Latviešu valodā var pateikt visu

100+ Open Book Pictures & Images | Download Free Photos on Unsplash

Latviešu valodas lietotāju skaits pieaug, taču tai jāsaskaras ar pieaugošo angļu valodas lomu, lietojuma kvalitātes problēmām, kā arī latviešu nevēlēšanos runāt latviski, sagaidot Valsts valodas dienu, skaidro valodniece, Latviešu valodas aģentūras sociolingviste, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta pētniece GUNTA KĻAVA. Viņa uzsver: “Tieši lingvistiskās attieksmes jautājums pašlaik ir aktuālākais latviešu valodas noturībā.”

  • Vairāk nekā 7 000 pasaules valodu pulkā lielākā daļa no tām atrodas uz izzušanas robežas, un tieši simboliskā valodas loma un valodas runātāju apziņa par tās vērtību ir galvenais nosacījums tam, ka valoda tiek saglabāta;
  • Valodas dzīvotspējā ir būtiski divi lieli un ietilpīgi aspekti: valodas prasme un valodas lietošana. Abi darbojas savstarpējā mijiedarbībā atbilstoši dažādiem pamatā ārpus valodas esošiem apstākļiem – politiskiem, ekonomiskiem, vēsturiskiem utt.;
  • Kā liecina Latviešu valodas aģentūras pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem;
  • Būtiskākā joma, ko cilvēki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, min kā visefektīvāko savas latviešu valodas prasmes uzlabošanai, ir darba vide. Savukārt jaunākās paaudzes grupā – izglītība;
  • Līdzās pilnvērtīgam valodas lietojumam visās jomās, sākot ar saziņu kioskā un beidzot ar daiļliteratūru, valodas attīstības kontekstā mūsdienu pasaulē globāli priekšnosacījumi ir valodas klātesamība digitālajā, tehnoloģiju pasaulē;
  • Mūsdienās valodas kvalitātes aspektu izjūtam īpaši spēcīgi, jo tik daudz sliktu tekstu, valodas garam un sistēmai neatbilstošu, nabadzīgu un gramatiski kļūdainu tekstu (gan mutisku, gan rakstisku), kā tas ir pieejams mūsdienās tieši tehnoloģiju attīstības dēļ, nebija pirms digitālā laikmeta;
  • Latviešu valodā, tāpat kā jebkurā citā valodā, var pateikt visu, kas tās runātājiem ir nepieciešams, bet jautājums ir par to, vai cilvēks latviešu valodu prot pietiekami labi. Tādējādi atgriežamies pie dzimtās valodas prasmes pilnveides visu mūžu – arī dzimto valodu cilvēks mācās, un tas ir nebeidzams process.

Avots: lvportals.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pasaules diktāta latviešu valodā tekstu šogad radījis rakstnieks Osvalds Zebris

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies Valsts valodas dienā – sestdienā, 15. oktobrī, pulksten 12.20. Pasaules diktāts latviešu valodā noritēs jau astoto reizi, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, savukārt to Rīgā – Gaismas pilī – diktēs talantīgais Jaunā Rīgas teātra režisors un aktieris Gerds Lapoška, informēja organizatori.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, kur interesenti varēs rakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk salīdzinātu savu veikumu ar oriģināltekstu. Vienlaikus diktāts tiks translēts arī Latvijas Televīzijā un tīmekļvietnē LSM.lv, kur tiks nodrošināts surdotulkojums, lai diktātā varētu piedalīties arī nedzirdīgie un vājdzirdīgie. Diktātam atkārtoti ir pievienojusies Latvijas Neredzīgo bibliotēka, lai sniegtu iespēju neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Savukārt precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

15. oktobris kā diktāta norises diena izvēlēts, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena atzīta par Valsts valodas dienu.

Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.”

