‘Sociālo tīklu valoda’ iespiežas jauniešu ikdienas saziņā

Fotografija: George Dolgikh @ Giftpundits.com Pexels.com

Sociālie tīkli iespaido ne tikai mūsu ikdienu, bet arī valodas prasmes un vārdu krājumu. Ne visiem tā ir pozitīva ziņa. “Šobrīd mēs, skolotāji, saskaramies ar problēmu, ka daudzi skolēni zina kāda priekšmeta, parādības vai īpašības nosaukumu angļu valodā, taču nezina, kā to nosaukt latviski,” stāsta Rīgas 64.vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lauma Muižniece. Lai izzinātu sociālās tīklošanās vietņu ietekmi uz valodas izjūtu un lietojumu, iztaujājām ekspertus, amatpersonas un pašus jauniešus.

Kas ir literāra valoda?

Lielākā daļa cilvēku teiktu, ka tā ir gramatiski pareiza valoda ar pareizi ievietotām pieturzīmēm, bez hibrīdtekstiem, barbarismiem, taču par vienu pareizo definīciju ir grūti vienoties.

Šo jēdzienu lūdzām izskaidrot arī latviešu literatūrzinātniecei, valodniecei un Saeimas deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei, kura stāsta, ka ”literāra valoda ir valodas paveids, kas raksturo kultūrtautas”. “Ar literārās valodas palīdzību, mēs varam savstarpēji vieglāk sazināties. Ir ļoti svarīgi, lai bez literārās valodas ir vēl valodas paveidi – dialekti, izloksnes, kas ir valodas bagātināšanas avots,” viņa papildina.

Vai valoda bojājas?

Dzīvojam steidzīgā laikmetā, kad bieži vien, lai ātri nodotu informāciju, nav laika rakstīt formāli un gramatiski pareizi. Gandrīz ikviens, tērzējot sociālo tīklu vidē, ir izmantojis saīsinājumus vai garumzīmes vietā uzrakstījis divus patskaņus. Tāpat ikdienas steigā ierunājam balss ziņas, kas prasa mazāk piepūles un laika, arī emocijzīmēm ir liela nozīme savstarpējā komunikācijā. Cik lielā mērā sociālie tīkli ietekmē gramatiski pareizu latviešu valodu, un vai ar to ir jācīnās?

Pētniece Kalnača ieskicē vienu no būtiskākajām atšķirībām bezkontakta saziņā: “Visas ziņas, ko mēs saņemam, patērējam kādā kontekstā. Viedtālruņos problēma ir tā, ka sūtītājs nekad nezina, kādā kontekstā saņēmējs to patērēs.” Līdz ar to katram vēstījumam, kas nonāk pie adresāta, nokrāsu iedod vide, kurā tas tiek uztverts. Pat pozitīvākā ziņa dažu sekunžu laikā var tikt uztverta negatīvi.

Par valodas sabojāšanu filoloģei Kursītei-Pakulei ir savs viedoklis: “Katra jauna paaudze teica – valoda tiek neglābjami bojāta. Jā, valoda mainās ar katra jauna saziņas veida vai paņēmiena ienākšanu. Ienākot radio, parādījās radio diktoru balsis, tomēr, ienākot televīzijai, tā arī atstāja iespaidu. Sociālie tīkli noteikti atstāj iespaidu arī rakstībā, tomēr ne tik daudz runā. Skatoties no malas, notiek valodas vienkāršošana, un, iespējams, notiek mūsu kā cilvēcisku būtņu vienkāršošanās.”

Valodu sociālajos tīklos lielā mērā ietekmē influenceri jeb satura veidotāji ar lielu atpazīstamību. Influencere Kristīne Beitika pauž uzskatu: “Pareiza valodas lietošana ir cieņa pret lasītāju. Visam svarīgākais ir saturs, ko influenceris veido, tāpēc viņam seko, taču valoda ir viens no kopējā tēla veidošanas aspektiem. Valoda arī liecina par attiecīgā influencera izglītības līmeni.”

Avots: Delfi. Pilno rakstu skatīt šeit.

Zviedru ekscentriskais futurologs Bards: Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda, bet ir arī  lieliski, ka ir globālā valoda – angļu

Pēdējo 200 gadu laikā notika varens fenomens, saukts par urbanizāciju, taču urbanizācija pieder vecajai paradigmai. Mēs vairs nestrādājam fabrikās un neražojam preces – tā vietā mēs ražojam pakalpojumus. Brīdī, kad mēs pārgājām no produktu uz servisa ekonomiku, mēs jau bijām pārcēlušies no laukiem uz pilsētām. Un fabrikas, kurās mēs strādājām, piesārņoja pilsētas, un mums bija jāvelta daudz enerģijas un resursu, lai tās attīrītu un padarītu zaļākas, izveidojot tajās parkus, zaļās zonas utt.

Tagad līdz ar interneta ierašanos mūsu ikdienā mums ir pieejams “Wi-Fi” Latvijas laukos gluži tāpat kā Rīgas centrā. Un, ja dzīvoklis Rīgas centrā ir dārgāks nekā mājoklis laukos, tad – ja esmu gana gudrs, es varu tikt pat pie pils laukos! Un, ja laukos kļūst nedaudz garlaicīgi, jo man pietrūkst Rīgas restorānu un naktsklubu, es varu sapulcināt gudrākos un jautrākos Rīgas cilvēkus un pierunāt viņus pārcelties uz manu pili laukos. Un tieši to cilvēki arī dara, jo viņi to var.

Manuprāt, dienas, kad mēs salīdzinām laukus ar pilsētu, ir beigušās. Es uzskatu, ka urbanizācija ir vecs fenomens, kas pieder 19. gadsimtam, un tāpēc mēs virzāmies no īpašumtiesībām uz nomas tiesībām. Fiziskai adresei vairs nav jēgas. Vienīgi veci cilvēki raksta fiziskas vēstules. Mums, pārējiem, ir nepieciešams telefona numurs ar globālo kodu un e-pasta adrese. Digitālās adreses tevi padara daudz mobilāku – tu vari būt tik nomadisks, cik vien gribi.

Tātad mums būtu nomas ekonomika jāsaista ar ideju, ka mums vairs nav jādzīvo vienā vietā. Mēs varam pārvietoties, ceļot, redzēt vairāk, izbaudīt piedzīvojumu pilnu dzīvi, mums pat var būt vairāki partneri. Mēs to visu darīsim. Tas būs ļoti sarežģīti, mēs apmeklēsim terapeitus, lasīsim grāmatas, būs daudz cilvēku, kuri šajā plūstošajā dzīvesveidā būs krietni vien veiksmīgāki, bet mēs tur nonāksim, jo cilvēku instinkts ir arī nomadisks. Nepiesaistoties kam vienam uz visu mūžu, tas ļauj mums izbaudīt dažādāku pieredzi.

— Man nudien ir grūti iedomāties, ka latvietis savos paradumos tik ļoti varētu mainīties tuvāko 30 gadu laikā.

Pēdējo 10 gadu laikā latvieši ir kļuvuši labāki angļu valodas ziņā nekā vācieši un franči

— O, jūs mainīsieties! Zviedri bija tādi paši, bet nu viņi ceļo vienā laidā. Es domāju, ka arī Latvija kļūs par valsti, kur cilvēki sajūt savu dzimteni, mīlēs to vairāk par visu, ik pa laikam tur atgriezīsies, visi runās angliski, kas nu ir pasaules valoda, bet tāpat jūs aizvien runāsiet latviski. Ir lieliski, ja ir sava dzimtā valoda. Bet ir lieliski, ka ir globālā valoda, ko var izmantot, kad ceļo un sazinās ar ārējo pasauli. Zviedri aizvien savā starpā runā zviedriski, bet brīdī, kad kompānijā ir kāds nezviedrs, visi automātiski pārslēdzas uz angļu valodu. Un tas ir brīnišķīgi, jo tas parāda mūsu inteliģenci.

Deviņdesmitajos gados, kad es braucu uz Rīgu, neviens nerunāja angliski. Tikai 20 gadu laikā latvieši ir iemācījušies angļu valodu. Tā ir viena no ievērojamākajām paradigmas maiņām, ko es jebkad esmu redzējis. Tas ir iemesls, kāpēc es mīlu Baltijas valstis. Pēdējo 10 gadu laikā latvieši ir kļuvuši labāki angļu valodas ziņā nekā vācieši un franči. Un, ja tu komunicēsi angliski, tu varēsi dabūt labu darbu starptautiskā korporācijā.

Nacionālisms, urbanizācija un kapitālisms ir vecās paradigmas sasniegumi. Nu tam visam pievienojiet digitalizāciju, lai kļūtu par digitālajiem nomadiem. Un, ņemot vērā to, cik ātri Latvija adaptējās ES, ieviesa eiro un sāka mācīties angļu valodu, jūs nākotnē varat kļūt par digitālu superspēku. Jums tam ir visas nepieciešamās kvalitātes.

Lielās valstis būs tās, kurām tuvāko 30 gadu laikā radīsies problēmas. Mazajām valstīm viss būs kārtībā. Un šobrīd visas Baltijas valstis izdara pareizos lēmumus. Adaptējoties ārpasaulei, bet arī paturot spēcīgu piederības sajūtu savai izcelsmei un mājām. Jums veiksies – gan lokāli, gan globāli.

Lasi vēl: Portāls Delfi

Aleksandrs Bengts Magnuss Bards (dzimis 1961. gada 17. martā) ir zviedru mūziķis, autors, pasniedzējs, mākslinieks, dziesmu autors, mūzikas producents, televīzijas personība, reliģiskais un politiskais aktīvists un viens no Sintheist reliģiskās kustības dibinātājiem kopā ar savu līdzautoru Janu. Sēderkvists. Bards bija mūzikas grupas Army of Lovers dalībnieks.

Bards dzimis Medevi, Motalas pašvaldībā, Zviedrijā 1961. gada 17. martā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas Bards studēja ASV un Amsterdamā, Nīderlandē. Dzīvojot Amsterdamā, daļu iztikas viņš nopelnīja kā seksa darbinieks. Bards atgriezās Zviedrijā, lai mācītos Stokholmas Ekonomikas augstskolā no 1984. līdz 1989. gadam. Papildus studijām ekonomikā viņš ļoti interesēja filozofiju un sociālo teoriju ar skaidru mērķi kļūt par filozofijas rakstnieku un pasniedzēju.

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

4 iemesli apgūt jaunu svešvalodu

Iemācoties jaunu valodu, Tu vari sniegt sev vairākas priekšrocības. Piemēram, valodu zināšanas ne tikai atvieglo ceļošanu, bet arī palīdz attīstīt prāta spējas jebkurā vecumā. Turklāt, ja esi darba meklējumos, labas valodu zināšanas var kalpot par pagrieziena punktu Tavā karjerā. Lasi šo rakstu, lai uzzinātu, kādu vēl labumu var sniegt valodas apguve!

Uzlabojas smadzeņu darbība

Svešvaloda – tā ir sarežģīta gramatikas likumu un vārdu nozīmju sistēma. Apgūstot svešvalodu, cilvēka smadzenes intensīvi strādā, lai pamazām sāktu atpazīt šo jauno struktūru. Saskaņā ar Čikāgas Universitātes pētījumu, iemācoties vārdu nozīmes, izteicienus un citas valodai raksturīgas nianses, tiek attīstītas lēmumu pieņemšanas, pārrunu vadīšanas un problēmu risināšanas prasmes. Tas izskaidrojams ar to, ka runātājam (vai rakstītājam) nepieciešams pieņemt lēmumu par to, vai attiecīgais izteiciens vai vārda nozīme ir atbilstošs konkrētajai situācijai. 

Uzlabojas atmiņa

Valodas apguve ir lielisks treniņš smadzenēm, jo pielietojot valodu ikdienā, jāizmanto iepriekš iegaumēta informācija. Valodas mācīšanās laikā tiek “iekustināti” smadzeņu darbības procesi, kas atbild par informācijas atsaukšanu no atmiņas krātuvēm un tieši tādēļ mēdz teikt, ka cilvēki, kas pārzina vairākas svešvalodas, labāk atceras vārdus un norādījumus.

Vairo pārliecību par sevi

Pilnveidojot savas valodu zināšanas, Tu gūsti papildu pārliecību par sevi, jo apkārtējie vēršas pie Tevis pēc padoma, ja nepieciešama konsultācija saistībā ar kādu svešvalodu. Turklāt, ja labā līmeni pārvaldi vairākas svešvalodas, tas ievērojami atvieglo arī komunikāciju ar apkārtējiem.

Sniedz priekšrocības meklējot jaunu darbu

Mūsdienu multikulturālajā pasaulē ir svarīgi būt konkurētspējīgam darba tirgū. Mācoties valodas, nepieciešams apgūt arī ar attiecīgo valodu saistīto kultūru, kas, savukārt, palīdz darījuma attiecību veidošanā. Svešvalodas – tā ir Tava “biļete” uz labāku darba piedāvājumu. Tirgū ienākot jauniem ārzemju uzņēmumiem vai atverot filiāles ārzemēs, Tavas valodu zināšanas var sniegt Tev būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem kandidātiem.

Avots: CV Market. Visu rakstu lasi šeit.

Darbs: valodu pasniedzēji darbam ar bērniem

Piedāvājam iespēju pievienoties valodu mācību centra “Baltic Media” komandai un aicinām pieteikties dažādu valodu kursu pasniedzējus nodarbību vadīšanai bērniem vecumā no 3 gadiem.

Meklējam angļu, zviedru, japāņu, krievu, ķīniešu, norvēģu, latviešu un citu valodu pasniedzējus ilgtermiņa sadarbībai.

“Baltic Media Ltd” ir ISO sertificēta valodu pakalpojumu sniegšanas aģentūra, kas specializējas visās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodās. “Baltic Media Ltd” ir dibināts Zviedrijā 1991. gadā, bet Baltijas tirgū uzņēmums darbojas kopš 1994. gada un ir viens no vadošajiem uzņēmumiem kvalitatīvu valodu pakalpojumu segmentā.

BĒRNU VALODU KURSU PASNIEDZĒJS:

PRASĪBAS

Augstākā izglītība filoloģijā un/vai pedagoģijā;

Izcilas valodu zināšanas;

Pieredze mācīt valodu bērniem;

Komunikabls, atraktīvs un ar atbildības sajūtu;

Radoša personība, mācību procesā izmanto spēles, interaktīvas aktivitātes;

Spēja patstāvīgi plānot uzdoto darbu izpildi, pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas.

PIENĀKUMI

Vadīt valodu kursu nodarbības grupām un/vai individuāli;

Mācību programmu sagatavošana;

Mācību materiālu gatavošana;

Atbildīgi un precīzi veikt visus pienākumus, kas saistīti ar kursu vadīšanu.

MĒS PIEDĀVĀJAM

Darbu multikulturālā vidē;

Projekta darbus (gabaldarbus);

Konsultācijas un atbalstu visu projekta laiku;

Iespēju strādāt no jebkuras Jums ērtas vietas (darbs no mājām) vai birojā Rīgas centrā;

Konkurētspējīgu darba atalgojumu atkarībā no izglītības, kvalifikācijas, darba spējām un pieredzes.

Lai pieteiktos valodu kursu pasniedzēja vakancei, nosūti savu CV uz kursi@balticmedia.com. Lūgums pieteikumā norādīt vēlamo samaksu par akadēmisko stundu (45min) un astronomisko stundu (60min), kā arī valodu kombinācijas, kādās varat mācīt valodu.

Telefons uzziņām +371 67224395.

Papildinformācija mājas lapā www.valodukursi.lv

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Kas apdraud latviešu valodu, un kas to glābs?

Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimolaikoheito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – aktīvs darbs pie latviešu valodas modernizēšanas.

Publiski latviski runājam vairāk

Jaunākie Latviešu valodas aģentūras pētījumi liecina, ka publiskajā vidē latviešu valodas lietojums pēdējos gados palielinās, bet krievu valodas loma samazinās. Pēdējā gada laikā saziņā ģimenē un komunikācijā ar draugiem 85% Latvijas iedzīvotāju izmantojuši latviešu valodu, vairāk nekā puse – 59% pērn kā galveno izmantojuši krievu valodu un tikai 4% saziņā ar ģimeni un draugiem izmantojuši angļu valodu.

Turklāt lielāka latviešu valodas loma ikdienā ir tieši divdesmit un trīsdesmitgadnieku vidū. Tā ir paaudze, kas ļoti maz ikdienā dzirdējusi un apguvusi krievu valodu, toties daudz vairāk patērē informācijas avotus un saziņu angļu valodā, un tas atstāj pēdas.

Jaunieši atzīst – viņu virtuālajā pasaulē valda angļu valoda

Jaunieši, kuriem modernās tehnoloģijas ļauj virtuāli dzīvot angliskā vidē un lielākoties patērēt mediju saturu tikai angļu valodā, neslēpj, ka reizēm pat domas izteikt vieglāk kļuvis angliski. 10. klases skolniece Elīna stāsta, ka rakstot domrakstu, reizēm vispirms prātā iešaujoties vārds angļu vai krievu valodā: “Latviešu valodā nekādi. Tad es mēģinu atrast kādu alternatīvu tam vārdam, jo tiešām reizēm nevaru atcerēties. Manuprāt, tas parāda, ka tiešām – krievu valodā mazāk, bet angļu valodā ir daudz, daudz vieglāk izteikt savu domu. Tas nav labi, bet toties mēs attīstām savu angļu valodu.” Elīnas draudzenes atzīst, ka bieži čato savā starpā un saziņā izmanto arī daudz saīsinājumu.

Viņas cita citu saprot, un nedomā, ka vienaudžiem būtu aktuāli angļu vārdiem atrast latviskus ekvivalentus.

“Tā uzreiz es varu iedomāties tikai dažus vārdus, kuri ir tādi, kurus nespēju iztēloties latviešu valodā. Nezinu, vai es tos izmantotu, ja pēkšņi tie būtu jālieto latviski,” atklāta ir Elīza Marija.

Valodas oficiālie uzraugi lielas problēmas nesaskata

Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola norāda, ka jaunieši un anglicismi ir valodas kultūras jautājums, kas bieži uztrauc sabiedrību, taču tam nevajadzētu pievērst pārlieku lielu uzmanību: “Mēs ejam pa ielu un dzirdam – jaunieši runā mums nezināmus terminus, jēdzienus no subkultūras, pat angļu valodas slenga vārdus, iespējams, latviešu valodai nepielāgotus.

Mēs baidāmies, bet ir jāņem vērā, ka jauniešu valoda ir īpašs valodas paveids.

Nereti jaunieši šādi norobežojas, vai izrāda savu piederību noteiktai kultūrvidei”.

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš uzskata, ka slikti ir tas, ja jaunietis vairs nezina ikdienā lietoto vārdu latviskos ekvivalentus: “Ja jaunais cilvēks labi jūt, ka vienā gadījumā viņš valodu var lietot brīvāk, bet otrā gadījumā – kad būs oficiālā saruna vai skolā būs jāraksta apcerējums, eseja – viņš mierīgi lietos citu izteiksmes veidu, tad tā ir valodas bagātība. Tas ir jāsaprot.”

Prezidents grib novērst angļu valodas destruktīvo ietekmi uz latviešu valodu

Lai uzsvērtu valsts valodas nozīmi un analizētu tās pašreizējo stāvokli, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes nākamajiem 7 gadiem. Valsts prezidents Egils Levits nosūtījis valdībai vēstuli ar saviem komentāriem un ierosinājumiem šim dokumentam. Tieši angļu valodas apguves veicināšana bija viens no prezidenta ieteikumiem, gan uzsverot, ka jānovērš tās destruktīvā ietekme uz latviešu valodu.

Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte norāda, ka šajā situācijā nav jāšausminās: “Ak dievs, ak dievs! Ko tie bērni – kur viņi, ko viņi un kā viņi – runā?” Tā vietā jāsaprot, ko darīt. “Bija laiks, kad latviešu valoda bija ķēķa valoda. Tā nebija valsts lietu valoda. Sākot ar jaunlatviešiem, ārkārtīgi apzināti saprotot, ko tas nozīmē Latvijas valsts pamatiem, tika ielikts milzīgs darbs un uzstādīts mērķis – latviešu valoda ir Eiropas valoda, un jebkuru lietu mēs varam pateikt šajā valodā. Tas patiesībā vairāku gadu desmitu laikā tika arī panākts,” norāda Ēlerte.

Vajadzīgs jauniešiem aktuāls saturs latviešu valodā

Dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš uzskata, ka pats no sevis gan nekas nenotiks: “Ideālā gadījumā tad vajadzētu gan izglītībā, gan izklaidē veidot kvalitatīvus produktus, kurus cilvēki patērētu ne tikai patriotisku jūtu vadīti, bet tāpēc, ka tas vienkārši ir noderīgi un interesanti. Ir jādomā, kādi mums ir latviešu seriāli, latviešu mācību līdzekļi, latviešu podkāsti un viss pārējais, kā mēs lietojam valodu.

Svarīgi arī, cik lielā mērā valsts ir ieinteresēta mērķtiecīgi strādāt pie tā, lai šis saturs būtu daudzveidīgs un laikmetīgs.”

Dzejniekam piekrīt arī tulkotājs Heinrihs Cielavs: “Vajag kaut kā pievērst jauniešu uzmanību latviešu kultūrai, parādīt, ka mums tomēr ir daudz kas foršs, izglītot viņus un arī skolā piesaistīt latviešu kultūrai. Ja šis jaunais cilvēks sāks skatīties kaut vai latviešu filmas un lasīt latviešu literatūru, ja būs kādas interesantas mediju lietas, tad viņam šķitīs interesanti tās patērēt, jaunietis dzirdēs vairāk valodu un tā kļūs bagātāka.”

Jāmodernizē valoda

Viens no valodnieku lielākajiem izaicinājumiem ir jaunu vārdu domāšana, terminu un svešvārdu latviskošana. Svarīgi, vai šie jaunvārdi iedzīvosies valodā. Daudzi tikai uzjautrina sabiedrību un netiek pieņemti, piemēram, valodnieku ieteikums lidaparātu saukt par skrūvspārni, skūteru par stāvdrāzi vai bērnu rotaļlietu par grozāmgrābsli. Ir arī tādi vārdi, kuriem esot nepieciešams laiks. Par to ir pārliecināts Māris Baltiņš: “Ir tāds labs piemērs no pagājušā gadsimta 20. gadu sākuma, kad iznāca toreizējās Terminoloģijas komisijas Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca.

Vārdi, kuri savulaik ieguva vislielākos pārmetumus ir vārdi, kas mums pašlaik šķiet pilnīgi normāli – spuldze, stieple, caurule, mēģene.

Tie, kas iebilda, nebija tādi cilvēki kā tagadējo interneta komentāru rakstītāji, tie bija ļaudis ar ļoti labu valodas izjūtu, un viņi nevarēja prognozēt, ka šie vārdi iedzīvosies, viņiem tie likās neparasti un nelietojami. Neviens jau nevar būt tas ideālais kritiķis, kurš pateiks – šis vārds, termins, ko kāds ir ieteicis, ir bezjēdzīgs, bet kāds cits ir vienkārši lielisks. Tiešām ir situācijas, kad tikai laiks rāda, tāpēc ir svarīgi, lai šis jaunvārdu piedāvājums būtu. Tāpat kāda daļa šo vārdu atsijāsies, tāpēc šis darbs ir jāveic.”

Tiesa, tulkotājs Heinrihs Cielavs atzīst, ka reizēm jaunu terminu un latviskojumu piedāvājums nāk novēloti: “Ir brīži, kad ir grūtības. Mums nav tik plašs vārdu krājums kā angļu valodai, turklāt vēl ļoti daudz tehnoloģiju attīstās, rodas jauni vārdi. Ja šie jaunie nosaukumi vai termini latviešu valodā tik ātri neparādās, nākas izgudrot kaut ko jaunu pašam.”

Latviešu valodas prasmes mēraukla – lamāšanās

Vārda meistari uzskata, ka vēl lielāks izaicinājums par vajadzību pēc laikmeta pieprasītajiem jaunvārdiem un terminu latviskojumiem ir māka lamāties latviski. Kārlis Vērdiņš neslēpj, ka katrs, kas tulkojis daiļliteratūras darbus, noteikti ir sastapies ar šādu situāciju:

“Ja latviešu valodā vajag izteikties kaut kā stilīgi, latviski lamāties vai izmantot kādus urbānās leksikas slāņus, tas ir liels izaicinājums.

Latviešu valoda it kā ir tā skaistā, pagātnē vērstā valoda. Tiklīdz mums vajag kaut ko mūsdienīgu, tas kļūst par katra tulkotāja, interpretētāja uzdevumu, kā tikt galā ar šīm valodas situācijām.”

Heinrihs Cielavs uzskata, ka lamāties latviski cilvēki vispār nemāk: “Tie lamu vārdi, kas mums ir latviešu valodā, nav tik spēcīgi kā citās valodās vai arī viņi nav iegājušies tik ļoti. Protams, mums blakus ir krievu valoda, kur ir ļoti spēcīgi lamu vārdi. Lamu vārdi patiesībā ir ļoti svarīga valodas lieta, jo tas ir lielākais un ekspresīvākais emociju kopums, ko cilvēks var kādam pateikt.”

Avots: Lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Angļu valodas kursi online

Šis ir īstais laiks, lai uzlabotu angļu valodas zināšanas. Pievienojies tiešsaistes (online) angļu valodas grupas kursam. Pirmā nodarbība 22. martā plkst 18:00.#valodukursi#angluvaloda#paliecmājās#balticmedia#covid19

Piesakies šai grupai vai citiem kursiem šeit!

Drošības noteikumu dēļ pašlaik rīkojam  tikai  Online valodu kursus Online mācības notiek Zoom, Skype, Discord vai citās līdzīgās platformās, kurās pasniedzējs var komunicēt ar kursantiem, dalīties ar mācību materiāliem un izmantot dažādus audio vai vizuālos mācību materiālus.

5 iemesli, kāpēc online kursi / tiešsaistes kursi var būt efektīvāki nekā klātienes kursi

1. Online / tiešsaistes mācībās ir jāiegulda mazāk laika un naudas

Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī. Nav jātērē laiks un nauda par degvielu vai transporta biļeti, lai nokļūtu nodarbību vietā. Cilvēks var viegli pieslēgties nodarbībām no mājām vai darba vietas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Turklāt tas ir arī ērti. Var mācīties gultā pidžamā vai virtuvē, vārot makaronus. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka tiešsaistes nodarbībās cilvēks fokusējas uz mācīšanos daudz vairāk nekā klātienē, jo nav ārēju faktoru, kas novērstu uzmanību. Brandon Hall Group ziņojumā par e-apmācību korporācijās tika atklāts, ka šādam mācīšanās veidam parasti ir nepieciešams par 40 – 60% mazāk darbinieku laika nekā mācībām tradicionālajā klases telpā [1].

