Kā sagatavoties Online apmācībām

Baltic Media valodu kursi online
Baltic Media valodu kursi online režīmā

Šobrīd visā pasaulē ir pārmaiņu laiks – cilvēkiem nākas pielāgoties jauniem izaicinājumiem, apgūt jaunas lietas un pielāgoties strādāt, gan mācīties attālināti. Attālinātās mācības ir lielisks un ērts veids, kā uzlabot savas esošās zināšanas vai apgūt pavisam jaunas. Tiešsaistes kursi ir līdzīgi klātienes kursiem, jo tiem ir jāatbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem un tie ir vērsti uz rezultātu. Bieži vien mūs pārņem bailes par to, vai tiešsaistē ir iespējams apgūt visu to pašu ko klātienē, un, vai mācību process būs tikpat produktīvs. Lai mācības būtu efektīvas un Jūs sasniegtu vēlamo rezultātu, ir svarīgi kārtīgi sagatavoties tiešsaistes nodarbībai.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā iespēju apgūt valodas attālināti, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas. Kursanti var izvēlēties gan grupu nodarbības, gan individuālas nodarbības. Baltic Media Valodu mācību centra darbiniekiem ir svarīgi, lai attālinātais mācību process notiktu raiti un kursanti būtu apmierināti ar rezultātu, tāpēc mācību centrs ir sagatavojis dažus ieteikumus, kā sagatavoties tiešsaistes nodarbībām.

  1. Noskaidro, kādā tiešsaistes platformā notiks mācības. Šobrīd ir pieejams ļoti plašs klāsts ar tiešsaistes platformām, kurās var vadīt attālinātās nodarbības, tāpēc ir svarīgi uzzināt, kāda konkrēti platforma tiks izmantota jūsu izvēlētajiem kursiem, un iepazīties ar to. Pamācības, kā lietot tiešsaistes mācību platformu, noteikti atradīsiet arī internetā. Konsultāciju par platformas lietošanas nosacījumiem noteikti sniegs arī kursu organizators un pasniedzējs.
  2. Pārbaudi tehniku. Lai apmācības notiktu raiti, ne tikai pasniedzējam ir jādomā par labu interneta savienojumu vai citu tehnisko nodrošinājumu, bet arī kursantiem. Kursantam ir svarīgi pārliecināties, ka interneta savienojums ir stabils, ierīce, caur kuru piedalīsies nodarbībā, ir uzlādēta, ir iestatīti video un mikrofona iestatījumi. Tos ir ieteicams vienmēr pārbaudīt pirms nodarbības sākuma.
  3. Mācību vide. Lai varētu koncentrēties mācībām, ir svarīgi iekārtot apkārtējo vidi tā, lai nekas nevarētu novērst jūsu uzmanību un apkārt nebūtu traucējošu trokšņu. Mācību vietā atstājiet tikai tās lietas, kuras būs nepieciešamas mācību procesa laikā – mācību materiāli, tehniskais nodrošinājums, rakstāmlietas, pierakstu klade u.c. Ir svarīgi informēt arī pārējos ģimenes locekļus, lai nodarbību laikā mēģina netraucēt ar sadzīves jautājumiem, kurus var atrisināt arī vēlāk.
  4. Mācību materiāli. Pasniedzēji tiešsaistes mācībās izmanto dažādu materiālus – grāmatas, video, ierakstus, spēles, dziesmas utt. Ir svarīgi noskaidrot no pasniedzēja vai kursu organizatora par nepieciešamajiem mācību materiāliem, kurus sagatavot nodarbībai. Baltic Media mācību centrs piedāvā mācību materiālus nosūtīt ar kurjera starpniecību vai saņemt tos birojā, kā arī tos var izprintēt pats. Bieži Baltic Media mācību centra pasniedzēji izmanto savus veidotos materiālus, kas pielāgoti efektīvākai valodas apguvei un kurus izmantošanai saņem tikai viņu studenti. Mācību materiālus ir ieteicams glabāt pārskatāmā veidā, lai tajos var ērti orientēties.
  5. Pārdomā pēc pirmās nodarbības, kas varēja būt labāk. Tie var būt gan ieteikumi pasniedzējam, gan ieteikumi pašam sev, ko vajadzētu pamainīt, kas pietrūka, ko vajadzētu sakārtot citādāk. Atcerieties, ka pasniedzējs ne tikai mācīs, bet arī uzklausīs jūsu ieteikumus, konsultēs un ieteiks, kā mācīties attālināti, lai būtu labākais rezultāts.

Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā attālināti apgūt dažādas valodas. Individuālās apmācības būs lieliska izvēle, ja vēlaties apgūt valodu ātrāk un sev ērtākā laikā. Grupu nodarbības noderēs, ja vēlēsities iepazīt arī jaunus domubiedrus. Baltic Media Valodu mācību centrs piedāvā kursus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Starp bērniem šobrīd populārākās valodas ir japāņu, krievu un zviedru valodas. Pieaugušie izvēlas uzlabot savas angļu valodas, vācu valodas vai apgūt kādu no skandināvu valodām.

Vairāk informācijas par Baltic Media Valodu kursu piedāvājumu varat atrast mājaslapā valodukursi.lv vai uzklikšķinot šeit.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas skolēni izceļas ar valodu zināšanām

Latvijas 15 gadus veco skolēnu globālās kompetences ir viduvējas, taču svešvalodu prasmes – augstas – Tā var secināt no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018. gada datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

No kopumā 27 OECD valstīm un partnervalstīm, kuru skolēni piedalījās OECD PISA 2018. gada pētījuma globālās kompetences modulī, Latvijas 15 gadus vecie skolēni ar 497 punktu rezultātu ierindojas 9. vietā, un viņu sniegums atbilst vidējam OECD dalībvalstu rādītājam.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā vairums jeb 93% skolēnu ikdienā sazinās divās vai vairāk valodās, kas ir augstākais radītājs 27 pētījuma dalībvalstu vidū.

Kopumā jāsecina, ka OECD valstu un partnervalstu vidū valodu mācīšanās iespējas ir plaši pieejamas. Tikai 12% OECD valstu 15 gadus veco skolēnu norādījuši, ka nemācās nevienu svešvalodu, kamēr puse aptaujāto pusaudžu ikdienā apgūst divas vai vairākas svešvalodas. Latvijā 94% aptaujāto skolēnu apgūst vismaz divas svešvalodas.

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Avots: La.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Jūdži, Īnisis un Gundžidža. Latviešu nedienas ar vārdu atveidošanu Lielbritānijā

chris-lawton-QPOaQ2Kp80c-unsplash

Angļu valodādaži rakstītie burti tiek izrunāti pavisam citādāk nekā latviešu valodā, piemēram, “i” lasa kā “ai”, “c” būs “k”, “j’ – “džei”.Viss ir labi, kamēr briti netiek pie latviešu vārdu rakstīšanas un burtošanas. Latvieši Apvienotajā Karalistē jau samierinājušies, ka jāatsaucas uz dažādām sava vārda versijām, arī tādām, ko neatpazīst, taču brīžiem sanāk izcili pārpratumi.

Anglijā Zane ir vīriešu vārds

Daudzi tradicionāli latviešu vārdi britiem izskatās un skan neparasti, tādēļ Uģiem jāsamierinās, ka tiek dēvēti par Jūdžī, bet Ineses par Aines vai Inīsis. Dažkārt no Sarmītes sanāk Sāra, no Nanijas – Nindža. Baiba mēdz būt Babija, Biba, Beibī, Babra, Bārbija un pat Bīber. Jāņa vietā nereti gaida sievieti, bet Zane ir vīriešu vārds. Zanei Bērziņai ikdienā nākas saņemt līdzjūtības apliecinājumus par to, ka vecāki pajokojušies un ielikuši vīrieša vārdu, bet smieklīgākā versija ir bijusi Zarna. Līdzīgi iet arī citām Zanēm, kurām ārsta apmeklējumi izvēršas visai jautri, dakterim kabinetā gaidot ienākam vīrieti. Kādai Zanei autoservisā meistars pastāstījis, ka arī viņa dēlu sauc Zane.

Lai arī dokumentos parasti jānorāda dzimums, tomēr tas netraucēja citai Zanei saņemt sociālās apdrošināšanas numuru (līdzīgi kā Latvijā personas kods), adresētu misteram Zanei. Savukārt Zani Fernando, tolaik Bondari, dēvējuši par Zein Bodžani.

Santām grūta dzīve

Daudz dabū ciest Santas, jo tā angliski pieņemts saukt Ziemassvētku vecīti – Santa Claus. “Bija jāpiesakās uz Ziemassvētku balli, uzrakstot savu vārdu sarakstā. Lieki teikt, ka tie, kas mani nezināja, domāja, ka joks. Citā gadā bija Ziemassvētku loterija, kur izlozē vārdu, kam pirkt dāvanu. Manu vārdu izvilka vīrietis (anglis), kurš bija nesen sācis strādāt, bija dusmīgs sākumā, jo domāja, ka viņu izjoko,” stāsta Santa Gindra.

Pavisam nesen darba vietā atnācis strādāt jauns darbinieks, Santa uzrakstījusi ziņu un parakstījusies kā “Santa”: “Viņš atnāca un sāka smieties, teica, ka domājot, ka tas joks! Ja rakstu klientiem, tad parakstos kā “S. Gindra”, lai nav problēmu.” Tāpat Santai bieži dziedot populāro Ziemassvētku dziesmiņu par Santu, kas lienot mājā caur skursteni.

Santa Klebaha piedzīvoja mulsinošu situāciju, kad veikalu ķēdē “Argos” ieradās saņemt printeri. “Visi darbinieki saskrēja, jo beidzot ar personas apliecinošiem dokumentiem ieraudzīja dzīvu Santu!”

Citai Santai savukārt draugs esot Rūdolfs. Santaklausam arī ir briedis Rūdolfs, tad nu abu draudzība ir iemesls nebeidzamiem jokiem. Ļaudis bieži neticot, ka tie īstie vārdi.

Inga Andrejsone stāsta paziņas Santas atgadījumu bankā, kur sieviete devās atvērt kontu: “Viņai prasa – jūsu vārds? Viņa atbild – Santa. Konta operators tik nosmej un prasa – bet nu īstais vārds kāds jums? Viņa saka – Santa! – un sniedz pasi. Operators nosarka un atvainojās.” Taču pašai Ingai arī mēdz būt piedzīvojumi uzvārda dēļ. „Daudzi angļi, to dzirdot, prasa, vai esmu no Zviedrijas. Tad nu vienā reizē saplīsa televizors, iedevām remontēt. Zvana meistars un prasa: jūs to televizoru no Zviedrijas atvedāt vai tepat Anglijā pirkāt?”

Daigas pārtop par tīģeriem

Daigas bieži tiek dēvētas par Tiger (latv. – tīģeris, izrunā kā taige) vai pat Digger (latv. – racējs), Guna ir Džuna, Marika – Amerika, Paprika, Marikū. Vairis skan līdzīgi kā vīruss, Gundega – Gundžidža. Dzintaru dēvē par Čin Čin, Aiga – Alga, Arta – Atā. Savukārt Alda tiek dēvēta veikala “Aldi” vārdā, bet, ja aizmirstās, tad pasprūk citas populāras lielveikalu ķēdes nosaukums – “Asda”.

Lāsma nereti kļūst par Plazmu, Saulcerīte – Suserita, Jevgēņija – Dževdženīdžija, Ainis – Anus. Madarai prasa, kādēļ viņu sauc par Murderer (latviski – slepkava). No skaista latviešu uzvārda Apsīte šad tad sanāk Apiste, no Mucenieka – Mjūniks.

Kādai Jolantai angļi bija izdomājuši vārda versiju Rubī (Ruby), bet viņas priekšnieks aprobežojies ar „Alex sister” (latviski – Alekša māsa), jo strādājusi kopā ar brāli.

Līvām nākas atsaukties uz vārdu Laiva, kāda Anastasija pārtapusi par Anestēziju, bet uzvārds Zariņš par Sarin – tāpat kā sarīna gāze.

Ausmu Bērzkalni bieži dēvē par Asumu, bet bijuši arī tādi varianti kā Ruška, Asuta. Uzvārds – Bērzklkninī. „Pa vidu visi iespējamie alfabēta burti un nobeigumā „nīīī”,” saka Ausma.

Savukārt Nata sapratusi, ka jāstādās priekšā kā Natālijai, jo vārda Nata izruna atgādina angļu „nutter”, kas nozīmē „trakā”.

„Trakais dibens”

Mēdz sanākt arī pamatīgas rupjības. Madaram Ozoliņam vārdu bieži izrunā kā Madrasu, taču gadījies dzirdēt arī Mad Arse (latviski – trakais dibens). Savukārt Intas Geibas vārdu lasot, dažkārt izlasa kā Into Gay Bar (latviski – ieiet geju bārā).

Viktorija Jakobsone reiz savu jauno auto reģistrācijas apliecību saņēmusi kā Viktorija Fakobsone – ar uzvārda sākumu gluži kā cenzējamā un par ļoti rupju uzskatītā angļu vārdā. Izrādās, ar roku rakstot burtu „J”, kā jau kārtīgam latviešu burtam, uzvilkusi svītriņu pa vidu, bet angļi to izlasījuši kā „F”. „Pēc šī gadījumā vairs nekad svītriņu pāri neesmu likusi, šī man bij laba mācība,” smejas Viktorija.

Anrijs Vecpils strādājis latviešu kolektīvā, kur vadītājs bijis anglis: “Pēc uzvārdiem visus sauc un manu uzvārdu kā “Visspiss” izlasīja”.

Vera Antipova, kurai tolaik uzvārds bija Malika, no britu veselības aprūpes dienesta NHS pirms vairākiem gadiem saņēma vēstuli, kas bija adresēta Verai Maukai. Britu ierēdnis acīmredzot izlasīja “li” kā “u”, tad nu kā medicīnas kartes saņēmēja tika norādīta Vera Mauka.

Laulājas ar Šreku

Solvitai Paikei meitas uzvārds bijis Šķēle, un, laulājoties Anglijā, ceremonijas vadītāja veselas divas reizes visatbildīgākajos brīžos nosaukusi viņu par Šreku: „Do you Solvita Shrek take … (latv. – Vai jūs, Solvita Šreks, ņemat par vīru…) Vēl tagad mana latviešu ģimene mani par Šreku sauc!”

