Pasaules diktāts latviešu valodā šogad notiks 14. oktobrī

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad norisināsies sestdienā, 14. oktobrī, pulksten 12.15.

Šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska. Diktāts tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā un portālā LSM.lv. Klātienes rakstīšanas vietas izziņos turpmākajās nedēļās.

Pasākuma rīkotāji norādīja, ka sākusies sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību, lai sniegtu iespēju neredzīgiem, vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt latviešu valodu un stiprināt tās saknes mūsdienu multikulturālajā vidē. Deviņu gadu laikā no neliela valodas entuziastu rīkota pasākuma tas ir izaudzis par starptautisku projektu, kurā pērn piedalījās 2000 interesentu no 29 valstīm.

Katru gadu kāds no mūsdienu latviešu rakstniekiem rada aptuveni 300 vārdu tekstu, ko diktē kāds slavens latviešu aktieris. Diktāta dalībniekiem atzīmes netiek liktas, un diktātu var rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.

Labākajiem diktāta dalībniekiem tiks pasniegtas dāvanas no diktāta sadarbības partneriem. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt interneta vietnē “www.raksti.org” pāris mēnešu laikā pēc pasākuma norises.

Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs un apstiprinās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Galveno darbības rādītāju (KPI) uzlabošana, izmantojot valodu kursus ienākšanai starptautiskajā tirgū

Mūsdienu globalizētajā pasaulē paplašināšanās starptautiskajos tirgos ir kļuvusi par stratēģisku nepieciešamību daudziem uzņēmumiem. Neatkarīgi no tā, vai esat mazs jaunuzņēmums vai starptautiska korporācija, spēja efektīvi sazināties un sadarboties ar klientiem un partneriem dažādās valstīs ir ļoti svarīga. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzlabot savas izredzes gūt panākumus, ieejot starptautiskajos tirgos, ir ieguldīt līdzekļus valodu kursos. Šajā rakstā aplūkosim, kā valodu kursi var uzlabot galvenos darbības rādītājus (KPI) un veicināt jūsu uzņēmuma panākumus starptautiskajā arēnā.

Uzticības un attiecību veidošana
Ieejot jaunā tirgū, ir būtiski veidot uzticību un nodibināt ciešas attiecības ar klientiem un partneriem. Valodu kursi ļauj jūsu komandas locekļiem tieši sazināties ar vietējām ieinteresētajām personām, veicinot attiecību un saiknes veidošanos. Runājot viņu valodā, jūs apliecināt cieņu pret viņu kultūru un apņemšanos izprast viņu vajadzības. Šāds personalizācijas līmenis var ievērojami veicināt uzticēšanos, pavērt durvis jaunām iespējām un uzlabot klientu apmierinātību.

Uzlabota tirgus izpēte un konkurences analīze
Svarīgs aspekts, lai veiksmīgi ienāktu jaunā tirgū, ir rūpīga tirgus izpēte un konkurences analīze. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai iegūt informāciju tieši no vietējiem avotiem, piemēram, interviju veikšana, nozares pasākumu apmeklēšana vai vietējo plašsaziņas līdzekļu pārskatīšana. Izprotot valodas nianses, jūsu komanda var piekļūt informācijai, kas var palikt nepamanīta, paļaujoties tikai uz tulkojumiem. Šī priekšrocība ļauj labāk izprast tirgus situāciju, patērētāju vēlmes un jaunās tendences, sniedzot jums konkurences priekšrocības.

Efektīva saziņa un klientu atbalsts
Skaidra un efektīva saziņa ir jebkura uzņēmuma darbības pamatā. Valodu kursi nodrošinās jūsu komandu ar valodu zināšanām, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar klientiem un partneriem viņu dzimtajā valodā. Šāda tieša un efektīva saziņa uzlabo klientu atbalstu un apmierinātību, jo samazina pārpratumu skaitu un nodrošina precīzu informācijas nodošanu. Uzlabota saziņa ļauj ātrāk reaģēt, labāk atrisināt problēmas un kopumā palielināt klientu noturības rādītājus.

