Saīsinājumi šķietami atvieglo rakstīšanu, taču apgrūtina lasīšanu – tie ir ērti rakstītājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arī paaudžu atšķirības. Galvenais to izmantošanas iemesls ir nemitīgā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saīsinājumus dēvē par “modernā laikmeta steigas bērniem”.

Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot “plds” “paldies” vietā, “vnk” “vienkārši” vietā vai “AC” “ar cieņu” vietā (nemaz nerunājot par to, cik gan daudz cieņas ir šajā saīsinājumā)? Galvenais noteikums lietišķajā sarakstē un lietvedības dokumentos – būt pārliecinātam, ka lasītājs sapratīs, un censties nesaraibināt tekstu ar saīsinājumiem, taču vienlaikus, protams, ir noderīgi tos pēc iespējas pārzināt.

Saīsinājums, abreviatūra un akronīms – kā tie atšķiras?

“Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīca” skaidro saīsinājumu kā “burtu, burtkopu, vārddaļu, ko dažkārt kopā ar citām rakstzīmēm izmanto pilna vārda (vārdu) saīsinātai apzīmēšanai”. Abreviatūru darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem, piemēram, “PVO” (Pasaules Veselības organizācija) vai sākumdaļām, piemēram, “medmāsa”, savukārt akronīmus jeb īsinājumus no vārdu vai vārdkopas pirmajiem burtiem atšķirībā no abreviatūrām izrunā kā vārdu, piemēram, “NATO” (North Altantic Treaty Organization – Ziemeļatlantijas līguma organizācija).

Vairāki vārdi, piemēram, “lāzers” (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana, izmantojot inducēto starojumu), “gulags” (Glavnoje Upravļeņije LAGerej – Galvenā nometņu pārvalde), “CAPTCHA” jeb cilvēktests (completely automated public Turing test to tell computers and humans apart – pilnīgi automātiska publiska Tjūringa tests) un citi sākotnēji bija akronīmi.

Saīsinājumus laika taupības nolūkā izmantoja jau senajā Romā, un angļu valodā joprojām lieto dažus no tiem, piemēram, “AM” (ante meridiem) un “PM” (post meridiem) jeb “pirms pusdienlaika” un “pēc pusdienlaika”, kā arī “AD” (anno Domini), kas apzīmē laika periodu pēc Kristus dzimšanas jeb mūsu ērā. Tomēr visvairāk saīsinājumu tika ieviesti pēc rūpnieciskās revolūcijas 19. gadsimtā.

Saīsinājumi angļu valodā

Pēdējā laikā esam pārņēmuši un sarakstē daudz izmantojam citvalodu saīsinājumus. Valodnieki iesaka elektroniskajā sarakstē, lietvedības dokumentos un citās situācijās no izvairīties sarunvalodas saīsinājumiem un tādiem, kuriem ir emocionāla nokrāsa (piemēram, “LOL”, “OMG”, “YOLO”, “IMHO”), un jāuzmanās arī, lietojot uzņēmējdarbībā bieži izmantoto “ASAP” (as soon as possible – iespējami drīz), jo tas ir ļoti nekonkrēts, kā arī “FYI” (for your information – zināšanai) un “KPI” (key performance indicators – galvenie veiktspējas rādītāji), jo adresāts ne vienmēr zina to nozīmi un tie var radīt pārpratumus.

Daudzus saīsinājumus (piemēram, “IDK” (I don’t know – es nezinu) arvien biežāk aizstāj emocijzīmes, kuru klāsts tiek papildināts katru gadu. Saīsinājumu skaidrojumus angļu valodā var meklēt šeit vai šeit. Tā dēvēto modes saīsinājumu sarakstu var apskatīt šajā “Grammarly” rakstā.

Saīsinājumu izmantošanas ieteikumi

Saīsinājumus, kas der ikdienas īsziņās, ne vienmēr var izmantot lietišķajā sarakstē, lietvedības dokumentos, kā arī mārketinga tekstos. Lūk, daži saīsinājumu izmantošanas ieteikumi:

• Lietvedības dokumentos visi vārdi parasti lietojami pilnā formā ar attiecīgām locījumu galotnēm, lai skaidri parādītu vārdu saistījumu un novērstu pārpratumus. Atstājiet saīsinājumus tehniskiem tekstiem, tabulām un sarakstiem.
• Ja tomēr izmantojat saīsinājumus, ņemiet vērā mērķauditorijas zināšanas un lietojiet tos tikai, ja zināt, ka adresāts (lasītājs) tos sapratīs.
• Izmantojot saīsinājumus, vienai un tai pašai saīsinājuma formai visā tekstā jābūt vienādai, lai neradītu pārpratumus (piemēram, “sk.” vai “skat.”, “h” vai “st.”).
• Ja lietojat saīsinājumu, atrunājiet to tekstā (arī lietišķā vēstulē), pirmo reizi aiz saīsināmā vārda vai vārdkopas iekavās ierakstot “turpmāk –“ un attiecīgo saīsinājumu.
• Ja dokuments ir apjomīgs, regulāri atšifrējiet saīsinājumus (katrā nodaļā vai ik pēc desmit lappusēm).
• Dokumentā var neatrunāt tradicionālos saīsinājumus valsts valodā, kā arī starptautiskos un Latvijas Republikā pieņemtos mērvienību apzīmējumus un to saīsinājumus.
• Nesāciet teikumu ar saīsinājumu.
• Valūtas saīsinājumu (piemēram, “EUR”) rakstiet aiz skaitļa.
• Izvairieties no nezināmiem akronīmiem un tiem saīsinājumiem, kuriem ir tikai īslaicīga nozīme.
• Ja vārds, frāze vai nosaukums dokumentā ir minēts tikai dažas reizes, nesaīsiniet to vispār – ir arī citi veidi, kā atkārtoti atsaukties uz programmu vai organizāciju ar atslēgas vārdiem, neizmantojot akronīmu.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.