Dažādu valodu īpašās iezīmes

Valodas ir aizraujošas un daudzveidīgas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. Pasaules valodās, sākot no tonālajām valodām Dienvidaustrumāzijā un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidītu iezīmju. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas no dažādu valodu aizraujošākajām iezīmēm un to, kāpēc tās ir tik unikālas.

Tonālās valodas: Valodas, kurās vārda nozīme mainās atkarībā no runātāja balss toņa vai augstuma. Mandarīna ķīniešu valoda ir, iespējams, vispazīstamākā tonālā valoda, kurā ir četri toņi, kas var pilnībā mainīt vārda nozīmi. Citas tonālās valodas ir taizemiešu, vjetnamiešu un daudzas Āfrikas valodas.

Gramatiskais dzimums: Daudzās valodās, īpaši Eiropas valodās, lietvārdi tiek iedalīti vīriešu, sieviešu vai neitrālajā dzimtē. Piemēram, spāņu valodā vārds “el libro” (grāmata) ir vīriešu dzimtē, bet “la mesa” (galds) ir sieviešu dzimtē. Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, dzimumu piešķir pat nedzīviem priekšmetiem, tādējādi radot interesantus un dažkārt komiskus tulkojumus.

Aglutiatīvās valodas: Valodas, kurās vārdus veido, pievienojot pamatvārdam sufiksus vai prefiksus. Tā rezultātā dažās valodās, piemēram, turku vai somu, rodas ļoti gari vārdi. Piemēram, somu valodā vārds “lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas” nozīmē “lidmašīnas reaktīvo turbīnu dzinēju palīgmehāniķis – virsdienesta students”.

Zīmju valodas: Zīmju valodas ir valodas, kurās nozīmei nodot izmanto vizuālus žestus un sejas izteiksmi. Amerikāņu zīmju valoda (ASL) ir viena no pazīstamākajām zīmju valodām, kurai ir sava unikāla gramatika un sintakse. Dažās valstīs ir pat savas nacionālās zīmju valodas, piemēram, britu zīmju valoda (BSL) vai austrāliešu zīmju valoda (Auslan).

Polisintētiskās valodas: Polisintētiskās valodas ir valodas, kurās veselus teikumus var veidot, pievienojot prefiksus un sufiksus vienam saknes vārdam. Tas ir izplatīts daudzās Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, inuktītu valodā, kur ar vienu vārdu var izteikt visa teikuma nozīmi.

Valodas ir patiesi aizraujošas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. No tonālajām valodām līdz gramatiskajam dzimumam, no aglutinatīvajām valodām līdz zīmju valodām, no polisintētiskajām valodām līdz daudzām citām valodām – par pasaules valodām var atklāt tik daudz jauna. Iepazīstot šīs unikālās iezīmes, var ne tikai uzlabot savas valodu prasmes, bet arī paplašināt savu izpratni par dažādām kultūrām un dzīvesveidu.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2022

Aptauju jau divdesmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2022. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība! Pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā, pieminam gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., un 22. februārī gaidāmo valodnieka Jāņa Endzelīna 150. gadskārtu, gan nesen mūžībā aizgājušo terminologu un ilggadēju aptaujas žūrijas locekli Aldi Lauzi.

Šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar drošību un kara ietekmi uz mūsu ikdienu. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā! Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2022. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir “gājēju pārbrauktuve”  statistika rāda, ka Eiropas Savienībā Latvija ir viena no vadošajām valstīm satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem.

Starp gada nevārda finālistiem — “hospiss” paliatīvās aprūpes vai hospita vietā, “naratīvs” stāsta vietā, “nekonkurētspēja” konkurētnespējas vietā (piemēram, “nedarbspēja” nav tas pats kas “darbnespēja”), — pirmo vietu ieguva neatbilstoši lietotie “sankcionēt, sankcionētās personas” — tā kā sankcionēt nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, pareizi būtu “sankcijām pakļautās personas.”

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Tas nepadarīs tevi izskatīties perfekti” kāda gāzēta dzēriena reklāmā; Rīgas domē pastāvošā, bet vārdu secības ziņā diskutablā “Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja” un “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums,” taču par uzvarētāju tika atzīts boksera M. Brieža aicinājums: “Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!

Aptaujas žūrijas ieskatā 2022. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši politiķa U. Pīlēna “Nevaru komentēt tāpēc, ka es nevaru komentēt,” vairāku tvitera lietotāju “Aprobežotībai nav robežu,” un aizsardzības ministra A. Pabrika iedrošinājums “Iedzersim kaļķi, nostiprināsim mugurkaulu un ticēsim savām spējām un savai valstij, nevis domāsim, ka visu mums kāds liek darīt!” Bet uzvarētājs ir A. Hansona “Lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt.”

Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: “dūknis” drona vietā, “džampucis” hudija vietā, “pašvadītājs” autopilota vietā, “spēka dusa” power nap vietā, kā arī vairāki Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ aktualizējušies jēdzieni: “iekrievot(s)”, “lētiņš”, “orki” un “orkistāna”, “rašisms”, “tviterkonvojs” un citi.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “atkrieviskot, atkrieviskošana”, “brīvkrāns”, “klupne, klupnīte” error vietā — atšķirībā no cilvēka “kļūdas” mistake, tai piemīt mehāniska pieskaņa un tā ir attiecināma uz mazāku traucējumu nekā glitch vietā informātikā jau lietotā “klupe” —, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “okupeklis”, proti, piemineklis kā okupācijas laika palieka.

Avots: Latvijas Portāls. Pilno raksti lasīt šeit.

Language in Christmas

History of Christmas - Origins, Traditions & Facts - HISTORY

Christmas is a time of celebration and joy, and it is often marked by the use of special words and phrases. In many cultures, Christmas is a time to come together with family and friends, exchange gifts, and celebrate the birth of Jesus Christ.

One of the most interesting aspects of Christmas is the diverse range of language and vocabulary used to celebrate it. From different languages to regional dialects and colloquialisms, the way we talk about Christmas can vary greatly depending on where we are in the world.

In English-speaking countries, for example, common phrases associated with Christmas include “Merry Christmas,” “Happy Holidays,” and “Season’s Greetings.” In other parts of the world, such as Germany and Austria, the phrase “Frohe Weihnachten” (meaning “happy Christmas”) is commonly used. In Italy, “Buon Natale” (meaning “good Christmas”) is the traditional greeting, while in Spain, “Feliz Navidad” (meaning “happy Christmas”) is often heard.

In addition to these phrases, Christmas is also associated with a range of traditions and customs, many of which have their own unique language. For example, the tradition of gift-giving is often referred to as “present-giving” or “exchanging gifts,” and the gifts themselves are often referred to as “presents.”

The Christmas season is also marked by the use of certain words and phrases to describe festive decorations and activities. For example, the traditional red and green colors of Christmas are often referred to as “holiday colors,” and the Christmas tree is a central part of many celebrations. The tree is often decorated with lights, tinsel, and ornaments, and the act of decorating it is known as “trimming the tree.”

In addition to these words and phrases, there are also many Christmas-specific terms that are used to describe specific traditions and activities. For example, “caroling” refers to the act of singing Christmas songs, “Santa Claus” is a popular figure associated with Christmas, and “mistletoe” is a plant that is often hung in homes during the holiday season.

Overall, the language of Christmas is a diverse and interesting aspect of the holiday season. From traditional phrases and greetings to specific words and phrases associated with Christmas traditions and customs, the way we talk about Christmas is an important part of the celebration.

We here at Baltic Media wish you a happy holiday season and hope you see you next year!

Author: Baltic Media Language Learning Center

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā.

Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.

Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.

“Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!”

“Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā,” atzina Levits.

“Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.”

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš.

VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes paaugstināšanai.

Lai dotu iespēju akcijā piedalīties interneta plašsaziņas līdzekļiem, VVC arī šogad akcijā iekļāvis interneta ziņu portālu kategoriju, kurā portālu lasītāji un veidotāji var pieteikt pretendentus izvērtēšanai.

Tiks izvērtēti periodiskās preses izdevumi un interneta ziņu portālu raksti, kas izdoti un publiskoti laika posmā no 2022. gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim.

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2021. gada 31.decembrim.

Avots: VVC. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Izdota latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece

Piektdien, 3. jūnijā, svinīgi atvērta latviešu-ukraiņu bilingvālā ābece. Tās veidošana bija labdarības projekts, ābeces bērniem būs iegūstamas bez maksas.

Kopumā ir 4000 grāmatu, kuras caur dažādām labdarības organizācijām nonāks pie ukraiņu bērniem, dodot viņiem iespēju caur skaistām ilustrācijām mācīties latviešu alfabētu.

“Tā ideja ir, ka ukraiņu bērniņi varētu mācīties savas valodas ābeci, alfabētu un arī Latvijas, un būt daļa no mums. Maša Zurikova, kas ir ābeces autore, viņa šo savu darbu ziedo, un ļoti daudz atbalstītāju ir ziedojuši.