Taču ar to Solvitas nedienas nebeidzās, jo viņas angļu vīra uzvārds ir Pike. „Kad aizbraucu uz Latviju nomainīt pasi, teica, ka Pike neder, jo neesot gana latvisks. Prasīju – kādi tad ir varianti? Viņa man saka – vai nu Paike, vai Paika! Visu dzīvi mani apsaukājuši par maizes šķēli, un es no Šķēles tagad uz Paiku!”

Sindijas Ševčukas vecākiem savulaik bija daudz jautru brīžu, dzirdot, kā Burtonas vidusskolā lielos pasākumos meita pilnā nopietnībā tika dēvēta par Sindidžu Sevsuku. Ķiķināja arī latviešu draudzenes ģimene.

Elīnai Lācei no liela zvēra parasti sanāk nepavisam ne zvērs. „Esmu Miss Lace (angliski izrunā kā Leis). Kā Miss Mežģīne vai Šņore, vārds parasti ir Elena.”

Savukārt Līga Pūce mēdz kļūt par Līga Pjūs, bet Aivis Pukne telefonsarunā reiz nodēvēts par misteru Panku.

Ivetas Cīrules vārdu parasti izrunā kā Aivita, taču uzvārdam ir visai interesantas variācijas – Curly (latv. – sprogains), Cruel (latv. – cietsirdīgs). „Bieži atnāk arī vēstule uz Iveta Circule vārda – kā cirkulis,” smejas latviskā uzvārda īpašniece.

Misis Latvija

Kristīnei Baringtonei uzvārds savulaik bija Ringa:  „Pirms kādiem  15 gadiem viens poļu draugs palīdzēja pirkt biļetes un uzvārda vietā ierakstīja Miss Latvia, nevis Miss Ringa.” Savukārt Līgai Drukai-Smalkai savulaik darba kolēģi nemaz nepūlējās iegaumēt uzvārdu, aizstājot ar “Liga from Riga”, latviski “Līga no Rīgas”.

Vieglāk klājas, ja iedod kādu dokumentu, tad parasti vārds tiek norakstīts pareizi. Taču, dodot Latvijā izdotu autovadītāja apliecību, ne viens vien tautietis nokristīts par “Vaditaja Aplieciba”.

Elīnām nākas atsaukties uz Elena, Alena, Lama. Elīnas Purpures vārdu kāds kolēģis darbā nespēja atcerēties un sāka viņu dēvēt par Lady (latv. – lēdija) : “Tā arī pielipa, visi sauc par Lady joprojām.”

Dacei Klintsonei jāsamierinās ar kļūšanu par Kunkstoni. „Vienreiz pat mašīnas dokumentus atsūtīja ar tādu uzvārdu. Arī, kad mainīju vadītāja apliecību, bija tas pats!”

Toties vīram reiz piegādāts lamināts, kas adresēts Martinam Killingstonam.

Marija Maļcāne reiz pārtapusi par Maridžu Makleinu: „Ārsts vācietis lika medmāsai anglietei atvainoties par nepareizu vārda izrunu. Vai Latvijā kāds tā atvainotos?” Medmāsa ne tikai ļoti atvainojusies, bet pat sirsnīgi apskāvusi un nobučojusi uz galvas. Tas gan bijis pirms koronavīrusa.

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

IMG-20200521-WA0010

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk valodu kursu nodarbības klātienē ar 2020. gada 1. jūniju, ievērojot visus valstī noteiktos ar Covid-19 saistītos piesardzības pasākumus. Klātienes grupu nodarbības notiks līdz pieciem cilvēkiem grupā, ievērojot 2m distanci starp kursantiem un pasniedzēju, kā arī nodrošinot dezinfekcijas līdzekļus visās mācību telpās. Drošības nolūkos nodarbību laikā gan pasniedzējam, gan kursantiem jālieto sejas maskas. Pēc katras nodarbības telpas tiek dezinficētas un vēdinātas.

Turpinām piedāvāt arī Online valodu kursus visiem tiem, kas joprojām atrodas ārpus Rīgas vai uzskata šādu apmācību veidu sev par piemērotāku. Online mācības notiek Zoom, Skype, Discord vai citās līdzīgās platformās, kurās pasniedzējs var komunicēt ar kursantiem, dalīties ar mācību materiāliem un izmantot dažādus audio vai vizuālos mācību materiālus.

 

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienēBaltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Kopš 2011. gada Baltic Media Valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta mācību iestāde. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir reģistrējusi  Baltic Media Valodu mācību centra izglītības programmas latviešu, angļu, zviedru, krievu, ķīniešu, japāņu, vācu, spāņu, lietuviešu un citās valodās, kā arī komunikācijā.  Programmu veids: Profesionālā izaugsme un personīgā attīstība (pieaugušo neformālā izglītība). Izglītības dokuments – apliecība.

Vairāk informācijas par kursiem varat iegūt, aplūkojot mūsu mājas lapu www.valodukursi.lv.

Baltic Media valodu mācību centrs | Valodu kursi prasīgiem klientiem

Elizabetes iela 11, Rīga, LV-1010, Latvija

Valodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45

Vai tu zināji šos faktus par valodām?

absolutvision-82TpEld0_e4-unsplash

  • Japāņi izvairās no vārdiem „nē, nevaru, nezinu”, it kā tie būtu lamu vārdi.
  • Vairākās Amazones indiāņu valodās 2 ir lielākais skaitlis, ko var izteikt. Lielākus skaitļus neizrunā, bet rāda ar pirkstiem.
  • Āfrikā tiek runāts aptuveni 1000 valodās.
  • Trīspadsmit pasaules valodās runā vairāk par 100 miljoniem cilvēku – ķīniešu, angļu, hindu, spāņu, krievu, arābu, bengāļu, portugāļu, malaiju-indonēziešu, franču, vācu, urdu.
  • 500 000 cilvēku izmanto amerikāņu zīmju valodu, vienu no lielākajām zīmju valodām pasaulē. Tomēr ASV un Anglijas nedzirdīgie cits citu nesaprot.
  • Visvairāk runātā pasaules valoda ir ķīniešu valoda (885 miljoni cilvēku). Tajā runā aptuveni 70% no Ķīnas iedzīvotājiem.
  • Vissenākais burts ir o, kurš nav mainījis savu ārējo izskatu kopš apmēram 1300. g. p. m. ē.
  • Uzskata, ka visgrūtāk iemācāmā pasaules valoda ir basku valoda, kurā runā ziemeļrietumu Spānijā un dienvidrietumu Francijā.
  • Pasaulē ir 6500 dzīvu valodu, taču apmēram 2000 no tām runātāju skaits nepārsniedz 1000.
  • Angļu valoda ir visplašāk izplatītā valoda pasaulē. Apmēram 400 miljoniem cilvēku angļu valoda ir dzimtā valoda.
  • Vācu valoda ir populāra svešvaloda skolās, it sevišķi Eiropā, ASV un Japānā, arī Latvijā. Vācu alfabēts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem. Vācu valodā ir aptuveni 420 000 vārdu, tai skaitā ap 100 000 svešvārdu.
  • Igauņu valodā ir ļoti gari vārdi. Igauņu valodā ir tikai četri darbības vārdu laiki – viena tagadne un trīs pagātnes. Nākotnes igauņu valodā nav. Salikteņos blakus var atrasties pat seši vai septiņi patskaņi.
  • Pasaulē krievu (krievu: русский языкvalodā runā vairāk nekā 300-350  milj. cilvēku. Krievu valodā Latvijā prot runāt 94% iedzīvotāju (latviešu valodā 91%). Viennozīmīgi nevar nosaukt garāko vārdu krievu valodā. Viens no tādiem –  метилпропенилендигидроксициннаменилакриловая (кислота) – skābes nosaukums, kas satur 44 burtus. Viens no garajiem vārdiem, kas apzīmē cilvēka vecumu – восьмидесятичетырёхлетний (astoņdesmitčetrgadīgs) – 25 burti.

Avots: Uzdevumi.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Kuras valodas ir pieprasītas darba tirgū?

language-2345801_1920

Nav noslēpums, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm Eiropā. Kuras tad ir tās pieprasītākās valodas Latvijas darba tirgū, ko novērtēs darba devēji?

Kuras ir pieprasītas?

Protams, vispieprasītākā mūsu darba tirgū ir latviešu valoda. Tai seko angļu un krievu valoda. “Varētu teikt, ka šīs trīs valodas veido tādu kā starta komplektu gan uzņēmumu sludinājumos, gan darba meklētāju CV,” stāsta CV-Online Latvia Personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns. “Kandidāts kādā no šīm valodām var runāt labāk vai sliktāk, bet visu trīs valodu prasmes ir nepieciešamas vairumā nozaru, bet īpaši pārdošanā, klientu apkalpošanā, tūrismā, mārketingā, cilvēkresursu nozarē.”

Pieprasīta ir arī vācu valoda. Tiesa gan – šajā valodā runā ievērojami mazāk darba ņēmēju, ja salīdzina ar trīs iepriekšminētajām valodām (aptaujā noskaidrots, ka tikai 3% aptaujāto uzskata, ka vācu valodā runā ļoti labi vai labi). Ļoti grūti ir atrast darbiniekus, kuri vienlīdz labi runā gan vācu, gan angļu valodā. Vācu valoda ir viena no valodām, ko daudzi ir apguvuši skolā, bet pēc vidusskolas pabeigšanas valodu vairs neizmanto un darba tirgū ienāk ar jau aizmirstām šīs valodas zināšanām.

Tāpat pieprasītas ir arī franču un skandināvu valodas. Skandināvu valodu pratēji joprojām ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū. Latvijā vairāk ir zviedru un norvēģu valodas pratēji, retāk – dāņu.

Laiku pa laikam tiek meklēti arī darbinieki ar lietuviešu, igauņu, poļu, spāņu vai pat arābu valodu zināšanām. Tomēr tādi gadījumi ir samērā reti. Pasaulē tik plaši izmantotā spāņu valoda vai populārā ķīniešu valoda, Latvijas darba tirgū nav tik pieprasīta.

Atšķirīgs pieprasījums pēc valodu zināšanām ir novērojams arī reģionos. Jo tālāk no Rīgas atrodas uzņēmums, jo mazāka nepieciešamība darbiniekam runāt kādā svešvalodā. Izņēmumi ir tad, ja reģionā bāzējas kāds starptautisks uzņēmums, kurš pieprasa svešvalodu prasmes.

Kā ar līmeni?

Latvijas darba tirgū ir izteiktākas B1/B2 līmeņa valodu zināšanas. Daudz sarežģītāk ir atrast darbiniekus ar augstām valodas līmeņa (C1/C2) prasmēm, jo tas paredz, ka darba ņēmējs konkrētajā valodā runā gandrīz vai tikpat labi kā dzimtajā.

Attiecībā uz CV, tad Kaspars Kotāns aicina norādīt to valodu prasmes, kas ir līdzvērtīgas vismaz B1 līmenim.

Zemākas valodu zināšanas CV var norādīt tad, ja uzņēmums ir starptautisks vai arī, ka amats un tā pienākumi pieļauj iespējamību konkrēto valodu izmantot darbā nākotnē. Piemēram, ja skandināvu uzņēmums meklē darbiniekus, tad A1/A2 zviedru valodas zināšanas noteikti ir vērts norādīt, jo uzņēmums to var uzskatīt par priekšrocību un, ļoti iespējams, uzņēmums būs gatavs ieguldīt tālākajā valodas apguvē.

Avots: VisiDarbi. Visu rakstu lasiet šeit.

Vai svešvalodu prasmes var palīdzēt jauna darba meklējumos?

clay-banks-NGupON6JOYE-unsplash

Pandēmijas dēļ izsludinātais ārkārtas stāvoklis Latvijā un visā pasaulē ir izmainījis ļoti daudzu cilvēku dzīves. Cilvēki ir spiesti apstāties un pārdomāt jau dzīvē sasniegto un, kā uzlabot dzīves kvalitāti un savas iespējas darba tirgū pēc krīzes. Šobrīd visā pasaulē krietni pieaug to cilvēku skaits, kuri ir palikuši bez darba un ir izvēles priekšā – mainīt savu profesionālo virzienu vai apgūt jaunas prasmes, lai izceltos potenciālo darba devēju acīs.

Latvijā bezdarbnieku skaits martā ir pieaudzis par 0.5 procentpuknktiem, salīdzinot ar februāri. Centrālās statistikas pārvalde prognozē, ka bezdarba līmenis aprīlī un maijā turpinās pieaugt.

chart

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums – kā tad palīdzēt sev un ko darīt, lai jauna darba meklējumi neieilgtu un mēs veiskmīgi spētu konkurēt darba tirgū? Šo laiku, kad mums ir vairāk brīvā laika, mēs varam izmantot, lai apgūtu jaunas zināšanas. Tie var būt dažādi kursi, grāmatu lasīšana, dokumentālo filmu skatīšanās vai jebkāda cita nodarbe, kuras laikā tu vari sevi pilnveidot. Jaunas valodas apgūšana ir viena no tām lietām, kura tev palīdzēs izcelties starp citiem darba meklētājiem, kā arī topošais darba devējs novērtēs.

Kāpēc apgūt jaunas valodas?

Spēja runāt divās vai pat trīs valodās nozīmē, ka jums būs plašākas darba iespējas nekā, ja zināsiet tikai vienu valodu. Svešvalodas prasmes noder mazumtirdzniecībā, pārdošanā, administrēšanā, mārketingā, transporta un tūrisma nozarēs, komunikāciju, banku, tiesību, medicīnas, izglītības, kā arī sabiedrisko attiecību un vadības jomā. Līdz ko būsiet pieteicies jaunām vakancēm, ir arī lielāka iespējamība, ka jūs pieņems darbā tikai tāpēc, ka zināt vairākas svešvalodas.

Kādas valodas apgūt?

Jums ir divas izvēles: varat iemācīties valodu, kurā runā ļoti daudz cilvēku, piemēram, angļu valodu, vai izvēlēties konkrētu darba sfēru vai valsti, kurā varat izmantot tikai konkrētas valodu zināšanas. Izvēloties angļu valodu, jums varētu būt liela konkurence darba tirgū, bet, ja koncentrēsities uz mazāk izplatītu valodu, kas varētu būt sarežģītāka, bet var (burtiski) atmaksāties, jūs patiešām varat izcelties ar īpašu prasmju kopumu, kāda nav citiem speciālistiem.

Nav pareizas vai nepareizas atbildes, izlemjot, vai vēlaties brīvi runāt spāņu vai zviedru valodā. Vissvarīgākais solis ir iemācīties citu valodu, vēlams to, kas jūs interesē, lai jūs paliktu ziņkārīgs un būtu ieinteresēts mācīties. Kaut arī izvēle, kādu valodu apgūt paliek paša cilvēka ziņā, tomēr ir vietas,  kur viena valoda varētu būt noderīgāka par otru.

Šobrīd pieprasītākās valodas darba tirgū ir angļu, franču, spāņu, vācu, ķīniešu, itāļu un japāņu valoda. Noderīgas būs arī skandināvu valodu zināšānas – norvēģu un zviedru valodu. Latvijas darba tirgū novērtēs arī krievu valodas zināšanas.

Baltic Media valodu mācību centrs ir palīdzējis apgūt vai uzlabot svešvalodu zināšanas ļoti daudziem cilvēkiem. Baltic Media darbinieki ir ieinteresēti palīdzēt atrast piemērotāko kursu veidu, piedāvājot arī individuālu iespēju, sagatavot mācību programmu tieši jūsu prasībām un vajadzībām. Mācību centra darbinieki tic, ka visi var apgūt jaunu valodu, tikai ir jāpalīdz atrast īstais veids, kā to izdarīt.

Šobrīd Baltic Media valodu mācību centrs piedāvā iespēju valodas apgūt arī Online. Pasniedzēji ir apmācīti, lai mācību kvalitāte un efektivitāte būtu līdzvērtīga klātienes nodarbībām. Pasniedzēji un darbinieki vienmēr būs gatavi palīdzēt un atbildēt uz interesējošiem jautājumiem arī pēc kursa noslēguma.

Vairāk par Baltic Media valodu mācību centrā lasiet šeit, vai rakstiet interesējošos jautājumus uz e-pastu kursi@balticmedia.com.

Autors: Baltic Media Valodu mācību centrs

 

Kā atšķiras vārdi britu un amerikāņu angļu valodā

8_92377835

Angļu valoda šobrīd ir viena no populārākajām pasaules valodām ne tikai biznesā, bet tā arī visefektīvāk nodrošina saziņu starp cilvēkiem, kuri nāk no dažādām valstīm. Angļu valodas zināšanas dod cilvēkam daudz jaunu iespēju, jo tieši šajā valodā ir pieejams vislielākais informācijas klāsts.

Amerikāņu angļu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 70% angliski runājošiem pasaules iedzīvotāju, bet britu angļu valodu – tikai 17% iedzīvotāju. Visievērojamākā atšķirība starp amerikāņu un britu angļu valodu ir vērojama leksikā. Ir simtiem ikdienas vārdu, kas atšķiras. Šoreiz aplūkosim kā atšķiras vārdi britu un amerikāņu angļu valodā, lai nosauktu vienu un to pašu lietu.

1_615637541

4_3109383049

3_3450490238

2_1381292824

 

Avots: https://americanenglish.state.gov/

Īsais kurss igauņu valodas pamatprasmju apguvē

stanislav-rabunski-DEQFcdqOIck-unsplash

Igauņu valoda tiek uzskatīta par vienu no Eiropas unikālākajām valodām, kaut vai tikai tāpēc, ka tajā runā vien 1,1 milj. cilvēku. Vienlaikus ar somu un ungāru valodām – igauņu valoda pieder somugru valodu grupai. Pie tam, ļoti daudzi igauņu vārdi asociējas ja ne ar citplanētiešu, tad elfu valodu pilnīgi noteikti!

Lai gan igauņu valoda ir ļoti sarežģīta, 99,8% Igaunijas iedzīvotāju ir apguvuši lasīt un rakstītprasmes, pie tam, lielākā daļa iedzīvotāju  runā vienlaikus vairākās svešvalodās, kā piemēram krievu, angļu, vācu vai zviedru valodās.

Noderīgas frāzes:

Tere – Labdien!
Palun – Lūdzu!
Aitäh – Paldies!
Jah – Jā!
Ei – Nē!
Minu nimi on … – Мani sauc …
Terviseks! – Uz veselību!
Vabandust – Piedodiet!
Nägemist – Uz redzēšanos!

Vairāk noderīgu frāžu jūs varat atrast šeit.

Visu rakstu lasiet šeit.

 

 

5 iemesli, kāpēc mācīties tiešsaistē var izrādīties efektīvāk

BLOG

Pirmie datorizētie apmācību kursi tika izstrādāti jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Taču tiešsaistes kursi savu uzplaukumu piedzīvoja līdz ar interneta parādīšanos. Pionieris šajā laukā bija Lielbritānijas izglītības iestāde Open University, kura viena no pirmajām piecdesmit gadus atpakaļ atrada veidu, kā izmantot globālo tīmekli un datoru, lai nodrošinātu mācības attālināti. Kopš tā laika mācīšanās tiešsaistē ar katru gadu kļūst arvien populārāka. To piedāvā arvien plašāks nozaru loks gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Lūk, 5 iemesli, kāpēc mācīšanās tiešsaistē var būt efektīvāka nekā klātienē.

