Valodu spēks darba tirgū

Valodu spēks darba tirgū

Nenoliedzami darba tirgū viena no novērtētākajām priekšrocībām ir valodu zināšanas. Statistikas dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitīvo statistiku, savu vērtību darba tirgū varam celt apgūstot vēl kādu jaunu svešvalodu. Kāpēc ir vērts mācīties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgū?

Plašākas karjeras iespējas

Prasme runāt vēl vismaz vienā valodā bez dzimtās, noteikti paver plašākas karjeras iespējas. Ņemot vērā, ka tirgus kļūst arvien globālāks, lielai daļai uzņēmumu ir nepieciešami darbinieki ar kādas svešvalodas (vai vairāku) zināšanām. Prasme sazināties vismaz divās valodās tiek novērtēta īpaši tādās nozarēs kā mārketingstransportstirdzniecība, komunikācija, tūrisms un vadība.

Augstāks atalgojums

Nav noslēpums, ka pēc darbiniekiem, kuri runā vismaz divās valodās ir arī lielāks pieprasījums. Līdz ar to ir iespēja saņemt arī lielāku atalgojumu. Piemēram, kādā aptaujā noskaidrots, ka valodu prasmes paaugstina atalgojumu pat par 10-15%.

Lielākas iespējas tikt pieņemtam darbā

Divu līdzvērtīgu kandidātu gadījumā, darba devējam pievilcīgāks var šķist kandidāts ar labākām valodu zināšanām. Ir arī uzņēmumi, kas saskaras ar to, ka valodu zināšanu trūkums neļauj viņiem uzsākt uzņēmējdarbību ārvalstīs, līdz ar to šādos gadījumos tiek pievērsta uzmanība darbinieku valodu zināšanām. Šobrīd Latvijā īpaši aktuālas ir skandināvu valodu zināšanas. Ja runā kādā no Ziemeļvalstu valodām, darba atrašanai nevajadzētu sagādāt problēmas. 

Starptautisks darbs

Pēc CV-Online algu un atlīdzību pētījuma datiem lielākais atalgojums tieši novērojams starptautiskos uzņēmumos, līdz ar to padarot tos par iekārojamām darbavietām. Tomēr viens no priekšnoteikumiem, lai varētu būt daļa no starptautiska uzņēmuma, nereti ir valodu zināšanas.

Aizraujošāka personība

Darbs nav tikai par un ap profesionālajām zināšanām. Svarīga ir arī spēja iejusties kolektīvā, sastrādāties ar klientiem un būt interesantam kolēģim. Valodu zināšanas paver lielākas iespējas jauniem sarunu tematiem, ļauj iegūt jaunus kontaktus un padara mūs par interesantiem darba biedriem.

Avots: visidarbi.lv Visu rakstu lasiet šeit.

Ierunājot Latvijas himnu, aicina palīdzēt mākslīgajam intelektam atpazīt latviešu valodu

Ikviens, kura dzimtā valoda nav latviešu, ir aicināts iesaistīties mākslīgā intelekta apmācībā, ierunājot Latvijas valsts himnu tīmekļa vietnē “Ierunā himnu”. Valodu tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” iesūtītos audioierakstus izmantos, lai veidotu iekļaujošu mākslīgā intelekta risinājumu latviešu valodas runas atpazīšanai.

“Tildes” mākslīgā intelekta biznesa attīstītājs Mārtiņš Sūna skaidroja, ka mākslīgā intelekta apmācība ir sarežģīts un laikietilpīgs process, kas nav iespējams bez kvalitatīviem un daudzveidīgiem datiem.

“Lai runas atpazinējs latviešu valodā spētu pilnvērtīgi atpazīt vienu no mūsu valsts simboliem – nacionālo himnu, tam ir nepieciešams tūkstošiem dažādu audio paraugu. Cilvēki himnas vārdus izrunā tik dažādi – atšķiras izloksnes, dikcija, balss tembrs, akcenti, kā arī akustiskā kvalitāte, un visi šie mainīgie faktori mākslīgajam intelektam jāņem vērā mašīnmācīšanās procesā,” pauda Sūna.

Projekts “Ierunā himnu” ir daļa no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) īstenotā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta, kurā tiks izstrādāts Latvijas pilsonības iegūšanas valodas prasmju un zināšanu pašpārbaudes elektroniskais rīks. Tas ļaus pilsonības pretendentiem pārbaudīt latviešu valodas prasmes, Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, kā arī Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas.

Plānotais rīks atbalstīs Latvijas pilsonības pretendentus, kuri gatavojas naturalizācijas eksāmenam, ļaujot viņiem ar mākslīgā intelekta programmas palīdzību novērtēt savas Latvijas valsts himnas zināšanas.

Avots: latviesi.com. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valoda digitālajā laikmetā

Latviešu valoda digitālajā laikmetā

Informācijas tehnoloģija maina mūsu ikdienu. Mēs lietojam datorus, lai rakstītu, sazinātos, veiktu aprēķinus, meklētu informāciju un — arvien vairāk — lai lasītu, klausītos mūziku, skatītos fotoattēlus un filmas. Kabatā sev līdzi mēs nēsājam mazus datorus — viedtālruņus —, no kuriem zvanām, kuros rakstām un saņemam e-pasta vēstules, iegūstam informāciju un izklaidējamies neatkarīgi no atrašanās vietas. Informācija, zināšanas un ikdienas saziņa masveidā tiek digitalizēta. Kā tas ietekmē valodu? Vai mūsu valoda mainīsies vai pat izzudīs?

Visas mūsu skaitļošanas ierīces ir savstarpēji saistītas globālā tīklā, kas kļūst arvien blīvāks un jaudīgāks. Tomēr to, kā Fukušimas atomreaktorā notikusī avārija ietekmēs Eiropas enerģētikas politiku, eiropieši tiešsaistes forumos apspriež katrs savā valodā atsevišķās kopienās. Izmantojot internetu, cilvēki var sazināties, taču viņus joprojām šķir valodas barjera. Vai tā būs vienmēr?

Daudzas no pasaules 6900 valodām globalizētajā digitālās informācijas sabiedrībā neizdzīvos. Tiek lēsts, ka nākamajos gadu desmitos izzudīs vismaz 2000 valodu. Vēl daudzas citas tiks lietotas tikai ģimenes lokā un ikdienas saziņā, bet ne uzņēmējdarbības vidē vai zinātnē. Kādas izredzes izdzīvot ir latviešu valodai?

Latviešu valoda, ko visā pasaulē lieto aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, valodas lietojuma ziņā ir apmēram 150. vietā pasaulē. Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijas Republikā un viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

2010. gadā Latvijā tika izdotas 2035 grāmatas un bukleti, kas ir visai daudz, tomēr kopējais izdoto eksemplāru skaits bija tikai 3,33 miljoni — ievērojami mazāk nekā 1991. gadā, kad tika izdoti 28,355 miljoni eksemplāru. Programmas latviešu valodā piedāvā daudzas radiostacijas, divi sabiedriskās televīzijas kanāli un vairākas privātās telekompānijas. Daudzas ārzemju filmas tiek dublētas latviešu valodā.

Latvijā vēl joprojām jārisina problēmas, ko rada valstij “mantojumā” atstātā 20. gs. 50.–80. gados padomju varas piekoptā masveida imigrācijas un izglītības sistēmas segregācijas politika. Gandrīz trešās daļas Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu valoda. Daudzās Latvijas skolās izglītību savulaik varēja iegūt tikai krievu valodā. Galu galā 1989. gadā tikai piektā daļa krieviski runājošo iedzīvotāju prata latviešu valodu. Latviešu valodas nozīmes mazināšanās radīja bažas, ka tā pakāpeniski izzudīs.

Latviešu valodu aizsargā valsts valodas politika. Tās pamatprincips: latviešu valoda ir vienīgā Latvijas valsts valoda un dažādu Latvijā dzīvojošo etnisko grupu integrācijas valoda. Vienlaikus valsts valodas politika nodrošina iespēju saglabāt, attīstīt un lietot minoritāšu valodas dažādās jomās. Valdība cenšas risināt lingvistiskās segregācijas problēmu, veicinot bilingvālo izglītību un nosakot prasību vidusskolām vismaz 60% mācību priekšmetu pasniegt latviešu valodā.

Šo pasākumu rezultātā pašlaik vairāk nekā 75% iedzīvotāju, kuru dzimtā valoda ir krievu valoda, ir labas vai viduvējas latviešu valodas zināšanas, tostarp gandrīz visiem (94%) jauniešiem vecumā no 17 līdz 25 gadiem ir ļoti labas latviešu valodas zināšanas.

Latvijā nereti dzirdamas sūdzības par nemitīgi pieaugošo anglicismu lietošanu latviešu valodā, un dažkārt pat paustas bažas, ka latviešu valodā ieviesīsies pārmērīgi daudz angļu valodas vārdu un frāžu. Tomēr latviešu valodas iekšējā sistēma ir izdzīvojusi pat pēc apjomīgas un daudzveidīgas saskares ar citām valodām (krievu, angļu, vācu, poļu, zviedru), un valoda ir saglabājusi stabilitāti. Neraugoties uz to, ir jāatzīst, ka pēc gadsimtiem ilgas svešzemju kundzības mūsdienu latviešu valodas leksikā un morfoloģijā var novērot plašu minēto svešvalodu ietekmi — aizguvumus, kalkus un aizgūtas, pilnībā asimilētas idiomas.

Neizzust mūsu skaistajiem latviešu valodas vārdiem un frāzēm var palīdzēt to bieža un apzināta lietošana; valodnieku polemika par svešvalodu ietekmi un oficiāli noteikumi parasti nav iedarbīgi. Visvairāk mums jāuztraucas nevis par valodas pakāpenisko pārangliskošanos, bet par tās pilnīgu izspiešanu no galvenajām sadzīves jomām.

