Valodnieki: Karš ietekmējis latviešu valodas lietojumu – tā kļuvusi rupjāka

Presidential Speech Stock Video Footage | Royalty Free Presidential Speech  Videos | Pond5

Lai gan publiski biežāk satraukums izskan par angļu valodas ietekmi, arī dažādi globālie notikumi, Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā ietekmē latviešu valodu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Kopš Krievijas iebrukuma savā kaimiņvalstī arvien vairāk tiek lietota sarunvaloda, valoda kļuvusi arī rupjāka, tajā ienāk militāri termini.

Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs atzina, ka angļu valoda šobrīd radījusi zināmu anarhiju, jo arvien vairāk jauniešu runā angliski vai jauc to kopā ar latviešu valodu, taču vienlaikus viņš vērtēja – ir iespēja, ka šī tendence pāries, jo arī valodā modes viļņi nāk un iet.

“Ja vajag kaut ko optimistisku, pēdējā gada laikā politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem.”

Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā,” skaidroja Veisbergs.

Liepa vērtēja, ka ne tikai angļu valoda, bet arī pašreizējā situācija pasaulē rada zināmas pārmaiņas latviešu valodā, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē.

Daudzās ukraiņu autoru publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir parādījušas latviešu valodu no citas puses, no skarbās realitātes, no kara puses.

“Ne velti plašsaziņas līdzekļos teica, ka vienā dienā Covid-19 tematiku nomainīja kara tematika.

Avots: LSM. Pilno rakstu lasīt šeit.