Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!
Uzlabojas smadzeņu darbība
Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai.
Uzlabojas atmiņa
Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.
Vairo pārliecību par sevi
Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.
Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu
Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.
Starptautisks valodu pakalpojumu uzņēmums SIA “Baltic Media Ltd” aicina pievienoties savai komandai
biroja administratoru, -i
Baltic Media komanda
Pienākumi:
Vadīt uzņēmuma biroja darbu: organizēt informācijas apriti, nodrošināt informācijas sagatavošanu, pārzināt uzņēmuma dokumentāciju, identificēt un formulēt problēmas, konsultēt vadību par iespējamiem risinājumiem, piedalīties projektu izstrādāšanā un koordinēšanā, kontrolēt un saskaņot darbu izpildes termiņus; pārstāvēt uzņēmumu sadarbībā ar partneriem un klientiem; veikt līdzīga satura uzdevumus; vadīt citus darbiniekus. Vadīt un koordinēt starptautiskus un vietējus tulkošanas projektus.
Galvenie pienākumi:
1. Uzņēmuma iekšējās un ārējās komunikācijas aprites organizēšana.
2. Klientu apkalpošanas uzraudzīšana.
3. Sarakstes organizēšana un uzraudzīšana.
4. Problēmas identificēšana un formulēšana.
5. Dalība projektu vadībā, izstrādāšanā un koordinēšanā.
6. Uzņēmuma pārstāvēšana
Prasības kandidātiem:
Vismaz bakalaura grāds filoloģijas, tulkošanas un /vai komunikāciju, biznesa vadību saistītā vai līdzīgā nozarē;
Vismaz 1 gada veiksmīga pieredze līdzīgā darbā;
Tehniskā kompetence darbā ar datoru;
Iemaņas darbā ar CAT rīkiem (Trados un tml.) tiks uzskatītas par priekšrocību;
Lieliskas analītiskās, komunikatīvās prasmes;
Pieredze iepirkumu sagatavošanā;
Teicamas angļu valodas zināšanas;
Par priekšrocību tiks uzskatītas arī citu ES valodu zināšanas, īpaši skandināvu un labi, ja būs arī kaut nelielas krievu un/vai citas slāvu valodas prasmes;
Pašiniciatīva, uz rezultātu orientēta domāšana un augsta atbildības sajūta;
Interese par valodu pakalpojumu nozari un vēlme veidot karjeru ilgtermiņā.
Mēs piedāvājam:
Interesantu un dinamisku darbu starptautiskā uzņēmumā;
Rūpīgu ievadapmācību un kolēģu atbalstu;
Apmācības un seminārus savu zināšanu pilnveidošanai;
Konkurētspējīgu darba atalgojumu, kas atkarīgs no kvalifikācijas un pieredzes. Sākot no EUR 900 -950 (bruto).
Aicinām pieteikt savu kandidatūru, sūtot CV un pieteikuma vēstuli ar norādi „Vakance – biroja administrators” uz e-pasta adresi: info@balticmedia.net
Darba laiks: pilna slodze
Darba uzsākšana: vienojoties
Darba vieta: Elizabetes iela 11, Rīga, Latvija
SIA Baltic Media Ltd ir vadošs digitālo valodu pakalpojumu uzņēmums Ziemeļeiropā, kas jau 25 gadus specializējas tulkošanā un lokalizācijā globāliem un reģiona klientiem. Mājas lapa: www.balticmedia.com Valodu pakalpojumu nozare ir viena no pasaules digitālās ekonomikas stabili augošām jomām, kuras gada apgrozījums pasaulē ir ap 40 miljardi eiro, kas ikgadu pieaug par apmēram 5 procentiem. Pasaulē 137 valstīs ir ap 18 000 valodu pakalpojumu firmu un 60% no tām ir ar personālu līdz 5 darbiniekiem. Nozarē tie skaitās vidēji uzņēmumi. Darbs valodu pakalpojumu nozarē ir perspektīvs un bezdarbs nozarei netiek prognozēts. Tā ir perspektīva nozare mūsdienu globālajā pasaulē un digitālajā ekonomikā. Baltic Media ir Zviedrijā dibināts uzņēmums, kas 2004. gadā savu galveno biroju pārcēla uz Rīgu. Ja jums ir tuvs skandināvu darba un dzīves stils, patīk strādāt patstāvīgi, demokrātiskā un brīvā atmosfērā, patīk modernās digitālās tehnoloģijas, tad Baltic Media ir darba vieta tieši jums.Uzņēmums uzticas personālam un dod plašas iespējas jebkurai inciatīvai, lai darbiniekiem patiktu tajā strādāt un darbs sagādātu prieku un gandarījumu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamo septiņu gadu periodā kā virsmērķi noteikusi latviešu valodas ilgtspējas nodrošinājumu, kā arī stiprināt tās lietojumu visā sabiedrībā un dažādās jomās, liecina IZM izstrādātās Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, ko otrdien atbalstīja Ministru kabinetā.
IZM norādīja, ka valsts valodas politikas mērķi valsts attīstības kontekstā saistāmi ar indivīda attīstību un konkurētspēju, labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšanu un valodas un kultūras ilgtspēju. Latviešu valoda un kultūra ir gan latviešu nācijas identitātes pamats, gan arī Latvijas valsts nacionāli kulturālās identitātes pamats. Tāpēc tā ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem.
“Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, nacionālās literatūras izteiksmes līdzeklis, tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Latviešu valoda ir mūsu nacionālās identitātes pamatiezīme,” pausts IZM pamatnostādnēs.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pauda, ka šodien apstiprinātās Valsts valodas pamatnostādnes ir pirmais dokuments, kurā konkrēti un skaidri pateikts, kāda ir valsts valodas loma. “Mums joprojām ir jārēķinās ar padomju okupācijas sekām visu Latvijas iedzīvotāju dzīvēs, tāpēc latviešu valoda ir kopēja vērtība visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, izcelsmes, dzimtās valodas, reliģijas un citiem apstākļiem,” sacīja ministre.
Ministrijā norādīja, ka valsts valodas politikas virsmērķis 2021.-2027.gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.
Tāpat viens no svarīgākajiem mērķiem ir nodrošināt vēsturisko latviešu valodas paveidu – latgaliešu rakstu valodas attīstību, kā arī lībiešu valodas saglabāšanu.
Latvijas valodas politikas pārvaldībai būtiskākie nākamajā septiņgadē risināmie jautājumi bus nepietiekami augsts latviešu valodas prestižs atsevišķās sociolingvistiskajās grupās un jomās un latviešu valodas lietojumam nepietiekama valodas vide. Proti, IZM ieskatā, septiņu gadu laikā ir novēršamas padomju okupācijas sekas sabiedrības lingvistiskajā uzvedībā, tā skaitā krievu valodas nepamatota pieprasīšana darba ņēmējiem, kas rada lingvistisko diskrimināciju darba tirgū.
Pie svarīgajiem aspektiem IZM norāda arī nepietiekamo finansiālo atbalstu latviešu valodniecības jomas ilgtspējai un konkurētspējai. Savukārt, mainoties tautskaites principiem un pārejot uz datu ieguvi no valsts reģistriem, vairs netiek uzkrāta vēsturiskā statistika par latviešu valodas izplatību un valsts iedzīvotāju dzimto un citu valodu prasmi visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to IZM apņemas nodrošināt normatīvā bāze un rast tehniskus risinājumus, lai netiktu pārtraukta šo aktuālo datu regulāra ieguve un pilnvērtīgi varētu vērtēt un salīdzināt dinamikā valsts valodas izplatību Latvijā.
Mūsdienās visi lībieši runā latviski, bet latviešu valoda daudz ir aizguvusi no lībiešu valodas. Savukārt Baltijas (jūras) somu valodās jeb finnu valodās ir divi vai trīs simti aizguvumu no baltu valodas, kuras runātāji savu valodu nomainīja uz finnu pirmvalodu jau pirms pāris tūkstošiem gadu.
Latvietis, kas apgūst somu valodu, drīz sastop vārdus, kas izklausās pazīstami, lai gan urāliešu valodām piederīgā somu valoda un indoeiropiešu valodām piederīgā latviešu valoda nebūt nav radniecīgas. Daudzi vārdi ir kopīgi aizguvumi no kādām kaimiņu valodām, tādi kā nauda un nauta ’liellops’ no senskandināvu valodas, grāmata un Raamattu ’Bībele’ no senslāvu valodas, burkāns un porkkana no lejasvācu vai krievu valodas. Pāris simti latviešu valodas vārdu tomēr ir mantoti tieši no kādas Baltijas somu valodas, proti, senlībiešu valodas, kurā līdz krusta kariem runāja visā Rīgas jūras līča piekrastē. Lielu daļu šo vārdu pazīst tikai atsevišķos dialektos, bet to pētnieks Valdis Zeps raksta, ka aptuveni astoņdesmit no šiem vārdiem ir iekļuvuši arī literārajā latviešu valodā.
Daudziem no lībiešu valodas nākušiem vārdiem ir somu valodā atbilsme (ekvivalents), kuru latvietis var saprast, jau pirmo reizi dzirdot vai redzot.
Tādi ir, piemēram, keksi ’ķeksis’, kirstu ’šķirsts’, lounas ’launags; dienvidrietumi’, maksu ’maksa’, nuija ’nūja’, paijata ’paijāt’, poika ’puika, dēls’, purje ’buŗa’, selkä ’mugurs; selga’, sieni ’sēne’, soimata ’zaimot’ un teräs ’tērauds’, kā arī zivju nosaukumi kiiski ’ķīsis’, salakka ’salaka’, siika ’sīga’ un taimen ’taimiņš’. Citu nozīme ir mainījusies vai nu somu vai latviešu valodā: laiva ir ’kuģis’, maja ’būda’ un (veden) paisumus ’ūdensplūdi’. Pohja ’apakša, dibens, pamats’ ir pamatā izteicienam iet bojā un vajaa ’nepilns’ verbam vajadzēt. Bez valodas vēstures pētījumiem mums droši vien neienāktu prātāt, ka kāzas atbilst somu valodas vārdam kansa ’tauta’ un puķe – vārdam putki ’caurule, stobrs’. Proti, kansa agrāk ir apzīmējis arī biedru, savukārt putki sākotnēji apzīmējis tikai ’augu ar dobu stumbru’. Visbiežāk lietotais lībiešu valodas aizguvums latviešu valodā tomēr ir vai, lai gan somu vārdu vai lieto tikai jautājumos ar izvēlēm: Haluatko teetä vai kahvia? ’Vai tu gribi tēju vai kafiju’.
Lībiešu valoda ir vistālāk uz dienvidiem lietotā Baltijas somu valoda. Lībiešu krastā Kurzemes pašos ziemeļos pēdējie tās runātāji saglabājās līdz pat tūkstošgades mijai.
Līdz 19.gs. lībiešu valodā runāja arī Vidzemē, Salacas upes krastos. Dzelzs laikmeta beigās lībieši vēl bija liela un spēcīga cilts, līdz 13. gs. gan krusta kari, gan bada gadi veica savus posta darbus teju visā tagadējās Latvijas teritorijā. Tikai austrumos spēcīga saglabājās latgaļu cilts, kas pēcāk apdzīvoja lielāko Latvijas daļu. Senlatgaļu valoda ir tagadējās latviešu valodas pamatā, bet uz vārdu krājumu un gramatiku savu ietekmi ir atstājušas gan teritorijā agrāk dzīvojušās baltu ciltis, kā kurši, sēļi un zemgaļi, gan arī Baltijas somu valodām piederošā lībiešu valoda. Apgabalā, ko senāk apdzīvoja lībieši, ir radies latviešu valodas dialekts, ko dēvē par lībiešu vai tāmnieku dialektu.
Uz senlatgaļu valodas bāzes ir radusies arī mūsdienās Latvijas austrumu daļā runātā latgaliešu valoda, ko savukārt ir ietekmējušas slāvu valodas: poļu, baltkrievu un krievu. Daudziem aizguvumiem no lībiešu valodas nav atbilsmes latgaliešu valodā, jo tie ir radušies jauno apmetņu laikā, kas sekoja krusta karu katastrofai, vai pat vēl vēlāk. Tie daži vārdi, kas ir sasnieguši latgaliešu valodu, iespējams, ir aizgūti no lībiešu valodas jau agrāk. Iedalīšanu apgrūtina tas, ka daudzi no lībiešu valodas cēlušies vārdi, šķiet, ir nokļuvuši latgaliešu valodā vēlāk, kā aizguvumi no latviešu valodas dialektiem vai literārās valodas.
Tāds pats dalījums attiecas uz tām latviešu valodas fonētikas un gramatikas iezīmēm, par kurām uzskata, ka tās radušās Baltijas somu valodu ietekmē. Vecs fenomens ir vārdu pirmās zilbes uzsvēršana: tas latviešu un latgaliešu valodas skaidri atšķir no lietuviešu valodas, kurā ir saglabājies oriģinālāks, staigājošs vārda uzsvars. Jaunāka iezīme, kas aizgūta no Baltijas somu valodām, ir, piemēram, piederības izteikšanas struktūra man ir, kam atbilst indoeiropiešu valodās ierastāks piederību izsakošs darbības vārds latgaliešu (as tuŗu) un lietuviešu valodās (aš turiu).
Vairāki vārdi ir izplatījušies arī otrā virzienā – no baltu valodām Baltijas somu valodās, bet to vēsture ir citāda. Visvairāk baltu izcelsmes vārdu un gramatikas iezīmju ir lībiešu valodā astoņsimt gadu ilgās, spēcīgās latviešu ietekmes dēļ. Igauņu un ugaļu jeb dienvidigauņu valodās savukārt ir vien saujiņa aizguvumu no latviešu valodas, bet gan igauņu, gan lībiešu valodās ir arī daži aizguvumi no vēlā dzelzs laikmeta senkuršu valodas, un dienvidigauņu valodā savukārt – no senlatgaļu valodas. Tiem papildus Baltijas somu valodās tomēr ir vēl 200–300 ļoti senu vārdu, kas no baltu valodu saimes ir aizgūti jau finnu pirmvalodā jeb Baltijas somu valodām kopīgajā pirmvalodā.
Valoda, no kuras baltu vārdi ieceļojuši finnu pirmvalodā, nav mūsdienu baltu valodu – latviešu, latgaliešu un lietuviešu valodu – tieša priekštece, un zināmajās baltu valodās nav īsti redzama finnu pirmvalodas ietekme.
Tikai viens baltu vārds, lietuviešu šeškas, latviski sesks, varētu būt tikpat vecs aizguvums no finnu pirmvalodas, no kuras tas ir mantots, piemēram, karēļu valodas formā heähkä.
Kultūrvēsturiski kažokzvēra nosaukums atbilstu kā aizguvums no ziemeļu kaimiņiem. Aizguvumam ir jābūt senam, jo lietuviešu valodas š un latviešu valodas s atbilst Baltijas jūras somu valodas h. Tās pašas skaņu attiecības novērojamas arī finnu pirmvalodas baltu aizguvumos, kā heinä un herne, kuru sākotnējām formām atbilst lietuviešu šienas un žirnis, latviešu siens un zirnis.
Finnu pirmvalodā mūsu ēras sākumā vēl bija no urāliešu pirmvalodas mantota š skaņa, kas kļuva par h drīz pēc tam, kad izbeidzās kontakti ar baltiem. Šī pasaules valodās parastā skaņas attīstība tagad notiek, piemēram, zviedru valodā, kur sköta tiek gandrīz jau izrunāts kā [hö:ta], lai gan Somijas zviedri to joprojām izrunā kā [šö:tta]. Baltu š un ž tātad iekļuva aizguvumos kā š (balsīgā ž) finnu pirmvalodā nebija, bet pēc tam visi finnu pirmvalodas š kļuva par h. Latviešu valodā baltu š un ž savukārt vēlāk kļuva par s un z (tāpat kā palatalizētie ś un ź kļuva par jauniem š un ž), bet arhaiskajā lietuviešu valodā arī tie ir saglabājušies.
Dažādas skaņu izmaiņas ir novedušas pie tā, ka vairākus senus baltu aizguvumus vairs nav viegli piesaistīt baltu valodas vārdiem, nezinot skaņu attīstības vēsturi. Piemēram, hammas un latviešu valodas zobs neizklausās diez ko līdzīgi, bet abi ir cēlušies no sākotnējās baltu formas *žambas, kas finnu pirmvalodā tika aizgūts formā *šampas. Tādā pašā veidā baltu pirmvalodas am vai an pārstāv latviešu valodas o (ko izrunā kā [ua]) vārdos zoss un kokle, no kuru finnu pirmvalodā ir aizgūti hanhi un kannel. Regulāras skaņu izmaiņas vienu un to pašu skaņu maina vienādi visā valodas vārdu krājumā, un uz tā balstās apgalvojums, ka aizvēsturiskas vārdu aizgūšanas attiecības ir iespējams rekonstruēt; lai gan zobs nevarētu būt lībiešu aizguvums no vārda, kas atbilst somu hammas, jo senlībiešu vārda sākumā nebija z līdzīgas skaņas.
Vārdus, kuros valodas vēsturei zināmajā laikmetā nav notikušas skaņu izmaiņas, tomēr ir grūti pieskaitīt vienam vai otram periodam. Šādos gadījumos etimologi parasti drošības pēc apskata vārda izplatību jeb atbilsmes radniecīgās valodās. Latviešu valodas aizguvumiem no lībiešu valodas parasti ir atbilsmes urāliešu valodās, bet, protams, ne indoeiropiešu valodās, un savukārt finnu pirmvalodas aizguvumiem no baltu valodas, saprotams, viss ir pretēji. Indoeiropiešu valodu atbilsmju dēļ mēs zinām, ka, piemēram, napa un vako ir aizguvumi no baltu valodas, nevis latviešu valodas naba un vaga – aizguvumi no lībiešu valodas. Bieži aizguvumi ir aizgūti arī sākotnējā valodā: piemēram, somu valodas vārds laiva ir aizgūts finnu pirmvalodā no senģermāņu valodas, un vēlāk, senlībiešu laikā, tas ir aizgūts tālāk latviešu valodā. Ja vārdam, kas izklausās līdzīgs, nav drošu atbilsmju radniecīgās valodās vai nav skaidri zināma aizgūšanas etimoloģija, virzienu, kurā tas aizgūts, ir grūti noteikt. Šādi vārdi ir, piemēram, joutaa un latviešu jauda, kā arī somu laiska un latviešu laisks.
Pārsteidzoši daudziem no vecajiem somu valodas baltu aizguvumiem, neskatoties uz vairāk nekā divu gadu tūkstošu vecumu, ir atbilsme latviešu valodā, kas apzīmē gluži to pašu: āboliņš ~ apila, auns ~ oinas, cimds ~ kinnas, cirvis ~ kirves, dadzis ~ takiainen, dārzs ~ tarha, dzeltens ~ keltainen, gabals ~ kappale, kakls ~ kaula, kāpt ~ kavuta, kauss ~ kauha, kokle ~ kannel, lāpsta ~ lapio, lasis ~ lohi, lieks ~ liika, liess ~ laiha, mežs ~ metsä, naba ~ napa, putra ~ puuro, rats ~ ratas, salna ~ halla, sāls ~ suola, sarma ~ härmä, siena ~ seinä, siens ~ heinä, siksna ~ hihna, slota ~ luuta, strazds ~ rastas, tāss ~ tuohi, taure ~ torvi, tilts ~ silta, tūkstotis ~ tuhat, tukšs ~ tyhjä, vaga ~ vako, vasks ~ vaha, vēl ~ vielä, vilna ~ villa, zirnis ~ herne, zobs ~ hammas un zoss ~ hanhi. Daži aizgūšanas izskaidrojumi, neraugoties uz to, ka vārdi apzīmē vienu un to pašu, ir neskaidri: piemēram, putnu vārdi cīrulis ~ kiuru un dzeguze ~ käki abās valodās varētu būt arī onomatopoētiski. Vārdiem hautoa ’sautēt’, parta ’bārda’, talkoot ’talka’ un terva ’darva’ ir arī iespējamas nebaltiskas etimoloģijas.
Vārdu nozīmju izmaiņas nav regulāras tādā pašā veidā kā skaņu izmaiņas, bet arī tās notiek, sekojot noteiktiem likumiem: piemēram, konkrētas nozīmes bieži kļūst par abstraktām, bet abstraktas – reti kad par konkrētām. Vārda nozīmes attīstību etimologi parasti pierāda ar paralēliem jeb blakus gadījumiem citās valodās. Pierādījumi nav nepieciešami nelielām vārda nozīmes izmaiņām, kā vārdos āda ~ vuota ’dīrāta āda’, bārt ~ parjata ’nomelnot’, ceļš ~ keli ’ceļu stāvoklis’, irt ~ irrota ’atdalīties’, lauzt ~ louhia ’izraut’, lāva ~ lava ’lecekts; estrāde’, mērkt ~ märkä ’slapjš’, post ~ puhdas ’tīrs’, silts ~ helle ’svelme’, stūris ~ syrjä ’mala’ un vadzis ~ vaaja ’ķīlis’. Diezgan saprotami droši vien ir arī ar paralēlām nozīmēm pierādāmie baltu aizguvumu skaidrojumi vārdiem āzis ~ vuohi ’kaza’, cepure ~ kypärä ’bruņucepure, ķivere’, cērme ~ käärme ’čūska’, cik ~ kaikki ’viss’, kaimiņš ~ kaima ’vārdabrālis, -māsa’, klēpis ~ lieve ’(apģērba) apakšmala’, plaukts ~ lauta ’dēlis’, saime ~ heimo ’cilts’ šķērs ~ karsas ’šķībs, slīps’, vāks ~ vakka ’ciba; pūrs’ un vaļa ~ väljä ’ērts, brīvs’, bet vairāki zinātnieki tic arī apšaubāmākas nozīmes sakarībām vārdos balva ~ palvoa ’dievināt, cienīt’, biedrs ~ peura ’briedis’, kakts ~ kohta ’vieta’, osa ~ ansa ’lamatas, slazds’, sāns ~ huone ’istaba’ un zirgs ~ härkä ’vērsis’. Vārdi daba ~ tapa ’paradums; veids’ pērkons ~ perkele ’velns’ un plats ~ lattea ’plakans’ ir apstrīdami kā aizguvumi no baltu valodām citu iemeslu dēļ.
Iepriekš uzskaitīju aizguvumus no baltu valodām, kuriem ir parasta atbilsme gan somu, gan latviešu literārajās valodās. Daudzi seni vārdi tomēr ir saglabājušies tikai dialektos un nekad nav iekļuvuši literārās valodas vārdu krājumā. Turklāt tāpat kā latviešu valodā ir aizguvumi no lībieši valodas bez atbilsmes somu valodā, tā arī Baltijas jūras somu valodās ir aizguvumi no baltu valodām, kuru atbilsme latviešu valodā ir izzudis. To īstenībā ir diezgan daudz.
Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
Angļu valodair visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
Pasaulē krievu (krievu: русский язык) valodā runā vairāk nekā 300-350 milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem – метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.
Latviešu valoda vēstures notikumu un citu valodu ietekmē ir aizguvusi ļoti daudz vārdu. Bieži tie ir tik labi asimilējušies jeb iekļāvušies valodā, ka bez padziļinātas izpētes nemaz nav atpazīstama to izcelsme, piemēram, vārds “bagāts” no krievu valodas, “ģimene” no lietuviešu valodas, “kāzas” no lībiešu valodas, “skurstenis” no zviedru valodas un tamlīdzīgi. Saskaņā ar Nacionālajā enciklopēdijā minēto “aizguvumi parasti aizpilda leksisko tukšumu vai, retāk, dublē aizguvējvalodas vienību. Atkarībā no valodu kontaktu rakstura un tajos iesaistītajām valodām aizguvumi var būt lokāli, profesionāli ierobežoti vai vispārizplatīti”.
Arī lielākā daļa ģermānismu jeb aizguvumu no vācu valodas ir labi nostiprinājušies latviešu valodā, jo īpaši paliekošu ietekmi atstājot tieši Kurzemes reģionā. Piemēram, Rucavas izloksnē lieto tādus ģermānismus kā “ziņģēt” (dziedāt), “skutulis” (bļoda), “klārēt” (skaidrot) un citus. Tāmnieku izloksnēs vērojami aizguvumi “grābans” (alkatīgs cilvēks), “kņope” (poga) un daudzi citi. Par ģermānismu lietojumu dažādos Latvijas reģionos var uzzināt, lasot vietējās izloksnes vārdnīcas, kurās norādīta vārdu vācu valodas izcelsme, jo Rucavas un tāmnieku izloksnes ir vien daži piemēri plašajai vācu valodas aizguvumu ietekmei uz latviešu valodu. Noteikti ir vērts ieskatīties arī valodnieces Lienes Markus-Narvilas disertācijā “Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts”.
Protams, vācu valodas ietekme jūtama ne tikai Kurzemē. Noteikti vispārzināmi piemēri ir vārds “amats”, kas radies no vācu valodas “Amt”, brilles (no vācu val. “Brille”), “dienests” (no vācu val. “Dienst”), “krogs” (“Krõgh”), “kleita” (“Kleid”) un daudzi citi.
Pirmie aizguvumi no ģermāņu valodām latviešu valodā ienāca ap 12. gadsimtu, bet intensīva viduslejasvācu valodas ietekme sākas tikai 14. gadsimta otrajā pusē, kas sakrīt ar viduslejasvācu valodas uzplaukuma sākumu. Daudzi ģermānismi latviešu valodā ienāca ar pirmajiem baznīcas tekstu tulkojumiem, un sākotnēji arī rakstībā bija vērojama spēcīga vācu valodas ietekme – vārdi latviešu valodā tika rakstīti pēc vācu valodas fonētiskā principa, piemēram, burtu “š” pierakstot kā “sch”, burtu “ī” – “ie” un tamlīdzīgi.
Laika gaitā valodā ienākuši arī dažādi tā dēvētie nevēlamie aizguvumi, kam ir “svešāda” pieskaņa un kas ievērojami atšķiras no literārās valodas vārdiem. Sarunvalodā joprojām ir dzirdams vārds “ģeldēt” (derēt), “vaktēt” (sargāt), “andele” (tirgošanās), “smuks” (skaists), “bode” (veikals) un citi, ko literārajā valodā nevajadzētu lietot.
Jāmin arī pozitīvie piemēri, proti, arvien biežāk ģermānismi atgriežas arī dažādu iestāžu nosaukumos, ēdienkartēs un reklāmās ar stilistisku nokrāsu, iekļaujot senākos pilsētu nosaukumus, senatnē aktuālus ģermānismus, piemēram, “bode”, “beķereja”, “Hanza” un citi. Ģermānismu aizgūšana latviešu valodā nav tikai pagātnes parādība, arī mūsdienās tie valodu mijiedarbības ceļā tieši vai netieši ienāk mūsu valodā. Netieši ģermānismus visbiežāk pārņemam no angļu valodas, kas šos vārdus aizguvusi no vācu valodas. Piemēram, latviešu valodā nostiprinājušies tādi vārdi kā “autobāns” jeb augstākās klases autoceļš Vācijā un Austrijā, ķīmiskais elements “kobalts”, kura rakstība ir gandrīz identiska visās trīs minētajās valodās. Vēl jāmin vārds “delikatese”, ” dobermanis”, “festivāls”, “koncertmeistars”, “muslis” un citi.
Latvijā vidusskolas beidzēju latviešu valodas prasmes dramatiski krītas. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Jānis Ikstens.
Runājot par valsts valodas politiku un latviešu valodas prasmi starp minoritātēm, LU pasniedzējs Ikstens sacīja, ka problēma ir ne tikai sliktās latviešu valodas prasmes krievvalodīgo vidū, bet arī vidusskolēnu latviešu valsts valodas zināšanas, kas būtiski pasliktinājušās.
Un kā cilvēks, kurš jau daudzus gadus saskaras ar Latvijas vidusskolu absolventiem, es savā augstskolas mācībspēku praksē redzu, ka valodas prasmes dramatiski krītas. Un pēdējos 4–5 gados ir viena liela, prāva daļa augstskolas studentu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet faktiski viņi raksta angliski ar latviešu vārdiem. Tā, manuprāt, ir bumba ar laika degli, un par to nekādas [valsts valodas politikas] pamatnostādnes nerunā. Tas ir jautājums, kas mums ir steidzami jārisina,” teica Ikstens.
Viņaprāt, šo problēmu varētu risināt, ja latviešu valodu jauniešu acīs padarītu par valodu, kurā pareizi un labi runāt ir stilīgi un forši.
“Jo tas, ko viņi dara, ir sociālo tīklu slengu apvienošana ar salīdzinoši pieticīgu latviešu valodas vārdu krājumu, un tur nāk ārā Dieva zīmes,” piebilda Ikstens.
Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) radio raidījumā pauda pārliecību, ka vidusskolas beidzējiem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi nevēlas runāt pareizā valsts valodā.
“Es domāju arī par krievvalodīgajiem jauniešiem, kuriem ir labas latviešu valodas zināšanas, bet viņi vienalga izvēlas latviešu valodu nelietot. Kā ar šo problēmu tikt galā? Tas ir ļoti, ļoti sarežģīts jautājums,” sacīja Lībiņa-Egnere.
Japānas kultūra ir attīstījusies vairākus tūkstošus gadus. Tajā ir daudz aizguvumu no Ķīnas kultūras (budisma un konfūcisma reliģijas, rakstība, arhitektūras pamatprincipi, tējas ceremonijas, zīda ražošana). Japānas kultūra eiropiešiem bieži šķiet unikāla un noslēpumaina – Austrumu zemju skaistums, lakonisms un vienkāršība savienojumā ar izsmalcinātību apģērbā un interjerā atšķiras no eiropiešiem pierastās kultūras. Japāņu valoda vienmēr ir spēlējusi nozīmīgu lomu Japānas kultūrā, un šajā valodā, galvenokārt, runā tikai Japānā.
Japāņu valodas apguve
Japāņu valodas mācīšanās noteikti dos daudz prieka tiem, kuri ir kaislīgi uz japāņu kultūru. Japānas fani mēģina iemācīties valodu no visiem iespējamiem avotiem. Protams, šī valoda nav vienkārša, tāpēc nevajag cerēt, ka izdosies apgūt visas Ziedošo Ķiršu Koku Zemes valodas zīmes vienā semestrī vai viena gada laikā. Japāņu valodas mācīšanās, līdzīgi kā citu valodu, no studentiem prasa daudz laika. Mācībām būtu jāsākas ar hiragana un katakana grupas rakstzīmēm. Apgūstot tās dod iespēju izmantot valodu pamatlīmenī.
Kā sākt apgūt japāņu valodu?
Kā sākt mācīties japāņu valodu? Vislabāk sākt ar kanji, japāņu logogrāfiem, kuri veido apjomīgu alfabētu. Ir vairāk nekā 60.000 japāņu rakstzīmju, lai brīvi runātu japāņu valodā nepieciešams apgūt aptuveni 2000 kandži. Rakstzīmes var mācīties vietnēs, kuras var atrast internetā un kuras dod iespēju iepazīties ar pamata rakstzīmēm un frāzēm. Nākamie soļi var būt izmantojot konsultācijas, kuras var atrast YouTube. Tālākie ir iegādāties mācību grāmatas un vingrinājumus, kā arī pierakstīties japāņu valodas kursos izvēlētās valodu skolās vai izmantojot native speaker privātās nodarbībās.
Japāņu valodas zināšanu līmenis
Japāņu valodas zināšanu līmeni nosaka pamatojoties uz japāņu alfabēta zināšanu diapazonu. Iesācējiem pietiek zināt aptuveni 1000-2000 rakstzīmes. Akadēmisko līmeni sasniedz ar aptuveni 5000-7000 rakstzīmēm. Uzlabotais un ekspertu līmenis ir virs šo rakstzīmju daudzuma. Tikai neliels daudzums japāņu var lepoties ar visu rakstzīmju zināšanām, bet absolūts valodas meistari zina aptuveni 40 tūkstošus. Vienkāršai sazināšanai japāņu ielās pietiekamas valodas pamata zināšanas.
Vai vērts mācīties japāņu valodu?
Jebkurš ieguldījums valodu apguvē ir vairāk vai mazāk vērtīgs. Cilvēki, kurus interesē Japānas kultūra un kuri vēlas skatīt vai lasīt oriģinālus japāņu darbus vai brīvi runāt ar japāni, var sākt savu piedzīvojumu ar japāņu valodas apguvi. Ja tomēr runa ir par tūristu iespēju “sazināties” ar japāņiem atvaļinājuma ceļojuma laikā, pilnībā pietiks angļu valoda. Japāņus fascinē angļu valoda un rietumu kultūra, ka ļoti bieži nedos uespēju dižoties ar savām japāņu valodas prasmēm, jo viņi dod priekšroku sazināties un parādīt savas angļu valodas zināšanas.
Baltic Media piedāvā neaizmirstamu austrumu piedzīvojumu bērniem tepat, Rīgas centrā – tā ir iespēja apgūt japāņu valodu un iepazīt Japānas kultūru, laikojot kimono, lokot origami un baudot tradicionālo tējas ceremoniju, kā arī iegūt jaunus draugus!
Ja esi gatavs/-a apgūt valodu aizraujošā dienas nometnē, sazinies ar mums e-pastā – kursi@balticmedia.com vai pa tālruni – +371 29 446 845. Vecuma ierobežojums: 11-16 gadi. Cena – 119,00 EUR
Ziemeļvalstu Ministru padomes biroji Baltijas valstīs šogad svin 30 gadu jubileju. Atzīmējot šo notikumu, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem piedāvā aizraujošu un izglītojošu tiešsaistes viktorīnu par Ziemeļvalstīm. “Ziemeļspēli” var spēlēt gan vienatnē, gan kopā ar ģimeni, vai pat izaicināt draugus uz kādu virtuālu maču, pārbaudot savas zināšanas par Ziemeļvalstīm!
“Es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku patīk izzinošas spēles, un viktorīnas ir lielisks veids, kā pārbaudīt savas zināšanas dažādās jomās. Lai gan daudzi no vikotrīnas jautājumiem jums, iespējams, nesagādās nekādas grūtības, tomēr ceram jūs arī pārsteigt un atklāt par Ziemeļvalstīm vēl šo to nezināmu,” atzīst Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons.
Kopskaitā “Ziemeļspēlē” iekļauti vairāk nekā 300 jautājumi, kurus piedāvāts izspēlēt pa 10 jautājumiem vienā piegājienā. Pareizā atbilde jāizvēlas no 4 atbilžu variantiem 15 sekunžu laikā. “Ziemeļspēli” var spēlēt tālrunī, datorā vai planšetdatorā, vienatnē vai kopā ar ģimeni un draugiem neatkarīgi no to atrašanās vietas.
Nenoliedzami darba tirgū viena no novērtētākajām priekšrocībām ir valodu zināšanas. Statistikas dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitīvo statistiku, savu vērtību darba tirgū varam celt apgūstot vēl kādu jaunu svešvalodu. Kāpēc ir vērts mācīties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgū?
Plašākas karjeras iespējas
Prasme runāt vēl vismaz vienā valodā bez dzimtās, noteikti paver plašākas karjeras iespējas. Ņemot vērā, ka tirgus kļūst arvien globālāks, lielai daļai uzņēmumu ir nepieciešami darbinieki ar kādas svešvalodas (vai vairāku) zināšanām. Prasme sazināties vismaz divās valodās tiek novērtēta īpaši tādās nozarēs kā mārketings, transports, tirdzniecība, komunikācija, tūrisms un vadība.
Augstāks atalgojums
Nav noslēpums, ka pēc darbiniekiem, kuri runā vismaz divās valodās ir arī lielāks pieprasījums. Līdz ar to ir iespēja saņemt arī lielāku atalgojumu. Piemēram, kādā aptaujā noskaidrots, ka valodu prasmes paaugstina atalgojumu pat par 10-15%.
Lielākas iespējas tikt pieņemtam darbā
Divu līdzvērtīgu kandidātu gadījumā, darba devējam pievilcīgāks var šķist kandidāts ar labākām valodu zināšanām. Ir arī uzņēmumi, kas saskaras ar to, ka valodu zināšanu trūkums neļauj viņiem uzsākt uzņēmējdarbību ārvalstīs, līdz ar to šādos gadījumos tiek pievērsta uzmanība darbinieku valodu zināšanām. Šobrīd Latvijā īpaši aktuālas ir skandināvu valodu zināšanas. Ja runā kādā no Ziemeļvalstu valodām, darba atrašanai nevajadzētu sagādāt problēmas.
Starptautisks darbs
Pēc CV-Online algu un atlīdzību pētījuma datiem lielākais atalgojums tieši novērojams starptautiskos uzņēmumos, līdz ar to padarot tos par iekārojamām darbavietām. Tomēr viens no priekšnoteikumiem, lai varētu būt daļa no starptautiska uzņēmuma, nereti ir valodu zināšanas.
Aizraujošāka personība
Darbs nav tikai par un ap profesionālajām zināšanām. Svarīga ir arī spēja iejusties kolektīvā, sastrādāties ar klientiem un būt interesantam kolēģim. Valodu zināšanas paver lielākas iespējas jauniem sarunu tematiem, ļauj iegūt jaunus kontaktus un padara mūs par interesantiem darba biedriem.