2. Online – tiešsaistes kursi notur studentus ilgāk

Tā kā kursi klātienē prasa papildus laiku, tad mainoties kursanta dzīves un darba apstākļiem vai ritmam, kursi var tikt pārtraukti to vidū. Amerikas Pētniecības institūts ir atklājis, ka tas neattiecas uz tiešsaistes apmācībām. Drīzāk tiešsaistes kursi ir palielinājuši studentu noturēšanas līmeni no 25% līdz 60% . Studentu iesaistīšanos un vēlmi mācīties notur tas, ka bieži vien tiešsaistes kursi ir interaktīvāki, tie izmanto tādas metodes, kuras netiek pielietotas klātienē, piemēram, tiešsaistes viktorīnas, testus, spēles utt. Hārvardas pētījums pierādīja, ka, tiešsaistes lekciju laikā, izmantojot dažādus īsus, regulārus testus, studentu mācību vielas apguve uzlabojās un viņi labāk atcerējās iemācīto.

3. Mācīšanās online – tiešsaistē ir draudzīgāka videi

Šajā laikā, kad mēs ikviens domājam par to, cik lielu nospiedumu atstājam uz vidi, mācīšanās tiešsaistē noteikti būtu īstā izvēle. Lielbritānijas Open University atklāja, ka tiešsaistes kursi patērē vidēji par 90% mazāk enerģijas un rada par 85% mazāk CO2 izmešu uz vienu studentu nekā tradicionālie kursi klātienē. Tas noteikti padara tiešsaistes mācīšanos par efektīvāku izglītības metodi kopumā. Šāda veida mācīšanās var palīdzēt gan indivīdiem, gan uzņēmumiem dot savu ieguldījumu vides jomā.

4. Mācīšanos tiešsaistē neietekmē force majeure

Dažādu nepārvaramu apstākļu dēļ mācības klātienē var tikt atceltas. Taču, ja esi izvēlējies kursus tiešsaistē, tad ne sniega vētra, ne negaiss, ne epidēmija neietekmēs mācīšanos. Tā vietā, lai iekavētos uz nezināmu laika posmu tik ļoti nepieciešamās vai kārotās nodarbības, tiešsaistes kursanti vienmēr var “apmeklēt” nodarbības, turpināt iegūt zināšanas, turklāt, ja tās notiek grupā, tad arī socializēties.

5. Online kursi uzlabo tehniskās prasmes

Pasaulē ir daudzas dažādas platformas, kurās var mācīties tiešsaistē. Katrai no tām ir sava specifika un mērķis. Var gadīties, ka bez tradicionālā Skype, kursantam būs jāiemācās orientēties arī kādā citā programmā, kā arī var būt nepieciešamība izmantot dažādu failu apmaiņu, audio/video iekļaušanu nodarbībās, dažādu testiem un uzdevumiem paredzētu mājaslapu izmantošanu. Līdz ar to tiešsaistes nodarbībās cilvēks var atklāt arī kaut ko jaunu tehniskā un programmu ziņā, ko iespējams pēc tam izmantot savā privātajā vai darba dzīvē.

Kā labi sagatavoties online valodu kursiem? Lasiet šeit 

Labākie valodu kursi Rīgas centrā un internetā online režīmā

Visi grib zināt, kur notiek labākie valodu kursi? Mēs ticam, ka esat nonācis īstajā vietā!

Mēs piedāvājam labākos valodu kursus visos apmācību veidos un visās valodās, gan individuāli online, gan grupās.

Mēs esam visu valodu pakalpojumu uzņēmums ar 28 gadu pieredzi.

Mēs cītīgi strādājam, lai būtu vislabākais un prestižākais valodu mācību centrs  ikviena vajadzībām. Mēs esam ISO sertificēts starptautisks valodu uzņēmums, kas uzņemas atbildību un palīdz pasaules cilvēkiem bez pārpratumiem sazināties globāli.

Jūs esat pelnījis saņemt pašu labāko kvalitāti un servisu. 

Neesat drošs? Jautājiet mūsu apmierinātajiem klientiem.

Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē
Baltic Media Valodu mācību centrs atsāk grupu un individuālās nodarbības klātienē

Angļu valoda raiti ienāk latviešu sarunā

 
meitenes

Andra Lanka On Angļu Valoda Raiti Ienāk Latviešu Sarunā

Mūsdienās arvien biežāk izjūtam angļu valodas klātbūtni latviešu valodā. Vislabāk šo faktu apstiprina jauniešu vidū sadzirdamās diskusijas, pārrunas un ikdienas sarunas. Angļu valodas vārdi mūsu dzimtajā latviešu valodā „ieslīd” pavisam dabiski un šis process dažkārt šķiet neapturams. Tomēr svarīgākais jautājums ir par to, cik ļoti šī fakta dēļ cieš latviešu valoda.

Nevar noliegt, ka pēdējo piecu, desmit gadu laikā angļu valoda strauji ienākusi latviešu valodā. Šis process radies saistībā ar kino, mūzikas biznesu un dažādu citu angļu valodas resursu brīvu pieejamību. Mūsdienās angļu valoda ir ļoti populāra jaunāko paaudžu vidū. Lielu daļu informācijas jaunākās paaudzes iegūst un labprāt iepazīst tieši angļu valodā. Tādējādi angļu valodas vārdi bieži sadzirdami iejūkam latviešu valodā, pat aizstājot kādu konkrētu vārdu. Šeit jau der runāt par latviešu vārdu lēnu, bet progresīvu iznīcināšanu. Bieži vien sarunājoties diviem jauniešiem dzirdami tādi vārdi, vārdu salikumi, kā “in general”, “basically”, “nu camon”, “no way”, “šis ir tik nice” u.c. Tie ir tikai daži no daudziem angļu valodas vārdiem, kas aizstāj latviešu valodas vārdus un apvieno divas valodas. Šādi un citi angļu valodas vārdi ļoti bieži ieskanas runājot par visdažādākajām tēmām. Sajaucoties un saplūstot divām tik dažādām valodām, tiek izkropļota mūsu – latviešu valoda. Tomēr daļa jaunākās paaudzes šo procesu uzskata par normālu un dažkārt pat nepieciešamu. Iespējams, ka izmantojot angļu valodas vārdus un aizstājot ar tiem kādus konkrētus latviešu valodas vārdus, tiek atvieglota sarunāšanās. Jaunākās paaudzes tik bieži izmanto un pielieto angļu valodu, ka šie vārdi dabiski atrod savu vietu un savijas ar latviešu valodas vārdiem. Šķiet, ka mūsdienās šis process ir arī gaumes lieta. Piemēram, sociālajos tīklos, kā twitter, instagram, facebook u.c. šis valodas apvienošanās process ir neizbēgams. Arī mūsdienās tik populārie influenceri piekopj šo parādību un labprāt savā runā, rakstu valodā izmanto angļu valodas vārdus, ievijot tos latviešu valodā rakstītos, izteiktos teikumos.

Ne visi aizraujas ar angļu vārdu izmantošanu, sarunājoties latviski, tomēr šī parādība ir novērojama un tā rada bažas par latviešu valodu un tās likteni. Šī situācija apstiprina, ka jaunākās paaudzes patērē angļu valodā piedāvātos resursus un apzinoties vai neapzinoties, tos pielieto arī sarunājoties un komunicējot latviski. Vecākās paaudzes šo parādību bieži vien nesaprot, jo viņiem angļu valoda nav tik tuva un nepieciešama, kā jaunākajām paaudzēm.

Šis valodu sajaukšanās process rada lielas un sāpīgas sekas latviešu valodai. Daļa vārdu tiek lietoti arvien mazāk, daļa izzūd pavisam. Ar katru paaudzi šis process arvien vairāk pastiprinās. Lai gan mēģinājumi šo situāciju mainīt ir un būs, tomēr to izdarīt ir visai sarežģīti. Mūsu dzimtā valoda ir latviešu valoda, tādēļ mums – latviešiem tā nepārtraukti jāizkopj, jāmīl un ar to jālepojas. Latviešu valodā ir spēks. Mēs gadsimtiem ilgi esam cīnījušies ne tikai par Latvijas valsti, bet arī latviešu valodu. Tādēļ būtu svarīgi mūsu dzimto valodu izkopt, nevis daļu tās vārdu pazudināt nebūtībā. Kopā mēs varam latviešu valodu un ik vienu tās vārdu neaizmirst un pielietot runājot, rakstot, dziedot. Mēs esam latvieši un sargāt mūsu dzimto valodu no briesmām ir mūsu vissvarīgākais uzdevums!

Source: Angļu valoda raiti ienāk latviešu sarunā

Angļu valodas privātstundas | Individuālie angļu valodas kursi

Kāpēc angļu valodas privātstundas ir izdevīgākas un efektīvākas par mācībām grupā?

Ja gribat ietaupīt naudu un apgūt valodu ātrāk, iesakām pieteikties uz individuāliem angļu valodas kursiem. Individuālās nodarbības, faktiski – angļu valodas privātsundas ir īpaši efektīvas, jo lektors visu nodarbības laiku velta tikai vienam audzēknim. Lai arī viena akadēmiskā  stunda  ir mazliet dārgāka par nodarbību grupā, nauda tiek iztērēta efektīvāk un kopumā privātnodarbības audzēknim izmaksās mazāk, jo, mācoties individuali, lai sasniegtu vēlamo rezultātu būs nepieciešams mazāks nodarbību skaits, nekā tiem audzēkņiem, kas mācās grupās. 

✅Individuālie angļu, zviedru, krievu, japāņu un citu valodu kursi praktiski ir privātstundas, kad nodarbību laiku izvēlas klients.

✅Tos var sākt jebkurā laikā, jo nav jāgaida, kad un vai vispār nokomplektēsies atvērtā kursantu grupa.

✅Šādus kursus izvēlas gan uzņēmumi, gan privātpersonas, un tie pēc mūsu pieredzes ir vispopulārākā kursu forma uzņēmumu vadītājiem, eksporta menedžeriem un citiem, kam dārgs laiks un ir vēlme iegūt maksimālo atdevi no iztērētās naudas.

✅Baltic Media® Valodu mācību centrs piedāvā arī Skype, Zoom, Meet valodu nodarbības tiešsaistes – online režīmā 15 dažādām valodām, ieskaitot latviešu, zviedru, angļu valodu u.c.

Mūsdienās mācīties valodu tiešsaistē ar Skype, Zoom un citām aplikācijām (online) ir ļoti populāri, jo šādas valodu mācības ir ērtas un efektīvas.

Aktuāli: Neļauj COVID-19 ietekmēt mācības! Piesakies online kursiem, neizejot no mājām!

"Baltic Media" valodu mācību centrs piedāvā tiešsaistes valodu kursus ne tikai individuālo kursu veidā, bet arī grupās.
"Baltic Media" valodu mācību centrs piedāvā tiešsaistes valodu kursus ne tikai individuālo kursu veidā, bet arī grupās.
Individuālie valodu kursi | Baltic Media valodu mācību centrs

Individuālos angļu valodas kursus varam piedāvāt jebkurā vietā un jebkurā laikā!

Mūsu uzņēmums piedāvā apgūt angļu, vācu, krievu, spāņu, norvēģu, zviedru, somu, igauņu, latviešu, ķīniešu, lietuviešu, poļu, franču, itāļu, arābu, ķīniesu, japāņu un citas valodas individuālas apmācības kursos gan klātienē, gan tiešsaistē (online).

Atbildes uz sekojošiem jautājumiem atradīsiet, nospiežot uz saitēm zemāk:

✅ Kāpēc mācīties angļu valodu?

✅ Kas ir intensīvie angļu valodas kursi, angļu valodas kursi jauniešiem un bērniem Rīgā un  online?

✅ Kā notiek angļu valodas kursi pieaugušajiem un attālināti?

✅ Cik ātri var apgūt angļu valodu?  

✅ Angļu valodas kursi bērniem?

✅ Vai angļu valodas apguvi ietekmē dzimtā valoda?  

✅ Cik mācību stundas būs nepieciešamas, lai iemācītos runāt angliski?  

✅ Vai pieejami angļu valodas kursi uzņēmumiem?

✅ Kādi angļu valodas kursu veidi pieejami privātpersonām?   

✅ Vai iespējami individuāli kursi?

✅ Cik maksā angļu valodas kursi?  

Kā pieteikties individuāliem angļu valodas kursiem vai Skype, Zoom, Meet online nodarbībām?

Sūtiet pieteikumu uz kursi@balticmedia.com un norādiet:

  • Izvēlēto valodu kursu;
  • Līmeni;
  • Vēlamo kursu laiku;
  • Sākuma datumu;
  • Apmācību vietu (Baltic Media Ltd. birojā vai citā vietā);
  • Vārdu, uzvārdu;
  • Kontaktinformāciju.

Mūsu personāls ar jums sazināsies dienas laikā.

Baltic Media Valodu mācību centrs | Valodu kursi Rīgas centrā

Baltic Media® Valodu mācību centrs | Valodu kursi Rīgas centrā


Elizabetes iela 11, Rīga, LV-1010, LatvijaValodu kursi +371 67 224 395
Valodu kursi +371 29 44 68 45WhatsApp
kursi@balticmedia.com

Individuālās nodarbības maksā sākot no 19 EUR + PVN (21%) par vienu akadēmisko stundu (45min). Standarta nodarbība ilgst divas akadēmiskās stundas. Cena var mainīties atkarībā no valodu līmeņa un mācību intensitātes. 

Vairāk informācijas par citām valodām varat iegūt zvanot pa tālruni +371 67 22 43 95, mobilo tālruni +371 26 404 054  vai WhatsApp, un mēs centīsies atrast tieši jums vispiemērotāko risinājumu!  

⭐️Kāpēc izvēlēties Baltic Media® valodu kursus?

⭐️Ko par  Baltic Media® valodu kursiem saka klienti?

⭐️Kāpēc izvēlēties tiešsaistes – online valodu kursus?

⭐️Valodu kursi jauniešiem, pusaudžiem un bērniem

⭐️Valodu kursi klātienē un online uzņēmumiem un valsts iestādēm

⭐️Valodu kursi online un klātienē privātpersonām – privātie kursi

⭐️Uzzini vairāk par Baltic Media® valodu kursiem – Kontakti

Sertificēti valodu kursi

⭐ Baltic Media® ir starptautisks uzņēmums, kas vairāk nekā 30 gadus sniedz kvalitatīvus ar valodu un komunikāciju saistītus pakalpojumus un palīdz klientiem komunicēt globālajā daudzvalodu vidē. Mēs piedāvājam labākos valodu kursus visos apmācību veidos un visās valodās, gan individuāli online, gan grupās.

⭐ Baltic Media sniegto pakalpojumu kvalitāti apliecina arī tas, ka mēs esam pirmais nozares uzņēmums Latvijā, kam piešķirts kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001 sertifikāts.

⭐ Kopš 2011. gada Baltic Media Valodu mācību centrs ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta mācību iestāde. Valsts izglītības attīstības aģentūra ir reģistrējusi  Baltic Media Valodu mācību centra izglītības programmas latviešu, angļu, zviedru, krievu, ķīniešu, japāņu, vācu, spāņu, lietuviešu un citās valodās, kā arī komunikācijā.  

5 iemesli, kāpēc online kursi / tiešsaistes kursi var būt efektīvāki nekā klātienes kursi

1. Online / tiešsaistes mācībās ir jāiegulda mazāk laika un naudas

Kursus tiešsaistē var viegli savienot ar esošajiem pienākumiem darbā vai mājās un izmantot dažāda veida interaktīvu saturu un mācību materiālus sev piemērotā brīdī. Nav jātērē laiks un nauda par degvielu vai transporta biļeti, lai nokļūtu nodarbību vietā. Cilvēks var viegli pieslēgties nodarbībām no mājām vai darba vietas, tādā veidā ietaupot līdzekļus. Turklāt tas ir arī ērti. Var mācīties gultā pidžamā vai virtuvē, vārot makaronus. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka tiešsaistes nodarbībās cilvēks fokusējas uz mācīšanos daudz vairāk nekā klātienē, jo nav ārēju faktoru, kas novērstu uzmanību. Brandon Hall Group ziņojumā par e-apmācību korporācijās tika atklāts, ka šādam mācīšanās veidam parasti ir nepieciešams par 40 – 60% mazāk darbinieku laika nekā mācībām tradicionālajā klases telpā [1].

2. Online – tiešsaistes kursi notur studentus ilgāk

Tā kā kursi klātienē prasa papildus laiku, tad mainoties kursanta dzīves un darba apstākļiem vai ritmam, kursi var tikt pārtraukti to vidū. Amerikas Pētniecības institūts ir atklājis, ka tas neattiecas uz tiešsaistes apmācībām. Drīzāk tiešsaistes kursi ir palielinājuši studentu noturēšanas līmeni no 25% līdz 60% . Studentu iesaistīšanos un vēlmi mācīties notur tas, ka bieži vien tiešsaistes kursi ir interaktīvāki, tie izmanto tādas metodes, kuras netiek pielietotas klātienē, piemēram, tiešsaistes viktorīnas, testus, spēles utt. Hārvardas pētījums pierādīja, ka, tiešsaistes lekciju laikā, izmantojot dažādus īsus, regulārus testus, studentu mācību vielas apguve uzlabojās un viņi labāk atcerējās iemācīto.

3. Mācīšanās online – tiešsaistē ir draudzīgāka videi

Šajā laikā, kad mēs ikviens domājam par to, cik lielu nospiedumu atstājam uz vidi, mācīšanās tiešsaistē noteikti būtu īstā izvēle. Lielbritānijas Open University atklāja, ka tiešsaistes kursi patērē vidēji par 90% mazāk enerģijas un rada par 85% mazāk CO2 izmešu uz vienu studentu nekā tradicionālie kursi klātienē. Tas noteikti padara tiešsaistes mācīšanos par efektīvāku izglītības metodi kopumā. Šāda veida mācīšanās var palīdzēt gan indivīdiem, gan uzņēmumiem dot savu ieguldījumu vides jomā.

4. Mācīšanos tiešsaistē neietekmē force majeure

Dažādu nepārvaramu apstākļu dēļ mācības klātienē var tikt atceltas. Taču, ja esi izvēlējies kursus tiešsaistē, tad ne sniega vētra, ne negaiss, ne epidēmija neietekmēs mācīšanos. Tā vietā, lai iekavētos uz nezināmu laika posmu tik ļoti nepieciešamās vai kārotās nodarbības, tiešsaistes kursanti vienmēr var “apmeklēt” nodarbības, turpināt iegūt zināšanas, turklāt, ja tās notiek grupā, tad arī socializēties.

5. Online kursi uzlabo tehniskās prasmes

Pasaulē ir daudzas dažādas platformas, kurās var mācīties tiešsaistē. Katrai no tām ir sava specifika un mērķis. Var gadīties, ka bez tradicionālā Skype, kursantam būs jāiemācās orientēties arī kādā citā programmā, kā arī var būt nepieciešamība izmantot dažādu failu apmaiņu, audio/video iekļaušanu nodarbībās, dažādu testiem un uzdevumiem paredzētu mājaslapu izmantošanu. Līdz ar to tiešsaistes nodarbībās cilvēks var atklāt arī kaut ko jaunu tehniskā un programmu ziņā, ko iespējams pēc tam izmantot savā privātajā vai darba dzīvē.

Kā labi sagatavoties online valodu kursiem? Lasiet šeit 

 [1]  Avots: Valodu Blogs 

Baltic Media® valodu mācību centrs | Valodu kursi prasīgiem klientiem

Valodu mācību centrs

Valodas kursi jūsu biznesamAngļu valodas kursi RīgāPildīt angļu valodas testuVācu valodas kursi RīgāFranču valodas kursi RīgāSpāņu valodas kursi RīgāItāļu valodas kursi RīgāKrievu valodas kursi RīgāZviedru valodas kursiSomu valodas kursi RīgāDāņu valodas kursi RīgāNorvēģu valodas kursi RīgāLatviešu valodas kursi ārzemniekiemLatviešu valodas kursi RīgāPR – komunikācijas kursiValodas kursi uzņēmumiemIndividuālie valodas kursi | PrivātstundasValodas kursi privātpersonāmDiscover Latvian metode

Baltic Media® | ISO sertificēts valodu uzņēmums

Intensīvie angļu valodas kursi

Angļu valodas apmācības online Angļu valodas kursi vasarā Angļu valodas kursi iesācējiem

Angļu sarunvalodas kursi Angļu valodas kursi Rīgas centrā Intensīvie latviešu valodas kursi

Angļu valodas kursi sestdienās Intensīvie angļu valodas kursi  Valodas kursi Online

Tulkošanas birojs Baltic Media

Augstas reputācijas tulkojumu birojs tiem, kam svarīga kvalitāte par zemu cenuPar mums | Iespējas, kuras piedāvā Baltijas -Skandināvijas tulkošanas birojs Baltic MediaBlogs EN | Uzzini, kas notiek valodu un tulkošanas pasaulē!

Valodu blogs latviešu valodāTulkojumi un kvalitāte | Kā apvienot zemu cenu ar augstu kvalitāti?Tulkošanas valodas: Angļu | Zviedru | Somu | Norvēģu | Krievu| Vācu | Dāņu | Ungāru | Igauņu | Lietuviešu | Čehu | Franču | Spāņu | Ķīniešu | Japāņu un citasLēti un ātri tulkojumi. Kā mēs to panākam?

Valodu spēks darba tirgū

Valodu spēks darba tirgū

Nenoliedzami darba tirgū viena no novērtētākajām priekšrocībām ir valodu zināšanas. Statistikas dati vēsta, ka Latvijā ir viens no augstākajiem rādītājiem attiecībā uz svešvalodu prasmēm. Tomēr neskatoties uz pozitīvo statistiku, savu vērtību darba tirgū varam celt apgūstot vēl kādu jaunu svešvalodu. Kāpēc ir vērts mācīties jaunu valodu un kā tas noder darba tirgū?

Plašākas karjeras iespējas

Prasme runāt vēl vismaz vienā valodā bez dzimtās, noteikti paver plašākas karjeras iespējas. Ņemot vērā, ka tirgus kļūst arvien globālāks, lielai daļai uzņēmumu ir nepieciešami darbinieki ar kādas svešvalodas (vai vairāku) zināšanām. Prasme sazināties vismaz divās valodās tiek novērtēta īpaši tādās nozarēs kā mārketingstransportstirdzniecība, komunikācija, tūrisms un vadība.

Augstāks atalgojums

Nav noslēpums, ka pēc darbiniekiem, kuri runā vismaz divās valodās ir arī lielāks pieprasījums. Līdz ar to ir iespēja saņemt arī lielāku atalgojumu. Piemēram, kādā aptaujā noskaidrots, ka valodu prasmes paaugstina atalgojumu pat par 10-15%.

Lielākas iespējas tikt pieņemtam darbā

Divu līdzvērtīgu kandidātu gadījumā, darba devējam pievilcīgāks var šķist kandidāts ar labākām valodu zināšanām. Ir arī uzņēmumi, kas saskaras ar to, ka valodu zināšanu trūkums neļauj viņiem uzsākt uzņēmējdarbību ārvalstīs, līdz ar to šādos gadījumos tiek pievērsta uzmanība darbinieku valodu zināšanām. Šobrīd Latvijā īpaši aktuālas ir skandināvu valodu zināšanas. Ja runā kādā no Ziemeļvalstu valodām, darba atrašanai nevajadzētu sagādāt problēmas. 

Starptautisks darbs

Pēc CV-Online algu un atlīdzību pētījuma datiem lielākais atalgojums tieši novērojams starptautiskos uzņēmumos, līdz ar to padarot tos par iekārojamām darbavietām. Tomēr viens no priekšnoteikumiem, lai varētu būt daļa no starptautiska uzņēmuma, nereti ir valodu zināšanas.

Aizraujošāka personība

Darbs nav tikai par un ap profesionālajām zināšanām. Svarīga ir arī spēja iejusties kolektīvā, sastrādāties ar klientiem un būt interesantam kolēģim. Valodu zināšanas paver lielākas iespējas jauniem sarunu tematiem, ļauj iegūt jaunus kontaktus un padara mūs par interesantiem darba biedriem.

Avots: visidarbi.lv Visu rakstu lasiet šeit.

Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas – attīstības tendences un jaunas iespējas

Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas – attīstības tendences un jaunas iespējas

Covid-19 pandēmija izraisījusi straujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un institūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk nekā varējām prognozēt. Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Mašīntulkošana – durvis uz daudzvalodīgo pasauli

Esam pārliecināti, ka arī biznesa organizācijas Latvijā pārvarēs iespējamās bažas un aktīvi ieviesīs mākslīgā intelekta tehnoloģiju risinājumus klientu atbalsta un pārdošanas procesu efektivitātes celšanai. Tieši valodu tehnoloģijas paver lielajiem un mazajiem uzņēmumiem durvis uz pasauli, kas runā vairāk nekā septiņos tūkstošos valodu.

Uzņēmumi arvien vēlas iekarot jaunus tirgus un, neskatoties uz to, ka angļu valoda ir globālā biznesa valoda, tie saskaras ar valodas barjeru, jo cilvēki vēlas saņemt informāciju un komunicēt ar kompānijām un publiskajām institūcijām savā dzimtajā valodā. Pētījumi liecina, ka 75% cilvēku dod priekšroku pirkumam dzimtajā valodā, 42% no viņiem visdrīzāk nepirks produktu vai pakalpojumu, ja informācija par to nebūs pieejama viņu dzimtajā valodā. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kapēc visā pasaulē strauji aug pieprasījums pēc kvalitatīviem mašīntulkošanas pakalpojumiem. Tiek prognozēts, ka mašīntulkošanas pakalpojumu tirgus līdz 2024. gadam palielināsies par 19% un sasniegs 1,5 miljardus ASV dolāru. Šādu izaugsmi veicina digitālās informācijas strauji pieaugošais apjoms, nepieciešamība pēc daudzvalodīgas saziņas un zināšanu pārvaldības gan starptautisko uzņēmumu iekšienē, gan arī komunikācijā ar klientiem un sadarbības partneriem.

Arī Latvijā turpinās augt pieprasījums pēc satura ātras un rentablas tulkošanas, ko nodrošinās uzņēmumu un iestāžu klientu un darbinieku atbalsta portālos, mājaslapās un saziņas rīkos integrēti mašīntulkošanas rīki.

Avots: Ir.lv. Visu rakstu lasiet šeit.