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt gan anonīmi, gan norādot savu vārdu, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, e-pastā saņems hipersaiti uz izlabotu darbu pēc pasākuma norises. Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā zināmi ļaudis. Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs  Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Pērn diktātā piedalījās vairāk nekā 2500 cilvēki no 47 dažādām valstīm, no tiem 12 dalībnieki diktātu uzrakstīja teicami, savukārt augstākais kļūdu skaits vienā darbā bija 122.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

Pētījums: Jauniešu latviešu valodas prasmes uzlabojas

Jauniešu latviešu valodas zināšanas uzlabojas, taču saglabājas aptuveni 8-10% liela daļa krievvalodīgo, kas latviešu valodu nemāk nemaz. To pētījumā “Valodas situācija Latvijā: 2010 – 2015” secinājusi Latviešu valodas aģentūra.

Otrdien, 11.oktobrī, aģentūra ar pētījuma rezultātiem iepazīstinās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus.

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola uzskata, ka latviešu valodas zināšanas var uzlabot nevis ar normatīvajiem aktiem, bet gan biežāk tajā runājot.

“Šķiet, ka ir pienācis tas brīdis, ka tik lielā mērā mēs vairs nevaram noteikt valodas situāciju ar kaut kādiem juridiskiem likumiem vai noteikumiem, bet šoreiz ir jāskatās arī indivīda līmenī –

kāda ir mana atbildība, vai es lietoju, vai nelietoju valodu ikdienā. Kādu valodu es izvēlos saziņā plašsaziņas līdzekļos vai saziņā ar darba kolēģiem.

Te nu grēkojam droši vien visi, tajā skaitā arī latvieši, jo latviešu valodu, valsts valodu, neviens nevar iemācīties runāt, ja mēs to ikdienā nelietojam un neizmantojam saziņā ar citiem,” sacīja Vītola.

Avots: LSM, pilno rakstu lasīt šeit

Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība

Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.

Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, stabila runā ir tieši krītošā intonācija,” viņš stāstīja. 

“Mēs dzīvojam tādā uzbudinātā laikā, un kāpjošā intonācija vispār dod signālu par satraukumu, nedrošību, uztraukumu, agresivitāti. Tas parādās valodā. Jo ilgāk pandēmija ilgs, jo trakāka būs mūsu valoda,” valodnieks uzsvēra. 

Liepa uzskata, ka tā varētu būt modes tendence un prognozēja to kā īslaicīgu parādību. “Varbūt tā ir vienkārši tāda modes tendence, tāds savas oriģinalitātes meklējums,” valodniece izteica pieņēmumu.

Tāpat valodnieki norādīja, ka šādas augšupejošas intonācijas lietošana pāries, jo to lietot vienkārši ir grūtāk – balsi nelaižot teikuma beigās uz leju, runātājam jāuztur spriedze.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem

Piedāvājam iespēju pievienoties valodu mācību centra “Baltic Media” komandai un aicinām pieteikties dažādu valodu kursu pasniedzējus nodarbību vadīšanai bērniem vecumā no 3 gadiem.

Meklējam angļu, zviedru, japāņu, krievu, ķīniešu, norvēģu, latviešu un citu valodu pasniedzējus ilgtermiņa sadarbībai.

“Baltic Media Ltd” ir ISO sertificēta valodu pakalpojumu sniegšanas aģentūra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. “Baltic Media Ltd” ir dibināts Zviedrijā 1991. gadā, bet Baltijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1994. gada un ir viens no vadošajiem uzņēmumiem kvalitatīvu valodu pakalpojumu segmentā.

BĒRNU VALODU KURSU PASNIEDZĒJS:

PRASĪBAS

Augstākā izglītība filoloģijā un/vai pedagoģijā;

Izcilas valodu zināšanas;

Pieredze mācīt valodu bērniem;

Komunikabls, atraktīvs un ar atbildības sajūtu;

Radoša personība, mācību procesā izmanto spēles, interaktīvas aktivitātes;

Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas.

PIENĀKUMI

Vadīt valodu kursu nodarbības grupām un/vai individuāli;

Mācību programmu sagatavošana;

Mācību materiālu gatavošana;

Atbildīgi un precīzi veikt visus pienākumus, kas saistīti ar kursu vadīšanu.

MĒS PIEDĀVĀJAM

Darbu multikulturālā vidē;

Projekta darbus (gabaldarbus);

Konsultācijas un atbalstu visu projekta laiku;

Iespēju strādāt no jebkuras Jums ērtas vietas (darbs no mājām) vai birojā Rīgas centrā;

Konkurētspējīgu darba atalgojumu atkarībā no izglītības, kvalifikācijas, darba spējām un pieredzes.

Lai pieteiktos valodu kursu pasniedzēja vakancei, nosūti savu CV uz kursi@balticmedia.com. Lūgums pieteikumā norādīt vēlamo samaksu par akadēmisko stundu (45min) un astronomisko stundu (60min), kā arī valodu kombinācijas, kādās varat mācīt valodu.

Telefons uzziņām +371 67224395.

Papildinformācija mājas lapā www.valodukursi.lv

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimolaikoheito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – aktīvs darbs pie latviešu valodas modernizēšanas.

Publiski latviski runājam vairāk

Jaunākie Latviešu valodas aģentūras pētījumi liecina, ka publiskajā vidē latviešu valodas lietojums pēdējos gados palielinās, bet krievu valodas loma samazinās. Pēdējā gada laikā saziņā ģimenē un komunikācijā ar draugiem 85% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši latviešu valodu, vairāk nekā puse – 59% pērn kā galveno izmantojuši krievu valodu un tikai 4% saziņā ar ģimeni un draugiem izmantojuši angļu valodu.

Turklāt lielāka latviešu valodas loma ikdienā ir tieši divdesmit un trīsdesmitgadnieku vidū. Tā ir paaudze, kas ļoti maz ikdienā dzirdējusi un apguvusi krievu valodu, toties daudz vairāk patērē informācijas avotus un saziņu angļu valodā, un tas atstāj pēdas.

Jaunieši atzīst – viņu virtuālajā pasaulē valda angļu valoda

Jaunieši, kuriem modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli dzīvot angliskā vidē un lielākoties patērēt mediju saturu tikai angļu valodā, neslēpj, ka reizēm pat domas izteikt vieglāk kļuvis angliski. 10. klases skolniece Elīna stāsta, ka rakstot domrakstu, reizēm vispirms prātā iešaujoties vārds angļu vai krievu valodā: “Latviešu valodā nekādi. Tad es mēģinu atrast kādu alternatīvu tam vārdam, jo tiešām reizēm nevaru atcerēties. Manuprāt, tas parāda, ka tiešām – krievu valodā mazāk, bet angļu valodā ir daudz, daudz vieglāk izteikt savu domu. Tas nav labi, bet toties mēs attīstām savu angļu valodu.” Elīnas draudzenes atzīst, ka bieži čato savā starpā un saziņā izmanto arī daudz saīsinājumu.

Viņas cita citu saprot, un nedomā, ka vienaudžiem būtu aktuāli angļu vārdiem atrast latviskus ekvivalentus.

“Tā uzreiz es varu iedomāties tikai dažus vārdus, kuri ir tādi, kurus nespēju iztēloties latviešu valodā. Nezinu, vai es tos izmantotu, ja pēkšņi tie būtu jālieto latviski,” atklāta ir Elīza Marija.

Valodas oficiālie uzraugi lielas problēmas nesaskata

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola norāda, ka jaunieši un anglicismi ir valodas kultūras jautājums, kas bieži uztrauc sabiedrību, taču tam nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību: “Mēs ejam pa ielu un dzirdam – jaunieši runā mums nezināmus terminus, jēdzienus no subkultūras, pat angļu valodas slenga vārdus, iespējams, latviešu valodai nepielāgotus.

