4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!

Uzlabojas smadzeņu darbība

Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai. 

Uzlabojas atmiņa

Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.

Vairo pārliecību par sevi

Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.

Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu

Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

Avots: CV Market. Visu rakstu lasi šeit.

Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas

Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens.

Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās.

Un kā cilvēks, kurš jau daudzus gadus saskaras ar Latvijas vidusskolu absolventiem, es savā augstskolas mācībspēku praksē redzu, ka valodas prasmes dramatiski krītas. Un pēdējos 4–5 gados ir viena liela, prāva daļa augstskolas studentu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet faktiski viņi raksta angliski ar latviešu vārdiem. Tā, manuprāt, ir bumba ar laika degli, un par to nekādas [valsts valodas politikas] pamatnostādnes nerunā. Tas ir jautājums, kas mums ir steidzami jārisina,” teica Ikstens.

Viņaprāt, šo problēmu varētu risināt, ja latviešu valodu jauniešu acīs padarītu par valodu, kurā pareizi un labi runāt ir stilīgi un forši.

“Jo tas, ko viņi dara, ir sociālo tīklu slengu apvienošana ar salīdzinoši pieticīgu latviešu valodas vārdu krājumu, un tur nāk ārā Dieva zīmes,” piebilda Ikstens.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) radio raidījumā pauda pārliecību, ka vidusskolas beidzējiem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi nevēlas runāt pareizā valsts valodā.

“Es domāju arī par krievvalodīgajiem jauniešiem, kuriem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi vienalga izvēlas latviešu valodu nelietot. Kā ar šo problēmu tikt galā? Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts jautājums,” sacīja Lībiņa-Egnere.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimolaikoheito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – aktīvs darbs pie latviešu valodas modernizēšanas.

Publiski latviski runājam vairāk

Jaunākie Latviešu valodas aģentūras pētījumi liecina, ka publiskajā vidē latviešu valodas lietojums pēdējos gados palielinās, bet krievu valodas loma samazinās. Pēdējā gada laikā saziņā ģimenē un komunikācijā ar draugiem 85% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši latviešu valodu, vairāk nekā puse – 59% pērn kā galveno izmantojuši krievu valodu un tikai 4% saziņā ar ģimeni un draugiem izmantojuši angļu valodu.

Turklāt lielāka latviešu valodas loma ikdienā ir tieši divdesmit un trīsdesmitgadnieku vidū. Tā ir paaudze, kas ļoti maz ikdienā dzirdējusi un apguvusi krievu valodu, toties daudz vairāk patērē informācijas avotus un saziņu angļu valodā, un tas atstāj pēdas.

Jaunieši atzīst – viņu virtuālajā pasaulē valda angļu valoda

Jaunieši, kuriem modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli dzīvot angliskā vidē un lielākoties patērēt mediju saturu tikai angļu valodā, neslēpj, ka reizēm pat domas izteikt vieglāk kļuvis angliski. 10. klases skolniece Elīna stāsta, ka rakstot domrakstu, reizēm vispirms prātā iešaujoties vārds angļu vai krievu valodā: “Latviešu valodā nekādi. Tad es mēģinu atrast kādu alternatīvu tam vārdam, jo tiešām reizēm nevaru atcerēties. Manuprāt, tas parāda, ka tiešām – krievu valodā mazāk, bet angļu valodā ir daudz, daudz vieglāk izteikt savu domu. Tas nav labi, bet toties mēs attīstām savu angļu valodu.” Elīnas draudzenes atzīst, ka bieži čato savā starpā un saziņā izmanto arī daudz saīsinājumu.

Viņas cita citu saprot, un nedomā, ka vienaudžiem būtu aktuāli angļu vārdiem atrast latviskus ekvivalentus.

“Tā uzreiz es varu iedomāties tikai dažus vārdus, kuri ir tādi, kurus nespēju iztēloties latviešu valodā. Nezinu, vai es tos izmantotu, ja pēkšņi tie būtu jālieto latviski,” atklāta ir Elīza Marija.

Valodas oficiālie uzraugi lielas problēmas nesaskata

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola norāda, ka jaunieši un anglicismi ir valodas kultūras jautājums, kas bieži uztrauc sabiedrību, taču tam nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību: “Mēs ejam pa ielu un dzirdam – jaunieši runā mums nezināmus terminus, jēdzienus no subkultūras, pat angļu valodas slenga vārdus, iespējams, latviešu valodai nepielāgotus.

Mēs baidāmies, bet ir jāņem vērā, ka jauniešu valoda ir īpašs valodas paveids.

Nereti jaunieši šādi norobežojas, vai izrāda savu piederību noteiktai kultūrvidei”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzskata, ka slikti ir tas, ja jaunietis vairs nezina ikdienā lietoto vārdu latviskos ekvivalentus: “Ja jaunais cilvēks labi jūt, ka vienā gadījumā viņš valodu var lietot brīvāk, bet otrā gadījumā – kad būs oficiālā saruna vai skolā būs jāraksta apcerējums, eseja – viņš mierīgi lietos citu izteiksmes veidu, tad tā ir valodas bagātība. Tas ir jāsaprot.”

Prezidents grib novērst angļu valodas destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu

Lai uzsvērtu valsts valodas nozīmi un analizētu tās pašreizējo stāvokli, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem. Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis valdībai vēstuli ar saviem komentāriem un ierosinājumiem šim dokumentam. Tieši angļu valodas apguves veicināšana bija viens no prezidenta ieteikumiem, gan uzsverot, ka jānovērš tās destruktīvā ietekme uz latviešu valodu.

Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte norāda, ka šajā situācijā nav jāšausminās: “Ak dievs, ak dievs! Ko tie bērni – kur viņi, ko viņi un kā viņi – runā?” Tā vietā jāsaprot, ko darīt. “Bija laiks, kad latviešu valoda bija ķēķa valoda. Tā nebija valsts lietu valoda. Sākot ar jaunlatviešiem, ārkārtīgi apzināti saprotot, ko tas nozīmē Latvijas valsts pamatiem, tika ielikts milzīgs darbs un uzstādīts mērķis – latviešu valoda ir Eiropas valoda, un jebkuru lietu mēs varam pateikt šajā valodā. Tas patiesībā vairāku gadu desmitu laikā tika arī panākts,” norāda Ēlerte.

Vajadzīgs jauniešiem aktuāls saturs latviešu valodā

Dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš uzskata, ka pats no sevis gan nekas nenotiks: “Ideālā gadījumā tad vajadzētu gan izglītībā, gan izklaidē veidot kvalitatīvus produktus, kurus cilvēki patērētu ne tikai patriotisku jūtu vadīti, bet tāpēc, ka tas vienkārši ir noderīgi un interesanti. Ir jādomā, kādi mums ir latviešu seriāli, latviešu mācību līdzekļi, latviešu podkāsti un viss pārējais, kā mēs lietojam valodu.

Svarīgi arī, cik lielā mērā valsts ir ieinteresēta mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai šis saturs būtu daudzveidīgs un laikmetīgs.”

Dzejniekam piekrīt arī tulkotājs Heinrihs Cielavs: “Vajag kaut kā pievērst jauniešu uzmanību latviešu kultūrai, parādīt, ka mums tomēr ir daudz kas foršs, izglītot viņus un arī skolā piesaistīt latviešu kultūrai. Ja šis jaunais cilvēks sāks skatīties kaut vai latviešu filmas un lasīt latviešu literatūru, ja būs kādas interesantas mediju lietas, tad viņam šķitīs interesanti tās patērēt, jaunietis dzirdēs vairāk valodu un tā kļūs bagātāka.”

Jāmodernizē valoda

Viens no valodnieku lielākajiem izaicinājumiem ir jaunu vārdu domāšana, terminu un svešvārdu latviskošana. Svarīgi, vai šie jaunvārdi iedzīvosies valodā. Daudzi tikai uzjautrina sabiedrību un netiek pieņemti, piemēram, valodnieku ieteikums lidaparātu saukt par skrūvspārni, skūteru par stāvdrāzi vai bērnu rotaļlietu par grozāmgrābsli. Ir arī tādi vārdi, kuriem esot nepieciešams laiks. Par to ir pārliecināts Māris Baltiņš: “Ir tāds labs piemērs no pagājušā gadsimta 20. gadu sākuma, kad iznāca toreizējās Terminoloģijas komisijas Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca.

Vārdi, kuri savulaik ieguva vislielākos pārmetumus ir vārdi, kas mums pašlaik šķiet pilnīgi normāli – spuldze, stieple, caurule, mēģene.

Tie, kas iebilda, nebija tādi cilvēki kā tagadējo interneta komentāru rakstītāji, tie bija ļaudis ar ļoti labu valodas izjūtu, un viņi nevarēja prognozēt, ka šie vārdi iedzīvosies, viņiem tie likās neparasti un nelietojami. Neviens jau nevar būt tas ideālais kritiķis, kurš pateiks – šis vārds, termins, ko kāds ir ieteicis, ir bezjēdzīgs, bet kāds cits ir vienkārši lielisks. Tiešām ir situācijas, kad tikai laiks rāda, tāpēc ir svarīgi, lai šis jaunvārdu piedāvājums būtu. Tāpat kāda daļa šo vārdu atsijāsies, tāpēc šis darbs ir jāveic.”

Tiesa, tulkotājs Heinrihs Cielavs atzīst, ka reizēm jaunu terminu un latviskojumu piedāvājums nāk novēloti: “Ir brīži, kad ir grūtības. Mums nav tik plašs vārdu krājums kā angļu valodai, turklāt vēl ļoti daudz tehnoloģiju attīstās, rodas jauni vārdi. Ja šie jaunie nosaukumi vai termini latviešu valodā tik ātri neparādās, nākas izgudrot kaut ko jaunu pašam.”

Latviešu valodas prasmes mēraukla – lamāšanās

Vārda meistari uzskata, ka vēl lielāks izaicinājums par vajadzību pēc laikmeta pieprasītajiem jaunvārdiem un terminu latviskojumiem ir māka lamāties latviski. Kārlis Vērdiņš neslēpj, ka katrs, kas tulkojis daiļliteratūras darbus, noteikti ir sastapies ar šādu situāciju:

“Ja latviešu valodā vajag izteikties kaut kā stilīgi, latviski lamāties vai izmantot kādus urbānās leksikas slāņus, tas ir liels izaicinājums.

Latviešu valoda it kā ir tā skaistā, pagātnē vērstā valoda. Tiklīdz mums vajag kaut ko mūsdienīgu, tas kļūst par katra tulkotāja, interpretētāja uzdevumu, kā tikt galā ar šīm valodas situācijām.”

Heinrihs Cielavs uzskata, ka lamāties latviski cilvēki vispār nemāk: “Tie lamu vārdi, kas mums ir latviešu valodā, nav tik spēcīgi kā citās valodās vai arī viņi nav iegājušies tik ļoti. Protams, mums blakus ir krievu valoda, kur ir ļoti spēcīgi lamu vārdi. Lamu vārdi patiesībā ir ļoti svarīga valodas lieta, jo tas ir lielākais un ekspresīvākais emociju kopums, ko cilvēks var kādam pateikt.”

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodu spēks darba tirgū

Valodu spēks darba tirgū

Nenoliedzami darba tirgū viena no novērtētākajām priekšrocībām ir valodu zināšanas. Statistikas dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitīvo statistiku, savu vērtību darba tirgū varam celt apgūstot vēl kādu jaunu svešvalodu. Kāpēc ir vērts mācīties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgū?

Plašākas karjeras iespējas

Prasme runāt vēl vismaz vienā valodā bez dzimtās, noteikti paver plašākas karjeras iespējas. Ņemot vērā, ka tirgus kļūst arvien globālāks, lielai daļai uzņēmumu ir nepieciešami darbinieki ar kādas svešvalodas (vai vairāku) zināšanām. Prasme sazināties vismaz divās valodās tiek novērtēta īpaši tādās nozarēs kā mārketingstransportstirdzniecība, komunikācija, tūrisms un vadība.

Augstāks atalgojums

Nav noslēpums, ka pēc darbiniekiem, kuri runā vismaz divās valodās ir arī lielāks pieprasījums. Līdz ar to ir iespēja saņemt arī lielāku atalgojumu. Piemēram, kādā aptaujā noskaidrots, ka valodu prasmes paaugstina atalgojumu pat par 10-15%.

Lielākas iespējas tikt pieņemtam darbā

Divu līdzvērtīgu kandidātu gadījumā, darba devējam pievilcīgāks var šķist kandidāts ar labākām valodu zināšanām. Ir arī uzņēmumi, kas saskaras ar to, ka valodu zināšanu trūkums neļauj viņiem uzsākt uzņēmējdarbību ārvalstīs, līdz ar to šādos gadījumos tiek pievērsta uzmanība darbinieku valodu zināšanām. Šobrīd Latvijā īpaši aktuālas ir skandināvu valodu zināšanas. Ja runā kādā no Ziemeļvalstu valodām, darba atrašanai nevajadzētu sagādāt problēmas. 

Starptautisks darbs

Pēc CV-Online algu un atlīdzību pētījuma datiem lielākais atalgojums tieši novērojams starptautiskos uzņēmumos, līdz ar to padarot tos par iekārojamām darbavietām. Tomēr viens no priekšnoteikumiem, lai varētu būt daļa no starptautiska uzņēmuma, nereti ir valodu zināšanas.

Aizraujošāka personība

Darbs nav tikai par un ap profesionālajām zināšanām. Svarīga ir arī spēja iejusties kolektīvā, sastrādāties ar klientiem un būt interesantam kolēģim. Valodu zināšanas paver lielākas iespējas jauniem sarunu tematiem, ļauj iegūt jaunus kontaktus un padara mūs par interesantiem darba biedriem.

Avots: visidarbi.lv Visu rakstu lasiet šeit.

Work From Home! Teach Languages Online

Work From Home! Teach Languages Online

We are offering an opportunity to join Baltic Media language training centre team and currently accept applications for Online Language Course Teacher for various languages. We are looking for Online English, Swedish, Japanese, Russian, Chinese, Norwegian, Latvian and other language teachers for long-term cooperation.

Baltic Media Ltd. is an ISO-certified language service agency, which specializes in all Nordic and Baltic languages. Baltic Media Ltd. was founded in Sweden in 1991, but operates in the Baltics since 1994 and is one of the leading companies in providing high-quality language services.

ONLINE LANGUAGE COURSE TEACHER:

REQUIREMENTS

  • Highly qualified and certified to teach languages;
  • Excellent knowledge of languages;
  • Experience in remote teaching;
  • Experience with various Online teaching platforms (Zoom, Skype, Discord, Google Hangouts etc.);
  • Ability to independently plan workflow, problem-solving and decision-making;
  • Strong organization skills and high attention to details;
  • Passionate about language learning and helping others achieve their language goals;
  • Computer with camera and microphone with reliable high-speed internet connection are a must.

DUTIES

  • Teaching online language courses for groups and/or individuals;
  • Preparation of training programs;
  • Preparation of teaching materials;
  • Responsibly and accurately perform all responsibilities related to conducting Online courses.

WE OFFER

  • Work in a multicultural environment;
  • Projects (piece-work);
  • Consulting and support during the whole project period;
  • Opportunity to work from any place convenient for you (work from home);
  • Competitive salary depending on education, qualifications, work ability and experience 

To apply for the Online Language Course Teacher vacancy, send your CV to kursi@balticmedia.com. Please indicate in the application the desired payment for an academic hour (45min) and an astronomical hour (60min), as well as the language combinations in which you can teach the language remotely.

Avots: Baltic Media Language Training Centre

Valodu kursi – oriģināla un noderīga dāvana gan ģimenei, gan draugiem

Valodu kursi – oriģināla un noderīga dāvana gan ģimenei, gan draugiem

Tuvojas Ziemassvētki un atkal aktuāls kļūst jautājums – ko dāvināt tuviniekiem vai draugiem? Ja meklējat unikālu un oriģinālu dāvanu, kas piedāvā lielisku pieredzi, personīgo izaugsmi un prasmju attīstību, tad valodu kursu dāvanu karte būs lieliska izvēle gan tiem, kas kādreiz ir izteikuši vēlmi apgūt kādu jaunu valodu, gan tiem, kas vēlas uzlabot savas esošās valodas zināšanas.

Baltic Media® valodu kursu dāvanu karte būs neaizmirstama un īpaša dāvana mīļajiem ne tikai Ziemassvētkos, bet arī citos svētkos, vai vienkārši, kad vēlēsies pateikt kādam paldies. Jaunas valodas apguve ļaus iepazīt citu valstu kultūru, iepazīsties ar jauniem cilvēkiem un sniegs vērtīgas zināšanas uz mūžu. Īpaši šobrīd, kad valstī ir noteikti ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ, Online valodu kursi būs lieliska izvēle, lai lietderīgi izmantotu laiku, kad citas klātienes aktivitātes nav iespējamas. Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās, un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Baltic Media® valodu mācību centrs piedāvā iespēju iegādāties dāvanu kartes gan individuāliem, gan grupu nodarbību kursiem. Mums ir īpaši plašs individuālo Online valodu kursu piedāvājums ar ļoti pieredzējušiem un profesionāliem pasniedzējiem. Valodu nodarbības noteikti būs kvalitatīvas, aizraujošas un ar interesantām mācību metodēm, lai sasniegtu ātrāk jūsu vēlamo rezultātu.

Lai dāvana būtu pilnvērtīgāka, noteikti, varat saņēmējam nosūtīt arī dažus ieteikumus, kā sagatavoties pirmajai Online nodarbībai, lai nodarbības laikā varētu apgūt maksimāli daudz un mācību process būtu efektīvāks. Kā sagatavoties Online valodu kursiem? lasiet šeit

Sazinies ar mums un mēs pastāstīsim vairāk par Baltic Media® Online kursu piedāvājumu, un ieteiksim labāko izvēli tieši jums. Turklāt valodu kursu dāvanu kartes iegāde ir ļoti ērta – dāvanu karti var saņemt elektroniski uz jūsu norādīto e-pastu pāris minūšu laikā pēc pirkuma apstiprinājuma.

Uzdāvini Online valodu kursus – uzdāvini valodu zināšanas!

Lai gaiši un silti Ziemassvētki un veiksmīgs 2021. gads!

Autors: Baltic Media® valodu mācību centrs

Kā sagatavoties Online apmācībām

Baltic Media valodu kursi online
Baltic Media valodu kursi online režīmā

Šobrīd visā pasaulē ir pārmaiņu laiks – cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem izaicinājumiem, apgūt jaunas lietas un pielāgoties strādāt, gan mācīties attālināti. Attālinātās mācības ir lielisks un ērts veids, kā uzlabot savas esošās zināšanas vai apgūt pavisam jaunas. Tiešsaistes kursi ir līdzīgi klātienes kursiem, jo tiem ir jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem un tie ir vērsti uz rezultātu. Bieži vien mūs pārņem bailes par to, vai tiešsaistē ir iespējams apgūt visu to pašu ko klātienē, un, vai mācību process būs tikpat produktīvs. Lai mācības būtu efektīvas un Jūs sasniegtu vēlamo rezultātu, ir svarīgi kārtīgi sagatavoties tiešsaistes nodarbībai.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā iespēju apgūt valodas attālināti, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas. Kursanti var izvēlēties gan grupu nodarbības, gan individuālas nodarbības. Baltic Media Valodu mācību centra darbiniekiem ir svarīgi, lai attālinātais mācību process notiktu raiti un kursanti būtu apmierināti ar rezultātu, tāpēc mācību centrs ir sagatavojis dažus ieteikumus, kā sagatavoties tiešsaistes nodarbībām.

  1. Noskaidro, kādā tiešsaistes platformā notiks mācības. Šobrīd ir pieejams ļoti plašs klāsts ar tiešsaistes platformām, kurās var vadīt attālinātās nodarbības, tāpēc ir svarīgi uzzināt, kāda konkrēti platforma tiks izmantota jūsu izvēlētajiem kursiem, un iepazīties ar to. Pamācības, kā lietot tiešsaistes mācību platformu, noteikti atradīsiet arī internetā. Konsultāciju par platformas lietošanas nosacījumiem noteikti sniegs arī kursu organizators un pasniedzējs.
  2. Pārbaudi tehniku. Lai apmācības notiktu raiti, ne tikai pasniedzējam ir jādomā par labu interneta savienojumu vai citu tehnisko nodrošinājumu, bet arī kursantiem. Kursantam ir svarīgi pārliecināties, ka interneta savienojums ir stabils, ierīce, caur kuru piedalīsies nodarbībā, ir uzlādēta, ir iestatīti video un mikrofona iestatījumi. Tos ir ieteicams vienmēr pārbaudīt pirms nodarbības sākuma.
  3. Mācību vide. Lai varētu koncentrēties mācībām, ir svarīgi iekārtot apkārtējo vidi tā, lai nekas nevarētu novērst jūsu uzmanību un apkārt nebūtu traucējošu trokšņu. Mācību vietā atstājiet tikai tās lietas, kuras būs nepieciešamas mācību procesa laikā – mācību materiāli, tehniskais nodrošinājums, rakstāmlietas, pierakstu klade u.c. Ir svarīgi informēt arī pārējos ģimenes locekļus, lai nodarbību laikā mēģina netraucēt ar sadzīves jautājumiem, kurus var atrisināt arī vēlāk.
  4. Mācību materiāli. Pasniedzēji tiešsaistes mācībās izmanto dažādu materiālus – grāmatas, video, ierakstus, spēles, dziesmas utt. Ir svarīgi noskaidrot no pasniedzēja vai kursu organizatora par nepieciešamajiem mācību materiāliem, kurus sagatavot nodarbībai. Baltic Media mācību centrs piedāvā mācību materiālus nosūtīt ar kurjera starpniecību vai saņemt tos birojā, kā arī tos var izprintēt pats. Bieži Baltic Media mācību centra pasniedzēji izmanto savus veidotos materiālus, kas pielāgoti efektīvākai valodas apguvei un kurus izmantošanai saņem tikai viņu studenti. Mācību materiālus ir ieteicams glabāt pārskatāmā veidā, lai tajos var ērti orientēties.
  5. Pārdomā pēc pirmās nodarbības, kas varēja būt labāk. Tie var būt gan ieteikumi pasniedzējam, gan ieteikumi pašam sev, ko vajadzētu pamainīt, kas pietrūka, ko vajadzētu sakārtot citādāk. Atcerieties, ka pasniedzējs ne tikai mācīs, bet arī uzklausīs jūsu ieteikumus, konsultēs un ieteiks, kā mācīties attālināti, lai būtu labākais rezultāts.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā attālināti apgūt dažādas valodas. Individuālās apmācības būs lieliska izvēle, ja vēlaties apgūt valodu ātrāk un sev ērtākā laikā. Grupu nodarbības noderēs, ja vēlēsities iepazīt arī jaunus domubiedrus. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā kursus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Starp bērniem šobrīd populārākās valodas ir japāņu, krievu un zviedru valodas. Pieaugušie izvēlas uzlabot savas angļu valodas, vācu valodas vai apgūt kādu no skandināvu valodām.

Vairāk informācijas par Baltic Media Valodu kursu piedāvājumu varat atrast mājaslapā valodukursi.lv vai uzklikšķinot šeit.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas – Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, Latvijas 15 gadus vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā, un viņu sniegums atbilst vidējam OECD dalībvalstu rādītājam.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs 27 pētījuma dalībvalstu vidū.

Kopumā jāsecina, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr puse aptaujāto pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairākas svešvalodas. Latvijā 94% aptaujāto skolēnu apgūst vismaz divas svešvalodas.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Radīts viedais cimds, kas ļauj iztulkot zīmju valodu ar 99% precizitāti

sincerely-media-01tbPwcWFWM-unsplash

Kalifornijas Universitātes pētnieki izstrādājuši risinājumu, ar kura palīdzību iespējams ātri iztulkot zīmju valodu un pārvērst to rakstītos un runātos vārdos. Tā pamatu veido augsto tehnoloģiju cimds un īpaša mobilā lietotne. Risinājums strādā reāllaikā un pagaidām ļauj interpretēt 660 amerikāņu zīmju valodas simbolus ar 98.63% augstu precizitāti.

Viedais cimds aprīkots ar izstiepjamiem sensoriem, kuri izgatavoti no elektriskiem pavedieniem, kas stiepjas augšup pa visiem pieciem pirkstiem. Brīdī, kad ar pirkstiem tiek rādīta kāda zīme, sensoru radītie signāli aizceļo līdz divu eiro lieluma shēmas platei. Tā novietota cimda aizmugurē un pārraida bezvadu signālus jau uz viedtālruni. Lietotnē šie signāli tiek iztulkoti un pārveidoti tekstā reālā laikā ar ātrumu līdz 60 vārdiem minūtē.

Pēc savas būtības šis risinājums nav īsti nekas jauns. Taču norādīts, ka šāda veida viedais cimds esot ērtāks un lētāks nekā līdzīga veida risinājumi. Vienlaikus augstāk aprakstītais augsto tehnoloģiju cimds pagaidām ir vēl prototipa stadijā. Lai tas būtu vēl praktiskāks, plānots uzlabot gan zīmju tulkošanas ātrumu, gan krietni papildināt tulkojamo simbolu klāstu.

Norādīts, ka šo risinājumu kādu dienu varētu plaši izmantot zīmju valodas mācībā un tas visnotaļ būtu ievērojams atbalsts komunikācijā starp nedzirdīgiem cilvēkiem un tiem, kuri neprot zīmju valodu.

Avots: Kursors.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Jaunums: Japāņu valodas kursi pusaudžiem

IMG_6370

Baltic Media valodu mācību centra japāņu valodas kursi pusaudžiem. Foto: Baltic Media Ltd

Šodien ar panākumiem noslēdzas pirmie intensīvie Baltic Media  Valodu mācību centra rīkotie japāņu valodas kursi bērniem, kas notika  dienas nometnes formā.

Japāņu valodas kursu nometni pusaudžiem vadīja jaunais latviešu popmūzikas talants un IT studente Alise Haijima, kura ir nodzīvojusi Japānā 10 gadus.

alise foto

Japāņu valodas lektore Alise Haijima. Foto: Facebook

Šajā dienas nometnē  bez valodas kursiem no nulles līmeņa notiek iepazīšanās ar Japānas kultūru, piemēram, kimono apģērbu, tējas ceremonijām un citas lietas.  Visi rekvizīti ir autentiski un oriģināli no Japānas, tai skaitā arī kimono!

Otrais piegājiens šiem kursiem būs no 24. līdz 28. augustam. Tie paši kursi, bet jaunai grupai. Ieinteresēja? Sazinieties ar mums!

Foto: Baltic Media Ltd