Sarunas un uzņēmējdarbības attīstība
Ieiešana jaunā tirgū bieži vien ir saistīta ar sarunām par līgumiem, partnerību veidošanu un biznesa attiecību veidošanu. Valodu zināšanas ļauj jūsu komandai risināt sarunas tieši ar vietējiem partneriem, novēršot nepieciešamību pēc starpniekiem vai tulkiem. Šī tiešā saziņa ļauj jūsu komandai izprast sarunu stilu, kultūras normu un vēlmju nianses, tādējādi panākot veiksmīgākus biznesa līgumus un sadarbību.

Kultūras jutīgums un pielāgošanās spējas
Valodu kursi ne tikai māca runāt svešvalodā, bet arī iepazīstina ar dažādām kultūrām, paražām un uzņēmējdarbības praksi. Kultūras jutīgums ir ļoti svarīgs, ienākot jaunos tirgos, jo tas ļauj jums pielāgot savus produktus, pakalpojumus un mārketinga stratēģijas, lai tās atbilstu vietējām vēlmēm un gaidām. Izprotot kultūras nianses, jūs varat izvairīties no kļūdainiem soļiem, kas var kaitēt jūsu zīmola reputācijai, un nodrošināt, ka jūsu piedāvājums rezonē ar mērķauditoriju, tādējādi palielinot pārdošanas apjomu un klientu lojalitāti.

Darbinieku iesaiste un noturēšana
Ieguldījumi valodu kursos apliecina jūsu apņemšanos nodrošināt darbinieku profesionālo attīstību un izaugsmi. Piedāvājot valodu apmācības iespējas, uzlabojas darbinieku iesaistīšanās un motivācija, jo viņi jūtas novērtēti un pilnvaroti sniegt ieguldījumu uzņēmuma starptautiskajā paplašināšanā. Turklāt apmācībās iegūtās valodu prasmes var būt noderīgas darbinieku personīgajai un profesionālajai izaugsmei, sniedzot viņiem vērtīgu priekšrocību nākotnes karjeras izredzēs.

Seminārā Londonas latviešiem skaidro, kā bērniem mācīt latviešu valodu angliskā vidē

Kā veicināt latviešu valodas apguvi, ja apkārt un bieži vien pat mājās visi runā angliski? Ko darīt, ja bērns nelabprāt runā latviski? Par to nupat tika spriests Londonas latviešu skolā, vienai no māmiņām – Londonas Universitātes koledžas asociētajai profesorei izglītības socioloģijā Olgai Carai – vadot semināru par to, kas bērniem palīdz apgūt latviešu valodu, un kas – traucē.

“Daugavas vanagu fonda” Londonas nama pagrabstāvā šoreiz pulcējās tie vecāki, kuriem rūp latviešu valodas apguve.

Izrādās, bērniem apmēram līdz 12 gadu vecumam īpašas apmācības nav nepieciešamas, viņi vairākas valodas var apgūt klausoties.

“Vienkārši jārunā, jālasa grāmatas, jāstāsta pasakas, jāskaidro, ko tu dari, jāatbild uz bērnu jautājumiem, jāpavada ar bērniem kvalitatīvi laiks. Latviski. Un viss! Un tu dabū to, ka ar saviem bērniem tev ir labas attiecības, tu viņiem palīdzi mācībās, jo tu viņiem piedāvā ļoti bagātu, plašu pasauli, un latviešu valoda tiek nostiprināta. Un tas viss ir par velti, un tas ir vislabākais veids,” skaidro  asociētā profesore izglītības socioloģijā Olga Cara.

Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, daudzus mācību priekšmetus var un vajag skaidrot latviski, piemēram, matemātiku.

“Mums kā cilvēkiem nekad neder viena pieeja, lai saprastu to pašu matemātiku. Un, ja skolā paskaidro angliski, vecāki piedāvā latviski, tad tiek nostiprināta gan latviešu valdoa, gan matemātika, jo kognitīvi ir dažādas asociācijas un vairāk tiek nostiprināts. Un cilvēki ātrāk varbūt sapratīs latviski,” norāda Cara.

Jauktajās ģimenēs bērni nesaprot, kādēļ vecāki savā starpā drīkst sarunāties angliski, bet bērni – nē. Taču iespēju robežās nepieciešams turpināt runāt ar bērnu latviski neatkarīgi no tā, vai bērns atbild latviski vai angliski.

Avots: LSM. Pilnu rakstu lasīt šeit.

«Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

 

Vai esat mēģinājuši “Youtube” latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, “gudrajai mājai”, robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, lai palīdzētu viedajām tehnoloģijām iemācīties sazināties arī latviski.

Tehnoloģiju izstrādātājiem, kuri vēlētas savos produktos iespējot arī latviešu valodas saziņu, šobrīd trūkst izejmateriāla – proti, latviskās runas ierakstu. Tādēļ projektā “Balsu talka” cilvēki tiek aicināti kopīgi radīt šādu datu kopu.

Kā šī balsu talka notiek? Vispirms jāieiet mājaslapā “balsutalka.lv”. Tā pieejama gan datorā gan telefonā. Sameklē sadaļas “Runā” vai “Klausies”. Runāšanas sadaļā dators dod dažas frāzes, kas jāierunā. Spiež uz mikrofonu un ierunā. Spiež uz “Es piekrītu”, un esam ziedojuši savus balss ierakstus un veiksmīgi notalkojuši. Talkā var piedalīties, arī klausoties citu balsu ierakstus un novērtējot, vai tie patiešām atbilst ierunātajam tekstam.

“Ir vajadzīgi pēc iespējas vairāk akcentu, pēc iespējas vairāk dažādu izrunu. Jo dažādākas balsis būs, jo labāka atpazīšana pēc tam notiks,” stāstīja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs Pēteris Jurčenko.

Kopīgi izveidotā datu kopa nebūs maksas produkts. Tā būs brīvi pieejama ikvienam ražotājam, kurš vēlas radīt kādu viedo tehnoloģiju, kas sapratīs arī komandas latviešu valodā, un pelnīt – tirgojot tās arī Latvijas pircējiem.

“Šie balss paraugi būs zem atvērtās licences, viņi būs pieejami ikvienam. Lielie tehnoloģiju ražotāji varēs tos iekļaut savos produktos. Ja, piemēram, kāds mašīnas ražotājs izdomās uztaisīt valodu atbalstu komandām, tad līdzās poļu, igauņu valodām varēs iekļaut arī latviešu valodu un mašīnas to atpazīs,” skaidroja Jurčenko.

Pirmajās dienās ierunātas jau vairāk nekā 20 stundas.

Avots: LSM.lv. Pilnu rakstu lasīt šeit

Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.

Noslēgusies akcija jauniešiem “Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot viņa ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja galvenos 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, kā arī vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai.

Akcijā izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Starp biežāk izteiktajiem padomiem ir:

  • mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus;
  • atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes;
  • tikai par dzīvām būtnēm sakām “viņš”, “viņa”, par nedzīvām – “tas”, “tā”;
  • nelietot vārdus šajiemtajiem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem “ja”, “jo”, “lai”, “ka”, “kad” likt komatu. Nejaukt “ka” un “kad” lietojumu;
  • atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, vārds ira neeksistē;
  • nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus;
  • teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;
  • lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu;
  • runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības;
  • bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.

Digitālā satura veidotāju skaits turpina palielināties, un valodniece piekrita, ka palielināties turpina arī viņu radītā ietekme uz sabiedrības, it īpaši jauniešu, valodas lietojumu. Vienlaikus Liepa vērtēja, ka bieži vien attieksme pret paviršu valodas lietojumu ir atkarīga no vecuma posma.

Nenoliedzami palielinās un, visticamāk, tikai turpinās palielināties arī angļu valodas ietekme.

Avots: LSM.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

Dažādu valodu īpašās iezīmes

Valodas ir aizraujošas un daudzveidīgas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. Pasaules valodās, sākot no tonālajām valodām Dienvidaustrumāzijā un beidzot ar daudzu Eiropas valodu gramatiskajiem dzimumiem, ir daudz interesantu un negaidītu iezīmju. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažas no dažādu valodu aizraujošākajām iezīmēm un to, kāpēc tās ir tik unikālas.

Tonālās valodas: Valodas, kurās vārda nozīme mainās atkarībā no runātāja balss toņa vai augstuma. Mandarīna ķīniešu valoda ir, iespējams, vispazīstamākā tonālā valoda, kurā ir četri toņi, kas var pilnībā mainīt vārda nozīmi. Citas tonālās valodas ir taizemiešu, vjetnamiešu un daudzas Āfrikas valodas.

Gramatiskais dzimums: Daudzās valodās, īpaši Eiropas valodās, lietvārdi tiek iedalīti vīriešu, sieviešu vai neitrālajā dzimtē. Piemēram, spāņu valodā vārds “el libro” (grāmata) ir vīriešu dzimtē, bet “la mesa” (galds) ir sieviešu dzimtē. Dažās valodās, piemēram, vācu valodā, dzimumu piešķir pat nedzīviem priekšmetiem, tādējādi radot interesantus un dažkārt komiskus tulkojumus.

Aglutiatīvās valodas: Valodas, kurās vārdus veido, pievienojot pamatvārdam sufiksus vai prefiksus. Tā rezultātā dažās valodās, piemēram, turku vai somu, rodas ļoti gari vārdi. Piemēram, somu valodā vārds “lentokonesuihkuturbiinimoottoriapumekaanikkoaliupseerioppilas” nozīmē “lidmašīnas reaktīvo turbīnu dzinēju palīgmehāniķis – virsdienesta students”.

Zīmju valodas: Zīmju valodas ir valodas, kurās nozīmei nodot izmanto vizuālus žestus un sejas izteiksmi. Amerikāņu zīmju valoda (ASL) ir viena no pazīstamākajām zīmju valodām, kurai ir sava unikāla gramatika un sintakse. Dažās valstīs ir pat savas nacionālās zīmju valodas, piemēram, britu zīmju valoda (BSL) vai austrāliešu zīmju valoda (Auslan).

Polisintētiskās valodas: Polisintētiskās valodas ir valodas, kurās veselus teikumus var veidot, pievienojot prefiksus un sufiksus vienam saknes vārdam. Tas ir izplatīts daudzās Amerikas pamatiedzīvotāju valodās, piemēram, inuktītu valodā, kur ar vienu vārdu var izteikt visa teikuma nozīmi.

Valodas ir patiesi aizraujošas, un katrai no tām ir savas unikālas iezīmes un īpašības. No tonālajām valodām līdz gramatiskajam dzimumam, no aglutinatīvajām valodām līdz zīmju valodām, no polisintētiskajām valodām līdz daudzām citām valodām – par pasaules valodām var atklāt tik daudz jauna. Iepazīstot šīs unikālās iezīmes, var ne tikai uzlabot savas valodu prasmes, bet arī paplašināt savu izpratni par dažādām kultūrām un dzīvesveidu.

Avots: Baltic Media valodu mācību centrs.

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2022

Aptauju jau divdesmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie pieteikumi ienāca jau 2022. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Priecē kandidātu iesūtītāju ik gadu pieaugošā atsaucība! Pateicībā par ieguldījumu latviešu valodniecībā, pieminam gan 18. janvārī aizvadīto valodnieka Kārļa Mīlenbaha 170., un 22. februārī gaidāmo valodnieka Jāņa Endzelīna 150. gadskārtu, gan nesen mūžībā aizgājušo terminologu un ilggadēju aptaujas žūrijas locekli Aldi Lauzi.

Šoreiz ievērojams pieteikumu īpatsvars saistīts ar drošību un kara ietekmi uz mūsu ikdienu. Jāatceras, ka šajā aptaujā runa ir par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā! Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2022. gada spārnotais teiciens, ko paziņoja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, ir “gājēju pārbrauktuve”  statistika rāda, ka Eiropas Savienībā Latvija ir viena no vadošajām valstīm satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita ziņā uz miljons iedzīvotājiem.

Starp gada nevārda finālistiem — “hospiss” paliatīvās aprūpes vai hospita vietā, “naratīvs” stāsta vietā, “nekonkurētspēja” konkurētnespējas vietā (piemēram, “nedarbspēja” nav tas pats kas “darbnespēja”), — pirmo vietu ieguva neatbilstoši lietotie “sankcionēt, sankcionētās personas” — tā kā sankcionēt nozīmē juridiski apstiprināt, piešķirot likuma spēku, un dot piekrišanu vai atļauju, pareizi būtu “sankcijām pakļautās personas.”

Sīvā cīņā par gada savārstījuma godu spēkiem mērojās “Tas nepadarīs tevi izskatīties perfekti” kāda gāzēta dzēriena reklāmā; Rīgas domē pastāvošā, bet vārdu secības ziņā diskutablā “Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja” un “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums,” taču par uzvarētāju tika atzīts boksera M. Brieža aicinājums: “Laiks piecelties un iztaisnot savas saliektās galvas!

Aptaujas žūrijas ieskatā 2022. gada spārnotā teiciena kategorijā finālā iekļuvuši politiķa U. Pīlēna “Nevaru komentēt tāpēc, ka es nevaru komentēt,” vairāku tvitera lietotāju “Aprobežotībai nav robežu,” un aizsardzības ministra A. Pabrika iedrošinājums “Iedzersim kaļķi, nostiprināsim mugurkaulu un ticēsim savām spējām un savai valstij, nevis domāsim, ka visu mums kāds liek darīt!” Bet uzvarētājs ir A. Hansona “Lai Krievijai būtu nākotne, to vajag izPutināt.”

Iesūtīti arī vairāki jaunvārdi, no kuriem dažus gribētos izcelt: “dūknis” drona vietā, “džampucis” hudija vietā, “pašvadītājs” autopilota vietā, “spēka dusa” power nap vietā, kā arī vairāki Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ aktualizējušies jēdzieni: “iekrievot(s)”, “lētiņš”, “orki” un “orkistāna”, “rašisms”, “tviterkonvojs” un citi.

Savukārt par gada vārdu pēdējā kārtā cīnījās “atkrieviskot, atkrieviskošana”, “brīvkrāns”, “klupne, klupnīte” error vietā — atšķirībā no cilvēka “kļūdas” mistake, tai piemīt mehāniska pieskaņa un tā ir attiecināma uz mazāku traucējumu nekā glitch vietā informātikā jau lietotā “klupe” —, taču par uzvarētāju tika apstiprināts “okupeklis”, proti, piemineklis kā okupācijas laika palieka.

Avots: Latvijas Portāls. Pilno raksti lasīt šeit.

Language in Christmas

History of Christmas - Origins, Traditions & Facts - HISTORY

Christmas is a time of celebration and joy, and it is often marked by the use of special words and phrases. In many cultures, Christmas is a time to come together with family and friends, exchange gifts, and celebrate the birth of Jesus Christ.

One of the most interesting aspects of Christmas is the diverse range of language and vocabulary used to celebrate it. From different languages to regional dialects and colloquialisms, the way we talk about Christmas can vary greatly depending on where we are in the world.

In English-speaking countries, for example, common phrases associated with Christmas include “Merry Christmas,” “Happy Holidays,” and “Season’s Greetings.” In other parts of the world, such as Germany and Austria, the phrase “Frohe Weihnachten” (meaning “happy Christmas”) is commonly used. In Italy, “Buon Natale” (meaning “good Christmas”) is the traditional greeting, while in Spain, “Feliz Navidad” (meaning “happy Christmas”) is often heard.

In addition to these phrases, Christmas is also associated with a range of traditions and customs, many of which have their own unique language. For example, the tradition of gift-giving is often referred to as “present-giving” or “exchanging gifts,” and the gifts themselves are often referred to as “presents.”

The Christmas season is also marked by the use of certain words and phrases to describe festive decorations and activities. For example, the traditional red and green colors of Christmas are often referred to as “holiday colors,” and the Christmas tree is a central part of many celebrations. The tree is often decorated with lights, tinsel, and ornaments, and the act of decorating it is known as “trimming the tree.”

In addition to these words and phrases, there are also many Christmas-specific terms that are used to describe specific traditions and activities. For example, “caroling” refers to the act of singing Christmas songs, “Santa Claus” is a popular figure associated with Christmas, and “mistletoe” is a plant that is often hung in homes during the holiday season.

Overall, the language of Christmas is a diverse and interesting aspect of the holiday season. From traditional phrases and greetings to specific words and phrases associated with Christmas traditions and customs, the way we talk about Christmas is an important part of the celebration.

We here at Baltic Media wish you a happy holiday season and hope you see you next year!

Author: Baltic Media Language Learning Center

Valsts prezidents: Latviešu valodai jākļūst par valstisku prioritāti visās dzīves jomās

Rīgas pilī pirmdien notika Valsts valodas dienai veltīta diskusija “Valsts valoda 21. gadsimta augstskolā un zinātnē”, kurā Valsts prezidents Egils Levits aicināja uz domapmaiņu par latviešu valodas vietu un lomu nākotnes Latvijas augstākajā izglītībā un zinātnē pasaules kontekstā.

Levits pauda viedokli, ka nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Savā runā Valsts prezidents norādīja, ka kopš pagājušā gada, kad Valsts valodas diena tika atzīmēta pirmo reizi, ir pieņemti vairāki tālredzīgi politiski lēmumi latviešu valodas nozīmes stiprināšanā mūsdienu Latvijā, taču, pēc viņa domām, vēl ir daudz darāmā.

Levits arī minēja vēl dažus mērķus, kas būtu jāsasniedz.

“Pirmais – latviešu valodas mācīšanas kvalitātes uzlabošana. Trūkst skolotāju, un tas nozīmē, ka ir nepieciešama īpaša valsts programma pedagogu sagatavošanā, ja nepieciešams, piešķirot arī īpašas stipendijas studentiem un nosakot paaugstinātu latviešu valodas skolotāju atalgojumu. Jo no latviešu valodas skolotājiem, kuri īstenos arī pāreju uz mācībām vienīgi valsts valodā, lielā mērā ir atkarīgs, kāda būs mūsu valsts nākotne. Aicinu to apzināties jau šodien!”

“Tāpat humanitārajām un sociālajām zinātnēm, kas lielā mērā ir saistītas ar mūsu nacionālo identitāti, ir steidzami nepieciešams ievērojami palielināts, stabils un ilgstošs valsts atbalsts. Šo zinātņu pēctecība un potenciāls atrodas paaugstināta riska zonā,” atzina Levits.

“Arī valdības līmenī jānodrošina atbildība par valsts valodas situāciju valstī, par latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. Tādēļ nākamajā koalīcijas līgumā latviešu valoda ir jānosaka kā konkrēta atbildības sfēra, kas varētu tikt nodota izglītības vai kultūras ministra atbildības portfelī.

Šim ministram nākamā gada 15. oktobrī, tātad nākamajā Valsts valodas dienā, būtu jāsniedz pirmais – un vēlāk jau gadskārtējais – ziņojums Saeimai par valsts valodas situāciju mūsu valstī, par kuru pēc tam gan Saeima, gan sabiedrība varētu diskutēt.”

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.

VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš.

VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes paaugstināšanai.

Lai dotu iespēju akcijā piedalīties interneta plašsaziņas līdzekļiem, VVC arī šogad akcijā iekļāvis interneta ziņu portālu kategoriju, kurā portālu lasītāji un veidotāji var pieteikt pretendentus izvērtēšanai.

Tiks izvērtēti periodiskās preses izdevumi un interneta ziņu portālu raksti, kas izdoti un publiskoti laika posmā no 2022. gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim.

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2021. gada 31.decembrim.

Avots: VVC. Pilnu rakstu skatīt šeit.