Mēs baidāmies, bet ir jāņem vērā, ka jauniešu valoda ir īpašs valodas paveids.

Nereti jaunieši šādi norobežojas, vai izrāda savu piederību noteiktai kultūrvidei”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzskata, ka slikti ir tas, ja jaunietis vairs nezina ikdienā lietoto vārdu latviskos ekvivalentus: “Ja jaunais cilvēks labi jūt, ka vienā gadījumā viņš valodu var lietot brīvāk, bet otrā gadījumā – kad būs oficiālā saruna vai skolā būs jāraksta apcerējums, eseja – viņš mierīgi lietos citu izteiksmes veidu, tad tā ir valodas bagātība. Tas ir jāsaprot.”

Prezidents grib novērst angļu valodas destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu

Lai uzsvērtu valsts valodas nozīmi un analizētu tās pašreizējo stāvokli, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem. Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis valdībai vēstuli ar saviem komentāriem un ierosinājumiem šim dokumentam. Tieši angļu valodas apguves veicināšana bija viens no prezidenta ieteikumiem, gan uzsverot, ka jānovērš tās destruktīvā ietekme uz latviešu valodu.

Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte norāda, ka šajā situācijā nav jāšausminās: “Ak dievs, ak dievs! Ko tie bērni – kur viņi, ko viņi un kā viņi – runā?” Tā vietā jāsaprot, ko darīt. “Bija laiks, kad latviešu valoda bija ķēķa valoda. Tā nebija valsts lietu valoda. Sākot ar jaunlatviešiem, ārkārtīgi apzināti saprotot, ko tas nozīmē Latvijas valsts pamatiem, tika ielikts milzīgs darbs un uzstādīts mērķis – latviešu valoda ir Eiropas valoda, un jebkuru lietu mēs varam pateikt šajā valodā. Tas patiesībā vairāku gadu desmitu laikā tika arī panākts,” norāda Ēlerte.

Vajadzīgs jauniešiem aktuāls saturs latviešu valodā

Dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš uzskata, ka pats no sevis gan nekas nenotiks: “Ideālā gadījumā tad vajadzētu gan izglītībā, gan izklaidē veidot kvalitatīvus produktus, kurus cilvēki patērētu ne tikai patriotisku jūtu vadīti, bet tāpēc, ka tas vienkārši ir noderīgi un interesanti. Ir jādomā, kādi mums ir latviešu seriāli, latviešu mācību līdzekļi, latviešu podkāsti un viss pārējais, kā mēs lietojam valodu.

Svarīgi arī, cik lielā mērā valsts ir ieinteresēta mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai šis saturs būtu daudzveidīgs un laikmetīgs.”

Dzejniekam piekrīt arī tulkotājs Heinrihs Cielavs: “Vajag kaut kā pievērst jauniešu uzmanību latviešu kultūrai, parādīt, ka mums tomēr ir daudz kas foršs, izglītot viņus un arī skolā piesaistīt latviešu kultūrai. Ja šis jaunais cilvēks sāks skatīties kaut vai latviešu filmas un lasīt latviešu literatūru, ja būs kādas interesantas mediju lietas, tad viņam šķitīs interesanti tās patērēt, jaunietis dzirdēs vairāk valodu un tā kļūs bagātāka.”

Jāmodernizē valoda

Viens no valodnieku lielākajiem izaicinājumiem ir jaunu vārdu domāšana, terminu un svešvārdu latviskošana. Svarīgi, vai šie jaunvārdi iedzīvosies valodā. Daudzi tikai uzjautrina sabiedrību un netiek pieņemti, piemēram, valodnieku ieteikums lidaparātu saukt par skrūvspārni, skūteru par stāvdrāzi vai bērnu rotaļlietu par grozāmgrābsli. Ir arī tādi vārdi, kuriem esot nepieciešams laiks. Par to ir pārliecināts Māris Baltiņš: “Ir tāds labs piemērs no pagājušā gadsimta 20. gadu sākuma, kad iznāca toreizējās Terminoloģijas komisijas Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca.

