskata, ka lamāties latviski cilvēki vispār nemāk: “Tie lamu vārdi, kas mums ir latviešu valodā, nav tik spēcīgi kā citās valodās vai arī viņi nav iegājušies tik ļoti. Protams, mums blakus ir krievu valoda, kur ir ļoti spēcīgi lamu vārdi. Lamu vārdi patiesībā ir ļoti svarīga valodas lieta, jo tas ir lielākais un ekspresīvākais emociju kopums, ko cilvēks var kādam pateikt.”

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

Lietas, kuras pat latvieši nezina par savu dzimto valodu!

Latviešu valoda ir pilna pērļu, un daži fakti, iespējams, pat gudrākam zinātājam būs paskrējuši garām. Lūk, daži no tiem!

  • Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
  • Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
  • Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
  • Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
  • Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).

Daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:

  • Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
  • Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.
  • Maziņš eža puskažociņš
  • Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms.
  • Kur lai kurlai urlai dur lai.

Avots: skaties.lv. Visu rakstu lasi šeit.

Jūdži, Īnisis un Gundžidža. Latviešu nedienas ar vārdu atveidošanu Lielbritānijā

chris-lawton-QPOaQ2Kp80c-unsplash

Angļu valodādaži rakstītie burti tiek izrunāti pavisam citādāk nekā latviešu valodā, piemēram, “i” lasa kā “ai”, “c” būs “k”, “j’ – “džei”.Viss ir labi, kamēr briti netiek pie latviešu vārdu rakstīšanas un burtošanas. Latvieši Apvienotajā Karalistē jau samierinājušies, ka jāatsaucas uz dažādām sava vārda versijām, arī tādām, ko neatpazīst, taču brīžiem sanāk izcili pārpratumi.

Anglijā Zane ir vīriešu vārds

Daudzi tradicionāli latviešu vārdi britiem izskatās un skan neparasti, tādēļ Uģiem jāsamierinās, ka tiek dēvēti par Jūdžī, bet Ineses par Aines vai Inīsis. Dažkārt no Sarmītes sanāk Sāra, no Nanijas – Nindža. Baiba mēdz būt Babija, Biba, Beibī, Babra, Bārbija un pat Bīber. Jāņa vietā nereti gaida sievieti, bet Zane ir vīriešu vārds. Zanei Bērziņai ikdienā nākas saņemt līdzjūtības apliecinājumus par to, ka vecāki pajokojušies un ielikuši vīrieša vārdu, bet smieklīgākā versija ir bijusi Zarna. Līdzīgi iet arī citām Zanēm, kurām ārsta apmeklējumi izvēršas visai jautri, dakterim kabinetā gaidot ienākam vīrieti. Kādai Zanei autoservisā meistars pastāstījis, ka arī viņa dēlu sauc Zane.

Lai arī dokumentos parasti jānorāda dzimums, tomēr tas netraucēja citai Zanei saņemt sociālās apdrošināšanas numuru (līdzīgi kā Latvijā personas kods), adresētu misteram Zanei. Savukārt Zani Fernando, tolaik Bondari, dēvējuši par Zein Bodžani.

Santām grūta dzīve

Daudz dabū ciest Santas, jo tā angliski pieņemts saukt Ziemassvētku vecīti – Santa Claus. “Bija jāpiesakās uz Ziemassvētku balli, uzrakstot savu vārdu sarakstā. Lieki teikt, ka tie, kas mani nezināja, domāja, ka joks. Citā gadā bija Ziemassvētku loterija, kur izlozē vārdu, kam pirkt dāvanu. Manu vārdu izvilka vīrietis (anglis), kurš bija nesen sācis strādāt, bija dusmīgs sākumā, jo domāja, ka viņu izjoko,” stāsta Santa Gindra.

Pavisam nesen darba vietā atnācis strādāt jauns darbinieks, Santa uzrakstījusi ziņu un parakstījusies kā “Santa”: “Viņš atnāca un sāka smieties, teica, ka domājot, ka tas joks! Ja rakstu klientiem, tad parakstos kā “S. Gindra”, lai nav problēmu.” Tāpat Santai bieži dziedot populāro Ziemassvētku dziesmiņu par Santu, kas lienot mājā caur skursteni.

Santa Klebaha piedzīvoja mulsinošu situāciju, kad veikalu ķēdē “Argos” ieradās saņemt printeri. “Visi darbinieki saskrēja, jo beidzot ar personas apliecinošiem dokumentiem ieraudzīja dzīvu Santu!”

Citai Santai savukārt draugs esot Rūdolfs. Santaklausam arī ir briedis Rūdolfs, tad nu abu draudzība ir iemesls nebeidzamiem jokiem. Ļaudis bieži neticot, ka tie īstie vārdi.

Inga Andrejsone stāsta paziņas Santas atgadījumu bankā, kur sieviete devās atvērt kontu: “Viņai prasa – jūsu vārds? Viņa atbild – Santa. Konta operators tik nosmej un prasa – bet nu īstais vārds kāds jums? Viņa saka – Santa! – un sniedz pasi. Operators nosarka un atvainojās.” Taču pašai Ingai arī mēdz būt piedzīvojumi uzvārda dēļ. „Daudzi angļi, to dzirdot, prasa, vai esmu no Zviedrijas. Tad nu vienā reizē saplīsa televizors, iedevām remontēt. Zvana meistars un prasa: jūs to televizoru no Zviedrijas atvedāt vai tepat Anglijā pirkāt?”

Daigas pārtop par tīģeriem

Daigas bieži tiek dēvētas par Tiger (latv. – tīģeris, izrunā kā taige) vai pat Digger (latv. – racējs), Guna ir Džuna, Marika – Amerika, Paprika, Marikū. Vairis skan līdzīgi kā vīruss, Gundega – Gundžidža. Dzintaru dēvē par Čin Čin, Aiga – Alga, Arta – Atā. Savukārt Alda tiek dēvēta veikala “Aldi” vārdā, bet, ja aizmirstās, tad pasprūk citas populāras lielveikalu ķēdes nosaukums – “Asda”.

Lāsma nereti kļūst par Plazmu, Saulcerīte – Suserita, Jevgēņija – Dževdženīdžija, Ainis – Anus. Madarai prasa, kādēļ viņu sauc par Murderer (latviski – slepkava). No skaista latviešu uzvārda Apsīte šad tad sanāk Apiste, no Mucenieka – Mjūniks.

Kādai Jolantai angļi bija izdomājuši vārda versiju Rubī (Ruby), bet viņas priekšnieks aprobežojies ar „Alex sister” (latviski – Alekša māsa), jo strādājusi kopā ar brāli.

Līvām nākas atsaukties uz vārdu Laiva, kāda Anastasija pārtapusi par Anestēziju, bet uzvārds Zariņš par Sarin – tāpat kā sarīna gāze.

Ausmu Bērzkalni bieži dēvē par Asumu, bet bijuši arī tādi varianti kā Ruška, Asuta. Uzvārds – Bērzklkninī. „Pa vidu visi iespējamie alfabēta burti un nobeigumā „nīīī”,” saka Ausma.

Savukārt Nata sapratusi, ka jāstādās priekšā kā Natālijai, jo vārda Nata izruna atgādina angļu „nutter”, kas nozīmē „trakā”.

„Trakais dibens”

Mēdz sanākt arī pamatīgas rupjības. Madaram Ozoliņam vārdu bieži izrunā kā Madrasu, taču gadījies dzirdēt arī Mad Arse (latviski – trakais dibens). Savukārt Intas Geibas vārdu lasot, dažkārt izlasa kā Into Gay Bar (latviski – ieiet geju bārā).

Viktorija Jakobsone reiz savu jauno auto reģistrācijas apliecību saņēmusi kā Viktorija Fakobsone – ar uzvārda sākumu gluži kā cenzējamā un par ļoti rupju uzskatītā angļu vārdā. Izrādās, ar roku rakstot burtu „J”, kā jau kārtīgam latviešu burtam, uzvilkusi svītriņu pa vidu, bet angļi to izlasījuši kā „F”. „Pēc šī gadījumā vairs nekad svītriņu pāri neesmu likusi, šī man bij laba mācība,” smejas Viktorija.

Anrijs Vecpils strādājis latviešu kolektīvā, kur vadītājs bijis anglis: “Pēc uzvārdiem visus sauc un manu uzvārdu kā “Visspiss” izlasīja”.

Vera Antipova, kurai tolaik uzvārds bija Malika, no britu veselības aprūpes dienesta NHS pirms vairākiem gadiem saņēma vēstuli, kas bija adresēta Verai Maukai. Britu ierēdnis acīmredzot izlasīja “li” kā “u”, tad nu kā medicīnas kartes saņēmēja tika norādīta Vera Mauka.

Laulājas ar Šreku

Solvitai Paikei meitas uzvārds bijis Šķēle, un, laulājoties Anglijā, ceremonijas vadītāja veselas divas reizes visatbildīgākajos brīžos nosaukusi viņu par Šreku: „Do you Solvita Shrek take … (latv. – Vai jūs, Solvita Šreks, ņemat par vīru…) Vēl tagad mana latviešu ģimene mani par Šreku sauc!”

Taču ar to Solvitas nedienas nebeidzās, jo viņas angļu vīra uzvārds ir Pike. „Kad aizbraucu uz Latviju nomainīt pasi, teica, ka Pike neder, jo neesot gana latvisks. Prasīju – kādi tad ir varianti? Viņa man saka – vai nu Paike, vai Paika! Visu dzīvi mani apsaukājuši par maizes šķēli, un es no Šķēles tagad uz Paiku!”

Sindijas Ševčukas vecākiem savulaik bija daudz jautru brīžu, dzirdot, kā Burtonas vidusskolā lielos pasākumos meita pilnā nopietnībā tika dēvēta par Sindidžu Sevsuku. Ķiķināja arī latviešu draudzenes ģimene.

Elīnai Lācei no liela zvēra parasti sanāk nepavisam ne zvērs. „Esmu Miss Lace (angliski izrunā kā Leis). Kā Miss Mežģīne vai Šņore, vārds parasti ir Elena.”

Savukārt Līga Pūce mēdz kļūt par Līga Pjūs, bet Aivis Pukne telefonsarunā reiz nodēvēts par misteru Panku.

Ivetas Cīrules vārdu parasti izrunā kā Aivita, taču uzvārdam ir visai interesantas variācijas – Curly (latv. – sprogains), Cruel (latv. – cietsirdīgs). „Bieži atnāk arī vēstule uz Iveta Circule vārda – kā cirkulis,” smejas latviskā uzvārda īpašniece.

Misis Latvija

Kristīnei Baringtonei uzvārds savulaik bija Ringa:  „Pirms kādiem  15 gadiem viens poļu draugs palīdzēja pirkt biļetes un uzvārda vietā ierakstīja Miss Latvia, nevis Miss Ringa.” Savukārt Līgai Drukai-Smalkai savulaik darba kolēģi nemaz nepūlējās iegaumēt uzvārdu, aizstājot ar “Liga from Riga”, latviski “Līga no Rīgas”.

Vieglāk klājas, ja iedod kādu dokumentu, tad parasti vārds tiek norakstīts pareizi. Taču, dodot Latvijā izdotu autovadītāja apliecību, ne viens vien tautietis nokristīts par “Vaditaja Aplieciba”.

Elīnām nākas atsaukties uz Elena, Alena, Lama. Elīnas Purpures vārdu kāds kolēģis darbā nespēja atcerēties un sāka viņu dēvēt par Lady (latv. – lēdija) : “Tā arī pielipa, visi sauc par Lady joprojām.”

Dacei Klintsonei jāsamierinās ar kļūšanu par Kunkstoni. „Vienreiz pat mašīnas dokumentus atsūtīja ar tādu uzvārdu. Arī, kad mainīju vadītāja apliecību, bija tas pats!”

Toties vīram reiz piegādāts lamināts, kas adresēts Martinam Killingstonam.

Marija Maļcāne reiz pārtapusi par Maridžu Makleinu: „Ārsts vācietis lika medmāsai anglietei atvainoties par nepareizu vārda izrunu. Vai Latvijā kāds tā atvainotos?” Medmāsa ne tikai ļoti atvainojusies, bet pat sirsnīgi apskāvusi un nobučojusi uz galvas. Tas gan bijis pirms koronavīrusa.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Top jauns “Ulisa” tulkojums

aaron-burden-xG8IQMqMITM-unsplash

Pēc Rīgā notikušajām Blūma dienas svinībām un īru rakstniekam Džeimsam Džoisam, kā arī viņa darbam “Uliss” veltītās konferences paziņots, ka taps jauns šī darba tulkojums latviešu valodā. Jauno tulkojumu apņēmusies veikt Ieva Lešinska-Geibere.

Starptautiskā Blūma diena tiek svinēta ik gadu 16. jūnijā. Konferences ietvaros norisinājās priekšlasījumi un diskusija par literārā darba nozīmi un ietekmi uz latviešu valodu un literatūru, līdzšinējo tulkojumu vēsturi, kā arī par jauna tulkojuma iespēju. Ar īru autora Džeimsa Džoisa daiļradi klātesošos iepazīstināja LU Baltu filoloģijas programmas direktors, prof. Ojārs Lāms, savukārt ar savu personīgo pieredzi un pirmo saskaršanos ar romānu, vēl padomju laikos, dalījās prozaiķis un LZA goda biedrs Alberts Bels. Ar “Ulisa” latviešu tulkojuma vēsturi iepazīstināja literārais redaktors Arturs Hansons. Savukārt, noslēgumā norisinājās paneļdiskusija par iespējamu romāna “Uliss” jaunu tulkojumu. Šajā sakarā, konferences izskaņā tika oficiāli paziņots, ka jau tuvāko gadu laikā, latviešu valodā būs pieejams jauns romāna “Uliss” tulkojums latviešu valodā, ko veiks tulkotāja un publiciste Ieva Lešinska-Geibere.

Atgādinām, ka iepriekš Džoisa “Uliss” Dzintara Soduma tulkojumā Latvijā tika izdots 2012. gadā.

Blūma diena nodēvēta romāna “Uliss” galvenā varoņa Leopolda Blūma vārdā, un kopš 1954. gada Īrijā šajā dienā tiek organizēti karnevāli un pārģērbšanās vēsturiskos kostīmos, kuros mūsdienās piedalās tūkstošiem cilvēku.

Avots: Satori.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Atklātā vēstule pret grozījumiem Augstskolu likumā

giammarco-boscaro-zeH-ljawHtg-unsplash

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto Augstskolu likuma grozījumu projektu tostarp tiek pieļauta iespēja Latvijas valsts augstskolās  ievēlēt rektorus, kas nepārvalda latviešu valodu  (17. panta 8. punkts: “Augstskolas rektora amatā var iecelt ārvalsts pilsoni. Ja rektora amatā ieceļ ārvalstu pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”).

Nesenajā 2017. gadā Rektoru padomes ģenerāldirektors Jānis Bernāts skaidri un pamatoti atzina: “[..] par prasībām rektoram nevarētu diskutēt, jo viņam būtu jāzina valsts valoda augstajā C1 līmenī.” Nekas nav mainījies. Turklāt iespēja valsts augstskolās ievēlēt valsts valodu nezinošus rektorus neatbilst pašas valsts definētajiem mērķiem Latvijā stiprināt latviešu valodas un kultūras pozīcijas un plašu latviešu valodas lietojumu. Un ir apšaubāms, vai šāda norma var sniegt tos cerētos ieguvumus saistībā ar Latvijas augstskolu izcilību, kuru vārdā likuma izmaiņas tiek piedāvātas.

Nav noliedzama nepieciešamība attiecīgajās studiju programmās un studiju kursos samērīgā apjomā iesaistīt ārvalstu ekspertus un pasniedzējus (ne vienmēr ir būtiski noteikt obligātu prasību zināt valsts valodu). Tomēr virzība uz Latvijas valsts augstskolu vadīšanu svešvalodā (skaidrs, ka likumā iekļautā atruna par tulkošanu faktiski paliktu formālas izpildes līmenī; sociolingvistiski pētījumi liecina par latviešu slieksmi arī daudz vienkāršākās situācijās saskarsmē ar cittautiešiem pie pirmās izdevības atteikties no latviešu valodas) nozīmē, ka ikdienā augstskolā ar latviešu valodu nezinošu rektoru nenovēršami mainītos darba un dokumentācijas valoda, liela administratīvo darbību un saziņas daļa notiktu svešvalodā.

Var apšaubīt, vai cilvēks, kas plāno iesaistīties Latvijas intelektuālās un akadēmiskās vides attīstīšanā, spētu to darīt efektīvi un kvalitatīvi, ja viņam līdztekus nav bijusi vēlme apgūt latviešu valodu, kas ir nosacījums patiesai klātbūtnei Latvijas kultūrtelpā un pilnvērtīgai konteksta izpratnei, bet konteksta izpratne savukārt ir nosacījums kvalitatīvam, Latvijas specifiskajām vajadzībām un interesēm atbilstošam rektora darbam. Maz ticams, ka izcila personība, kas mērķtiecīgi iecerējusi darboties Latvijas augtākajā izglītībā, to izlemtu darīt vien rektora vakances līmenī un neizprastu valodas zināšanu nozīmi. Loģiska secība būtu ierašanās šeit akadēmiskā vai zinātniskā darbā, pakāpeniska situācijas apzināšana un valodas apgūšana, lai pēc tam pretendētu uz augstiem amatiem. Iespējas pilnvērtīgi mācīties valodu līdztekus intensīvajam rektora darbam būtu apgrūtinātas, turklāt, kā zināms, pusmūžā valodas apguve prasa ievērojamus pūliņus.

Rektors ir augsts, intelektuāli piesātināts un prestižs amats; rektors pilda ne vien tehniska rakstura administratīvus uzdevumus un rūpējas par attiecīgās iestādes kvalitatīvu darbu šaurā izpratnē, bet savā darbībā iemieso un attīsta Latvijas valstiskās un kultūras vērtības. Jāpiebilst, ka privāto augstskolu parasti šaurais, nišas darbības raksturs ir pavisam cits gadījums, ko nevar salīdzināt ar tiem uzdevumiem, kurus pilda valsts augstskolas.

Vēl viens solis virzienā uz atteikšanos no latviešu valodas akadēmiskajā jomā būtu arī zīmīgs un ārkārtīgi nevēlams signāls Latvijas sabiedrībai – ar to pati valsts pasludinātu, ka latviešu valoda Latvijā ir šķērslis ceļā uz kvalitāti un izcilību. Tam var būt nelabvēlīgas ilgtermiņa sekas saistībā ar latviešu valodas prestižu, sabiedrības lingvistisko attieksmi un motivāciju apgūt un izmantot latviešu valodu. Ir bijuši daudzi mēģinājumi dažādās jomās ar dažādu argumentāciju priekšplānā izvirzīt angļu valodu kā prioritāru, ērtāku, izdevīgāku. Jāatzīst, ka šādi centieni atgādina nesenajā okupācijas laikā raksturīgos mēģinājumus visur iebīdīt krievu valodu un latviešu valodu klusi “izņemt” no dažādiem ikdienas lietojuma posmiem; toreiz sabiedrība protestēja un nepieļāva. Vienīgā atšķirība, ka krievu valodas vietā nākusi angļu valoda.

Pašreizējā situācijā, kad Latvijā angļu valodas klātbūtne ikdienā jau ir ievērojami pieaugusi un latviešu valodas lietotāji lavīnveidīgi paši ir pieslējušies angļu valodas izmantošanai profesionālajā darbībā un sadzīvē, īpaši rūpīgi jāapsver jebkurš lēmums, kas vēl vairāk pastiprina angļu valodas dominanci, bet otrā plānā atbīda latviešu valodu.

Augstāko izglītību ilgstoši novārdzina ar finansējuma nepietiekamību un strukturālām nepilnībām saistības problēmas. Šo iemeslu (nevis latviešu valodas zināšanu nosacījuma dēļ) augstskolas nespēj piesaistīt spējīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus ar izcilu izglītību (un turklāt ar latviešu valodas zināšanām), kas iegūta Latvijā vai labākajās ārvalstu universitātēs.

Un – vai gan varam iedomāties kādu citu mūsdienīgu, sevi cienošu valsti, kurā valsts augstskolu vadītu attiecīgo valsts valodu nezinošs rektors? Jāpiebilst, ka izslavēto Tartu Universitāti, ko labprāt piemin visdažādākajos kontekstos, vada igaunis.

Avots: LVportals.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai tu zināji šos faktus par valodām?

absolutvision-82TpEld0_e4-unsplash

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kuras valodas ir pieprasītas darba tirgū?

language-2345801_1920

Nav noslēpums, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm Eiropā. Kuras tad ir tās pieprasītākās valodas Latvijas darba tirgū, ko novērtēs darba devēji?

Kuras ir pieprasītas?

Protams, vispieprasītākā mūsu darba tirgū ir latviešu valoda. Tai seko angļu un krievu valoda. “Varētu teikt, ka šīs trīs valodas veido tādu kā starta komplektu gan uzņēmumu sludinājumos, gan darba meklētāju CV,” stāsta CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. “Kandidāts kādā no šīm valodām var runāt labāk vai sliktāk, bet visu trīs valodu prasmes ir nepieciešamas vairumā nozaru, bet īpaši pārdošanā, klientu apkalpošanā, tūrismā, mārketingā, cilvēkresursu nozarē.”

Pieprasīta ir arī vācu valoda. Tiesa gan – šajā valodā runā ievērojami mazāk darba ņēmēju, ja salīdzina ar trīs iepriekšminētajām valodām (aptaujā noskaidrots, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka vācu valodā runā ļoti labi vai labi). Ļoti grūti ir atrast darbiniekus, kuri vienlīdz labi runā gan vācu, gan angļu valodā. Vācu valoda ir viena no valodām, ko daudzi ir apguvuši skolā, bet pēc vidusskolas pabeigšanas valodu vairs neizmanto un darba tirgū ienāk ar jau aizmirstām šīs valodas zināšanām.

Tāpat pieprasītas ir arī franču un skandināvu valodas. Skandināvu valodu pratēji joprojām ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū. Latvijā vairāk ir zviedru un norvēģu valodas pratēji, retāk – dāņu.

Laiku pa laikam tiek meklēti arī darbinieki ar lietuviešu, igauņu, poļu, spāņu vai pat arābu valodu zināšanām. Tomēr tādi gadījumi ir samērā reti. Pasaulē tik plaši izmantotā spāņu valoda vai populārā ķīniešu valoda, Latvijas darba tirgū nav tik pieprasīta.

Atšķirīgs pieprasījums pēc valodu zināšanām ir novērojams arī reģionos. Jo tālāk no Rīgas atrodas uzņēmums, jo mazāka nepieciešamība darbiniekam runāt kādā svešvalodā. Izņēmumi ir tad, ja reģionā bāzējas kāds starptautisks uzņēmums, kurš pieprasa svešvalodu prasmes.

Kā ar līmeni?

Latvijas darba tirgū ir izteiktākas B1/B2 līmeņa valodu zināšanas. Daudz sarežģītāk ir atrast darbiniekus ar augstām valodas līmeņa (C1/C2) prasmēm, jo tas paredz, ka darba ņēmējs konkrētajā valodā runā gandrīz vai tikpat labi kā dzimtajā.

Attiecībā uz CV, tad Kaspars Kotāns aicina norādīt to valodu prasmes, kas ir līdzvērtīgas vismaz B1 līmenim.

Zemākas valodu zināšanas CV var norādīt tad, ja uzņēmums ir starptautisks vai arī, ka amats un tā pienākumi pieļauj iespējamību konkrēto valodu izmantot darbā nākotnē. Piemēram, ja skandināvu uzņēmums meklē darbiniekus, tad A1/A2 zviedru valodas zināšanas noteikti ir vērts norādīt, jo uzņēmums to var uzskatīt par priekšrocību un, ļoti iespējams, uzņēmums būs gatavs ieguldīt tālākajā valodas apguvē.

Avots: VisiDarbi. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs