Arvien biežāk sarunu valodā var dzirdēt augšupejošās intonācijas, taču latviešu valodai neraksturīgais runas veids ir īslaicīga parādība, kas tikai raksturo laiku, kādā dzīvojam, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.
Intonācijas maiņa valodā ir dabisks process, kas nav regulējams, norādīja Veisbergs. “Nevajadzētu vainot citas valodas ietekmi. Angļu valodā, piemēram, stabila runā ir tieši krītošā intonācija,” viņš stāstīja.
“Mēs dzīvojam tādā uzbudinātā laikā, un kāpjošā intonācija vispār dod signālu par satraukumu, nedrošību, uztraukumu, agresivitāti. Tas parādās valodā. Jo ilgāk pandēmija ilgs, jo trakāka būs mūsu valoda,” valodnieks uzsvēra.
Liepa uzskata, ka tā varētu būt modes tendence un prognozēja to kā īslaicīgu parādību. “Varbūt tā ir vienkārši tāda modes tendence, tāds savas oriģinalitātes meklējums,” valodniece izteica pieņēmumu.
Tāpat valodnieki norādīja, ka šādas augšupejošas intonācijas lietošana pāries, jo to lietot vienkārši ir grūtāk – balsi nelaižot teikuma beigās uz leju, runātājam jāuztur spriedze.
Avots: LSM. Visu rakstu lasiet šeit.