Vārdi, kuri savulaik ieguva vislielākos pārmetumus ir vārdi, kas mums pašlaik šķiet pilnīgi normāli – spuldze, stieple, caurule, mēģene.

Tie, kas iebilda, nebija tādi cilvēki kā tagadējo interneta komentāru rakstītāji, tie bija ļaudis ar ļoti labu valodas izjūtu, un viņi nevarēja prognozēt, ka šie vārdi iedzīvosies, viņiem tie likās neparasti un nelietojami. Neviens jau nevar būt tas ideālais kritiķis, kurš pateiks – šis vārds, termins, ko kāds ir ieteicis, ir bezjēdzīgs, bet kāds cits ir vienkārši lielisks. Tiešām ir situācijas, kad tikai laiks rāda, tāpēc ir svarīgi, lai šis jaunvārdu piedāvājums būtu. Tāpat kāda daļa šo vārdu atsijāsies, tāpēc šis darbs ir jāveic.”

Tiesa, tulkotājs Heinrihs Cielavs atzīst, ka reizēm jaunu terminu un latviskojumu piedāvājums nāk novēloti: “Ir brīži, kad ir grūtības. Mums nav tik plašs vārdu krājums kā angļu valodai, turklāt vēl ļoti daudz tehnoloģiju attīstās, rodas jauni vārdi. Ja šie jaunie nosaukumi vai termini latviešu valodā tik ātri neparādās, nākas izgudrot kaut ko jaunu pašam.”

Latviešu valodas prasmes mēraukla – lamāšanās

Vārda meistari uzskata, ka vēl lielāks izaicinājums par vajadzību pēc laikmeta pieprasītajiem jaunvārdiem un terminu latviskojumiem ir māka lamāties latviski. Kārlis Vērdiņš neslēpj, ka katrs, kas tulkojis daiļliteratūras darbus, noteikti ir sastapies ar šādu situāciju:

“Ja latviešu valodā vajag izteikties kaut kā stilīgi, latviski lamāties vai izmantot kādus urbānās leksikas slāņus, tas ir liels izaicinājums.

Latviešu valoda it kā ir tā skaistā, pagātnē vērstā valoda. Tiklīdz mums vajag kaut ko mūsdienīgu, tas kļūst par katra tulkotāja, interpretētāja uzdevumu, kā tikt galā ar šīm valodas situācijām.”

Heinrihs Cielavs uzskata, ka lamāties latviski cilvēki vispār nemāk: “Tie lamu vārdi, kas mums ir latviešu valodā, nav tik spēcīgi kā citās valodās vai arī viņi nav iegājušies tik ļoti. Protams, mums blakus ir krievu valoda, kur ir ļoti spēcīgi lamu vārdi. Lamu vārdi patiesībā ir ļoti svarīga valodas lieta, jo tas ir lielākais un ekspresīvākais emociju kopums, ko cilvēks var kādam pateikt.”

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Valodu spēks darba tirgū

Valodu spēks darba tirgū

Nenoliedzami darba tirgū viena no novērtētākajām priekšrocībām ir valodu zināšanas. Statistikas dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitīvo statistiku, savu vērtību darba tirgū varam celt apgūstot vēl kādu jaunu svešvalodu. Kāpēc ir vērts mācīties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgū?

Plašākas karjeras iespējas

Prasme runāt vēl vismaz vienā valodā bez dzimtās, noteikti paver plašākas karjeras iespējas. Ņemot vērā, ka tirgus kļūst arvien globālāks, lielai daļai uzņēmumu ir nepieciešami darbinieki ar kādas svešvalodas (vai vairāku) zināšanām. Prasme sazināties vismaz divās valodās tiek novērtēta īpaši tādās nozarēs kā mārketingstransportstirdzniecība, komunikācija, tūrisms un vadība.

Augstāks atalgojums

Nav noslēpums, ka pēc darbiniekiem, kuri runā vismaz divās valodās ir arī lielāks pieprasījums. Līdz ar to ir iespēja saņemt arī lielāku atalgojumu. Piemēram, kādā aptaujā noskaidrots, ka valodu prasmes paaugstina atalgojumu pat par 10-15%.

Lielākas iespējas tikt pieņemtam darbā

Divu līdzvērtīgu kandidātu gadījumā, darba devējam pievilcīgāks var šķist kandidāts ar labākām valodu zināšanām. Ir arī uzņēmumi, kas saskaras ar to, ka valodu zināšanu trūkums neļauj viņiem uzsākt uzņēmējdarbību ārvalstīs, līdz ar to šādos gadījumos tiek pievērsta uzmanība darbinieku valodu zināšanām. Šobrīd Latvijā īpaši aktuālas ir skandināvu valodu zināšanas. Ja runā kādā no Ziemeļvalstu valodām, darba atrašanai nevajadzētu sagādāt problēmas. 

Starptautisks darbs

Pēc CV-Online algu un atlīdzību pētījuma datiem lielākais atalgojums tieši novērojams starptautiskos uzņēmumos, līdz ar to padarot tos par iekārojamām darbavietām. Tomēr viens no priekšnoteikumiem, lai varētu būt daļa no starptautiska uzņēmuma, nereti ir valodu zināšanas.

Aizraujošāka personība

Darbs nav tikai par un ap profesionālajām zināšanām. Svarīga ir arī spēja iejusties kolektīvā, sastrādāties ar klientiem un būt interesantam kolēģim. Valodu zināšanas paver lielākas iespējas jauniem sarunu tematiem, ļauj iegūt jaunus kontaktus un padara mūs par interesantiem darba biedriem.

Avots: visidarbi.lv Visu rakstu lasiet šeit.

Work From Home! Teach Languages Online

Work From Home! Teach Languages Online

We are offering an opportunity to join Baltic Media language training centre team and currently accept applications for Online Language Course Teacher for various languages. We are looking for Online English, Swedish, Japanese, Russian, Chinese, Norwegian, Latvian and other language teachers for long-term cooperation.

Baltic Media Ltd. is an ISO-certified language service agency, which specializes in all Nordic and Baltic languages. Baltic Media Ltd. was founded in Sweden in 1991, but operates in the Baltics since 1994 and is one of the leading companies in providing high-quality language services.

ONLINE LANGUAGE COURSE TEACHER:

REQUIREMENTS

  • Highly qualified and certified to teach languages;
  • Excellent knowledge of languages;
  • Experience in remote teaching;
  • Experience with various Online teaching platforms (Zoom, Skype, Discord, Google Hangouts etc.);
  • Ability to independently plan workflow, problem-solving and decision-making;
  • Strong organization skills and high attention to details;
  • Passionate about language learning and helping others achieve their language goals;
  • Computer with camera and microphone with reliable high-speed internet connection are a must.

DUTIES

  • Teaching online language courses for groups and/or individuals;
  • Preparation of training programs;
  • Preparation of teaching materials;
  • Responsibly and accurately perform all responsibilities related to conducting Online courses.

WE OFFER

  • Work in a multicultural environment;
  • Projects (piece-work);
  • Consulting and support during the whole project period;
  • Opportunity to work from any place convenient for you (work from home);
  • Competitive salary depending on education, qualifications, work ability and experience 

To apply for the Online Language Course Teacher vacancy, send your CV to kursi@balticmedia.com. Please indicate in the application the desired payment for an academic hour (45min) and an astronomical hour (60min), as well as the language combinations in which you can teach the language remotely.

Avots: Baltic Media Language Training Centre

Valodu kursi – oriģināla un noderīga dāvana gan ģimenei, gan draugiem

Valodu kursi – oriģināla un noderīga dāvana gan ģimenei, gan draugiem

Tuvojas Ziemassvētki un atkal aktuāls kļūst jautājums – ko dāvināt tuviniekiem vai draugiem? Ja meklējat unikālu un oriģinālu dāvanu, kas piedāvā lielisku pieredzi, personīgo izaugsmi un prasmju attīstību, tad valodu kursu dāvanu karte būs lieliska izvēle gan tiem, kas kādreiz ir izteikuši vēlmi apgūt kādu jaunu valodu, gan tiem, kas vēlas uzlabot savas esošās valodas zināšanas.

Baltic Media® valodu kursu dāvanu karte būs neaizmirstama un īpaša dāvana mīļajiem ne tikai Ziemassvētkos, bet arī citos svētkos, vai vienkārši, kad vēlēsies pateikt kādam paldies. Jaunas valodas apguve ļaus iepazīt citu valstu kultūru, iepazīsties ar jauniem cilvēkiem un sniegs vērtīgas zināšanas uz mūžu. Īpaši šobrīd, kad valstī ir noteikti ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ, Online valodu kursi būs lieliska izvēle, lai lietderīgi izmantotu laiku, kad citas klātienes aktivitātes nav iespējamas. Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās, un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Baltic Media® valodu mācību centrs piedāvā iespēju iegādāties dāvanu kartes gan individuāliem, gan grupu nodarbību kursiem. Mums ir īpaši plašs individuālo Online valodu kursu piedāvājums ar ļoti pieredzējušiem un profesionāliem pasniedzējiem. Valodu nodarbības noteikti būs kvalitatīvas, aizraujošas un ar interesantām mācību metodēm, lai sasniegtu ātrāk jūsu vēlamo rezultātu.

Lai dāvana būtu pilnvērtīgāka, noteikti, varat saņēmējam nosūtīt arī dažus ieteikumus, kā sagatavoties pirmajai Online nodarbībai, lai nodarbības laikā varētu apgūt maksimāli daudz un mācību process būtu efektīvāks. Kā sagatavoties Online valodu kursiem? lasiet šeit

Sazinies ar mums un mēs pastāstīsim vairāk par Baltic Media® Online kursu piedāvājumu, un ieteiksim labāko izvēli tieši jums. Turklāt valodu kursu dāvanu kartes iegāde ir ļoti ērta – dāvanu karti var saņemt elektroniski uz jūsu norādīto e-pastu pāris minūšu laikā pēc pirkuma apstiprinājuma.

Uzdāvini Online valodu kursus – uzdāvini valodu zināšanas!

Lai gaiši un silti Ziemassvētki un veiksmīgs 2021. gads!

Autors: Baltic Media® valodu mācību centrs

Kā sagatavoties Online apmācībām

Baltic Media valodu kursi online
Baltic Media valodu kursi online režīmā

Šobrīd visā pasaulē ir pārmaiņu laiks – cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem izaicinājumiem, apgūt jaunas lietas un pielāgoties strādāt, gan mācīties attālināti. Attālinātās mācības ir lielisks un ērts veids, kā uzlabot savas esošās zināšanas vai apgūt pavisam jaunas. Tiešsaistes kursi ir līdzīgi klātienes kursiem, jo tiem ir jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem un tie ir vērsti uz rezultātu. Bieži vien mūs pārņem bailes par to, vai tiešsaistē ir iespējams apgūt visu to pašu ko klātienē, un, vai mācību process būs tikpat produktīvs. Lai mācības būtu efektīvas un Jūs sasniegtu vēlamo rezultātu, ir svarīgi kārtīgi sagatavoties tiešsaistes nodarbībai.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā iespēju apgūt valodas attālināti, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas. Kursanti var izvēlēties gan grupu nodarbības, gan individuālas nodarbības. Baltic Media Valodu mācību centra darbiniekiem ir svarīgi, lai attālinātais mācību process notiktu raiti un kursanti būtu apmierināti ar rezultātu, tāpēc mācību centrs ir sagatavojis dažus ieteikumus, kā sagatavoties tiešsaistes nodarbībām.

  1. Noskaidro, kādā tiešsaistes platformā notiks mācības. Šobrīd ir pieejams ļoti plašs klāsts ar tiešsaistes platformām, kurās var vadīt attālinātās nodarbības, tāpēc ir svarīgi uzzināt, kāda konkrēti platforma tiks izmantota jūsu izvēlētajiem kursiem, un iepazīties ar to. Pamācības, kā lietot tiešsaistes mācību platformu, noteikti atradīsiet arī internetā. Konsultāciju par platformas lietošanas nosacījumiem noteikti sniegs arī kursu organizators un pasniedzējs.
  2. Pārbaudi tehniku. Lai apmācības notiktu raiti, ne tikai pasniedzējam ir jādomā par labu interneta savienojumu vai citu tehnisko nodrošinājumu, bet arī kursantiem. Kursantam ir svarīgi pārliecināties, ka interneta savienojums ir stabils, ierīce, caur kuru piedalīsies nodarbībā, ir uzlādēta, ir iestatīti video un mikrofona iestatījumi. Tos ir ieteicams vienmēr pārbaudīt pirms nodarbības sākuma.
  3. Mācību vide. Lai varētu koncentrēties mācībām, ir svarīgi iekārtot apkārtējo vidi tā, lai nekas nevarētu novērst jūsu uzmanību un apkārt nebūtu traucējošu trokšņu. Mācību vietā atstājiet tikai tās lietas, kuras būs nepieciešamas mācību procesa laikā – mācību materiāli, tehniskais nodrošinājums, rakstāmlietas, pierakstu klade u.c. Ir svarīgi informēt arī pārējos ģimenes locekļus, lai nodarbību laikā mēģina netraucēt ar sadzīves jautājumiem, kurus var atrisināt arī vēlāk.
  4. Mācību materiāli. Pasniedzēji tiešsaistes mācībās izmanto dažādu materiālus – grāmatas, video, ierakstus, spēles, dziesmas utt. Ir svarīgi noskaidrot no pasniedzēja vai kursu organizatora par nepieciešamajiem mācību materiāliem, kurus sagatavot nodarbībai. Baltic Media mācību centrs piedāvā mācību materiālus nosūtīt ar kurjera starpniecību vai saņemt tos birojā, kā arī tos var izprintēt pats. Bieži Baltic Media mācību centra pasniedzēji izmanto savus veidotos materiālus, kas pielāgoti efektīvākai valodas apguvei un kurus izmantošanai saņem tikai viņu studenti. Mācību materiālus ir ieteicams glabāt pārskatāmā veidā, lai tajos var ērti orientēties.
  5. Pārdomā pēc pirmās nodarbības, kas varēja būt labāk. Tie var būt gan ieteikumi pasniedzējam, gan ieteikumi pašam sev, ko vajadzētu pamainīt, kas pietrūka, ko vajadzētu sakārtot citādāk. Atcerieties, ka pasniedzējs ne tikai mācīs, bet arī uzklausīs jūsu ieteikumus, konsultēs un ieteiks, kā mācīties attālināti, lai būtu labākais rezultāts.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā attālināti apgūt dažādas valodas. Individuālās apmācības būs lieliska izvēle, ja vēlaties apgūt valodu ātrāk un sev ērtākā laikā. Grupu nodarbības noderēs, ja vēlēsities iepazīt arī jaunus domubiedrus. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā kursus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Starp bērniem šobrīd populārākās valodas ir japāņu, krievu un zviedru valodas. Pieaugušie izvēlas uzlabot savas angļu valodas, vācu valodas vai apgūt kādu no skandināvu valodām.

Vairāk informācijas par Baltic Media Valodu kursu piedāvājumu varat atrast mājaslapā valodukursi.lv vai uzklikšķinot šeit.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs