Immerse Yourself in Latvian Language and Culture at “Latvian Tea Time”!

Baltic Media Language Training Centre is calling all language enthusiasts and culture seekers! Join us once a month for an unforgettable experience at ‘Latvian Tea Time,’ where we bring together foreigners in Latvia for an enriching blend of language practice, cultural exchange, and friendly gatherings.

‘Latvian Tea Time’ is also your gateway to meeting new people and expanding your social circle. Connect with fellow expats and locals alike, forging friendships that transcend borders and languages. Whether you’re a beginner or an advanced learner, our welcoming environment is the perfect place to practice Latvian and hone your language skills in a supportive setting.

Join Baltic Media at ‘Latvian Tea Time’ and become part of a community that celebrates diversity, curiosity, and the joy of learning. Let’s raise our cups to new adventures, new connections, and a deeper appreciation for all things Latvian.

More information: kursi@balticmedia.com or +371 29 446 845. Latvian Teatime Club

Klientu atsauksmes un vērtējums par Baltic Media valodu kursiem

Jauns gads vienmēr nāk ar jauniem izaicinājumiem un izvirzītiem mērķiem, lai katrs varētu sevi realizēt vēl veiksmīgāk un ieņemt līdera pozīciju savā nozarē. Arī Baltic Media Valodu mācību centrs kā jau katru gadu janvārī apkopo rezultātus par iepriekšējā gadā paveikto, lai uzlabotu savu pakalpojumu kvalitāti un sniegtu klientiem tikai labāko valodas apguves pieredzi un rezultātu.

Apkopojot klientu saņemtās atsauksmes, Baltic Media Valodu mācību centrs var lepoties ar kopējo novērtējumu 4,91 no 5,00 punktu vērtējuma sistēmas. Savu vērtējumu par Baltic Media rīkotajiem kursiem ir snieguši 59 klienti, kas pārstāv dažādas nozares – būvniecības, tehnoloģiju nozaru pārstāvji, Latvijas un ārvalstu diplomāti, radošo industriju pārstāvji, studenti un citi. Baltic Media Valodu mācību centram ir svarīgs katrs klients, tāpēc mācību centra darbinieki cenšas katram sniegt labāko klientu apkalpošanas un valodu apguves pieredzi.

Viena no galvenajām panākumu atslēgām, apgūstot jaunu valodu, ir pasniedzējs un viņa pieredze mācīt dažādām vecuma grupām un dažādu nozaru pārstāvjiem, lai atrastu pieeju katram individuāli un mācību plāns būtu saskaņā ar vēlmēm un vajadzībām. Analizējot klientu saņemtās atsauksmes e-pastā, no klientu puses visvairāk pozitīvi novērtēts ir pasniedzēja darbs un ieguldījums zināšanu nodošanā. Skatīt attēlu Nr. 1.

Attēls nr. 1

45,73 % no visiem aptaujātajiem ir novērtējuši pozitīvi pasniedzēja darbu visa kursa laikā, bet 42,8 % ir novērtējuši pozitīvi tieši nodarbību struktūru un pasniedzēju gatavotos plānus valodas apguvei.

Baltic Media Valodu centra vadība ļoti rūpīgi izvēlas pasniedzējus ar kuriem veidot sadarbību. Galvenie noteicošie faktori sadarbības veidošanai – atbilstoša izglītība, pieredze un mūsdienīgas valodu pasniegšanas metodes. Aptaujājot klientus, lūdzām novērtēt, kā viņi vērtē pasniedzēja darbu, vērtējot to no dažādiem aspektiem. Skatīt attēlu nr. 2.

Attēls nr. 2

Apkopotie dati rāda, ka Baltic Media klienti ar pasniedzēju darbu ir bijuši apmierināti, norādot, ka gan pasniegšanas metodes, atbildes un atbalsts mācību procesa laikā, gan arī pasniedzēja kompetence ir augstākajā līmenī. Joma, kuru būtu nepieciešams uzlabot – mācību materiāli. Ne vienmēr grāmatās vai audiovizuālos materiālos ir pieejami aktuālākie un klienta specializācijai atbilstošākie mācību temati, tāpēc Baltic Media pasniedzēji cenšas gatavot arī klientam speciāli individuāli pielāgotus materiālus.

Baltic Media valodu mācību centra darbinieku galvenais mērķis ir, lai klients iegūst vēlamās zināšanas un var tās pielietot praksē. Mācību centra darbinieki uzskata, ka valodu kursi nav tikai par valodas apguvi, bet arī par pieredzi, ko klienti vērtē visaugstāk. Katru gadu Baltic Media uzņēmums vērtē ne tikai pasniedzēju darbu, bet arī uzņēmuma darbinieku klientu apkalpošanas un kursu koordinēšanas prasmes, spēju pielāgoties dažādām situācijām un prasmes izvelēties atbilstošāko pasniedzēju tieši klienta vēlmēm. Klientiem lūdzām novērtēt to, kā viņi vērtē apmācību kursu kopumā, kā vērtē mācību centra kursu projekta vadītāja darbu, kā arī vispārējo pakalpojumus sniegšanas kvalitāti, saņemot pakalpojumus gan klātienē, gan attālināti. Skatīt attēlu nr. 3.

Attēls nr. 3

92% no aptaujātajiem ir norādījuši, ka viņi ir apmierināti ar saņemto pakalpojumu un ieguvuši vai uzlabojuši tās zināšanas, kuras bija nepieciešamas. Klienti 100% ir novērtējuši ar maksimālo punktu skaitu tieši projekta vadītāja darbu – personas, kura “saved klientu ar īsto pasniedzēju” un konsultē visa apmācību procesa laikā, savukārt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti ar augstāko atzīmi ir novērtējuši 84% no aptaujātajiem. Baltic Media Valodu mācību centra darbinieki katru gadu apmeklē dažādus seminārus un kursus, lai uzlabotu gan apkalpošanas kvalitāti, gan uzlabotu kursu organizēšanas un pārraudzības procesus.

Pieprasījums apgūt vai uzlabot valodu zināšanas pieaug, līdz ar to arī Baltic Media Valodu mācību centra darbinieki seko līdzi mūsdienīgām izglītības apguves tendencēm, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes kursus. Ja vēlaties apgūt jaunu valodu, uzlabot esošās valodu zināšanas un iepazīt arī citu valstu kultūru, droši sazinieties ar Baltic Media Valodu mācību centra valodu kursu projektu vadītājiem, rakstot uz e-pastu kursi@balticmedia.com vai zvanot +371 67224395.

 

 

Ko dāvināt Ziemassvētkos?

Atkal tuvojas Ziemassvētku laiks – laiks, kad vēlamies iepriecināt savu ģimeni un draugus ar interesantām un pārdomātām dāvanām. Dāvināšana kļūst vēl īpašāka, ja dāvana ir tāda, kas veicina saņēmēja personīgo izaugsmi un attīstību. Tieši tāpēc Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā iespēju iegādāties dāvanu kartes valodu apguvei. Uzdāvini šajos Ziemassvētkos saviem tuviniekiem vai draugiem iespēju apgūt itāļu, spāņu, japāņu, ķīniešu vai kādu citu valodu – izvēle paliek Tavā ziņā.

3 galvenie iemesli, kāpēc valodu kursu dāvanu karte ir lieliska izvēle dāvanai:

Personīgā izaugsme: Valodu apguve ne tikai paver iespējas karjeras izaugsmē, bet arī izaicina prātu, uzlabo kognitīvās spējas un vairo pārliecību.

Kultūras izpratne: valoda un kultūra ir savstarpēji saistītas. Valodu kursu laikā ne tikai māca vārdu krājumu un gramatiku, bet arī sniedz ieskatu konkrētas kultūras tradīcijās un vēsturē.

Elastīgs grafiks: izmantojot tiešsaistes valodu kursu iespējas, dāvanas saņēmējs var pielāgot nodarbību grafiku, lai tas atbilstu tieši viņa ikdienas steigai.

Ziemassvētki nav tikai par dāvanām, bet arī par kopīgiem piedzīvojumiem un atmiņām. Jaunu valodu vari apgūt arī kopā ar saviem draugiem vai ģimenes locekļiem, tā šo dāvanu pārvēršot par kopīgu piedzīvojumu. Tāpēc šogad dāvini ne tikai prieku, bet arī kopīgas atmiņas, izvēloties valodu kursu dāvanu kartes kā savu īpašo Ziemassvētku dāvanu.

Jautājumu gadījumā, droši sazinieties ar Baltic Media Valodu mācību centra projektu vadītājiem, rakstot uz e-pastu kursi@balticmedia.com vai zvanot +371 29 44 68 45

Vairāk informācijas: http://www.valodukursi.lv

Valodas, kas runā manā galvā. Kā dzīvo bilingvi Latvijā

  Vai zini, kā atšķirt dialektu no izloksnes?

Latviešu valodā ir trīs dialekti – vidus, augšzemnieku un lībiskais. Dialekts ir teritoriāls valodas paveids, kuru veido radniecīgas izlokšņu grupas ar līdzīgām pārmaiņām skaņās, vārdu formās, teikumu uzbūvē un pašos vārdos. Arī izloksne ir teritoriālais valodas paveids, tomēr daudz mazākā apvidū. Latviešu valoda vēsturiski iedalīta 512 izloksnēs, tās sedz visu Latvijas teritoriju. Šīs izloksnes veidotas uz administratīvā iedalījuma pamata, kas bija spēkā pirms Otrā pasaules kara.

Vidus dialekts sniedzas no Latvijas rietumiem līdz Vidzemes austrumu daļai, lībiskajā dialektā runā gan Kurzemes ziemeļu daļā, gan Vidzemes piekrastē, bet augšzemnieku dialektā runā Latvijas austrumu daļā. Latviešu literārā jeb rakstu valoda ir veidota uz vidus dialekta pamata, taču arī citu dialektu nozīme latviešu valodā ir nenovērtējama.

Valoda nevar pastāvēt bez dialektiem, jo dialektos slēpjas senākas valodas pēdas, kas palīdz valodai eksistēt un to bagātina, tāpēc mūsu trīs dialektus var saukt par trīs vaļiem, kas tur mūsu pasauli – latviešu valodu.

Latviešu valodas dialektu pētniecību 19. gadsimta beigās aizsāka vācu izcelsmes valodnieks Adalberts Becenbergers un mācītājs Augusts Bīlenšteins, kuru pētījumus dialektoloģijā turpināja mūsu diženie valodnieki Kārlis Mīlenbahs un Jānis Endzelīns. Zināms, ka latviešu dialekti attīstījušies baltu un somugru cilšu valodu ietekmē. Jau no Jāņa Endzelīna laika tiek uzskatīts, ka lībiskajā dialektā dzirdamās īpatnības ir cēlušās no latviešu valodas un lībiešu valodas savstarpējās mijiedarbības.

Interesants ir dialektoloģes Martas Rudzītes pieņēmums, ka lībiešu valodas ietekme visstiprākā ir bijusi laikā, kad lībieši bija divvalodīgi, jo tad latviešu un lībiešu valodas mijiedarbība bijusi visspēcīgākā – tas bijis laiks, kad lībieši vēl domājuši un mājās runājuši lībiski, bet saziņai ārpus mājām jau runājuši latviski, šāda situācija radījusi labvēlīgu augsni valodas pārmaiņām. Iespējams, šādu procesu vēl varēja novērot pirms aptuveni 100 gadiem, kad lībieši vēl runāja savā valodā,

diemžēl mūsdienās lībiešu valodu vairs neizmanto kā saziņas valodu ģimenēs, taču lībiešu valodas paliekas joprojām ir dzirdamas ne tikai lībiskajā dialektā, bet arī latviešu literārajā valodā, piemēram, vārdi ķepa, māja, puisis, maksāt, kāzas u.c. aizgūti no lībiešu valodas.

