Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka

Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā “Pagalms” jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā iznākusi, piemēram, Homēra “Odiseja”.

Sākotnēji Mīlenbahs vēlējās papildināt Kārļa Kristiana Ulmaņa 1872. gadā izdoto “Latviešu – vācu” vārdnīcu, bet secināja, ka latviešu valodai nepieciešams jauns, daudz apjomīgāks darbs. Viņam tā arī neizdevās iegūt stipendiju, tāpēc materiālo apstākļu dēļ ar pētniecību Mīlenbahs nodarbojās no skolotāja darba brīvajā laikā.

Uzsākot darbu pie latviešu valodas vārdnīcas, Mīlenbahs publicēja uzsaukumu, aicinot cilvēkus no visiem Latvijas novadiem iesūtīt vārdus, kas būt jāiekļauj topošajā iespieddarbā.

Drīz vārdnīcas tapšanai sāka sekot arī prese – piemēram, 1905. gadā žurnāls “Apskats” ziņoja, ka “cītīgais valodas urkņis un pētnieks” jau sācis kārtot vārdus ar burtu a. Katram vārdnīcas vārdam Mīlenbahs norādīja etimoloģiju, avotu un tulkojumu vācu valodā, kā arī pievienoja lietošanas konteksta piemērus, izmantojot tautasdziesmu, pasaku, senu rakstu un literatūras tekstus. Vārdnīcā gandrīz netika iekļauti ģermānismi un slāvismi, kā arī tā laika jaunvārdi, kas vēl savu dzīvotspēju sabiedrībā nebija apliecinājuši.

Vidēji dienā Mīlenbahs esot apstrādājis 10 vārdnīcas šķirkļus. Viņš ir autors arī vairākām latviešu valodas gramatikas grāmatām un esot tas, kurš radījis valodniecības terminu “divdabis”.

Avots: LSM. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Vislabākais tulkotājs ir cilvēks | Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs?

Tulkošanas birojs

Tulkošanas birojs

Tulkošanas birojs

Kāpēc ir vajadzīgs tulkošanas birojs? Tāds jautājums var rasties mūsdienu digitālās ekonomikas laikmetā, kad daudzus intelektuālus darbus pārņem roboti. Tajā skaitā tulkošanas roboti, izmantojot  mašīntulkošanas metodes, no kurā  vispazīstamākā ir Google.

Eksperti ir vienisprātis, ka tulkošanas birojs, kurā tiks izmantoti cilvēki, dzīvi tulkotāji, vienmēr būs vajadzīga biznesa nozare. Pat vislabākie tulkošanas roboti netiks līdz cilvēka intelekta spējām komunicēt citā valodā.

Kembridžas universitātes profesors Endijs Martins (Andy Martin*) uzskata, ka tulkošana ir visu cilvēcisko attiecību prototips. Mēs nekad līdz galam nespējam izprast citus cilvēkus. Tajā pat laikā to vajadzētu darīt.   Lai tulkotu citus cilvēkus vajag pašam būt cilvēkam. Tā ir cilvēka priekšrocība. Tā ir tulkotāja un tulkošanas biroja priekšrocība.

Tulkošanas birojs tulko cilvēku radītus tekstus. Pat ja tulkojuma  melnraksts ir tapis ar robota palīdzību, beigās vienmēr ir cilvēki, kas pārbauda, rediģē un pabeidz robota darbu.

Medicīniskos un juridiskos, autorizētos, zinātniskos, reklāmas un daiļliteratūras tulkojumus no sākuma līdz galam tulko  tikai cilvēki.

Tā dara arī Ziemeļvalstu un Baltijas tulkošanas birojs Baltic Media.  Tulkošanas birojs Baltic Media ir ISO sertificēts valodu pakalpojumu uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi Ziemeļeiropas valodās. Tulkošanas birojs Baltic Media strādā  tikai ar tulkotājiem, kuriem mērķa valoda ir dzimtā valoda un kuri dzīvo valstī, kur šo valodu lieto valsts valodas statusā.

Ja  klientam ir vajadzīgs tulkojums no vai uz zviedru, somu, norvēģu, islandiešu, norvēģu, dāņu, vācu, krievu, latviešu, lietuviešu, igauņu, poļu, angļu valodu tulkošanas birojs izvēlēsies  vispiemērotāko tulkotāju, kuram ir pieredze un kompetence klientam vajadzīgajā tēmā.

Tulkošanas birojs, kurā strādā izglītoti lingvisti, tulkotāji ar pieredzi dažādās dzīves un ekonomikas  sfērās spēs klientam piedāvāt risinājumus, kurus nespēj piedāvāt ne roboti, ne viens individuāls tulkotājs. Tulkošanas birojs, kas specializējas noteikta planētas reģiona valodās ir vēl labāka izvēle, ja klientam vajadzīga reģiona kultūras un komunikācijas īpatnību kompetence.

Pasaulē ir vairāk nekā 18 000 tulkošanas biroju un vairāk nekā 330 000 tulkotāju un tulku. Tulkošanas birojs ar vidēji 5 darbiniekiem ir vispopulārākais tulkošanas nozares uzņēmums.  Tādu ir 2/3 no visiem tulkošanas birojiem. Tulkošanas biroji ir ar labām nākotnes izredzēm, jo tulkošana ir liels un perspektīvs bizness,  pateicoties  globalizācijai un digitālai ekonomikai. Tulkošanas biroju konsultāciju uzņēmums Common Sense Advisory uzskata, ka tulkošanas nozare katru gadu aug par 5,52% un 2020. gadā tās apgrozījums būs ap 40 miljardi eiro.

Tulkošanas birojs ir vajadzīgs katram uzņēmumam, kas komunicē mūsdienu internacionālā pasaulē, kur tiekas un mijiedarbojas ekonomikas, kultūras un cilvēki. Bez tulkošanas biroja neiztikt arī jebkurai privātpersonai, kura dodas mācībās vai darbā uz citām valstīm, jo jātulko būs izglītības un citi dokumenti.  Tulkošanas birojs ir uzņēmums bez kura neiztikt, ja gribat iekarot jaunus tirgus un pārdot vairāk un panākt citu tautu klientu uzticību.

Ziemeļvalstu un Baltijas (Nordic-Baltic) tulkošanas birojs Baltic Media specializējas Baltijas reģiona valodās, aptverot valodas, kuras lieto valstīs ap Baltijas jūru. Tie ir vilinoši tirgi globālām kompānijām un dinamiskā šo valstu ekonomika rada pieprasījumu pēc tulkojumiem valodās, kad šo valstu uzņēmumi grib pārdot preces un pakalpojumus citur pasaulē.  Tulkošanas birojs ir pirmais ārpakalpojumu sniedzējs, ar ko eksporta uzņēmumi sazinās. Kā tulkošanas birojs Baltic Media nodrošina kvalitāti un servisu, lasiet mājas lapas nākošajās sadaļās.

*Translation is like the archetype of all human relations. We never get it quite right when it comes to understanding other people. At the same time, we ought to try. Being human is an advantage when it comes to translating other humans. 

Andy Martin is the author of ‘Reacher Said Nothing: Lee Child and the Making of Make Me’, and teaches at the University of Cambridge. 

Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistents/-e

Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistents/-e

Starptautisks valodu pakalpojumu uzņēmums SIA “Baltic Media Ltd” aicina pievienoties savai komandai Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistentu/-i.

Pienākumi:

  • Ievietot un kontrolēt uzņēmuma digitālo saturu uzņēmuma mājas lapās uz WordPress daudzvalodu platformas.

Prasības kandidātiem:

  • Zināšanas un pieredze satura veidošanā WordPress un citās CMS platformās
  • Prasme strādāt ar teksta un maketēšanas programmām vai interese to iemācīties;   
  • Interese un tehniskā kompetence darbā ar datoru, maketēšanas, grafikas un attēlu apstrādes programmām, satura vadības sistēmām un sociāliem tīkliem;
  • Uz rezultātu orientēta domāšana un augsta atbildības sajūta;
  • Interese par IT, digitālo komunikāciju, valodu pakalpojumu nozari un vēlme veidot karjeru ilgtermiņā.

Mēs piedāvājam:

  • Interesantu un dinamisku darbu starptautiskā daudzvalodu uzņēmumā;
  • Rūpīgu ievadapmācību un kolēģu atbalstu;
  • Apmācības un seminārus savu zināšanu pilnveidošanai;
  • Konkurētspējīgu darba atalgojumu.
  • Laba piepelnīšanās un prasmju attīstīšanas un pilnveidošanas iespēja studentam.

Aicinām pieteikt savu kandidatūru, sūtot CV un  pieteikuma vēstuli ar norādi „Vakance – tīmekļa adminstratora asistents” uz e-pasta adresi: info@balticmedia.net  

Darba laiks:  gabaldarbs, ko varēs turpināt  pastāvīgi 

Darba uzsākšana: vienojoties

Darba vieta:  darbs attālināti

Avots: Baltic Media Ltd.

Kurš drīkst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatūras populisms?

Kurš drīkst tulkot Amandas Gormanas tekstus jeb literatūras populisms?

Šis raksts būs par respektu. Pret autoru un tulkotāju. Ikviens teksta tulkojums ir mākslas forma un tajā jāievēro šie abi nosacījumi. Amandas Gormanas gadījums ir labs piemērs, lai šo respektu apspriestu.

Gormanas skandāls

Viss sākās ar to, ka amerikāņu dzejnieces Amandu Gormanas dzeju izlēma tulkot Eiropā. Negaidīti aktualizējās tēma par to, ka katrs tulkotājs šādu liriku tulkot nedrīkstot. Tā uzskatīja autore pati un viņas aģents. Tātad jautājums ir par to – vai katram literāram tekstam ir jāmeklē speciāla personība, jeb pietiek, ja tulkotājs ir izglītots, prot valodu un ir atzīts kā profesionālis? Šis izrādījās sarežģīts jautājums. Pati autore jau bija atzinusi, ka baltais vīrietis Eiropā viņas tekstus iztulkot neesot spējīgs. Tāds tulkotājs nekad nesapratīšot melnādainas amerikāņu sievietes sajūtu gammu un vārdu nozīmi. Vai šāda attieksmē ir ekstrēmisms? Vai tā tas patiešām ir?  

Līdz šim tulkotāja kompetenci un piemērotību darbam noteica viņa iepriekšējie darbi un tajos apliecinātā kompetence. Lielāka daļa labu tulkotāju var tulkot praktiski visu savas kompetences jomā. Taču liela nozīme ir tam, kā tulkotājs ir strādājis līdz šim un kādus panākumus guvis. Ja tulkotājs lieliski tulko Hēgeļa tekstus, tad viņam izdevējs nepiedāvās vieglos „medmāsiņu romānu“ tulkojumus. Šis pirmais secinājums pierāda, ka tulkotāji, tieši tāpat kā autori, ir dažādi. Izdevējs cenšas savest kopā atbilstošu tulkotāju ar attiecīgo tekstu. Tāda ir prakse un tā ir sevi attaisnojusi.

Reizēm arī plašāka sabiedrības daļa sāk apspriest tulkojumu jautājumus un apšauba tulkojuma kvalitāti. Par to nesen pārliecinājāmies kāda jūrmalnieka recenzijā par Metjū Volkera grāmatas „Kāpēc mēs guļam?“ izdevumu latviešu valodā. Grāmatu izdevusi izdevniecība Igaunijā, taču tulkojuma kvalitāte bijusi slikta. Teksts pārcelts „tieši“ uz latviešu valodu bez satura lokalizācijas, ar kalkiem, bez izpratnes par teksta būtību. Tas ir ļoti slikti. Tātad pavirši un neprofesionāli darīts darbs. Taču bez literārās kvalitātes kritērijiem, mēdz tulkojumus vērtēt arī citādi. Proti – pieslēdzot aizspriedumus. Tā tas notika pirms 100 gadiem, kad kāda Matilda Drangele aktīvi un daudz tika tulkojusi angļu tekstus uz zviedru valodu. 1916. gadā atklājās, ka pseidonīms „M Drangel“ ir sieviete un toreiz tas skaitījās atmaskojums un skandāls. Tobrīd Džeks Londons tika uzskatīts par vīrišķības etalonu un tāpēc sieviete nekādā ziņā nedrīkstēja tulkot viņa tekstus. Protams, ka daudzas sievietes šajā laikā (arī iepriekš) publicējās ar vīrieša pseidonīmiem, jo sievieti kā domājošu un intelektuālu personu tolaik vēl neatzina. Šis aspekts parāda, ka bieži autoru un tulkotāju publika nevērtē pēc tā, kā ir uzrakstīts vai iztulkots, bet gan pavisam citu iemeslu dēļ. Patīk vai nepatīk autors. Tieši to pašu varam novērot tagad – Gormanas skandāla lietā. 

Amanda Gormana kļuva pamanāma Džo Baidena inaugurācijas ceremonijā. Pēkšņi daudzi vēlējās uzzināt, kas ir šī sieviete un kāda ir viņas lirika.

Piemērota tulkotāja meklējumos

Pirmie protesti parādījās Nīderlandē, kur daudzi apšaubīja, vai izvēlētā rakstniece Marieke Lūkas Rijnevelda drīkst vai nedrīkst tulkot Gormanas darbus. Īpaši aktīvi pret šo izvēli uzstājās modes eksperte un žurnāliste Dženisa Deula. Viņai likās, ka baltais cilvēks nespēs saprast Amandas dzeju un šim mērķim jāizvēlas jauna, melnādaina tulkotāja. Vēlāk notika taisnošanās, ka uzbrukums neesot vērsts konkrēti pret Meriekei, bet gan pret sistēmu, kurā dominē un visu nosaka baltie vīrieši vidējos gados. Saceltā mediju trokšņa rezultātā Marieke pati atteicās no tulkošanās.  

Līdzīgas scēnas varēja novērot katalāņu tulkotāja Viktora Obiola virzienā. Izrādās, ka arī viņu kā piemērotu Amandas dzejas tulkošanai, bija nosvītrojusi Gormanas literārā aģentūra Writers House. Vīrieša tulkotāja vietā esot nepieciešama „ sieviete, jauna, aktīviste, vislabāk melnādaina“. Protams, ka savāds slēdziens. It kā būtu jāvērtē tulkotāka līdzšinējie darbi, nevis viņš pats kā cilvēks. Pie kam Amandas lirika nav ļoti komplicēta vai grūti saprotama teksta izpausme. Katalāņu tulkotājs uz šo aizliegumu reaģēja asprātīgi „ Ja es nedrīkstu tagad tulkot tekstu, kuru uzrakstījusi jauna, melna un aktīva dzejniece 2000 gadsimtā, tad jau es nedrīkstu arī tulkot Homēru, kas piedzima pirms manis un 700 gadus pirms Kristus“.

Vai komerciāla kampaņa?

Saprotams, ka šie notikumi strauji izplatījās Eiropas medijos. Daudziem šķita, ka tā ir akcija pret noteiktu tulkotāja tipu. Citi tajā saskatīja rasisma uzbrukumu pret baltajiem. Vēl dažiem likās, ka šī ir publicitātes akcija un aiz tās stāv komerciālas intereses.

Šogad Amanda Gormana publicēs trīs grāmatas un dzejas krājumam “The hill we climb” priekšvārdu rakstījusi Opra Vinfria. Paralēli noslēgts līgums arī ar modes aģentūru IMG Models. Viņai patīk skaisti tērpi un tagad tos demonstrēs dzejniece nevis modele.

Taču atgriezīsimies pie teksta. Tulkojuma un jebkāda cita teksta vērtību nosaka tā kvalitāte.  To spēj izdarīt vislabāk cilvēks ar attiecīgu izglītību, iemaņām un pieredzi. Ja autoram – tulkotājam sāk izvirzīt pavisam citus (savādus) kritērijus, tad var gadīties, ka tulkot sāks zemākā kvalitātē. Svarīgs ir tulkotāja respekts pret tekstu un mūsu respekts pret tulkotāju. Gormanas gadījumā viss ir sagrauts un neviens no šiem nosacījumiem netiek ņemts vērā.

Pēdējo gadu laikā daudzām Eiropas izdevniecībām ir bijuša problēmas ar ASV autoru aģentūrām. Writers House pieprasīja noteikta izskata un dzimuma tulkotāju, nevis radoši atbilstošu. Piemēram, Zviedrijā šiem tulkojumiem izdevniecība izvēlējās mūziķi Timbuktu jeb Jasonu Dirakiti. Amandas dzeja nav smags teksts un cerams, ka dziedātājam viss izdosies. Taču skaidrs, ka kritērijs bija viņa radošais rosīgums un ādas krāsa, nevis tulkošana kā profesija. Vācijā Amandas Gormanas dzeju tulko trīs dažādas personības. Tātad ar vienu profesionāli vairs nepietiek.

Paradoksāli, ka Writers House vispār neinteresē vai izvēlētais Amandas dzejas tulkotājs vispār spēj iztulkot tekstus. Daudz svarīgāka ir bijusi populāru kultūras aktīvistu izvēlē. Starp citu, arī Rijnevelda tik aizvēlēta kā tulkotāja tikai tāpēc, ka ir jauna un populāra rakstniece savā valstī. Vietējo vētru ūdens glāze amerikāņi neparedzēja.

Tātad šie izvēlētie populārie autori var celt Gormanas prestižu katrā Eiropas valstī un ir vairāk mārketinga paņēmiens, nevis aģentu kaprīze.  

Tik vienkārši? Jā, tik vienkārši. Tātad šeit nav runa par rasismu, vīriešu nīšanu vai neizskaidrojamu kaprīzi.  Nē, nav. Tā ir mārketinga forma, kurā neiederas klusi, čakli tulkotāji, bez publiskas atpazīstamības savā valstī.

Vai šis ir populisms? Laikam gan.   

Autore: Prof. Dr. phil. Sandra Veinberga. Visu rakstu variet lasīt šeit.