Tas, ko varam teikt, ka ne tikai dodam pajumti, bet ļaujam ukraiņu bērniem, ukraiņu ģimenēm saglabāt savu kultūru, valodu,”

stāstīja labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.

To uzsvēra arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko – citas valodas zināšana esot noderīga ikvienam.

“Ir ļoti svarīgi atbalstīt armiju un palīdzēt tai. Viens aspekts ir kaujas lauks Ukrainā, mums tajā nepieciešama uzvara. Bet otrs aspekts – mums vajag atbalstīt cilvēkus, kuri ir pametuši Ukrainu kara dēļ. Un tagad šeit mums ir 30 tūkstoši ukraiņu, liela daļa no viņiem ir mazi bērni. Viņi jāatbalsta izglītībā un citādi. Ja mūsu bērni zaudēs laiku izglītības ieguvē, tas viņiem ļoti kaitēs. Tāpēc mēs cenšamies saglabāt izglītības procesu un to pat palielināt.

Un es atbalstu ideju, ka mēs, ukraiņi, mācamies latviešu valodu,” uzsvēra vēstnieks.

Avots: LSM. Pilnu rakstu skatīt šeit.

‘Sociālo tīklu valoda’ iespiežas jauniešu ikdienas saziņā

Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com

Sociālie tīkli iespaido ne tikai mūsu ikdienu, bet arī valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitīva ziņa. “Šobrīd mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekšmeta, parādības vai īpašības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski,” stāsta Rīgas 64.vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lauma Muižniece. Lai izzinātu sociālās tīklošanās vietņu ietekmi uz valodas izjūtu un lietojumu, iztaujājām ekspertus, amatpersonas un pašus jauniešus.

Kas ir literāra valoda?

Lielākā daļa cilvēku teiktu, ka tā ir gramatiski pareiza valoda ar pareizi ievietotām pieturzīmēm, bez hibrīdtekstiem, barbarismiem, taču par vienu pareizo definīciju ir grūti vienoties.

Šo jēdzienu lūdzām izskaidrot arī latviešu literatūrzinātniecei, valodniecei un Saeimas deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, kura stāsta, ka ”literāra valoda ir valodas paveids, kas raksturo kultūrtautas”. “Ar literārās valodas palīdzību, mēs varam savstarpēji vieglāk sazināties. Ir ļoti svarīgi, lai bez literārās valodas ir vēl valodas paveidi – dialekti, izloksnes, kas ir valodas bagātināšanas avots,” viņa papildina.

Vai valoda bojājas?

Dzīvojam steidzīgā laikmetā, kad bieži vien, lai ātri nodotu informāciju, nav laika rakstīt formāli un gramatiski pareizi. Gandrīz ikviens, tērzējot sociālo tīklu vidē, ir izmantojis saīsinājumus vai garumzīmes vietā uzrakstījis divus patskaņus. Tāpat ikdienas steigā ierunājam balss ziņas, kas prasa mazāk piepūles un laika, arī emocijzīmēm ir liela nozīme savstarpējā komunikācijā. Cik lielā mērā sociālie tīkli ietekmē gramatiski pareizu latviešu valodu, un vai ar to ir jācīnās?

Pētniece Kalnača ieskicē vienu no būtiskākajām atšķirībām bezkontakta saziņā: “Visas ziņas, ko mēs saņemam, patērējam kādā kontekstā. Viedtālruņos problēma ir tā, ka sūtītājs nekad nezina, kādā kontekstā saņēmējs to patērēs.” Līdz ar to katram vēstījumam, kas nonāk pie adresāta, nokrāsu iedod vide, kurā tas tiek uztverts. Pat pozitīvākā ziņa dažu sekunžu laikā var tikt uztverta negatīvi.

Par valodas sabojāšanu filoloģei Kursītei-Pakulei ir savs viedoklis: “Katra jauna paaudze teica – valoda tiek neglābjami bojāta. Jā, valoda mainās ar katra jauna saziņas veida vai paņēmiena ienākšanu. Ienākot radio, parādījās radio diktoru balsis, tomēr, ienākot televīzijai, tā arī atstāja iespaidu. Sociālie tīkli noteikti atstāj iespaidu arī rakstībā, tomēr ne tik daudz runā. Skatoties no malas, notiek valodas vienkāršošana, un, iespējams, notiek mūsu kā cilvēcisku būtņu vienkāršošanās.”

Valodu sociālajos tīklos lielā mērā ietekmē influenceri jeb satura veidotāji ar lielu atpazīstamību. Influencere Kristīne Beitika pauž uzskatu: “Pareiza valodas lietošana ir cieņa pret lasītāju. Visam svarīgākais ir saturs, ko influenceris veido, tāpēc viņam seko, taču valoda ir viens no kopējā tēla veidošanas aspektiem. Valoda arī liecina par attiecīgā influencera izglītības līmeni.”

Avots: Delfi. Pilno rakstu skatīt šeit.

Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka

Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā “Pagalms” jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā iznākusi, piemēram, Homēra “Odiseja”.

Sākotnēji Mīlenbahs vēlējās papildināt Kārļa Kristiana Ulmaņa 1872. gadā izdoto “Latviešu – vācu” vārdnīcu, bet secināja, ka latviešu valodai nepieciešams jauns, daudz apjomīgāks darbs. Viņam tā arī neizdevās iegūt stipendiju, tāpēc materiālo apstākļu dēļ ar pētniecību Mīlenbahs nodarbojās no skolotāja darba brīvajā laikā.

Uzsākot darbu pie latviešu valodas vārdnīcas, Mīlenbahs publicēja uzsaukumu, aicinot cilvēkus no visiem Latvijas novadiem iesūtīt vārdus, kas būt jāiekļauj topošajā iespieddarbā.

Drīz vārdnīcas tapšanai sāka sekot arī prese – piemēram, 1905. gadā žurnāls “Apskats” ziņoja, ka “cītīgais valodas urkņis un pētnieks” jau sācis kārtot vārdus ar burtu a. Katram vārdnīcas vārdam Mīlenbahs norādīja etimoloģiju, avotu un tulkojumu vācu valodā, kā arī pievienoja lietošanas konteksta piemērus, izmantojot tautasdziesmu, pasaku, senu rakstu un literatūras tekstus. Vārdnīcā gandrīz netika iekļauti ģermānismi un slāvismi, kā arī tā laika jaunvārdi, kas vēl savu dzīvotspēju sabiedrībā nebija apliecinājuši.

Vidēji dienā Mīlenbahs esot apstrādājis 10 vārdnīcas šķirkļus. Viņš ir autors arī vairākām latviešu valodas gramatikas grāmatām un esot tas, kurš radījis valodniecības terminu “divdabis”.

Avots: LSM. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība

Valodnieki: Augšupejoša intonācija latviešu valodā ir īslaicīga parādība

Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.

Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, stabila runā ir tieši krītošā intonācija,” viņš stāstīja. 

“Mēs dzīvojam tādā uzbudinātā laikā, un kāpjošā intonācija vispār dod signālu par satraukumu, nedrošību, uztraukumu, agresivitāti. Tas parādās valodā. Jo ilgāk pandēmija ilgs, jo trakāka būs mūsu valoda,” valodnieks uzsvēra. 

Liepa uzskata, ka tā varētu būt modes tendence un prognozēja to kā īslaicīgu parādību. “Varbūt tā ir vienkārši tāda modes tendence, tāds savas oriģinalitātes meklējums,” valodniece izteica pieņēmumu.

Tāpat valodnieki norādīja, ka šādas augšupejošas intonācijas lietošana pāries, jo to lietot vienkārši ir grūtāk – balsi nelaižot teikuma beigās uz leju, runātājam jāuztur spriedze.

Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.

Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai

Valsts valodas centra (VVC) Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai un ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa, Latvijas Radio skaidroja Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška.

Timuška uzsvēra, ka paralēli var tikt saglabāti līdzšinējie nosaukumi, kad tam ir vēsturisks vai lingvistisks pamatojums, piemēram, runājot par Kijevas Krievzemi, kas radusies 11.–12. gadsimtā, kad nepastāvēja nosaukums Kijiva ukraiņu valodā.

Par konkrētiem pilsētu nosaukumiem Timuška interesentus aicināja sazināties ar Valsts valodas centru.

VVC Latviešu valodas ekspertu komisija 9. martā jautājumu par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā skatīja atkārtoti, reaģējot uz gandrīz 150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklāto vēstuli, kurā pausts aicinājums mainīt Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi.

Vairāk nekā 100 tulkotāju, rakstnieku, valodnieku un pētnieku aicināja Valsts valodas centru pārskatīt ieteikumus Ukrainas pilsētu nosaukumu latviskošanai, norādot, ka līdz šim izmantotie Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā ienākuši, kad Ukraina, arī Latvija un citas valstis “bija paverdzinātas Krievijas impērijai, kas tās apzināti pārkrievoja”.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasi šeit.