Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»

01/05/2023Leave a comment

Sīktēls

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma klajā nāk jauna akadēmiskā “Latviešu valodas gramatika”. Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta izdevuma atvēršana notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141.dzimšanas dienas atceres konferences „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” laikā ceturtdien, 20.februārī, plkst. 16 Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē

Tā kā ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi kopš Latvijā tika izdota akadēmiskā gramatika („Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika” pirmais sējums 1959.gadā, otrais sējums 1962.gadā), bet valoda un valodniecības teorija šajā laikā ir attīstījusies un mainījusies, bija nepieciešamība pēc jauna latviešu valodas gramatikas izdevuma, kurā būtu apkopoti latviešu valodnieku šajā laika posmā veikto daudzo teorētisko un praktisko pētījumu rezultāti, uzskata izdevēji. Jaunā akadēmiskā gramatika tapusi ar Valsts pētījumu programmu „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” un „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)”, Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu.

Latviešu valodas gramatikā iztirzātas mūsdienu, respektīvi, pašreizējās vai pēdējo gadu desmitu, galvenokārt normētās jeb literārās valodas parādības, ņemot vērā tās pastāvēšanu kā rakstu, tā mutvārdu formā. Lai pilnīgāk un vispusīgāk atklātu valodas formu sistēmu, tās formālās struktūras, latviešu valodas gramatikas aprakstā iekļauta arī fonētika, fonoloģija un morfonoloģija, jo valoda nevar pastāvēt bez runas formas un bez šo patstāvīgo valodniecības nozaru jautājumu izpētes nav iespējams vispusīgi aplūkot daudzas morfēmikas, vārddarināšanas, morfoloģijas un sintakses parādības.

Avots: LSM. Pilno rakstu skatīt šeit

Language in Christmas

12/23/2022Leave a comment

History of Christmas - Origins, Traditions & Facts - HISTORY

Christmas is a time of celebration and joy, and it is often marked by the use of special words and phrases. In many cultures, Christmas is a time to come together with family and friends, exchange gifts, and celebrate the birth of Jesus Christ.

One of the most interesting aspects of Christmas is the diverse range of language and vocabulary used to celebrate it. From different languages to regional dialects and colloquialisms, the way we talk about Christmas can vary greatly depending on where we are in the world.

In English-speaking countries, for example, common phrases associated with Christmas include “Merry Christmas,” “Happy Holidays,” and “Season’s Greetings.” In other parts of the world, such as Germany and Austria, the phrase “Frohe Weihnachten” (meaning “happy Christmas”) is commonly used. In Italy, “Buon Natale” (meaning “good Christmas”) is the traditional greeting, while in Spain, “Feliz Navidad” (meaning “happy Christmas”) is often heard.

In addition to these phrases, Christmas is also associated with a range of traditions and customs, many of which have their own unique language. For example, the tradition of gift-giving is often referred to as “present-giving” or “exchanging gifts,” and the gifts themselves are often referred to as “presents.”

The Christmas season is also marked by the use of certain words and phrases to describe festive decorations and activities. For example, the traditional red and green colors of Christmas are often referred to as “holiday colors,” and the Christmas tree is a central part of many celebrations. The tree is often decorated with lights, tinsel, and ornaments, and the act of decorating it is known as “trimming the tree.”

In addition to these words and phrases, there are also many Christmas-specific terms that are used to describe specific traditions and activities. For example, “caroling” refers to the act of singing Christmas songs, “Santa Claus” is a popular figure associated with Christmas, and “mistletoe” is a plant that is often hung in homes during the holiday season.

Overall, the language of Christmas is a diverse and interesting aspect of the holiday season. From traditional phrases and greetings to specific words and phrases associated with Christmas traditions and customs, the way we talk about Christmas is an important part of the celebration.

We here at Baltic Media wish you a happy holiday season and hope you see you next year!

Author: Baltic Media Language Learning Center

Latviešu valodā var pateikt visu

11/25/2022Leave a comment

100+ Open Book Pictures & Images | Download Free Photos on Unsplash

Latviešu valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugošo angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arī latviešu nevēlēšanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece GUNTA KĻAVA. Viņa uzsver: “Tieši lingvistiskās attieksmes jautājums pašlaik ir aktuālākais latviešu valodas noturībā.”

Vairāk nekā 7 000 pasaules valodu pulkā lielākā daļa no tām atrodas uz izzušanas robežas, un tieši simboliskā valodas loma un valodas runātāju apziņa par tās vērtību ir galvenais nosacījums tam, ka valoda tiek saglabāta;
Valodas dzīvotspējā ir būtiski divi lieli un ietilpīgi aspekti: valodas prasme un valodas lietošana. Abi darbojas savstarpējā mijiedarbībā atbilstoši dažādiem pamatā ārpus valodas esošiem apstākļiem – politiskiem, ekonomiskiem, vēsturiskiem utt.;
Kā liecina Latviešu valodas aģentūras pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem;
Būtiskākā joma, ko cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, min kā visefektīvāko savas latviešu valodas prasmes uzlabošanai, ir darba vide. Savukārt jaunākās paaudzes grupā – izglītība;
Līdzās pilnvērtīgam valodas lietojumam visās jomās, sākot ar saziņu kioskā un beidzot ar daiļliteratūru, valodas attīstības kontekstā mūsdienu pasaulē globāli priekšnosacījumi ir valodas klātesamība digitālajā, tehnoloģiju pasaulē;
Mūsdienās valodas kvalitātes aspektu izjūtam īpaši spēcīgi, jo tik daudz sliktu tekstu, valodas garam un sistēmai neatbilstošu, nabadzīgu un gramatiski kļūdainu tekstu (gan mutisku, gan rakstisku), kā tas ir pieejams mūsdienās tieši tehnoloģiju attīstības dēļ, nebija pirms digitālā laikmeta;
Latviešu valodā, tāpat kā jebkurā citā valodā, var pateikt visu, kas tās runātājiem ir nepieciešams, bet jautājums ir par to, vai cilvēks latviešu valodu prot pietiekami labi. Tādējādi atgriežamies pie dzimtās valodas prasmes pilnveides visu mūžu – arī dzimto valodu cilvēks mācās, un tas ir nebeidzams process.

Avots: lvportals.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

11/15/2022Leave a comment

Populārzinātniskā rakstu krājuma 17. laidiens lasītājiem sniedz gan jaunas zināšanas, gan vielu pārdomām par valodu. Kopumā krājumā ievietoti 13 populārzinātniski raksti par aktuāliem jautājumiem latviešu valodas praksē.

Pirmajā krājuma sadaļā rodami raksti, kas veltīti valodas politikas institūciju darbībai aizvadītajās desmitgadēs: Andrejs Veisbergs aplūkojis Valsts valodas komisijas dibināšanu un tās darbību, bet Māris Baltiņš aprakstījis Valsts valodas centra darbību 30 gadu laikā. Vineta Ernstsone savā rakstā sniegusi plašu informāciju par valsts valodas politikas plānošanas procesu, raksturojot dokumenta „Valsts valodas politikas pamatnostādnes” saturu, plānošanas kontekstu un izpildes procesu laikā no 2005. gada līdz 2021. gadam. Savukārt Gunta Kļava aplūkojusi Latviešu valodas aģentūras veiktās sociolingvistiskās situācijas analīzes rezultātus, sniedzot pārskatu par galvenajām tendencēm, kas atspoguļo, kā mainās valodas un sabiedrības savstarpējās attieksmes mūsdienu pasaulē.

Otrā krājuma sadaļā Andra Kalnača veltījusi rakstu latviešu valodas gramatiskās sistēmas pārmaiņām un to normēšanas analīzei. Solvita Matvejeva pievērsusies jauniešu valodas lietojumam, savukārt Aiga Veckalne pētījusi un apkopojusi valodniecībai veltītos raidierakstus pasaulē un Latvijā. Pēteris Vanags sniedzis padziļinātu ieskatu par uzrunas formu tu/jūs šķīruma attīstību un mainību latviešu valodas vēsturē, piedāvājot arī salīdzinājumu ar uzrunas formām citās valodās.

Trešā krājuma sadaļa veltīta īpašvārdiem. Pievēršoties vietvārdiem, Laimute Balode aplūkojusi Latvijā sastopamos no citām valstīm pārņemtos jeb eksotiskos vietvārdus, savukārt Sanda Rapa analizējusi mūsdienu jaunos vietvārdus. Citvalodu īpašvārdu atveidei veltīti trīs raksti, precizējot atveidi no islandiešu, nīderlandiešu un arābu valodas.

Krājumu papildina valodas konsultācijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas aktualitātes, jaunāko valodniecisko izdevumu bibliogrāfija, kā arī jauniešu leksikas vārdnīciņa.

Rakstu krājumā aplūkotas aktualitātes un jauninājumi, kas raksturo latviešu valodas daudzveidību, ieskicētas mūsdienu tendences, skarti diskutējami jautājumi, kā arī sniegti lietderīgi ieteikumi ikvienam, kas vēlas dziļāk un plašāk iepazīt latviešu valodu un pilnveidot tās lietojuma kvalitāti.

Avots: LVA. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

10/18/2022Leave a comment

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā.

Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.

Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.

“Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!”

“Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā,” atzina Levits.

“Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.”

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

10/04/2022Leave a comment

Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini.

Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs atzina, ka angļu valoda šobrīd radījusi zināmu anarhiju, jo arvien vairāk jauniešu runā angliski vai jauc to kopā ar latviešu valodu, taču vienlaikus viņš vērtēja – ir iespēja, ka šī tendence pāries, jo arī valodā modes viļņi nāk un iet.

“Ja vajag kaut ko optimistisku, pēdējā gada laikā politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem.”

Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā,” skaidroja Veisbergs.

Liepa vērtēja, ka ne tikai angļu valoda, bet arī pašreizējā situācija pasaulē rada zināmas pārmaiņas latviešu valodā, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē.

Daudzās ukraiņu autoru publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir parādījušas latviešu valodu no citas puses, no skarbās realitātes, no kara puses.

“Ne velti plašsaziņas līdzekļos teica, ka vienā dienā Covid-19 tematiku nomainīja kara tematika.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

08/19/2022Leave a comment

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, kur interesenti varēs rakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk salīdzinātu savu veikumu ar oriģināltekstu. Vienlaikus diktāts tiks translēts arī Latvijas Televīzijā un tīmekļvietnē LSM.lv, kur tiks nodrošināts surdotulkojums, lai diktātā varētu piedalīties arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie. Diktātam atkārtoti ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Savukārt precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

15. oktobris kā diktāta norises diena izvēlēts, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena atzīta par Valsts valodas dienu.

Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt gan anonīmi, gan norādot savu vārdu, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, e-pastā saņems hipersaiti uz izlabotu darbu pēc pasākuma norises. Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā zināmi ļaudis. Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Pērn diktātā piedalījās vairāk nekā 2500 cilvēki no 47 dažādām valstīm, no tiem 12 dalībnieki diktātu uzrakstīja teicami, savukārt augstākais kļūdu skaits vienā darbā bija 122.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

08/04/2022Leave a comment

Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš.

VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes paaugstināšanai.

Lai dotu iespēju akcijā piedalīties interneta plašsaziņas līdzekļiem, VVC arī šogad akcijā iekļāvis interneta ziņu portālu kategoriju, kurā portālu lasītāji un veidotāji var pieteikt pretendentus izvērtēšanai.

Tiks izvērtēti periodiskās preses izdevumi un interneta ziņu portālu raksti, kas izdoti un publiskoti laika posmā no 2022. gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim.

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2021. gada 31.decembrim.

Avots: VVC. Pilnu rakstu skatīt šeit.

«Vieglā valoda» – vienkārši par dažkārt sarežģīto

07/27/2022Leave a comment

Svešvārdi un birokrātiski samezgloti teikumi ir viens no iemesliem, kādēļ daudziem no mums paslīd garām svarīgas un, iespējams, ļoti noderīgas ziņas. Tādēļ pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus pazīst terminu „vieglā valoda” – tas ir īpašs veids, kā pasniegt informāciju, lai tā būtu vieglāk saprotama arī cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar valodas uztveri.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” vadītāja un viena no vieglās valodas aizsācējām Latvijā Gunta Anča pastāstīja, ka vieglās valodas ideja aizsākās jau ļoti sen Skandināvijas valstīs, un pamatdoma bija tāda, ka vieglā valoda tiek gatavota cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem.

“Jo sabiedrība saprata, ka šie cilvēki varētu labāk sekot līdzi lietām, ja šī informācija būtu sagatavota viņiem saprotamā veidā. Un tad, kā tas bieži notiek ar lietām, kas ir veidotas kādai vienai īpašai cilvēku grupai…piemēram, kā televīzijas pults, ko mēs gatavojām cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet tagad neviens vairs nevaram iedomāties savu dzīvi bez tās, tieši tāpat notika ar vieglo valodu. Vienā brīdī cilvēki pamanīja, ka šo vieglo valodu arvien vairāk sāk izmantot arī citi,” sacīja Anča.

Vieglo valodu strauji iecienīja arī bērni, gados veci cilvēki un cittautieši, kas vēl tikai mācījās, piemēram, zviedru vai dāņu valodu.

Kādi tad ir vieglās valodas pamatprincipi? Īsi, vienkārši teikumi, nekādas liekvārdības un birokrātisku samudžinājumu.

„Pamatdoma ir saprast, ko mēs gribam pateikt. Tad šo domu izteikt īsi un ar vārdiem, kas ir saprotami ikvienam, nevis mēģinot tos ietērpt skaistos svešvārdos, kas mums arī ļoti patīk,” paskaidroja Anča.

Izklausās vienkārši, bet tā ir veca patiesība, ka uzrakstīt vai izstāstīt kaut ko vienkāršiem vārdiem nemaz nav tik viegli. Anča zina stāstīt, ka, piemēram, Zviedrijā, no kuras „Sustento” aizguvis ideju par vieglo valodu, ir sava vieglās valodas organizācija ar pamatīgu apgrozījumu, kas ik gadu tulko un izdod vairākus simtus grāmatu vieglajā valodā, izdod iknedēļas avīzi, apmāca citus par vieglās valodas principiem. Naudu saņem no projektiem un arī no valsts.

Avots: LSM. Pilno rakstu skatīt šeit.

Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā

07/08/2022Leave a comment

Ikvienas tautas identitātes būtiska sastāvdaļa ir tās valoda. Ar to vispirms jau mēdz saprast valodas izkopto, rakstos lietoto formu. Valoda bieži ir sabiedrības vai vismaz tās apzinīgākās daļas uzmanības lokā, īpaši nacionālās atdzimšanas, valsts veidošanās un stabilizēšanās periodā, kā arī dažādu satricinājumu laikos. Tautu kultūras vēsturē vienmēr ar cieņu tiek pieminēti nacionālās valodas veidotāji un kopēji. Tādas personības ir labi zināmas arī latviešu nācijas vēsturē. Būtiska iezīme, ka mūsu rakstu valodas agrīnajā laikmetā līdz pat 19. gadsimta vidum gandrīz visi latviešu valodas veidotāji nāca nevis no latviešu pašu vidus, bet no vācu izcelsmes garīdznieku loka.

17. gadsimta pirmajā pusē un vidū izceļas divi vīri, bez kuru devuma latviešu valoda, kādu to lietojam rakstos un arī runā mūsdienās, noteikti izskatītos citāda. Šie vīri ir Georgs Mancelis (Georg Mancelius, 1593—1654) un Kristofs (saukts arī Kristofors) Fīrekers (Christoph Fürecker, ap 1612—ap 1685). Viņi abi ir dzimuši zemgalieši – Mancelis no Mežmuižas (tag. Augstkalne), Fīrekers no Neretas; abi – no mācītāju ģimenēm; abi – bijuši Tērbatā – Mancelis kā draudzes mācītājs un ģimnāzijas, tad universitātes mācībspēks, Fīrekers – kā students.

Abu darbinieku veikumu vairākos aspektos var apzīmēt ar vārdu “pirmais”. Mancelis ir sastādījis pirmo vācu-latviešu vārdnīcu “Lettus” ar tematisko daļu “Phraseologia Lettica” un desmit sarunu paraugiem (1638). To var uzskatīt arī par pirmo latviešu valodas mācībgrāmatu. Viņš ir arī radījis pirmos oriģinālos prozas tekstus latviešu valodā – jau minētās desmit sarunas, kā arī plašo sprediķu grāmatu “Lang=gewünschte Lettische Postill” trīs daļās (1654). Fīrekers savukārt ir sastādījis pirmo latviešu-vācu vārdnīcu, kas gan palikusi manuskriptā, tomēr ietekmējusi nākamo vārdnīcu autorus.

Taču ne tikai kā “pirmie” Mancelis un Fīrekers ir nozīmīgi latviešu valodas un kultūras vēsturē. Viņi abi ir arī būtisku pagriezienu veicēji. Līdz ar Manceļa rakstiem latviešu rakstos nostiprinās vidus dialekta zemgaliskās izloksnes kā valodas pamats, precīzāk tiek apzīmētas vārdu galotnes, patskaņu garums, kā arī ieviesti jauni apzīmējumi tādām savdabīgām latviešu valodas skaņām kā ļ, ņ, ŗ. Fīrekers šos uzlabojumus papildina ar līdzskaņu ģ, ķ apzīmējumiem, kā arī piedāvā garos patskaņus līdzīgi kā minētos līdzskaņus apzīmēt ar burta pārsvītrojumu. Pēdējais ierosinājums laikabiedriem gan šķiet pārāk radikāls, tāpēc neieviešas. Fīrekers arī pirmais lieto jumtiņu virs patskaņa lokatīva galotnē. Šie Manceļa un Fīrekera jaunievedumi līdz ar nelieliem precizējumiem 17. gadsimta nogalē, kā arī 19. gadsimta otrajā pusē tiek lietoti latviešu rakstībā līdz pat t.s. vecās drukas izmantojuma beigām 20. gadsimta vidū. Fīrekera mantojums ir arī latviešu valodas gramatikas apraksts, ko izdod Adolfijs kā “Erster Versuch Einer kurtz=verfasseten Anleitung zur Lettischen Sprache” (1685). Protams, Fīrekers ir minams arī kā nozīmīgs latviešu garīgo dziesmu (vairāk nekā 180) tulkotājs, latviešu dzejas tradīciju aizsācējs.

Raugoties atpakaļ mūsu vēsturē, redzam, ka Manceļa un Fīrekera devums ir viens no pamatakmeņiem latviešu rakstu valodas ēkā. Tāpēc, kamēr vien mums rūpēs mūsu valoda, abu dižo zemgaliešu piemiņu paturēsim godā un cieņā.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

	Nordic-Baltic langua…ieslēgt „Priecīgus Ziemassvētkus un la…
	Zviedru valoda. No V…ieslēgt Zviedru valoda. No Vikingu lai…
	Zviedru valoda. No V…ieslēgt Zviedru valoda. No Vikingu lai…
	Valodu kursi – oriģi…ieslēgt Kā sagatavoties Online apmācīb…
	Topieslēgt Valodas attīstības īpatnības n…

Valodu blogs⭐️ Kursi un tulkojumi

Valodu kursi un tulkošana. Ziņas par valodām no visas pasaules

Kategorija: Valodniecība

Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma izdod jaunu «Latviešu valodas gramatiku»

Like this:

Language in Christmas

Like this:

Latviešu valodā var pateikt visu

Like this:

Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi Nr. 17

Like this:

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Like this:

Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

Like this:

Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

Like this:

VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

Like this:

«Vieglā valoda» – vienkārši par dažkārt sarežģīto

Like this:

Dižo zemgaliešu Georga Manceļa un Kristofa Fīrekera devums – pamatakmens latviešu rakstu valodas ēkā

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this:

Dela det här:

Like this: