«Balsu talkā» mācīs tehnoloģijām runāt latviski

 

Vai esat mēģinājuši “Youtube” latviskiem videoklipiem uzlikt latviešu subtitrus? Vai arī dot balss komandas latviski tālrunim, “gudrajai mājai”, robotam putekļsūcējam, virtuālajiem asistentiem vai vēl kādai viedajai tehnoloģijai? Bieži vien tas gluži vienkārši nestrādā vai arī rezultāts ir kļūdains. Tas tādēļ, ka viedās tehnoloģijas latviešu valodu lielākoties neatpazīst. Taču tagad ikvienam no mums ir iespēja piedalīties projektā, lai palīdzētu viedajām tehnoloģijām iemācīties sazināties arī latviski.

Tehnoloģiju izstrādātājiem, kuri vēlētas savos produktos iespējot arī latviešu valodas saziņu, šobrīd trūkst izejmateriāla – proti, latviskās runas ierakstu. Tādēļ projektā “Balsu talka” cilvēki tiek aicināti kopīgi radīt šādu datu kopu.

Kā šī balsu talka notiek? Vispirms jāieiet mājaslapā “balsutalka.lv”. Tā pieejama gan datorā gan telefonā. Sameklē sadaļas “Runā” vai “Klausies”. Runāšanas sadaļā dators dod dažas frāzes, kas jāierunā. Spiež uz mikrofonu un ierunā. Spiež uz “Es piekrītu”, un esam ziedojuši savus balss ierakstus un veiksmīgi notalkojuši. Talkā var piedalīties, arī klausoties citu balsu ierakstus un novērtējot, vai tie patiešām atbilst ierunātajam tekstam.

“Ir vajadzīgi pēc iespējas vairāk akcentu, pēc iespējas vairāk dažādu izrunu. Jo dažādākas balsis būs, jo labāka atpazīšana pēc tam notiks,” stāstīja Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vadītājs Pēteris Jurčenko.

Kopīgi izveidotā datu kopa nebūs maksas produkts. Tā būs brīvi pieejama ikvienam ražotājam, kurš vēlas radīt kādu viedo tehnoloģiju, kas sapratīs arī komandas latviešu valodā, un pelnīt – tirgojot tās arī Latvijas pircējiem.

“Šie balss paraugi būs zem atvērtās licences, viņi būs pieejami ikvienam. Lielie tehnoloģiju ražotāji varēs tos iekļaut savos produktos. Ja, piemēram, kāds mašīnas ražotājs izdomās uztaisīt valodu atbalstu komandām, tad līdzās poļu, igauņu valodām varēs iekļaut arī latviešu valodu un mašīnas to atpazīs,” skaidroja Jurčenko.

Pirmajās dienās ierunātas jau vairāk nekā 20 stundas.

Avots: LSM.lv. Pilnu rakstu lasīt šeit

Valodnieks: No jaunvārdiem, ko darina jaunieši, 96% ir anglismi, tikai 2% – rusismi

Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.

Noslēgusies akcija jauniešiem “Valodas pingpongs”. Tās dalībniekus mudināja izvēlēties kādu Latvijas digitālā satura autoru un sekot viņa ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, pievēršot uzmanību digitālā satura autora valodai. Akcijas dalībnieki veidoja galvenos 10 padomus digitālā satura autoram, iekļaujot tajā savus novērojumus, ieteikumus, gramatikas likumus pamanīto kļūdu novēršanai, kā arī vārdus, kas izmantojami vārdu krājuma bagātināšanai.

Akcijā izstrādāti 270 padomi 20 digitālā satura autoriem. Starp biežāk izteiktajiem padomiem ir:

  • mazāk izmantot anglicismus, žargonvārdus, barbarismus;
  • atbilstoši lietot garumzīmes un mīkstinājuma zīmes;
  • tikai par dzīvām būtnēm sakām “viņš”, “viņa”, par nedzīvām – “tas”, “tā”;
  • nelietot vārdus šajiemtajiem, pareizi – šiem, tiem. Pirms saikļiem “ja”, “jo”, “lai”, “ka”, “kad” likt komatu. Nejaukt “ka” un “kad” lietojumu;
  • atkārtot vārdu pareizrakstību, piemēram, īpašvārdus raksta ar lielo sākuma burtu, vārds ira neeksistē;
  • nejaukt vārdus, jēdzienus sieviešu un vīriešu dzimtē, neveidot nepareizas vārdu formas, locījumus;
  • teikuma beigās likt pieturzīmes – punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi;
  • lai vēstījumu būtu vieglāk saprast, saīsinājumu vietā lietot pilno vārdu;
  • runājot vārdiem nenoraut galotnes, izvairīties no liekvārdības;
  • bagātināt vārdu krājumu ar sinonīmiem.

Digitālā satura veidotāju skaits turpina palielināties, un valodniece piekrita, ka palielināties turpina arī viņu radītā ietekme uz sabiedrības, it īpaši jauniešu, valodas lietojumu. Vienlaikus Liepa vērtēja, ka bieži vien attieksme pret paviršu valodas lietojumu ir atkarīga no vecuma posma.

Nenoliedzami palielinās un, visticamāk, tikai turpinās palielināties arī angļu valodas ietekme.

Avots: LSM.lv. Pilno rakstu lasīt šeit.

VVC konkursā vērtēs latviešu valodu presē un interneta medijos

Valsts valodas centrs (VVC) septīto gadu pēc kārtas izsludina akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus un interneta ziņu portālus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda, informēja VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš.

VVC arī sola sniegt pamatotus ieteikumus preses izdevumu un interneta ziņu portālu kvalitātes paaugstināšanai.

Lai dotu iespēju akcijā piedalīties interneta plašsaziņas līdzekļiem, VVC arī šogad akcijā iekļāvis interneta ziņu portālu kategoriju, kurā portālu lasītāji un veidotāji var pieteikt pretendentus izvērtēšanai.

Tiks izvērtēti periodiskās preses izdevumi un interneta ziņu portālu raksti, kas izdoti un publiskoti laika posmā no 2022. gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim.

Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī personas no visas Latvijas. Pieteikumi tiks pieņemti līdz 2021. gada 31.decembrim.

Avots: VVC. Pilnu rakstu skatīt šeit.

Kā vārdus «Latviešu valodas vārdnīcai» vāca Kārlis Mīlenbahs?

Foto: LU Akadēmiskā bibliotēka

Kārlis Mīlenbahs mācījās Tērbatas Universitātē, iegūstot klasiskā filologa izglītību. Visu savu dzīvi viņš nostrādāja par skolotāju – sākumā Talsos, tad Jelgavā un vēlāk Rīgā. Lai gan savu pirmo zinātnisko rakstu Mīlenbahs ar pseidonīmu Līgciemnieks publicēja žurnālā “Pagalms” jau 1881. gadā, sākotnēji viņš bija vairāk pazīstams kā literatūrzinātnieks un tulkotājs – viņa tulkojumā iznākusi, piemēram, Homēra “Odiseja”.

Sākotnēji Mīlenbahs vēlējās papildināt Kārļa Kristiana Ulmaņa 1872. gadā izdoto “Latviešu – vācu” vārdnīcu, bet secināja, ka latviešu valodai nepieciešams jauns, daudz apjomīgāks darbs. Viņam tā arī neizdevās iegūt stipendiju, tāpēc materiālo apstākļu dēļ ar pētniecību Mīlenbahs nodarbojās no skolotāja darba brīvajā laikā.

Uzsākot darbu pie latviešu valodas vārdnīcas, Mīlenbahs publicēja uzsaukumu, aicinot cilvēkus no visiem Latvijas novadiem iesūtīt vārdus, kas būt jāiekļauj topošajā iespieddarbā.

Drīz vārdnīcas tapšanai sāka sekot arī prese – piemēram, 1905. gadā žurnāls “Apskats” ziņoja, ka “cītīgais valodas urkņis un pētnieks” jau sācis kārtot vārdus ar burtu a. Katram vārdnīcas vārdam Mīlenbahs norādīja etimoloģiju, avotu un tulkojumu vācu valodā, kā arī pievienoja lietošanas konteksta piemērus, izmantojot tautasdziesmu, pasaku, senu rakstu un literatūras tekstus. Vārdnīcā gandrīz netika iekļauti ģermānismi un slāvismi, kā arī tā laika jaunvārdi, kas vēl savu dzīvotspēju sabiedrībā nebija apliecinājuši.

Vidēji dienā Mīlenbahs esot apstrādājis 10 vārdnīcas šķirkļus. Viņš ir autors arī vairākām latviešu valodas gramatikas grāmatām un esot tas, kurš radījis valodniecības terminu “divdabis”.

Avots: LSM. Pilnu rakstu skatīt šeit.

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!

Uzlabojas smadzeņu darbība

Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai. 

Uzlabojas atmiņa

Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.

Vairo pārliecību par sevi

Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.

Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu

Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

Avots: CV Market. Visu rakstu lasi šeit.

Vakance: biroja administrators Rīgas centrā #Teirdarbs

Starptautisks valodu pakalpojumu uzņēmums SIA “Baltic Media Ltd” aicina pievienoties savai komandai

biroja administratoru, -i

Baltic Media komanda

Pienākumi:

  •       Vadīt uzņēmuma biroja darbu: organizēt informācijas apriti, nodrošināt informācijas sagatavošanu, pārzināt uzņēmuma dokumentāciju, identificēt un formulēt problēmas, konsultēt vadību par iespējamiem risinājumiem, piedalīties projektu izstrādāšanā un koordinēšanā, kontrolēt un saskaņot darbu izpildes termiņus; pārstāvēt uzņēmumu sadarbībā ar partneriem un klientiem; veikt līdzīga satura uzdevumus; vadīt citus darbiniekus. Vadīt un koordinēt starptautiskus un vietējus tulkošanas projektus.
  • Galvenie pienākumi:
  • 1. Uzņēmuma iekšējās un ārējās komunikācijas aprites organizēšana. 
  • 2. Klientu apkalpošanas uzraudzīšana. 
  • 3. Sarakstes organizēšana un uzraudzīšana. 
  • 4. Problēmas identificēšana un formulēšana. 
  • 5.  Dalība projektu vadībā,  izstrādāšanā un koordinēšanā. 
  • 6. Uzņēmuma pārstāvēšana

Prasības kandidātiem:

  • Vismaz bakalaura grāds filoloģijas, tulkošanas un /vai komunikāciju, biznesa vadību saistītā vai līdzīgā nozarē;
  • Vismaz 1 gada veiksmīga pieredze līdzīgā darbā;
  • Tehniskā kompetence darbā ar datoru;
  • Iemaņas darbā ar CAT rīkiem (Trados un tml.) tiks uzskatītas par priekšrocību;
  • Lieliskas analītiskās, komunikatīvās prasmes;
  • Pieredze iepirkumu sagatavošanā;
  • Teicamas angļu valodas zināšanas;
  • Par priekšrocību tiks uzskatītas arī citu ES valodu zināšanas, īpaši skandināvu un labi, ja būs arī kaut nelielas krievu un/vai citas slāvu valodas prasmes;
  • Pašiniciatīva, uz rezultātu orientēta domāšana un augsta atbildības sajūta;
  • Interese par valodu pakalpojumu nozari un vēlme veidot karjeru ilgtermiņā.

Mēs piedāvājam:

  • Interesantu un dinamisku darbu starptautiskā uzņēmumā;
  • Rūpīgu ievadapmācību un kolēģu atbalstu;
  • Apmācības un seminārus savu zināšanu pilnveidošanai;
  • Konkurētspējīgu darba atalgojumu, kas atkarīgs no kvalifikācijas un pieredzes. Sākot no EUR 900 -950 (bruto).

Aicinām pieteikt savu kandidatūru, sūtot CV un  pieteikuma vēstuli ar norādi „Vakance – biroja administrators” uz e-pasta adresi: info@balticmedia.net  

Darba laiks:  pilna slodze

Darba uzsākšana: vienojoties

Darba vieta:  Elizabetes iela 11, Rīga, Latvija

Biroja administrators

SIA Baltic Media Ltd ir vadošs digitālo valodu pakalpojumu uzņēmums Ziemeļeiropā, kas jau 25 gadus specializējas tulkošanā un lokalizācijā globāliem un reģiona  klientiem. Mājas lapa: www.balticmedia.com Valodu pakalpojumu nozare ir viena no pasaules digitālās ekonomikas stabili augošām jomām, kuras gada apgrozījums pasaulē ir ap 40 miljardi eiro, kas ikgadu pieaug par apmēram 5 procentiem.  Pasaulē 137 valstīs  ir ap 18 000 valodu pakalpojumu firmu un 60% no tām ir ar personālu līdz 5 darbiniekiem. Nozarē tie skaitās vidēji uzņēmumi. Darbs valodu pakalpojumu nozarē ir perspektīvs un bezdarbs nozarei netiek prognozēts. Tā ir perspektīva nozare mūsdienu globālajā pasaulē un digitālajā ekonomikā. Baltic Media ir Zviedrijā dibināts uzņēmums, kas 2004. gadā savu galveno biroju pārcēla uz Rīgu. Ja jums ir tuvs skandināvu darba un dzīves stils, patīk strādāt patstāvīgi, demokrātiskā un brīvā atmosfērā, patīk modernās digitālās tehnoloģijas, tad Baltic Media ir darba vieta tieši jums.Uzņēmums uzticas personālam un dod plašas iespējas jebkurai inciatīvai, lai darbiniekiem patiktu tajā strādāt un darbs sagādātu prieku un gandarījumu.

Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem

Piedāvājam iespēju pievienoties valodu mācību centra “Baltic Media” komandai un aicinām pieteikties dažādu valodu kursu pasniedzējus nodarbību vadīšanai bērniem vecumā no 3 gadiem.

Meklējam angļu, zviedru, japāņu, krievu, ķīniešu, norvēģu, latviešu un citu valodu pasniedzējus ilgtermiņa sadarbībai.

“Baltic Media Ltd” ir ISO sertificēta valodu pakalpojumu sniegšanas aģentūra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. “Baltic Media Ltd” ir dibināts Zviedrijā 1991. gadā, bet Baltijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1994. gada un ir viens no vadošajiem uzņēmumiem kvalitatīvu valodu pakalpojumu segmentā.

BĒRNU VALODU KURSU PASNIEDZĒJS:

PRASĪBAS

Augstākā izglītība filoloģijā un/vai pedagoģijā;

Izcilas valodu zināšanas;

Pieredze mācīt valodu bērniem;

Komunikabls, atraktīvs un ar atbildības sajūtu;

Radoša personība, mācību procesā izmanto spēles, interaktīvas aktivitātes;

Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas.

PIENĀKUMI

Vadīt valodu kursu nodarbības grupām un/vai individuāli;

Mācību programmu sagatavošana;

Mācību materiālu gatavošana;

Atbildīgi un precīzi veikt visus pienākumus, kas saistīti ar kursu vadīšanu.

MĒS PIEDĀVĀJAM

Darbu multikulturālā vidē;

Projekta darbus (gabaldarbus);

Konsultācijas un atbalstu visu projekta laiku;

Iespēju strādāt no jebkuras Jums ērtas vietas (darbs no mājām) vai birojā Rīgas centrā;

Konkurētspējīgu darba atalgojumu atkarībā no izglītības, kvalifikācijas, darba spējām un pieredzes.

Lai pieteiktos valodu kursu pasniedzēja vakancei, nosūti savu CV uz kursi@balticmedia.com. Lūgums pieteikumā norādīt vēlamo samaksu par akadēmisko stundu (45min) un astronomisko stundu (60min), kā arī valodu kombinācijas, kādās varat mācīt valodu.

Telefons uzziņām +371 67224395.

Papildinformācija mājas lapā www.valodukursi.lv

Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistents/-e

Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistents/-e

Starptautisks valodu pakalpojumu uzņēmums SIA “Baltic Media Ltd” aicina pievienoties savai komandai Tīmekļa pārvaldnieka (webmaster) asistentu/-i.

Pienākumi:

  • Ievietot un kontrolēt uzņēmuma digitālo saturu uzņēmuma mājas lapās uz WordPress daudzvalodu platformas.

Prasības kandidātiem:

  • Zināšanas un pieredze satura veidošanā WordPress un citās CMS platformās
  • Prasme strādāt ar teksta un maketēšanas programmām vai interese to iemācīties;   
  • Interese un tehniskā kompetence darbā ar datoru, maketēšanas, grafikas un attēlu apstrādes programmām, satura vadības sistēmām un sociāliem tīkliem;
  • Uz rezultātu orientēta domāšana un augsta atbildības sajūta;
  • Interese par IT, digitālo komunikāciju, valodu pakalpojumu nozari un vēlme veidot karjeru ilgtermiņā.

Mēs piedāvājam:

  • Interesantu un dinamisku darbu starptautiskā daudzvalodu uzņēmumā;
  • Rūpīgu ievadapmācību un kolēģu atbalstu;
  • Apmācības un seminārus savu zināšanu pilnveidošanai;
  • Konkurētspējīgu darba atalgojumu.
  • Laba piepelnīšanās un prasmju attīstīšanas un pilnveidošanas iespēja studentam.

Aicinām pieteikt savu kandidatūru, sūtot CV un  pieteikuma vēstuli ar norādi „Vakance – tīmekļa adminstratora asistents” uz e-pasta adresi: info@balticmedia.net  

Darba laiks:  gabaldarbs, ko varēs turpināt  pastāvīgi 

Darba uzsākšana: vienojoties

Darba vieta:  darbs attālināti

Avots: Baltic Media Ltd.