1. Tiešsaistes mācībās ir jāiegulda mazāk laika un naudas

Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī. Nav jātērē laiks un nauda par degvielu vai transporta biļeti, lai nokļūtu nodarbību vietā. Cilvēks var viegli pieslēgties nodarbībām no mājām vai darba vietas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Turklāt tas ir arī ērti. Var mācīties gultā pidžamā vai virtuvē, vārot makaronus. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka tiešsaistes nodarbībās cilvēks fokusējas uz mācīšanos daudz vairāk nekā klātienē, jo nav ārēju faktoru, kas novērstu uzmanību. Brandon Hall Group ziņojumā par e-apmācību korporācijās tika atklāts, ka šādam mācīšanās veidam parasti ir nepieciešams par 40 – 60% mazāk darbinieku laika nekā mācībām tradicionālajā klases telpā [1].

2. Tiešsaistes kursi notur studentus ilgāk

Tā kā kursi klātienē prasa papildus laiku, tad mainoties kursanta dzīves un darba apstākļiem vai ritmam, kursi var tikt pārtraukti to vidū. Amerikas Pētniecības institūts ir atklājis, ka tas neattiecas uz tiešsaistes apmācībām. Drīzāk tiešsaistes kursi ir palielinājuši studentu noturēšanas līmeni no 25% līdz 60% [2]. Studentu iesaistīšanos un vēlmi mācīties notur tas, ka bieži vien tiešsaistes kursi ir interaktīvāki, tie izmanto tādas metodes, kuras netiek pielietotas klātienē, piemēram, tiešsaistes viktorīnas, testus, spēles utt. Hārvardas pētījums pierādīja, ka, tiešsaistes lekciju laikā, izmantojot dažādus īsus, regulārus testus, studentu mācību vielas apguve uzlabojās un viņi labāk atcerējās iemācīto [3].

3. Mācīšanās tiešsaistē ir draudzīgāka videi

Šajā laikā, kad mēs ikviens domājam par to, cik lielu nospiedumu atstājam uz vidi, mācīšanās tiešsaistē noteikti būtu īstā izvēle. Lielbritānijas Open University atklāja, ka tiešsaistes kursi patērē vidēji par 90% mazāk enerģijas un rada par 85% mazāk CO2 izmešu uz vienu studentu nekā tradicionālie kursi klātienē [4]. Tas noteikti padara tiešsaistes mācīšanos par efektīvāku izglītības metodi kopumā. Šāda veida mācīšanās var palīdzēt gan indivīdiem, gan uzņēmumiem dot savu ieguldījumu vides jomā.

4. Mācīšanos tiešsaistē neietekmē force majeure

Dažādu nepārvaramu apstākļu dēļ mācības klātienē var tikt atceltas. Taču, ja esi izvēlējies kursus tiešsaistē, tad ne sniega vētra, ne negaiss, ne epidēmija neietekmēs mācīšanos. Tā vietā, lai iekavētos uz nezināmu laika posmu tik ļoti nepieciešamās vai kārotās nodarbības, tiešsaistes kursanti vienmēr var “apmeklēt” nodarbības, turpināt iegūt zināšanas, turklāt, ja tās notiek grupā, tad arī socializēties.

5. Tiešsaistes nodarbības uzlabo tehniskās prasmes

Pasaulē ir daudzas dažādas platformas, kurās var mācīties tiešsaistē. Katrai no tām ir sava specifika un mērķis. Var gadīties, ka bez tradicionālā Skype, kursantam būs jāiemācās orientēties arī kādā citā programmā, kā arī var būt nepieciešamība izmantot dažādu failu apmaiņu, audio/video iekļaušanu nodarbībās, dažādu testiem un uzdevumiem paredzētu mājaslapu izmantošanu. Līdz ar to tiešsaistes nodarbībās cilvēks var atklāt arī kaut ko jaunu tehniskā un programmu ziņā, ko iespējams pēc tam izmantot savā privātajā vai darba dzīvē.

Ja šis raksts jūs pārliecināja izmēģināt online kursus, tad piesakieties valodu kursiem grupā šeit vai uzziniet vairāk par individuālajiem online valodu kursiem šeit.

Izmantotie avoti:
[1] http://blog.schoox.com/why-elearning-works-3-stunning-statistics-for-2017/
[2] https://www.dexway.com/5-reasons-why-online-learning-is-more-effective/
[3] https://news.harvard.edu/gazette/story/2013/04/online-learning-its-different/
[4] https://elearningindustry.com/top-elearning-statistics-2019