Valodas situācija ir atkarīga ne tikai no tā, cik cilvēku tajā runā, cik grāmatu tajā izdots un filmu uzņemts vai cik televīzijas kanālu tajā pārraida, bet arī no valodas lietojuma digitālās informācijas telpā un datorprogrammās. Šajā jomā latviešu valodas pozīcijas nav tik labas. Mazāk nekā 0,1% pasaules tīmekļa vietņu ir latviešu valodā, un tas ir mazāk nekā lietuviešu vai slovēņu valodā pieejamo vietņu. Kaut gan ir pieejamas vairāku globālu programmproduktu versijas latviešu valodā, daudz lietotāju labprātāk izvēlas angļu vai krievu valodas versiju.

Valodu tehnoloģijas jomā latviešu valodai nav īpaši laba tehnoloģiju un resursu nodrošinājuma. Kaut gan ir izstrādātas lietojumprogrammas un rīki, kas paredzēti pareizrakstības un gramatikas pārbaudei, teksta marķēšanai un vārdšķiru noteikšanai, tomēr ir arī pietiekami būtiski un steidzami novēršami trūkumi. It īpaši pietrūkst runas tehnoloģiju risinājumu un lielu un kvalitatīvu valodas resursu. Ir pieejamas elektroniskās vārdnīcas un lietojumprogrammas, kas paredzētas mašīntulkošanai latviešu valodā un no latviešu valodas svešvalodā. Kaut gan tās lieti noder, lai gūtu vispārīgu priekšstatu par svešvalodā sarakstīta teksta jēgu, tās vēl nevar izmantot, lai iegūtu lingvistiski un idiomātiski pareizus tulkojumus.

Informācijas un sakaru tehnoloģijas joma gatavojas nākamajai revolūcijai. Nākamās paaudzes tehnoloģija, kas mūsu dzīvē ienāks pēc personālajiem datoriem, tīkliem, miniaturizācijas, multivides, mobilajām ierīcēm un mākoņdatošanas, būs programmatūra, kas uztvers tekstuālus vai balsī izteiktus teikumus un lietotājiem būs daudz noderīgāka, jo “sapratīs” lietotājus un varēs sazināties ar viņiem lietotāju dzimtajā valodā. Šādu gaidāmo risinājumu priekšteči ir bezmaksas tiešsaistes pakalpojums Google tulkotājs, kas tulko tekstu daudzās valodās, IBM superdators Watson, kas uzvarēja spēles Jeopardy ASV čempionu, un produktam iPhone paredzētais Apple mobilais palīgs Siri, kas reaģē uz balss komandām un atbild uz jautājumiem angļu, vācu, franču un japāņu valodā.

Nākamā informācijas tehnoloģijas paaudze būs apguvusi cilvēku valodas tādā pakāpē, ka dažādu tautību cilvēki spēs sazināties, izmantojot šo tehnoloģiju savā dzimtajā valodā. Ierīces pratīs automātiski atrast svarīgākās ziņas un informāciju pasaules digitālajā zināšanu krātuvē, reaģējot uz viegli lietojamām balss komandām. Tehnoloģija, kas prot lietot valodu, varēs tulkot automātiski vai palīdzēt tulkiem darbā, sagatavot sarunu un dokumentu kopsavilkumus un būs noderīga mācībās. Piemēram, tās izmantošana vietējiem uzņēmumiem atvieglos klientu atrašanu ārzemēs, bet imigrantiem — latviešu valodas apguvi un pilnvērtīgāku integrēšanos sabiedrībā.

Nākamā informācijas un sakaru tehnoloģijas paaudze ļaus rūpniecības un pakalpojumu sfēras robotiem (kas pašlaik tiek izstrādāti pētniecības laboratorijās) “saprast” lietotāju vēlmes un sarunāties ar tiem.

Darbība šajā līmenī nozīmē krietni vairāk par rakstzīmju apstrādi vai vienkāršu leksikonu izpratni, pareizrakstības vai pareizrunas pārbaudi. Tehnoloģijas izstrādē vairs nepietiek ar vienkāršotu pieeju, ir jāķeras pie visaptverošas valodas modelēšanas, ņemot vērā sintaksi un semantiku, lai izprastu cilvēka uzdoto jautājumu būtību un spētu sniegt pilnvērtīgas un precīzas atbildes.

Ne visas Eiropas valodas ir līdzvērtīgi sagatavojušās šim nākotnes uzdevumam. Angļu valodas tehnoloģiskais nodrošinājums ir ievērojami plašāks nekā latviešu valodai, un šī nevienlīdzība arvien palielinās. Tas ir vērojams ne tikai salīdzinājumā ar lielākajām valodām, bet arī ar mazākām valodām, kam ir bijis pieejams sistemātisks valsts atbalsts valodu tehnoloģiju izstrādē.

Valodu tehnoloģija Latvijā nekad nav bijusi prioritāra pētniecības joma. Mūsu valstī nav īpašas valodas tehnoloģijas programmas, pētniecības un izstrādes darbs ir fragmentārs un galvenokārt tiek organizēts īstermiņa projektos, kas sarežģī lielāka apjoma resursu izstrādi un iestāžu sadarbību ilgtermiņā. Ir maz mācību kursu, kas būtu saistīti ar valodas tehnoloģiju. Tomēr 2005.–2009. gadā valsts pētniecības programmās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā un latviešu valodas pētniecības programmās ir īstenoti vairāki sekmīgi projekti. Pēc tam valodas tehnoloģijai sniegtais atbalsts ievērojami samazinājās, tāpēc tika īstenoti tikai daži pasākumi semantikas, kontrolētās valodas un mašīntulkošanas jomā. Tomēr pētniecības institūtu un universitāšu izpētes potenciāls joprojām ir liels.

Līdztekus pētniecības centriem un universitātēm vērā ņemami sasniegumi ir bijuši novatoriskiem valodas tehnoloģijas izstrādes uzņēmumiem. Pievēršot uzmanību praktiski izmantojamām lietojumprogrammām un strādājot nozīmīgos Eiropas mēroga sadarbības projektos, īpaši ievērojams progress sasniegts tulkošanas tehnoloģiju jomā.

Katrā starptautiskā tehnoloģiju salīdzinājumā ir vērojama tendence, ka angļu valodas automātiskās analīzes rezultāti ir ievērojami labāki nekā citu valodu, arī latviešu valodas, analīzes rezultāti. Daudzi pētnieki uzskata — atpalicības cēlonis ir tas, ka pēdējos piecdesmit gadus datorlingvistikas metožu un algoritmu izstrādē un valodas tehnoloģijas lietojamības pētījumos uzmanība pirmām kārtām tiek pievērsta angļu valodai. Savukārt citi pētnieki uzskata, ka angļu valoda savu īpašību dēļ ir labāk piemērota datorapstrādei. Izmantojot pašlaik pieejamās metodes, arī tekstu franču un spāņu valodā ir daudz vieglāk apstrādāt nekā tekstu latviešu valodā. Tas nozīmē — ja vēlamies tajās privātās un darba dzīves jomās, kurās lietojam latviešu valodu, izmantot nākamās paaudzes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, ir nepieciešami mērķtiecīgi, sistemātiski un ilgtspējīgi pētījumi.

Latviešu valodai nedraud tūlītējas briesmas; tādas nerada pat angļu valodai izstrādāto valodas tehnoloģiju lielais pārākums. Tomēr situācija var radikāli mainīties, ja jaunās paaudzes tehnoloģijas patiešām efektīvi apgūs cilvēku valodu. Tādi valodas tehnoloģijas sasniegumi kā kvalitatīva mašīntulkošana palīdzēs pārvarēt valodas barjeras, taču šie sasniegumi būs lietojami tikai valodās, kas izdzīvos digitālajā pasaulē. Ja būs pieejams pietiekami daudz pieņemamas kvalitātes valodas tehnoloģijas risinājumu, valoda spēs izdzīvot arī tad, ja tās lietotāju skaits būs neliels. Ja šis priekšnosacījums netiks izpildīts, pat lielākas valodas var kļūt apdraudētas. Lai latviešu valoda arī turpmāk būtu dzīvotspējīga valoda attīstītajā pasaulē, tai jābūt pieejamiem atbilstošiem IT risinājumiem. Tāpēc valsts valodas politikai jānodrošina sistemātisks darbs valodas tehnoloģijas jomā un tam nepieciešamie ieguldījumi.

Avots: META. Visu rakstu lasiet šeit.

Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

Pasludināts 2020. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa par 2020.gada vārdu ir izvēlējusies “sejautu”, savukārt par gada nevārdu atzīts “vaibs”.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Latviešu biedrības pārstāvis Uģis Nastevičs, kategorijai “Gada vārds” tika iesūtīti daudz jaunu vārdu, kādus iepriekš konkursa rīkotāji nebija saņēmuši. 

Nastevičs norādīja, ka 2020.gada vārda finālisti bija “mājsēde”, “kovidioti”, “burbulis” un “sejauts”. Viņš skaidroja, ka ar “mājsēdi” saprasti pārvietošanās ierobežojumi, “kovidioti” apzīmē tos, kam par Covid-19 ir cits viedoklis, “sejauts” – lietots mutes un deguna sejas aizsega vietā, bet “burbulis” – tuvējais informācijas un cilvēku saskares loks vīrusa ierobežošanas nolūkā.

Savukārt 2020.gada nevārda finālisti bija “ekrānšāviņš”, kas apzīmē ekrānuzņēmumu, “vaibs” – gaisotni, noskaņu, “podkāsts” – raidierakstu un “mājsaimniecība”, kas apzīmē mājsaimi. Šai kategorijā uzvarēja nevārds, žargonvārds “vaibs”.

Žūrijas loceklis Egīls Zirnis stāstīja, ka 2020.gadā latviešu valodas lietotāji ir atgriezušies “reālajā dzīvē” – iepriekš populārākie vārdi, nevārdi un savārstījumi lielākoties saistījās ar datorterminu tulkošanu, bet 2020.gada vārdi, nevārdi un spārnotie teicieni saistījās ar reāli piedzīvoto, piemēram, “mājsēde”, “pilnnestrāde”, “draugi, nav labi!” un citiem.

Pasākuma rīkotāji lēmuši šogad neizziņot pērnā gada savārstījumu, jo tie lielākoties atrasti sociālajos tīklos “Twitter” un “Facebook”, savukārt par spārnoto teicienu izraudzīts:

“Mēs paliekam darbā jūsu dēļ. Jūs palieciet mājās mūsu dēļ!”

Nastevičs pasākuma noslēgumā aicināja ikvienu interesentu arī turpmāk sekot līdzi šā konkursa aktivitātēm un iesūtīt savus vārdus, nevārdus, savārstījumus un spārnotos teicienus Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopai.

Avots: Tvnet.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?

Saīsinājumi valodā – modes lieta un viltus draugi?

Saīsinājumi šķietami atvieglo rakstīšanu, taču apgrūtina lasīšanu – tie ir ērti rakstītājam, bet ne adresātam jeb saņēmējam, turklāt jāņem vērā arī paaudžu atšķirības. Galvenais to izmantošanas iemesls ir nemitīgā ikdienas steiga, tāpēc valodnieks Andrejs Veisbergs saīsinājumus dēvē par “modernā laikmeta steigas bērniem”.

Patiesi, cik daudz laika ietaupām, rakstot “plds” “paldies” vietā, “vnk” “vienkārši” vietā vai “AC” “ar cieņu” vietā (nemaz nerunājot par to, cik gan daudz cieņas ir šajā saīsinājumā)? Galvenais noteikums lietišķajā sarakstē un lietvedības dokumentos – būt pārliecinātam, ka lasītājs sapratīs, un censties nesaraibināt tekstu ar saīsinājumiem, taču vienlaikus, protams, ir noderīgi tos pēc iespējas pārzināt.

Saīsinājums, abreviatūra un akronīms – kā tie atšķiras?

“Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīca” skaidro saīsinājumu kā “burtu, burtkopu, vārddaļu, ko dažkārt kopā ar citām rakstzīmēm izmanto pilna vārda (vārdu) saīsinātai apzīmēšanai”. Abreviatūru darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem, piemēram, “PVO” (Pasaules Veselības organizācija) vai sākumdaļām, piemēram, “medmāsa”, savukārt akronīmus jeb īsinājumus no vārdu vai vārdkopas pirmajiem burtiem atšķirībā no abreviatūrām izrunā kā vārdu, piemēram, “NATO” (North Altantic Treaty Organization – Ziemeļatlantijas līguma organizācija).

Vairāki vārdi, piemēram, “lāzers” (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana, izmantojot inducēto starojumu), “gulags” (Glavnoje Upravļeņije LAGerej – Galvenā nometņu pārvalde), “CAPTCHA” jeb cilvēktests (completely automated public Turing test to tell computers and humans apart – pilnīgi automātiska publiska Tjūringa tests) un citi sākotnēji bija akronīmi.

Saīsinājumus laika taupības nolūkā izmantoja jau senajā Romā, un angļu valodā joprojām lieto dažus no tiem, piemēram, “AM” (ante meridiem) un “PM” (post meridiem) jeb “pirms pusdienlaika” un “pēc pusdienlaika”, kā arī “AD” (anno Domini), kas apzīmē laika periodu pēc Kristus dzimšanas jeb mūsu ērā. Tomēr visvairāk saīsinājumu tika ieviesti pēc rūpnieciskās revolūcijas 19. gadsimtā.

Saīsinājumi angļu valodā

Pēdējā laikā esam pārņēmuši un sarakstē daudz izmantojam citvalodu saīsinājumus. Valodnieki iesaka elektroniskajā sarakstē, lietvedības dokumentos un citās situācijās no izvairīties sarunvalodas saīsinājumiem un tādiem, kuriem ir emocionāla nokrāsa (piemēram, “LOL”, “OMG”, “YOLO”, “IMHO”), un jāuzmanās arī, lietojot uzņēmējdarbībā bieži izmantoto “ASAP” (as soon as possible – iespējami drīz), jo tas ir ļoti nekonkrēts, kā arī “FYI” (for your information – zināšanai) un “KPI” (key performance indicators – galvenie veiktspējas rādītāji), jo adresāts ne vienmēr zina to nozīmi un tie var radīt pārpratumus.

Daudzus saīsinājumus (piemēram, “IDK” (I don’t know – es nezinu) arvien biežāk aizstāj emocijzīmes, kuru klāsts tiek papildināts katru gadu. Saīsinājumu skaidrojumus angļu valodā var meklēt šeit vai šeit. Tā dēvēto modes saīsinājumu sarakstu var apskatīt šajā “Grammarly” rakstā.

Saīsinājumu izmantošanas ieteikumi

Saīsinājumus, kas der ikdienas īsziņās, ne vienmēr var izmantot lietišķajā sarakstē, lietvedības dokumentos, kā arī mārketinga tekstos. Lūk, daži saīsinājumu izmantošanas ieteikumi:

  • Lietvedības dokumentos visi vārdi parasti lietojami pilnā formā ar attiecīgām locījumu galotnēm, lai skaidri parādītu vārdu saistījumu un novērstu pārpratumus. Atstājiet saīsinājumus tehniskiem tekstiem, tabulām un sarakstiem.
  • Ja tomēr izmantojat saīsinājumus, ņemiet vērā mērķauditorijas zināšanas un lietojiet tos tikai, ja zināt, ka adresāts (lasītājs) tos sapratīs.
  • Izmantojot saīsinājumus, vienai un tai pašai saīsinājuma formai visā tekstā jābūt vienādai, lai neradītu pārpratumus (piemēram, “sk.” vai “skat.”, “h” vai “st.”).
  • Ja lietojat saīsinājumu, atrunājiet to tekstā (arī lietišķā vēstulē), pirmo reizi aiz saīsināmā vārda vai vārdkopas iekavās ierakstot “turpmāk –“ un attiecīgo saīsinājumu.
  • Ja dokuments ir apjomīgs, regulāri atšifrējiet saīsinājumus (katrā nodaļā vai ik pēc desmit lappusēm).
  • Dokumentā var neatrunāt tradicionālos saīsinājumus valsts valodā, kā arī starptautiskos un Latvijas Republikā pieņemtos mērvienību apzīmējumus un to saīsinājumus.
  • Nesāciet teikumu ar saīsinājumu.
  • Valūtas saīsinājumu (piemēram, “EUR”) rakstiet aiz skaitļa.
  • Izvairieties no nezināmiem akronīmiem un tiem saīsinājumiem, kuriem ir tikai īslaicīga nozīme.
  • Ja vārds, frāze vai nosaukums dokumentā ir minēts tikai dažas reizes, nesaīsiniet to vispār – ir arī citi veidi, kā atkārtoti atsaukties uz programmu vai organizāciju ar atslēgas vārdiem, neizmantojot akronīmu.

Avots: Delfi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kā sagatavoties Online apmācībām

Baltic Media valodu kursi online
Baltic Media valodu kursi online režīmā

Šobrīd visā pasaulē ir pārmaiņu laiks – cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem izaicinājumiem, apgūt jaunas lietas un pielāgoties strādāt, gan mācīties attālināti. Attālinātās mācības ir lielisks un ērts veids, kā uzlabot savas esošās zināšanas vai apgūt pavisam jaunas. Tiešsaistes kursi ir līdzīgi klātienes kursiem, jo tiem ir jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem un tie ir vērsti uz rezultātu. Bieži vien mūs pārņem bailes par to, vai tiešsaistē ir iespējams apgūt visu to pašu ko klātienē, un, vai mācību process būs tikpat produktīvs. Lai mācības būtu efektīvas un Jūs sasniegtu vēlamo rezultātu, ir svarīgi kārtīgi sagatavoties tiešsaistes nodarbībai.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā iespēju apgūt valodas attālināti, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas. Kursanti var izvēlēties gan grupu nodarbības, gan individuālas nodarbības. Baltic Media Valodu mācību centra darbiniekiem ir svarīgi, lai attālinātais mācību process notiktu raiti un kursanti būtu apmierināti ar rezultātu, tāpēc mācību centrs ir sagatavojis dažus ieteikumus, kā sagatavoties tiešsaistes nodarbībām.

  1. Noskaidro, kādā tiešsaistes platformā notiks mācības. Šobrīd ir pieejams ļoti plašs klāsts ar tiešsaistes platformām, kurās var vadīt attālinātās nodarbības, tāpēc ir svarīgi uzzināt, kāda konkrēti platforma tiks izmantota jūsu izvēlētajiem kursiem, un iepazīties ar to. Pamācības, kā lietot tiešsaistes mācību platformu, noteikti atradīsiet arī internetā. Konsultāciju par platformas lietošanas nosacījumiem noteikti sniegs arī kursu organizators un pasniedzējs.
  2. Pārbaudi tehniku. Lai apmācības notiktu raiti, ne tikai pasniedzējam ir jādomā par labu interneta savienojumu vai citu tehnisko nodrošinājumu, bet arī kursantiem. Kursantam ir svarīgi pārliecināties, ka interneta savienojums ir stabils, ierīce, caur kuru piedalīsies nodarbībā, ir uzlādēta, ir iestatīti video un mikrofona iestatījumi. Tos ir ieteicams vienmēr pārbaudīt pirms nodarbības sākuma.
  3. Mācību vide. Lai varētu koncentrēties mācībām, ir svarīgi iekārtot apkārtējo vidi tā, lai nekas nevarētu novērst jūsu uzmanību un apkārt nebūtu traucējošu trokšņu. Mācību vietā atstājiet tikai tās lietas, kuras būs nepieciešamas mācību procesa laikā – mācību materiāli, tehniskais nodrošinājums, rakstāmlietas, pierakstu klade u.c. Ir svarīgi informēt arī pārējos ģimenes locekļus, lai nodarbību laikā mēģina netraucēt ar sadzīves jautājumiem, kurus var atrisināt arī vēlāk.
  4. Mācību materiāli. Pasniedzēji tiešsaistes mācībās izmanto dažādu materiālus – grāmatas, video, ierakstus, spēles, dziesmas utt. Ir svarīgi noskaidrot no pasniedzēja vai kursu organizatora par nepieciešamajiem mācību materiāliem, kurus sagatavot nodarbībai. Baltic Media mācību centrs piedāvā mācību materiālus nosūtīt ar kurjera starpniecību vai saņemt tos birojā, kā arī tos var izprintēt pats. Bieži Baltic Media mācību centra pasniedzēji izmanto savus veidotos materiālus, kas pielāgoti efektīvākai valodas apguvei un kurus izmantošanai saņem tikai viņu studenti. Mācību materiālus ir ieteicams glabāt pārskatāmā veidā, lai tajos var ērti orientēties.
  5. Pārdomā pēc pirmās nodarbības, kas varēja būt labāk. Tie var būt gan ieteikumi pasniedzējam, gan ieteikumi pašam sev, ko vajadzētu pamainīt, kas pietrūka, ko vajadzētu sakārtot citādāk. Atcerieties, ka pasniedzējs ne tikai mācīs, bet arī uzklausīs jūsu ieteikumus, konsultēs un ieteiks, kā mācīties attālināti, lai būtu labākais rezultāts.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā attālināti apgūt dažādas valodas. Individuālās apmācības būs lieliska izvēle, ja vēlaties apgūt valodu ātrāk un sev ērtākā laikā. Grupu nodarbības noderēs, ja vēlēsities iepazīt arī jaunus domubiedrus. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā kursus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Starp bērniem šobrīd populārākās valodas ir japāņu, krievu un zviedru valodas. Pieaugušie izvēlas uzlabot savas angļu valodas, vācu valodas vai apgūt kādu no skandināvu valodām.

Vairāk informācijas par Baltic Media Valodu kursu piedāvājumu varat atrast mājaslapā valodukursi.lv vai uzklikšķinot šeit.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

Skolēnu attieksme pret latviešu valodu ir pozitīva, taču ne pret tās apguvi

Skolēnu attieksme pret latviešu valodu ir pozitīva, taču ne pret tās apguvi

Skolēni nenoliedz latviešu valodas nozīmi, taču skološanās gaitā zaudē motivāciju, atklāj pētījums par attieksmi pret latviešu valodu mācību procesā. Ir nepieciešams to padarīt mūsdienīgāku, secina speciālisti.

Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu” tapis 2017.–2020. gadā. Tā mērķis – izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu: kā tas norit, un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi.

“Pētījuma dati liecina, ka skolēni neapšauba latviešu valodas noderību, kā arī skolēniem ir pozitīva attieksme pret latviešu valodu. Taču, analizējot attieksmi pret latviešu valodas apguves procesu, redzams, ka tā nav viennozīmīgi pozitīva,” pētījuma prezentācijā skaidro pētnieku grupas vadītāja Sanita Martena.

Ir vērojama valodas trauksme, skolēnu vienaldzība. Skolēni vēlas daudzveidīgāku, mērķtiecīgāk organizētu mācību procesu. Būtiska atziņa ‒ motivācijas trūkums mācīties latviešu valodu ir mācību sekas, nevis iemesls. “Skolēni sāk mācīties latviešu valodu ar augstu motivāciju, taču mācību procesā motivācija mazinās. Tātad mūsu uzdevums ir atrast veidu, kā saglabāt sākotnējo skolēnu motivāciju,” secina pētniece. Skolēni nereti apšauba mācību tēmas un metodes, tāpēc skolotājiem ir jāsagatavojas, vai nu pamatojot savu izvēli, vai arī izvēloties citas ievirzes tekstus, ar ko strādāt stundās. Skolēni labprātāk izvēlētos mūsdienu aktualitātēm atbilstošu mācību vielu. Skolēnu motivācijas vairošanai būtiska ir teksta izvēle, kas var būt daiļliteratūra, zinātnes teksti, mediju saturs.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: LV portāls. Visu rakstu lasiet šeit.

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu valodas kultūrvēsturiskais mantojums

Latviešu literārās valodas attīstības avots vienmēr ir bijuši reģionālie/teritoriālie latviešu valodas varianti. Runājot par latviešu valodas vēsturiskajiem paveidiem, parasti tiek minēta latgaliešu rakstu valoda kā būtiska latgaliešu identitātes apziņas daļa un neatņemama Latvijas kultūras vērtība.

Valsts valodas likuma 3. pantā norādīts, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Retāk nosaukta, tomēr daudziem zināma ir suitu kultūrtelpa, kas ir UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kopš 2009. gada. Suitu kā noteiktas teritorijas iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti iezīmē lībiskā dialekta Kurzemes nedziļās lībiskās izloksnes (Alsunga, Jūrkalne) un vidus dialekta kursiskā (Gudenieki) izloksne.

Arvien biežāk tiek runāts par Sēlijas kultūrvēsturisko un etnogrāfisko novadu, jo noteiktu mūsu tautas identitātes daļu veido vēsturiskās baltu cilts – sēļu – mantojums, mūsdienās – augšzemnieku dialekta sēliskās izloksnes.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Piemares un Duvzares (senās Kursas zemes) teritorijās un tur runātajās izloksnēs atrodami senās kuršu cilts valodas relikti.

Ziemeļaustrumvidzemē satiksim malēniešus, kas runā augšzemnieku dialekta dziļajās latgaliskajās izloksnēs.

Dundžiņi un ventiņi zināmi kā tāmnieki jeb lībiskā dialekta runātāji. Un kur tad vēl stereotipiskais čiuļu (lielākoties Vidzemnieku) un čangaļu (Latgalē dzīvojošo) dalījums, kuru pamatā arī ir izrunas atšķirības.

Avots: Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija. Visu rakstu lasiet šeit.

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Pasaules diktāts latviešu valodā šogad nenotiks klātienē

Izvērtējot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, nodibinājuma “Pasaules valoda” valde pieņēma lēmumu šogad nerīkot pasaules diktātu latviešu valodā klātienē nevienā no 11 pilsētām Latvijā (Bauskā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Kuldīgā, Liepājā, Rīgā, Rēzeknē, Smiltenē, Valmierā, Ventspilī), kā tas tika plānots iepriekš. Visi interesenti šogad diktātu varēs rakstīt tiešsaistē, skatoties tiešraidi no Gaismas pils, informēja organizatori.

Sestdien, 2020. gada 7. novembrī, pulksten 12.15 vienlaikus Latvijā un citviet pasaulē jau sesto reizi norisināsies pasaules diktāts latviešu valodā. Aptuveni 300 vārdu garo tekstu īpaši šim nolūkam radījis dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēs aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Šogad, tāpat kā pērn, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo”, kur interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk savu veikumu salīdzinātu ar oriģināltekstu.

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt savā e-pastā aptuveni mēnesi pēc pasākuma norises.

Diktāta teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.

2019. gadā jubilejas – piekto – pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un tiešsaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018. gadā – 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki. 

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās

Kas ir baltu valodas?

Baltu valodas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu-slāvu zaram. Baltu valodās runā balti, galvenokārt zonās, kas sniedzas uz austrumiem un dienvidaustrumiem no Baltijas jūras Ziemeļeiropā.

Baltu valodas iedala divās grupās: rietumbaltu un austrumbaltu (ar divām dzīvajām valodām — lietuviešu un latviešu).

No Maskavas līdz Berlīnei Eiropa runāja baltu valodās

Arheoloģiskie dati liecina, ka pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē un m.ē. liela daļa Ziemeļaustrumeiropas — aptuveni no Maskavas līdz Berlīnei — bija baltu valodās runājoša teritorija. Slāvi šajā teritorijā ienāca vēlāk. Šo teritoriju klāja gandrīz necaurejami meži, un tā atradās tālu no galvenajiem migrācijas un svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem. Šie faktori sekmēja ārkārtīgi arhaiskās baltu valodu saimes saglabāšanos.

Slāvu valodas radās no baltu valodām

Pagājušā gadsimta 60. gados krievu zinātnieki Vladimirs Toporovs un Vjačeslavs Ivanovs izdarīja šādus secinājumus:

a) protoslāvu valoda izveidojās no perifērā tipa baltu dialektiem;

b) slāvu lingvistikas tips vēlāk veidojās no baltu valodu struktūrmodeļa;

c) slāvu struktūrmodelis ir baltu valodu struktūrmodeļa pārveides rezultāts.

Kāpēc baltu valodas ir unikālas rietumu pasaulē?

Baltu valodas ir vienas no vecākajām pašlaik saglabājušām indoeiropiešu valodām, neraugoties uz to vēlo atzīšanu.

Viens no vēlās atzīšanas iemesliem ir tas, ka balti pretojās kristietības ieviešanai ilgāk nekā jebkuri citi eiropieši, un tas kavēja rakstības ieviešanu un norobežoja viņu valodas no ārējas ietekmes.

Indoeiropiešu valodu koks

Indoeiropiešu valodu koks  | Baltu valodas - latviešu un lietuviešu valodas | Tulkojumi un valodu kursi baltu valodās ISO sertificētā valodu uzņēmumā Baltic Media

10 pasaules vecākās valodas, kurās joprojam runā pasaulē 

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Baltu valodas Tulkošanas birojs Baltic Media | Rīgas birojs | Starptautiskais birojs
Baltu valodas

Uzņēmums Baltic Media Ltd. ir vadošais tulkošanas birojs Ziemeļeiropā, kas nodrošina digitālās tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumus un specializējies visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās.

Tā galvenā specializācija ir tulkojumi no/uz Ziemeļeiropas (tostarp skandināvu, baltu un slāvu) valodām. Pārsvarā tie ir tulkojumi no zviedru, somu, dāņu, islandiešu, norvēģu, vācu, angļu, poļu, krievu, latviešu, lietuviešu un igauņu valodas, un uz minētajām valodām.

Uzņēmuma tulkošanas pakalpojumi ir ISO sertificēti.

Avots: VikipēdijaLingvistiskās pētniecības centrs Teksasas Universitātē Ostinā.

Kāpēc tulkošanas birojs Baltic Media ir jūsu labākā izvēle?

Kā samazināt jūsu tulkošanas izmaksas, neupurējot kvalitāti?

Kāpēc vajadzētu izvēlēties profesionālus tulkotājus?

Saņem vislabāko tulkošanas cenas piedāvājumu 15 minūtēs 

Informācijas pieprasījums 

E-pasts