Kas ir apliecināts tulkojums un cik tas maksā?

Apliecināts tulkojums – jautājumi un atbildes

Kas ir apliecināts tulkojums un cik tas maksā? Elīna Černavska, Baltic Media®
Elīna Černavska, Baltic Media®

Tiem, kas kādreiz ceļojuši, studējuši, strādājuši vai pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs, termins apliecināts tulkojums nav svešs. Ja arī jūs plānojat kādu no iepriekšminētajām darbībām, cerams, ka šis raksts atbildēs uz dažiem svarīgākajiem jūsu jautājumiem. Sākam?

  1. Kas ir apliecināts tulkojums un kā tas atšķiras no parasta tulkojuma?

Tas ir ļoti vienkārši – apliecināts tulkojums ir tulkojums ar apstiprinājumu, ka tas ir veikts profesionāli (tā saturs atbilst oriģinālā dokumenta saturam un tas ir pilnīgs). Vēl var teikt oficiāls tulkojums. Visbiežāk tāds nepieciešams, kad jāiesniedz kāds Latvijā izdots dokuments kādā ārzemju iestādē vai otrādi.

Ārzemēs jums var tikt prasīts zvērināta vai sertificēta tulkotāja tulkojums, taču to atrast būs diezgan pagrūti (it sevišķi ne tik populārās valodu kombinācijās). Turklāt Latvijā diemžēl nav speciālu institūciju, kas sagatavotu, testētu un kontrolētu tulkotājus, lai tie varētu iegūt šādu statusu. Līdz ar to, ja nepieciešams oficiāls tulkojums Latvijas kontekstā, tas, visticamāk, būs tulkojums ar notāra vai tulkošanas biroja apliecinājumu.

Abus tulkojuma veidus jums var nodrošināt tulkošanas birojs. Ieteicams šo uzdevumu uzticēt sertificētam tulkošanas birojam, jo tas nozīmē, ka tulkojums iziet visus kvalitāti nodrošinošos posmus un tulkošanās procesā izmantotajiem tulkotājiem un rediģētājiem ir atbilstoša izglītība. Piemēram, Baltic Media Ltd tulkošanas birojam ir ISO 9001:2015 kvalitātes vadības sertifikāts.

Kurš no abiem veidiem būs īstais tieši jums – tas ir atkarīgs no iestādes, kurā vēlaties iesniegt tulkoto dokumentu vai dokumentus. Ideālā gadījumā pirms vēršanās tulkošanas birojā uzziniet no konkrētās iestādes, kurš apliecinājums viņiem nepieciešams.

Jāņem vērā, ka juridiski spēcīgāks ir notāra apliecināts tulkojums. Šajā gadījumā tulkotājs tulkojuma beigās parakstās par to, ka apzinās savu atbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu saskaņā ar Krimināllikuma 300. pantu, savukārt notārs apliecina tulkotāja paraksta īstumu.

Turpretim tulkošanas biroja apliecinājums apstiprina, ka tulkojums ir pareizs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 291 (https://likumi.lv/ta/id/10127-kartiba-kada-apliecinami-dokumentu-tulkojumi-valsts-valoda).

  • Kā top apliecināts tulkojums?

Ir vairāki paņēmieni, kā sagatavot apliecinātu tulkojumu, bet jebkurā gadījumā tulkojums būs sastiprināts kopā ar oriģinālo dokumentu vai tā kopiju. Šeit atkal viss atkarīgs no tā, kam un kādam mērķim iesniegsiet tulkoto dokumentu.

Dokumenta kopija, pie kuras piešujams tulkojums, var būt vienkārša vai apliecināta. Apliecinātas kopijas gadījumā jums tulkošanas birojam jāiesniedz dokumenta oriģināls vai jau apliecināta dokumenta kopija (piemēram, pases tulkošanas gadījumā). Saņemt apliecinātas dokumentu kopijas jūs varat pie jebkura notāra.

Ja kopijai nav jābūt apliecinātai, tulkojamo dokumentu tulkošanas birojam varat iesniegt elektroniski. Der gan skenēta, gan fotografēta kopija, bet atcerieties, ka tai jābūt labā kvalitātē (tekstam jābūt pilnībā salasāmam un fonam jābūt neitrālam). Nefotografējiet dokumentu romantiskā sveču gaismā (bet gan labā dienas gaismā) un izvairieties no pirkstu, rakstainu galdautu un citu objektu parādīšanās kadrā.

Svarīgi piebilst, ka pēdējā laikā arvien aktuālāki kļūst tieši e-dokumenti, kuriem tiek pievienoti elektroniski tulkojumi, kas apliecināti ar tulkotāja un notāra e-parakstu.

  • Cik maksā un cik ilgu laiku aizņem apliecināts tulkojums?

Apliecināta tulkojuma cenu sastāda divas daļas: tulkošanas cena un apliecinājuma cena. Tulkošanas cenu tulkošanas biroji visbiežāk aprēķina pēc lappušu vai vārdu skaita tulkojamajā dokumentā – likme atšķiras dažādās valodu kombinācijās, kā arī var atšķirties dažādos birojos. Rēķinieties, ka visvienkāršākajās valodu kombinācijās (piemēram, angļu/krievu-latviešu, latviešu-angļu-/krievu) cena būs sākot no aptuveni 15 EUR par lappusi. Par standarta lappusi visbiežāk uzskata 250 vārdus vai 1800 rakstzīmes ar atstarpēm.

Savukārt apliecinājuma cena nav atkarīga no tulkojumā dokumenta apjoma – tie būs aptuveni 20-30 EUR par notāra apliecinājumu vienam tulkotam dokumentam un 5-10 EUR par tulkošanas biroja apliecinājumu vienam tulkotam dokumentam.

Arī tulkošanas ilgumu nosaka tulkojamā dokumenta apjoms. Rēķinieties, ka tulkotājs var pārtulkot aptuveni 5-8 lappuses dienā un rediģētājs var izrediģēt aptuveni 10-16 lappuses dienā atkarībā no teksta sarežģītības.

Tas būtu svarīgākais par apliecinātiem tulkojumiem. Ja interesē sīkāka informācija, sazinieties ar kādu no Baltic Media Ltd projektu vadītājiem, rakstot e-pastu uz office@balticmedia.com vai zvanot pa tālruni +371 67224327. Uzticiet savu tulkojamo dokumentu mums – tā ir mūsu ikdiena!

Angļu valodas kursi online

Šis ir īstais laiks, lai uzlabotu angļu valodas zināšanas. Pievienojies tiešsaistes (online) angļu valodas grupas kursam. Pirmā nodarbība 22. martā plkst 18:00.#valodukursi#angluvaloda#paliecmājās#balticmedia#covid19

Piesakies šai grupai vai citiem kursiem šeit!

Drošības noteikumu dēļ pašlaik rīkojam  tikai  Online valodu kursus Online mācības notiek Zoom, Skype, Discord vai citās līdzīgās platformās, kurās pasniedzējs var komunicēt ar kursantiem, dalīties ar mācību materiāliem un izmantot dažādus audio vai vizuālos mācību materiālus.

5 iemesli, kāpēc online kursi / tiešsaistes kursi var būt efektīvāki nekā klātienes kursi

1. Online / tiešsaistes mācībās ir jāiegulda mazāk laika un naudas

Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī. Nav jātērē laiks un nauda par degvielu vai transporta biļeti, lai nokļūtu nodarbību vietā. Cilvēks var viegli pieslēgties nodarbībām no mājām vai darba vietas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Turklāt tas ir arī ērti. Var mācīties gultā pidžamā vai virtuvē, vārot makaronus. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka tiešsaistes nodarbībās cilvēks fokusējas uz mācīšanos daudz vairāk nekā klātienē, jo nav ārēju faktoru, kas novērstu uzmanību. Brandon Hall Group ziņojumā par e-apmācību korporācijās tika atklāts, ka šādam mācīšanās veidam parasti ir nepieciešams par 40 – 60% mazāk darbinieku laika nekā mācībām tradicionālajā klases telpā [1].

2. Online – tiešsaistes kursi notur studentus ilgāk

Tā kā kursi klātienē prasa papildus laiku, tad mainoties kursanta dzīves un darba apstākļiem vai ritmam, kursi var tikt pārtraukti to vidū. Amerikas Pētniecības institūts ir atklājis, ka tas neattiecas uz tiešsaistes apmācībām. Drīzāk tiešsaistes kursi ir palielinājuši studentu noturēšanas līmeni no 25% līdz 60% . Studentu iesaistīšanos un vēlmi mācīties notur tas, ka bieži vien tiešsaistes kursi ir interaktīvāki, tie izmanto tādas metodes, kuras netiek pielietotas klātienē, piemēram, tiešsaistes viktorīnas, testus, spēles utt. Hārvardas pētījums pierādīja, ka, tiešsaistes lekciju laikā, izmantojot dažādus īsus, regulārus testus, studentu mācību vielas apguve uzlabojās un viņi labāk atcerējās iemācīto.

3. Mācīšanās online – tiešsaistē ir draudzīgāka videi

Šajā laikā, kad mēs ikviens domājam par to, cik lielu nospiedumu atstājam uz vidi, mācīšanās tiešsaistē noteikti būtu īstā izvēle. Lielbritānijas Open University atklāja, ka tiešsaistes kursi patērē vidēji par 90% mazāk enerģijas un rada par 85% mazāk CO2 izmešu uz vienu studentu nekā tradicionālie kursi klātienē. Tas noteikti padara tiešsaistes mācīšanos par efektīvāku izglītības metodi kopumā. Šāda veida mācīšanās var palīdzēt gan indivīdiem, gan uzņēmumiem dot savu ieguldījumu vides jomā.

4. Mācīšanos tiešsaistē neietekmē force majeure

Dažādu nepārvaramu apstākļu dēļ mācības klātienē var tikt atceltas. Taču, ja esi izvēlējies kursus tiešsaistē, tad ne sniega vētra, ne negaiss, ne epidēmija neietekmēs mācīšanos. Tā vietā, lai iekavētos uz nezināmu laika posmu tik ļoti nepieciešamās vai kārotās nodarbības, tiešsaistes kursanti vienmēr var “apmeklēt” nodarbības, turpināt iegūt zināšanas, turklāt, ja tās notiek grupā, tad arī socializēties.

5. Online kursi uzlabo tehniskās prasmes

Pasaulē ir daudzas dažādas platformas, kurās var mācīties tiešsaistē. Katrai no tām ir sava specifika un mērķis. Var gadīties, ka bez tradicionālā Skype, kursantam būs jāiemācās orientēties arī kādā citā programmā, kā arī var būt nepieciešamība izmantot dažādu failu apmaiņu, audio/video iekļaušanu nodarbībās, dažādu testiem un uzdevumiem paredzētu mājaslapu izmantošanu. Līdz ar to tiešsaistes nodarbībās cilvēks var atklāt arī kaut ko jaunu tehniskā un programmu ziņā, ko iespējams pēc tam izmantot savā privātajā vai darba dzīvē.

Kā labi sagatavoties online valodu kursiem? Lasiet šeit 

Labākie valodu kursi Rīgas centrā un internetā online režīmā

Visi grib zināt, kur notiek labākie valodu kursi? Mēs ticam, ka esat nonācis īstajā vietā!

Mēs piedāvājam labākos valodu kursus visos apmācību veidos un visās valodās, gan individuāli online, gan grupās.

Mēs esam visu valodu pakalpojumu uzņēmums ar 28 gadu pieredzi.

Mēs cītīgi strādājam, lai būtu vislabākais un prestižākais valodu mācību centrs  ikviena vajadzībām. Mēs esam ISO sertificēts starptautisks valodu uzņēmums, kas uzņemas atbildību un palīdz pasaules cilvēkiem bez pārpratumiem sazināties globāli.

Jūs esat pelnījis saņemt pašu labāko kvalitāti un servisu. 

Neesat drošs? Jautājiet mūsu apmierinātajiem klientiem.

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē
Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš

Valodas izcelsme: cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas nekā uzskatīja iepriekš

Nesen zinātnieki ir atklājuši, ka valoda un cilvēka iespējas lietot valodu ir daudz senākas. Ja agrāk tika pieņemts, ka runa ir par 5 miljonu gadu senu pagātni, tad tagad tiek diskutēts, ka valoda varētu būt parādījusies pirms 25 miljoniem gadu. Kā to vispār var noskaidrot? Kāpēc cilvēks varēja sākt lietot valodu un kāpēc mums bija neizbēgami jāsāk runāt, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoru, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

Latviešu valodas veidošanās

Georgs Mancelis, kurš bija pirmās iespiestās latviešu valodas vārdnīcas autors, ir ieviesis tādu vārdu kā ģērbt. Pateicoties Kronvaldu Atim, mums ir vārdi ķermenis, apstāklis, vēsture. Kā ir veidojusies latviešu valoda, kuras no kaimiņtautu valodām tā ir ietekmējusi, kad parādījušies pirmie raksti latviešu valodā, stāsta valodnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu Latvistikas un baltistikas nodaļas profesors un Stokholmas Universitātes baltu valodas profesors Pēteris Vanags.

„Vienota uzskata par to, kā veidojusies latviešu valoda, nav. Daļa zinātnieku teic, ka tā ir cēlusies no zemgaļu cilts valodas, citi atkal- ka tās pirmsākumi ir meklējami latgaļu cilts valodā,” tā par latviešu valodas rašanos norāda valodnieks Pēteris Vanags.

Izvaicājot profesoru par pirmajiem rakstiem latviešu valodā, viņš min 16. gadsimta sākumu, kad ir tikusi tulkota Tēvreize, bet jau 15. gadsimta beigās vācu garīdznieki ir veidojuši rakstus latviešu valodā.

Latviešu valodas aģentūras interneta vietnē var lasīt, ka senākie rakstu paraugi latviešu valodā ir rodami Jāņa Ģildes Alus nesēju biedrības grāmatās, un šos ierakstus biedrības grāmatās parasti ir veikuši garīdznieki. Tieši tur ir atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā jau no 15. gadsimta.

Lūkojot tālāk, kuri bija konkrētie mācītie cilvēki, kas mūsu dzimto valodu pilnveidoja un ieviesa tajā vārdus, Pēteris Vanags min Veco Stenderu, Georga Manceli, Ernstu Gliku un arī daudzus citus.

Avots: LR1. Visu rakstu lasiet šeit.

Angļu valoda raiti ienāk latviešu sarunā

 
meitenes

Andra Lanka On Angļu Valoda Raiti Ienāk Latviešu Sarunā

Mūsdienās arvien biežāk izjūtam angļu valodas klātbūtni latviešu valodā. Vislabāk šo faktu apstiprina jauniešu vidū sadzirdamās diskusijas, pārrunas un ikdienas sarunas. Angļu valodas vārdi mūsu dzimtajā latviešu valodā „ieslīd” pavisam dabiski un šis process dažkārt šķiet neapturams. Tomēr svarīgākais jautājums ir par to, cik ļoti šī fakta dēļ cieš latviešu valoda.

Nevar noliegt, ka pēdējo piecu, desmit gadu laikā angļu valoda strauji ienākusi latviešu valodā. Šis process radies saistībā ar kino, mūzikas biznesu un dažādu citu angļu valodas resursu brīvu pieejamību. Mūsdienās angļu valoda ir ļoti populāra jaunāko paaudžu vidū. Lielu daļu informācijas jaunākās paaudzes iegūst un labprāt iepazīst tieši angļu valodā. Tādējādi angļu valodas vārdi bieži sadzirdami iejūkam latviešu valodā, pat aizstājot kādu konkrētu vārdu. Šeit jau der runāt par latviešu vārdu lēnu, bet progresīvu iznīcināšanu. Bieži vien sarunājoties diviem jauniešiem dzirdami tādi vārdi, vārdu salikumi, kā “in general”, “basically”, “nu camon”, “no way”, “šis ir tik nice” u.c. Tie ir tikai daži no daudziem angļu valodas vārdiem, kas aizstāj latviešu valodas vārdus un apvieno divas valodas. Šādi un citi angļu valodas vārdi ļoti bieži ieskanas runājot par visdažādākajām tēmām. Sajaucoties un saplūstot divām tik dažādām valodām, tiek izkropļota mūsu – latviešu valoda. Tomēr daļa jaunākās paaudzes šo procesu uzskata par normālu un dažkārt pat nepieciešamu. Iespējams, ka izmantojot angļu valodas vārdus un aizstājot ar tiem kādus konkrētus latviešu valodas vārdus, tiek atvieglota sarunāšanās. Jaunākās paaudzes tik bieži izmanto un pielieto angļu valodu, ka šie vārdi dabiski atrod savu vietu un savijas ar latviešu valodas vārdiem. Šķiet, ka mūsdienās šis process ir arī gaumes lieta. Piemēram, sociālajos tīklos, kā twitter, instagram, facebook u.c. šis valodas apvienošanās process ir neizbēgams. Arī mūsdienās tik populārie influenceri piekopj šo parādību un labprāt savā runā, rakstu valodā izmanto angļu valodas vārdus, ievijot tos latviešu valodā rakstītos, izteiktos teikumos.

Ne visi aizraujas ar angļu vārdu izmantošanu, sarunājoties latviski, tomēr šī parādība ir novērojama un tā rada bažas par latviešu valodu un tās likteni. Šī situācija apstiprina, ka jaunākās paaudzes patērē angļu valodā piedāvātos resursus un apzinoties vai neapzinoties, tos pielieto arī sarunājoties un komunicējot latviski. Vecākās paaudzes šo parādību bieži vien nesaprot, jo viņiem angļu valoda nav tik tuva un nepieciešama, kā jaunākajām paaudzēm.

Šis valodu sajaukšanās process rada lielas un sāpīgas sekas latviešu valodai. Daļa vārdu tiek lietoti arvien mazāk, daļa izzūd pavisam. Ar katru paaudzi šis process arvien vairāk pastiprinās. Lai gan mēģinājumi šo situāciju mainīt ir un būs, tomēr to izdarīt ir visai sarežģīti. Mūsu dzimtā valoda ir latviešu valoda, tādēļ mums – latviešiem tā nepārtraukti jāizkopj, jāmīl un ar to jālepojas. Latviešu valodā ir spēks. Mēs gadsimtiem ilgi esam cīnījušies ne tikai par Latvijas valsti, bet arī latviešu valodu. Tādēļ būtu svarīgi mūsu dzimto valodu izkopt, nevis daļu tās vārdu pazudināt nebūtībā. Kopā mēs varam latviešu valodu un ik vienu tās vārdu neaizmirst un pielietot runājot, rakstot, dziedot. Mēs esam latvieši un sargāt mūsu dzimto valodu no briesmām ir mūsu vissvarīgākais uzdevums!

Source: Angļu valoda raiti ienāk latviešu sarunā

Latviskākie vārdi apzināti, jāmeklē mazāk zināmie

Latviskākie vārdi apzināti, jāmeklē mazāk zināmie

Ar mērķi bagātināt sabiedrības vārdu krājumu Latviešu valodas aģentūra izsludinājusi akciju “Izdaiļo valodu!”. Vienlaikus laista klajā arī interaktīva grāmata “Mans latviskākais vārds”, kas ir taustāms rezultāts aģentūras iepriekšējai, pērn rudenī rīkotajai valodas daudzināšanas akcijai.

Rotaļīgi un atraktīvi – gan vaicājot cilvēkiem uz ielas, gan savus variantus iesūtot virtuāli, pagājušajā rudenī noritēja un valsts svētkos noslēdzās akcija “Mans latviskākais vārds”, ko rīkoja Latviešu valodas aģentūra. Tagad latviskākie vārdi apkopoti interaktīvā grāmatā, kas jau pavisam drīz tiks izdota arī drukātā veidā.

“Akcijas rezultātā mēs ieguvām 1360 vārdu, un tie tika iesūtīti gan no Latvijas, gan daudzām citām pasaules valstīm, tāpēc arī iesniegtie vārdi ir pietiekami dažādi, bet grāmatā nav iekļuvuši visi. Ar to tiešām gāja ļoti grūti,” atzīst Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Ieva Vāvere.

“Tā izvēle, kurus atstāt bija diezgan traka, pat līdz asarām aizgāja, jo katram jau sava pārliecība par to, ko vajag, bet būtībā neiekļuva tādi, kas nav absolūti asociējami ar latviešu kultūru.”

Ieva Vāvere kā savu latviskāko bija iesniegusi vārdu “balts”, bet publiskais balsojums notika par desmitniekā iekļuvušajiem – saule, brīvība, Jānis, Latvija, latvietis, latviete, līgo, dzimtene, ozols, rupjmaize un tēvzeme.

“Un tad no šiem desmit par latviskāko kļuva vārds “rupjmaize”, un tam arī Lote ir veltījusi skaistu ilustrāciju,” stāsta Vāvere.

Māksliniecei Lotei Vilmai Vītiņai bijusi iespēja izvēlēties, kurus grāmatā iekļautos vārdus viņa vēlas ilustrēt. Viņa atzīmē: “Man gribējās, lai tie tēli ir priecīgi un sirsnīgi un lai var just, ka tas darīts ar prieku.”

Arī abām galvenajām projekta veidotājām ne viens vien vārds sagādājis pārsteigumu.

“Tas “ķeners” bija pārsteigums, tad “tutenis” man bija diezgan liels atklājums, es nezin kāpēc domāju, ka tas ir kartupelis. Tur bija vairāki vārdi, kas bija jaunums, un tas ir forši, es gribētu, lai cilvēki vairāk izmanto tādus vārdus ikdienā,” stāsta māksliniece.

Ar līdzīgu nolūku Latviešu valodas aģentūra izsludinājusi jaunu akciju “Izdaiļo valodu!”. Tajā ikviens lasītājs Latvijā un pasaulē aicināts iesūtīt literāros daiļdarbos atrastus interesantus un mazāk zināmus vārdus, kas bagātina valodu.

“Mēs gribam pievērst uzmanību gan lasīšanas kultūras attīstībai, gan arī veicināt cilvēkus lūkoties uz neparastajiem vārdiem. Ceru, ka atsauksies arī bērni un vecāki, jo bērniem veltītajos literārajos tekstos arī ir ļoti neparasta valoda,” skaidro Ieva Vāvere.

Pagaidām Latviešu valodas aģentūras vietnē pieteikti vien daži vārdi, taču Ieva Vāvere cer, ka tas ir tikai sākums: “Viens ir “gaudens”, “sērstības” un “žilbīgs”. “Žilbīgs” ir manis iesniegtais. Palika atmiņā, ka Janovskis to bieži lieto atmiņu ainās – ir žilbīga saule, žilbīga gaisma, žilbīgs sniegs un tamlīdzīgi.”

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kāpēc Rīgu sauc par Rīgu?

Kāpēc Rīgu sauc par Rīgu?

Rīga vienmēr ir bijusi daudznacionāla un multikulturāla pilsēta. Dažādos vēstures periodos pilsētā dominējušas dažādas valodas. Par to liecina ūdenstilpju un salu, ielu un apkaimju nosaukumi. Transformējoties no vienas valodas citā, piemēram, no vācu uz latviešu, vietvārdi mainījuši sākotnējo skanējumu, bet reizēm ieguvuši pavisam citas nozīmes.

Pats vārds “Rīga”: kāpēc pilsēta ir ieguvusi šādu nosaukumu?

Rīgas nosaukums pats par sevi pēdējā gadsimta laikā ir izraisījis lērumu strīdu starp valodniekiem.

Šī nosaukuma baltu izcelsmes piekritēji uzskata, ka vārds ir cēlies no zemgaļu vārda ryggoz – vieta labības uzglabāšanai.

Slāvu versijas atbalstītāji vienkārši atsaucas uz skaidrojošo vārdnīcu, kurā norādīts, ka vārds рига nozīmē “rija” (сeltne labības žāvēšanai pirms pirms kulšanas).

Vācu teorijas piekritēji uzskata, ka nosaukums izcēlies no augšvācu vārda “Riege” – telpa, kas pildīta ar ūdeni. Rīdzenes upe (Riesing), kuras krastā radusies pilsēta, 13. gadsimtā patiešām pašreizējās 13. janvāra ielas teritorijā veidojusi dīķi un tas bijis aptuveni 50 metrus plats.

Ikviens var pieslieties tai versijai, kas katram ir tuvāka un patīkamāka. Indriķa “Livonijas hronikā”, kas sarakstīta 13. gadsimtā latīņu valodā, šis nosaukums tiek minēts pirmo reizi: ad locum Rige (“pie Rīgas vietas”).

Avots: Riga.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Angļu valodas privātstundas | Individuālie angļu valodas kursi

Kāpēc angļu valodas privātstundas ir izdevīgākas un efektīvākas par mācībām grupā?

Ja gribat ietaupīt naudu un apgūt valodu ātrāk, iesakām pieteikties uz individuāliem angļu valodas kursiem. Individuālās nodarbības, faktiski – angļu valodas privātsundas ir īpaši efektīvas, jo lektors visu nodarbības laiku velta tikai vienam audzēknim. Lai arī viena akadēmiskā  stunda  ir mazliet dārgāka par nodarbību grupā, nauda tiek iztērēta efektīvāk un kopumā privātnodarbības audzēknim izmaksās mazāk, jo, mācoties individuali, lai sasniegtu vēlamo rezultātu būs nepieciešams mazāks nodarbību skaits, nekā tiem audzēkņiem, kas mācās grupās. 

✅Individuālie angļu, zviedru, krievu, japāņu un citu valodu kursi praktiski ir privātstundas, kad nodarbību laiku izvēlas klients.

✅Tos var sākt jebkurā laikā, jo nav jāgaida, kad un vai vispār nokomplektēsies atvērtā kursantu grupa.

✅Šādus kursus izvēlas gan uzņēmumi, gan privātpersonas, un tie pēc mūsu pieredzes ir vispopulārākā kursu forma uzņēmumu vadītājiem, eksporta menedžeriem un citiem, kam dārgs laiks un ir vēlme iegūt maksimālo atdevi no iztērētās naudas.

✅Baltic Media® Valodu mācību centrs piedāvā arī Skype, Zoom, Meet valodu nodarbības tiešsaistes – online režīmā 15 dažādām valodām, ieskaitot latviešu, zviedru, angļu valodu u.c.

Mūsdienās mācīties valodu tiešsaistē ar Skype, Zoom un citām aplikācijām (online) ir ļoti populāri, jo šādas valodu mācības ir ērtas un efektīvas.

Aktuāli: Neļauj COVID-19 ietekmēt mācības! Piesakies online kursiem, neizejot no mājām!

"Baltic Media" valodu mācību centrs piedāvā tiešsaistes valodu kursus ne tikai individuālo kursu veidā, bet arī grupās.
"Baltic Media" valodu mācību centrs piedāvā tiešsaistes valodu kursus ne tikai individuālo kursu veidā, bet arī grupās.
Individuālie valodu kursi | Baltic Media valodu mācību centrs

Individuālos angļu valodas kursus varam piedāvāt jebkurā vietā un jebkurā laikā!

Mūsu uzņēmums piedāvā apgūt angļu, vācu, krievu, spāņu, norvēģu, zviedru, somu, igauņu, latviešu, ķīniešu, lietuviešu, poļu, franču, itāļu, arābu, ķīniesu, japāņu un citas valodas individuālas apmācības kursos gan klātienē, gan tiešsaistē (online).

Atbildes uz sekojošiem jautājumiem atradīsiet, nospiežot uz saitēm zemāk:

✅ Kāpēc mācīties angļu valodu?

✅ Kas ir intensīvie angļu valodas kursi, angļu valodas kursi jauniešiem un bērniem Rīgā un  online?

✅ Kā notiek angļu valodas kursi pieaugušajiem un attālināti?

✅ Cik ātri var apgūt angļu valodu?  

✅ Angļu valodas kursi bērniem?

✅ Vai angļu valodas apguvi ietekmē dzimtā valoda?  

✅ Cik mācību stundas būs nepieciešamas, lai iemācītos runāt angliski?  

✅ Vai pieejami angļu valodas kursi uzņēmumiem?

✅ Kādi angļu valodas kursu veidi pieejami privātpersonām?   

✅ Vai iespējami individuāli kursi?

✅ Cik maksā angļu valodas kursi?  

Kā pieteikties individuāliem angļu valodas kursiem vai Skype, Zoom, Meet online nodarbībām?

Sūtiet pieteikumu uz kursi@balticmedia.com un norādiet:

  • Izvēlēto valodu kursu;
  • Līmeni;
  • Vēlamo kursu laiku;
  • Sākuma datumu;
  • Apmācību vietu (Baltic Media Ltd. birojā vai citā vietā);
  • Vārdu, uzvārdu;
  • Kontaktinformāciju.

Mūsu personāls ar jums sazināsies dienas laikā.

Baltic Media Valodu mācību centrs | Valodu kursi Rīgas centrā

Baltic Media® Valodu mācību centrs | Valodu kursi Rīgas centrā


Elizabetes iela 11, Rīga, LV-1010, LatvijaValodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45WhatsApp
kursi@balticmedia.com

Individuālās nodarbības maksā sākot no 19 EUR + PVN (21%) par vienu akadēmisko stundu (45min). Standarta nodarbība ilgst divas akadēmiskās stundas. Cena var mainīties atkarībā no valodu līmeņa un mācību intensitātes. 

Vairāk informācijas par citām valodām varat iegūt zvanot pa tālruni +371 67 22 43 95, mobilo tālruni +371 26 404 054  vai WhatsApp, un mēs centīsies atrast tieši jums vispiemērotāko risinājumu!  

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Sertificēti valodu kursi

⭐ Baltic Media® ir starptautisks uzņēmums, kas vairāk nekā 30 gadus sniedz kvalitatīvus ar valodu un komunikāciju saistītus pakalpojumus un palīdz klientiem komunicēt globālajā daudzvalodu vidē. Mēs piedāvājam labākos valodu kursus visos apmācību veidos un visās valodās, gan individuāli online, gan grupās.

⭐ Baltic Media sniegto pakalpojumu kvalitāti apliecina arī tas, ka mēs esam pirmais nozares uzņēmums Latvijā, kam piešķirts kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001 sertifikāts.

⭐ Kopš 2011. gada Baltic Media Valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta mācību iestāde. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir reģistrējusi  Baltic Media Valodu mācību centra izglītības programmas latviešu, angļu, zviedru, krievu, ķīniešu, japāņu, vācu, spāņu, lietuviešu un citās valodās, kā arī komunikācijā.  

5 iemesli, kāpēc online kursi / tiešsaistes kursi var būt efektīvāki nekā klātienes kursi

1. Online / tiešsaistes mācībās ir jāiegulda mazāk laika un naudas

Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī. Nav jātērē laiks un nauda par degvielu vai transporta biļeti, lai nokļūtu nodarbību vietā. Cilvēks var viegli pieslēgties nodarbībām no mājām vai darba vietas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Turklāt tas ir arī ērti. Var mācīties gultā pidžamā vai virtuvē, vārot makaronus. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka tiešsaistes nodarbībās cilvēks fokusējas uz mācīšanos daudz vairāk nekā klātienē, jo nav ārēju faktoru, kas novērstu uzmanību. Brandon Hall Group ziņojumā par e-apmācību korporācijās tika atklāts, ka šādam mācīšanās veidam parasti ir nepieciešams par 40 – 60% mazāk darbinieku laika nekā mācībām tradicionālajā klases telpā [1].

2. Online – tiešsaistes kursi notur studentus ilgāk

Tā kā kursi klātienē prasa papildus laiku, tad mainoties kursanta dzīves un darba apstākļiem vai ritmam, kursi var tikt pārtraukti to vidū. Amerikas Pētniecības institūts ir atklājis, ka tas neattiecas uz tiešsaistes apmācībām. Drīzāk tiešsaistes kursi ir palielinājuši studentu noturēšanas līmeni no 25% līdz 60% . Studentu iesaistīšanos un vēlmi mācīties notur tas, ka bieži vien tiešsaistes kursi ir interaktīvāki, tie izmanto tādas metodes, kuras netiek pielietotas klātienē, piemēram, tiešsaistes viktorīnas, testus, spēles utt. Hārvardas pētījums pierādīja, ka, tiešsaistes lekciju laikā, izmantojot dažādus īsus, regulārus testus, studentu mācību vielas apguve uzlabojās un viņi labāk atcerējās iemācīto.

3. Mācīšanās online – tiešsaistē ir draudzīgāka videi

Šajā laikā, kad mēs ikviens domājam par to, cik lielu nospiedumu atstājam uz vidi, mācīšanās tiešsaistē noteikti būtu īstā izvēle. Lielbritānijas Open University atklāja, ka tiešsaistes kursi patērē vidēji par 90% mazāk enerģijas un rada par 85% mazāk CO2 izmešu uz vienu studentu nekā tradicionālie kursi klātienē. Tas noteikti padara tiešsaistes mācīšanos par efektīvāku izglītības metodi kopumā. Šāda veida mācīšanās var palīdzēt gan indivīdiem, gan uzņēmumiem dot savu ieguldījumu vides jomā.

4. Mācīšanos tiešsaistē neietekmē force majeure

Dažādu nepārvaramu apstākļu dēļ mācības klātienē var tikt atceltas. Taču, ja esi izvēlējies kursus tiešsaistē, tad ne sniega vētra, ne negaiss, ne epidēmija neietekmēs mācīšanos. Tā vietā, lai iekavētos uz nezināmu laika posmu tik ļoti nepieciešamās vai kārotās nodarbības, tiešsaistes kursanti vienmēr var “apmeklēt” nodarbības, turpināt iegūt zināšanas, turklāt, ja tās notiek grupā, tad arī socializēties.

5. Online kursi uzlabo tehniskās prasmes

Pasaulē ir daudzas dažādas platformas, kurās var mācīties tiešsaistē. Katrai no tām ir sava specifika un mērķis. Var gadīties, ka bez tradicionālā Skype, kursantam būs jāiemācās orientēties arī kādā citā programmā, kā arī var būt nepieciešamība izmantot dažādu failu apmaiņu, audio/video iekļaušanu nodarbībās, dažādu testiem un uzdevumiem paredzētu mājaslapu izmantošanu. Līdz ar to tiešsaistes nodarbībās cilvēks var atklāt arī kaut ko jaunu tehniskā un programmu ziņā, ko iespējams pēc tam izmantot savā privātajā vai darba dzīvē.

Kā labi sagatavoties online valodu kursiem? Lasiet šeit 

 [1]  Avots: Valodu Blogs 

Baltic Media® valodu mācību centrs | Valodu kursi prasīgiem klientiem

Valodu mācību centrs

Valodas kursi jūsu biznesamAngļu valodas kursi RīgāPildīt angļu valodas testuVācu valodas kursi RīgāFranču valodas kursi RīgāSpāņu valodas kursi RīgāItāļu valodas kursi RīgāKrievu valodas kursi RīgāZviedru valodas kursiSomu valodas kursi RīgāDāņu valodas kursi RīgāNorvēģu valodas kursi RīgāLatviešu valodas kursi ārzemniekiemLatviešu valodas kursi RīgāPR – komunikācijas kursiValodas kursi uzņēmumiemIndividuālie valodas kursi | PrivātstundasValodas kursi privātpersonāmDiscover Latvian metode

Baltic Media® | ISO sertificēts valodu uzņēmums

Intensīvie angļu valodas kursi

Angļu valodas apmācības online Angļu valodas kursi vasarā Angļu valodas kursi iesācējiem

Angļu sarunvalodas kursi Angļu valodas kursi Rīgas centrā Intensīvie latviešu valodas kursi

Angļu valodas kursi sestdienās Intensīvie angļu valodas kursi  Valodas kursi Online

Tulkošanas birojs Baltic Media

Augstas reputācijas tulkojumu birojs tiem, kam svarīga kvalitāte par zemu cenuPar mums | Iespējas, kuras piedāvā Baltijas -Skandināvijas tulkošanas birojs Baltic MediaBlogs EN | Uzzini, kas notiek valodu un tulkošanas pasaulē!

Valodu blogs latviešu valodāTulkojumi un kvalitāte | Kā apvienot zemu cenu ar augstu kvalitāti?Tulkošanas valodas: Angļu | Zviedru | Somu | Norvēģu | Krievu| Vācu | Dāņu | Ungāru | Igauņu | Lietuviešu | Čehu | Franču | Spāņu | Ķīniešu | Japāņu un citasLēti un ātri tulkojumi. Kā mēs to panākam?

Valodu spēks darba tirgū

Valodu spēks darba tirgū

Nenoliedzami darba tirgū viena no novērtētākajām priekšrocībām ir valodu zināšanas. Statistikas dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitīvo statistiku, savu vērtību darba tirgū varam celt apgūstot vēl kādu jaunu svešvalodu. Kāpēc ir vērts mācīties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgū?

Plašākas karjeras iespējas

Prasme runāt vēl vismaz vienā valodā bez dzimtās, noteikti paver plašākas karjeras iespējas. Ņemot vērā, ka tirgus kļūst arvien globālāks, lielai daļai uzņēmumu ir nepieciešami darbinieki ar kādas svešvalodas (vai vairāku) zināšanām. Prasme sazināties vismaz divās valodās tiek novērtēta īpaši tādās nozarēs kā mārketingstransportstirdzniecība, komunikācija, tūrisms un vadība.

Augstāks atalgojums

Nav noslēpums, ka pēc darbiniekiem, kuri runā vismaz divās valodās ir arī lielāks pieprasījums. Līdz ar to ir iespēja saņemt arī lielāku atalgojumu. Piemēram, kādā aptaujā noskaidrots, ka valodu prasmes paaugstina atalgojumu pat par 10-15%.

Lielākas iespējas tikt pieņemtam darbā

Divu līdzvērtīgu kandidātu gadījumā, darba devējam pievilcīgāks var šķist kandidāts ar labākām valodu zināšanām. Ir arī uzņēmumi, kas saskaras ar to, ka valodu zināšanu trūkums neļauj viņiem uzsākt uzņēmējdarbību ārvalstīs, līdz ar to šādos gadījumos tiek pievērsta uzmanība darbinieku valodu zināšanām. Šobrīd Latvijā īpaši aktuālas ir skandināvu valodu zināšanas. Ja runā kādā no Ziemeļvalstu valodām, darba atrašanai nevajadzētu sagādāt problēmas. 

Starptautisks darbs

Pēc CV-Online algu un atlīdzību pētījuma datiem lielākais atalgojums tieši novērojams starptautiskos uzņēmumos, līdz ar to padarot tos par iekārojamām darbavietām. Tomēr viens no priekšnoteikumiem, lai varētu būt daļa no starptautiska uzņēmuma, nereti ir valodu zināšanas.

Aizraujošāka personība

Darbs nav tikai par un ap profesionālajām zināšanām. Svarīga ir arī spēja iejusties kolektīvā, sastrādāties ar klientiem un būt interesantam kolēģim. Valodu zināšanas paver lielākas iespējas jauniem sarunu tematiem, ļauj iegūt jaunus kontaktus un padara mūs par interesantiem darba biedriem.

Avots: visidarbi.lv Visu rakstu lasiet šeit.

Ierunājot Latvijas himnu, aicina palīdzēt mākslīgajam intelektam atpazīt latviešu valodu

Ikviens, kura dzimtā valoda nav latviešu, ir aicināts iesaistīties mākslīgā intelekta apmācībā, ierunājot Latvijas valsts himnu tīmekļa vietnē “Ierunā himnu”. Valodu tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” iesūtītos audioierakstus izmantos, lai veidotu iekļaujošu mākslīgā intelekta risinājumu latviešu valodas runas atpazīšanai.

“Tildes” mākslīgā intelekta biznesa attīstītājs Mārtiņš Sūna skaidroja, ka mākslīgā intelekta apmācība ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas nav iespējams bez kvalitatīviem un daudzveidīgiem datiem.

“Lai runas atpazinējs latviešu valodā spētu pilnvērtīgi atpazīt vienu no mūsu valsts simboliem – nacionālo himnu, tam ir nepieciešams tūkstošiem dažādu audio paraugu. Cilvēki himnas vārdus izrunā tik dažādi – atšķiras izloksnes, dikcija, balss tembrs, akcenti, kā arī akustiskā kvalitāte, un visi šie mainīgie faktori mākslīgajam intelektam jāņem vērā mašīnmācīšanās procesā,” pauda Sūna.

Projekts “Ierunā himnu” ir daļa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta, kurā tiks izstrādāts Latvijas pilsonības iegūšanas valodas prasmju un zināšanu pašpārbaudes elektroniskais rīks. Tas ļaus pilsonības pretendentiem pārbaudīt latviešu valodas prasmes, Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, kā arī Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas.

Plānotais rīks atbalstīs Latvijas pilsonības pretendentus, kuri gatavojas naturalizācijas eksāmenam, ļaujot viņiem ar mākslīgā intelekta programmas palīdzību novērtēt savas Latvijas valsts himnas zināšanas.

Avots: latviesi.com. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valoda digitālajā laikmetā

Latviešu valoda digitālajā laikmetā

Informācijas tehnoloģija maina mūsu ikdienu. Mēs lietojam datorus, lai rakstītu, sazinātos, veiktu aprēķinus, meklētu informāciju un — arvien vairāk — lai lasītu, klausītos mūziku, skatītos fotoattēlus un filmas. Kabatā sev līdzi mēs nēsājam mazus datorus — viedtālruņus —, no kuriem zvanām, kuros rakstām un saņemam e-pasta vēstules, iegūstam informāciju un izklaidējamies neatkarīgi no atrašanās vietas. Informācija, zināšanas un ikdienas saziņa masveidā tiek digitalizēta. Kā tas ietekmē valodu? Vai mūsu valoda mainīsies vai pat izzudīs?

Visas mūsu skaitļošanas ierīces ir savstarpēji saistītas globālā tīklā, kas kļūst arvien blīvāks un jaudīgāks. Tomēr to, kā Fukušimas atomreaktorā notikusī avārija ietekmēs Eiropas enerģētikas politiku, eiropieši tiešsaistes forumos apspriež katrs savā valodā atsevišķās kopienās. Izmantojot internetu, cilvēki var sazināties, taču viņus joprojām šķir valodas barjera. Vai tā būs vienmēr?

Daudzas no pasaules 6900 valodām globalizētajā digitālās informācijas sabiedrībā neizdzīvos. Tiek lēsts, ka nākamajos gadu desmitos izzudīs vismaz 2000 valodu. Vēl daudzas citas tiks lietotas tikai ģimenes lokā un ikdienas saziņā, bet ne uzņēmējdarbības vidē vai zinātnē. Kādas izredzes izdzīvot ir latviešu valodai?

Latviešu valoda, ko visā pasaulē lieto aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, valodas lietojuma ziņā ir apmēram 150. vietā pasaulē. Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijas Republikā un viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

2010. gadā Latvijā tika izdotas 2035 grāmatas un bukleti, kas ir visai daudz, tomēr kopējais izdoto eksemplāru skaits bija tikai 3,33 miljoni — ievērojami mazāk nekā 1991. gadā, kad tika izdoti 28,355 miljoni eksemplāru. Programmas latviešu valodā piedāvā daudzas radiostacijas, divi sabiedriskās televīzijas kanāli un vairākas privātās telekompānijas. Daudzas ārzemju filmas tiek dublētas latviešu valodā.

Latvijā vēl joprojām jārisina problēmas, ko rada valstij “mantojumā” atstātā 20. gs. 50.–80. gados padomju varas piekoptā masveida imigrācijas un izglītības sistēmas segregācijas politika. Gandrīz trešās daļas Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda. Daudzās Latvijas skolās izglītību savulaik varēja iegūt tikai krievu valodā. Galu galā 1989. gadā tikai piektā daļa krieviski runājošo iedzīvotāju prata latviešu valodu. Latviešu valodas nozīmes mazināšanās radīja bažas, ka tā pakāpeniski izzudīs.

Latviešu valodu aizsargā valsts valodas politika. Tās pamatprincips: latviešu valoda ir vienīgā Latvijas valsts valoda un dažādu Latvijā dzīvojošo etnisko grupu integrācijas valoda. Vienlaikus valsts valodas politika nodrošina iespēju saglabāt, attīstīt un lietot minoritāšu valodas dažādās jomās. Valdība cenšas risināt lingvistiskās segregācijas problēmu, veicinot bilingvālo izglītību un nosakot prasību vidusskolām vismaz 60% mācību priekšmetu pasniegt latviešu valodā.

Šo pasākumu rezultātā pašlaik vairāk nekā 75% iedzīvotāju, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, ir labas vai viduvējas latviešu valodas zināšanas, tostarp gandrīz visiem (94%) jauniešiem vecumā no 17 līdz 25 gadiem ir ļoti labas latviešu valodas zināšanas.

Latvijā nereti dzirdamas sūdzības par nemitīgi pieaugošo anglicismu lietošanu latviešu valodā, un dažkārt pat paustas bažas, ka latviešu valodā ieviesīsies pārmērīgi daudz angļu valodas vārdu un frāžu. Tomēr latviešu valodas iekšējā sistēma ir izdzīvojusi pat pēc apjomīgas un daudzveidīgas saskares ar citām valodām (krievu, angļu, vācu, poļu, zviedru), un valoda ir saglabājusi stabilitāti. Neraugoties uz to, ir jāatzīst, ka pēc gadsimtiem ilgas svešzemju kundzības mūsdienu latviešu valodas leksikā un morfoloģijā var novērot plašu minēto svešvalodu ietekmi — aizguvumus, kalkus un aizgūtas, pilnībā asimilētas idiomas.

Neizzust mūsu skaistajiem latviešu valodas vārdiem un frāzēm var palīdzēt to bieža un apzināta lietošana; valodnieku polemika par svešvalodu ietekmi un oficiāli noteikumi parasti nav iedarbīgi. Visvairāk mums jāuztraucas nevis par valodas pakāpenisko pārangliskošanos, bet par tās pilnīgu izspiešanu no galvenajām sadzīves jomām.

Valodas situācija ir atkarīga ne tikai no tā, cik cilvēku tajā runā, cik grāmatu tajā izdots un filmu uzņemts vai cik televīzijas kanālu tajā pārraida, bet arī no valodas lietojuma digitālās informācijas telpā un datorprogrammās. Šajā jomā latviešu valodas pozīcijas nav tik labas. Mazāk nekā 0,1% pasaules tīmekļa vietņu ir latviešu valodā, un tas ir mazāk nekā lietuviešu vai slovēņu valodā pieejamo vietņu. Kaut gan ir pieejamas vairāku globālu programmproduktu versijas latviešu valodā, daudz lietotāju labprātāk izvēlas angļu vai krievu valodas versiju.

Valodu tehnoloģijas jomā latviešu valodai nav īpaši laba tehnoloģiju un resursu nodrošinājuma. Kaut gan ir izstrādātas lietojumprogrammas un rīki, kas paredzēti pareizrakstības un gramatikas pārbaudei, teksta marķēšanai un vārdšķiru noteikšanai, tomēr ir arī pietiekami būtiski un steidzami novēršami trūkumi. It īpaši pietrūkst runas tehnoloģiju risinājumu un lielu un kvalitatīvu valodas resursu. Ir pieejamas elektroniskās vārdnīcas un lietojumprogrammas, kas paredzētas mašīntulkošanai latviešu valodā un no latviešu valodas svešvalodā. Kaut gan tās lieti noder, lai gūtu vispārīgu priekšstatu par svešvalodā sarakstīta teksta jēgu, tās vēl nevar izmantot, lai iegūtu lingvistiski un idiomātiski pareizus tulkojumus.

Informācijas un sakaru tehnoloģijas joma gatavojas nākamajai revolūcijai. Nākamās paaudzes tehnoloģija, kas mūsu dzīvē ienāks pēc personālajiem datoriem, tīkliem, miniaturizācijas, multivides, mobilajām ierīcēm un mākoņdatošanas, būs programmatūra, kas uztvers tekstuālus vai balsī izteiktus teikumus un lietotājiem būs daudz noderīgāka, jo “sapratīs” lietotājus un varēs sazināties ar viņiem lietotāju dzimtajā valodā. Šādu gaidāmo risinājumu priekšteči ir bezmaksas tiešsaistes pakalpojums Google tulkotājs, kas tulko tekstu daudzās valodās, IBM superdators Watson, kas uzvarēja spēles Jeopardy ASV čempionu, un produktam iPhone paredzētais Apple mobilais palīgs Siri, kas reaģē uz balss komandām un atbild uz jautājumiem angļu, vācu, franču un japāņu valodā.

Nākamā informācijas tehnoloģijas paaudze būs apguvusi cilvēku valodas tādā pakāpē, ka dažādu tautību cilvēki spēs sazināties, izmantojot šo tehnoloģiju savā dzimtajā valodā. Ierīces pratīs automātiski atrast svarīgākās ziņas un informāciju pasaules digitālajā zināšanu krātuvē, reaģējot uz viegli lietojamām balss komandām. Tehnoloģija, kas prot lietot valodu, varēs tulkot automātiski vai palīdzēt tulkiem darbā, sagatavot sarunu un dokumentu kopsavilkumus un būs noderīga mācībās. Piemēram, tās izmantošana vietējiem uzņēmumiem atvieglos klientu atrašanu ārzemēs, bet imigrantiem — latviešu valodas apguvi un pilnvērtīgāku integrēšanos sabiedrībā.

Nākamā informācijas un sakaru tehnoloģijas paaudze ļaus rūpniecības un pakalpojumu sfēras robotiem (kas pašlaik tiek izstrādāti pētniecības laboratorijās) “saprast” lietotāju vēlmes un sarunāties ar tiem.

Darbība šajā līmenī nozīmē krietni vairāk par rakstzīmju apstrādi vai vienkāršu leksikonu izpratni, pareizrakstības vai pareizrunas pārbaudi. Tehnoloģijas izstrādē vairs nepietiek ar vienkāršotu pieeju, ir jāķeras pie visaptverošas valodas modelēšanas, ņemot vērā sintaksi un semantiku, lai izprastu cilvēka uzdoto jautājumu būtību un spētu sniegt pilnvērtīgas un precīzas atbildes.

Ne visas Eiropas valodas ir līdzvērtīgi sagatavojušās šim nākotnes uzdevumam. Angļu valodas tehnoloģiskais nodrošinājums ir ievērojami plašāks nekā latviešu valodai, un šī nevienlīdzība arvien palielinās. Tas ir vērojams ne tikai salīdzinājumā ar lielākajām valodām, bet arī ar mazākām valodām, kam ir bijis pieejams sistemātisks valsts atbalsts valodu tehnoloģiju izstrādē.

Valodu tehnoloģija Latvijā nekad nav bijusi prioritāra pētniecības joma. Mūsu valstī nav īpašas valodas tehnoloģijas programmas, pētniecības un izstrādes darbs ir fragmentārs un galvenokārt tiek organizēts īstermiņa projektos, kas sarežģī lielāka apjoma resursu izstrādi un iestāžu sadarbību ilgtermiņā. Ir maz mācību kursu, kas būtu saistīti ar valodas tehnoloģiju. Tomēr 2005.–2009. gadā valsts pētniecības programmās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā un latviešu valodas pētniecības programmās ir īstenoti vairāki sekmīgi projekti. Pēc tam valodas tehnoloģijai sniegtais atbalsts ievērojami samazinājās, tāpēc tika īstenoti tikai daži pasākumi semantikas, kontrolētās valodas un mašīntulkošanas jomā. Tomēr pētniecības institūtu un universitāšu izpētes potenciāls joprojām ir liels.

Līdztekus pētniecības centriem un universitātēm vērā ņemami sasniegumi ir bijuši novatoriskiem valodas tehnoloģijas izstrādes uzņēmumiem. Pievēršot uzmanību praktiski izmantojamām lietojumprogrammām un strādājot nozīmīgos Eiropas mēroga sadarbības projektos, īpaši ievērojams progress sasniegts tulkošanas tehnoloģiju jomā.

Katrā starptautiskā tehnoloģiju salīdzinājumā ir vērojama tendence, ka angļu valodas automātiskās analīzes rezultāti ir ievērojami labāki nekā citu valodu, arī latviešu valodas, analīzes rezultāti. Daudzi pētnieki uzskata — atpalicības cēlonis ir tas, ka pēdējos piecdesmit gadus datorlingvistikas metožu un algoritmu izstrādē un valodas tehnoloģijas lietojamības pētījumos uzmanība pirmām kārtām tiek pievērsta angļu valodai. Savukārt citi pētnieki uzskata, ka angļu valoda savu īpašību dēļ ir labāk piemērota datorapstrādei. Izmantojot pašlaik pieejamās metodes, arī tekstu franču un spāņu valodā ir daudz vieglāk apstrādāt nekā tekstu latviešu valodā. Tas nozīmē — ja vēlamies tajās privātās un darba dzīves jomās, kurās lietojam latviešu valodu, izmantot nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, ir nepieciešami mērķtiecīgi, sistemātiski un ilgtspējīgi pētījumi.

Latviešu valodai nedraud tūlītējas briesmas; tādas nerada pat angļu valodai izstrādāto valodas tehnoloģiju lielais pārākums. Tomēr situācija var radikāli mainīties, ja jaunās paaudzes tehnoloģijas patiešām efektīvi apgūs cilvēku valodu. Tādi valodas tehnoloģijas sasniegumi kā kvalitatīva mašīntulkošana palīdzēs pārvarēt valodas barjeras, taču šie sasniegumi būs lietojami tikai valodās, kas izdzīvos digitālajā pasaulē. Ja būs pieejams pietiekami daudz pieņemamas kvalitātes valodas tehnoloģijas risinājumu, valoda spēs izdzīvot arī tad, ja tās lietotāju skaits būs neliels. Ja šis priekšnosacījums netiks izpildīts, pat lielākas valodas var kļūt apdraudētas. Lai latviešu valoda arī turpmāk būtu dzīvotspējīga valoda attīstītajā pasaulē, tai jābūt pieejamiem atbilstošiem IT risinājumiem. Tāpēc valsts valodas politikai jānodrošina sistemātisks darbs valodas tehnoloģijas jomā un tam nepieciešamie ieguldījumi.

Avots: META. Visu rakstu lasiet šeit.