Lībiešu valodas pēdas slēpjas arī vietvārdos, tādu latviešu valodā ir daudz, piemēram, Ģipka, Kolka, Usma, u.c.. Vietvārdi glabā citu valodu un dialektu iezīmes, tāpēc arī tos var saukt par vērtīgu dialektoloģijas pētījumu objektu. Vietvārdos ieslēptās valodas pēdas norāda uz to, kādā valodā ir runājuši iedzīvotāji, tāpēc viennozīmīgi var apgalvot, ka valoda spēj daudz pateikt par vēsturi, iespējams, arī to, ko citādāk uzzināt vairs nevar.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasi un klausies šeit.

Iemācījās latviešu valodu, lai runātu ar sievas ģimeni. Luksemburgā dzīvojošo ārzemnieku stāsti

Latviešu valodas apgūšana dažiem Latvijā dzīvojošajiem sagādā problēmas, bet izrādās, ka to var iemācīties ārzemnieki, kas nemaz nedzīvo ne Latvijā, ne latviskā vidē. LTV Luksemburgā satika trīs cilvēkus, kuriem ir atšķirīga pieredze un veidi, kā viņi latviešu valodu ir iemācījušies.

Džeimss Krēgers ir vācietis, jurists un strādā Eiropas Tiesā Luksemburgā. Viņš latviešu valodu iemācījies, jo viņa sieva ir latviete, lai gan mājās abi tomēr runājot angļu valodā.

“Es gribēju mācīties latviešu valodu, lai varētu sarunāties ar sievas ģimeni. Es sāku mācīties ar grāmatu palīdzību.

Es domāju, ka latviešu valoda ir viena no vissarežģītākajām valodām, ar kuru es esmu saskāries.

Gramatika ir ļoti kompleksa. Es domāju, ka būs līdzības ar vācu valodu, bet īpaši vārdi ir tik atšķirīgi,” pastāstīja Džeimss. Un Džeimss zina, ko runā, jo līdzās vācu, franču angļu un latviešu valodai mācījies arī igauņu un dāņu valodas.

Emanuela Fransuā stāsts ir līdzīgs – arī viņš apprecējis latvieti un iemācījies valodu, lai sarunātos ar sievas ģimeni Liepājā.

“Un es tikai klausījos, ko viņi saka, un es pamēģināju runāt, un tas ir viss. Man nebija valodas lekciju. Nu, man iet grūti, protams, bet, ja cilvēki runā lēnām, tad viss ir kārtībā, tad es varu saprast,” pauda Emanuels.

Tā kā Emanuels latviešu valodu apguvis klausoties, viņš, kā pats smejas, runā ar kurzemnieka akcentu, noraujot galotnes. “Bez galotnēm runāju, un tad man nav jādomā – tas ir ģenitīvs vai lokatīvs, vai datīvs. Man viss ir viens un tas pats,” pastāstīja Emanuels.

Arī Emanuelam latviešu nav pirmā iemācītā svešvaloda. Cik viegla vai grūta ir latviešu valoda salīdzinājumā ar citām valodām? “Es domāju, ka, ja grib runāt pareizi, tad ir ļoti grūti. Bet, ja grib tikai komunicēt ar cilvēkiem, tad ir vienkārši, es domāju, nav problēmu.”

Valteram latviešu valoda nākusi vieglāk, jo tajā runā mājās abi vecāki, dzīvojot Luksemburgā. Turklāt četras reizes nedēļā Eiropas skolā notiek latviešu valodas un literatūras stundas.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad notiks 14. oktobrī

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad norisināsies sestdienā, 14. oktobrī, pulksten 12.15.

Šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska. Diktāts tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv. Klātienes rakstīšanas vietas izziņos turpmākajās nedēļās.

Pasākuma rīkotāji norādīja, ka sākusies sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību, lai sniegtu iespēju neredzīgiem, vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt latviešu valodu un stiprināt tās saknes mūsdienu multikulturālajā vidē. Deviņu gadu laikā no neliela valodas entuziastu rīkota pasākuma tas ir izaudzis par starptautisku projektu, kurā pērn piedalījās 2000 interesentu no 29 valstīm.

Katru gadu kāds no mūsdienu latviešu rakstniekiem rada aptuveni 300 vārdu tekstu, ko diktē kāds slavens latviešu aktieris. Diktāta dalībniekiem atzīmes netiek liktas, un diktātu var rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.

Labākajiem diktāta dalībniekiem tiks pasniegtas dāvanas no diktāta sadarbības partneriem. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt interneta vietnē “www.raksti.org” pāris mēnešu laikā pēc pasākuma norises.

Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs un apstiprinās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Galveno darbības rādītāju (KPI) uzlabošana, izmantojot valodu kursus ienākšanai starptautiskajā tirgū

Mūsdienu globalizētajā pasaulē paplašināšanās starptautiskajos tirgos ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību daudziem uzņēmumiem. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs jaunuzņēmums vai starptautiska korporācija, spēja efektīvi sazināties un sadarboties ar klientiem un partneriem dažādās valstīs ir ļoti svarīga. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot savas izredzes gūt panākumus, ieejot starptautiskajos tirgos, ir ieguldīt līdzekļus valodu kursos. Šajā rakstā aplūkosim, kā valodu kursi var uzlabot galvenos darbības rādītājus (KPI) un veicināt jūsu uzņēmuma panākumus starptautiskajā arēnā.

Uzticības un attiecību veidošana
Ieejot jaunā tirgū, ir būtiski veidot uzticību un nodibināt ciešas attiecības ar klientiem un partneriem. Valodu kursi ļauj jūsu komandas locekļiem tieši sazināties ar vietējām ieinteresētajām personām, veicinot attiecību un saiknes veidošanos. Runājot viņu valodā, jūs apliecināt cieņu pret viņu kultūru un apņemšanos izprast viņu vajadzības. Šāds personalizācijas līmenis var ievērojami veicināt uzticēšanos, pavērt durvis jaunām iespējām un uzlabot klientu apmierinātību.

Uzlabota tirgus izpēte un konkurences analīze
Svarīgs aspekts, lai veiksmīgi ienāktu jaunā tirgū, ir rūpīga tirgus izpēte un konkurences analīze. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai iegūt informāciju tieši no vietējiem avotiem, piemēram, interviju veikšana, nozares pasākumu apmeklēšana vai vietējo plašsaziņas līdzekļu pārskatīšana. Izprotot valodas nianses, jūsu komanda var piekļūt informācijai, kas var palikt nepamanīta, paļaujoties tikai uz tulkojumiem. Šī priekšrocība ļauj labāk izprast tirgus situāciju, patērētāju vēlmes un jaunās tendences, sniedzot jums konkurences priekšrocības.

Efektīva saziņa un klientu atbalsts
Skaidra un efektīva saziņa ir jebkura uzņēmuma darbības pamatā. Valodu kursi nodrošinās jūsu komandu ar valodu zināšanām, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar klientiem un partneriem viņu dzimtajā valodā. Šāda tieša un efektīva saziņa uzlabo klientu atbalstu un apmierinātību, jo samazina pārpratumu skaitu un nodrošina precīzu informācijas nodošanu. Uzlabota saziņa ļauj ātrāk reaģēt, labāk atrisināt problēmas un kopumā palielināt klientu noturības rādītājus.

Sarunas un uzņēmējdarbības attīstība
Ieiešana jaunā tirgū bieži vien ir saistīta ar sarunām par līgumiem, partnerību veidošanu un biznesa attiecību veidošanu. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai risināt sarunas tieši ar vietējiem partneriem, novēršot nepieciešamību pēc starpniekiem vai tulkiem. Šī tiešā saziņa ļauj jūsu komandai izprast sarunu stilu, kultūras normu un vēlmju nianses, tādējādi panākot veiksmīgākus biznesa līgumus un sadarbību.

Kultūras jutīgums un pielāgošanās spējas
Valodu kursi ne tikai māca runāt svešvalodā, bet arī iepazīstina ar dažādām kultūrām, paražām un uzņēmējdarbības praksi. Kultūras jutīgums ir ļoti svarīgs, ienākot jaunos tirgos, jo tas ļauj jums pielāgot savus produktus, pakalpojumus un mārketinga stratēģijas, lai tās atbilstu vietējām vēlmēm un gaidām. Izprotot kultūras nianses, jūs varat izvairīties no kļūdainiem soļiem, kas var kaitēt jūsu zīmola reputācijai, un nodrošināt, ka jūsu piedāvājums rezonē ar mērķauditoriju, tādējādi palielinot pārdošanas apjomu un klientu lojalitāti.

Darbinieku iesaiste un noturēšana
Ieguldījumi valodu kursos apliecina jūsu apņemšanos nodrošināt darbinieku profesionālo attīstību un izaugsmi. Piedāvājot valodu apmācības iespējas, uzlabojas darbinieku iesaistīšanās un motivācija, jo viņi jūtas novērtēti un pilnvaroti sniegt ieguldījumu uzņēmuma starptautiskajā paplašināšanā. Turklāt apmācībās iegūtās valodu prasmes var būt noderīgas darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, sniedzot viņiem vērtīgu priekšrocību nākotnes karjeras izredzēs.

Seminārā Londonas latviešiem skaidro, kā bērniem mācīt latviešu valodu angliskā vidē

Kā veicināt latviešu valodas apguvi, ja apkārt un bieži vien pat mājās visi runā angliski? Ko darīt, ja bērns nelabprāt runā latviski? Par to nupat tika spriests Londonas latviešu skolā, vienai no māmiņām – Londonas Universitātes koledžas asociētajai profesorei izglītības socioloģijā Olgai Carai – vadot semināru par to, kas bērniem palīdz apgūt latviešu valodu, un kas – traucē.

“Daugavas vanagu fonda” Londonas nama pagrabstāvā šoreiz pulcējās tie vecāki, kuriem rūp latviešu valodas apguve.

Izrādās, bērniem apmēram līdz 12 gadu vecumam īpašas apmācības nav nepieciešamas, viņi vairākas valodas var apgūt klausoties.

“Vienkārši jārunā, jālasa grāmatas, jāstāsta pasakas, jāskaidro, ko tu dari, jāatbild uz bērnu jautājumiem, jāpavada ar bērniem kvalitatīvi laiks. Latviski. Un viss! Un tu dabū to, ka ar saviem bērniem tev ir labas attiecības, tu viņiem palīdzi mācībās, jo tu viņiem piedāvā ļoti bagātu, plašu pasauli, un latviešu valoda tiek nostiprināta. Un tas viss ir par velti, un tas ir vislabākais veids,” skaidro  asociētā profesore izglītības socioloģijā Olga Cara.

Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, daudzus mācību priekšmetus var un vajag skaidrot latviski, piemēram, matemātiku.

“Mums kā cilvēkiem nekad neder viena pieeja, lai saprastu to pašu matemātiku. Un, ja skolā paskaidro angliski, vecāki piedāvā latviski, tad tiek nostiprināta gan latviešu valdoa, gan matemātika, jo kognitīvi ir dažādas asociācijas un vairāk tiek nostiprināts. Un cilvēki ātrāk varbūt sapratīs latviski,” norāda Cara.

Jauktajās ģimenēs bērni nesaprot, kādēļ vecāki savā starpā drīkst sarunāties angliski, bet bērni – nē. Taču iespēju robežās nepieciešams turpināt runāt ar bērnu latviski neatkarīgi no tā, vai bērns atbild latviski vai angliski.

Avots: LSM. Pilnu rakstu lasīt šeit.

«Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

 

Vai esat mēģinājuši “Youtube” latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, “gudrajai mājai”, robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, lai palīdzētu viedajām tehnoloģijām iemācīties sazināties arī latviski.

Tehnoloģiju izstrādātājiem, kuri vēlētas savos produktos iespējot arī latviešu valodas saziņu, šobrīd trūkst izejmateriāla – proti, latviskās runas ierakstu. Tādēļ projektā “Balsu talka” cilvēki tiek aicināti kopīgi radīt šādu datu kopu.

Kā šī balsu talka notiek? Vispirms jāieiet mājaslapā “balsutalka.lv”. Tā pieejama gan datorā gan telefonā. Sameklē sadaļas “Runā” vai “Klausies”. Runāšanas sadaļā dators dod dažas frāzes, kas jāierunā. Spiež uz mikrofonu un ierunā. Spiež uz “Es piekrītu”, un esam ziedojuši savus balss ierakstus un veiksmīgi notalkojuši. Talkā var piedalīties, arī klausoties citu balsu ierakstus un novērtējot, vai tie patiešām atbilst ierunātajam tekstam.

“Ir vajadzīgi pēc iespējas vairāk akcentu, pēc iespējas vairāk dažādu izrunu. Jo dažādākas balsis būs, jo labāka atpazīšana pēc tam notiks,” stāstīja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs Pēteris Jurčenko.

Kopīgi izveidotā datu kopa nebūs maksas produkts. Tā būs brīvi pieejama ikvienam ražotājam, kurš vēlas radīt kādu viedo tehnoloģiju, kas sapratīs arī komandas latviešu valodā, un pelnīt – tirgojot tās arī Latvijas pircējiem.

“Šie balss paraugi būs zem atvērtās licences, viņi būs pieejami ikvienam. Lielie tehnoloģiju ražotāji varēs tos iekļaut savos produktos. Ja, piemēram, kāds mašīnas ražotājs izdomās uztaisīt valodu atbalstu komandām, tad līdzās poļu, igauņu valodām varēs iekļaut arī latviešu valodu un mašīnas to atpazīs,” skaidroja Jurčenko.

Pirmajās dienās ierunātas jau vairāk nekā 20 stundas.

Avots: LSM.lv. Pilnu rakstu lasīt šeit

Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.

Noslēgusies akcija jauniešiem “Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot viņa ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja galvenos 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, kā arī vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai.

Akcijā izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Starp biežāk izteiktajiem padomiem ir:

  • mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus;
  • atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes;
  • tikai par dzīvām būtnēm sakām “viņš”, “viņa”, par nedzīvām – “tas”, “tā”;
  • nelietot vārdus šajiemtajiem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem “ja”, “jo”, “lai”, “ka”, “kad” likt komatu. Nejaukt “ka” un “kad” lietojumu;
  • atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, vārds ira neeksistē;
  • nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus;
  • teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;
  • lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu;
  • runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības;
  • bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.

Digitālā satura veidotāju skaits turpina palielināties, un valodniece piekrita, ka palielināties turpina arī viņu radītā ietekme uz sabiedrības, it īpaši jauniešu, valodas lietojumu. Vienlaikus Liepa vērtēja, ka bieži vien attieksme pret paviršu valodas lietojumu ir atkarīga no vecuma posma.

Nenoliedzami palielinās un, visticamāk, tikai turpinās palielināties arī angļu valodas ietekme.

Avots: LSM.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.