Četrus gadus veca bērna runa jau atgādina pieauguša cilvēka runu. Viņš runā teikumos, uzmanīgi klausās pasakas, piedalās pasaku inscenēšanā.

Pazīst pamatkrāsas, vienkāršākās ģeometriskās formas (taisnstūris, trīsstūris, riņķis), zina jēdzienus daudz un maz. Veidojas sapratne par vispārinošiem jēdzieniem — rotaļlietas, trauki, dzīvnieki u. c.

Dažreiz vērojama nepareiza skaņu izruna (skaņu r aizstāj ar l vai j, skaņas Š un ž aizstāj ar s, z, skaņu l vārda vidū izrunā kā u (vilki-viuki). Bērns sāk mācīties burtus. Dažus drukātos burtus arī uzraksta. Piecus gadus vecs bērns runā frāzēs, prot nosaukt nedēļas dienas, gadalaikus, plašāk izprot vispārinošos apzīmējumus — satiksmes līdzekļi, apģērbs, apavi u. c., grupē priekšmetu attēlus (pēc krāsas, pēc formas, pēc piederības), skaita līdz 10, salīdzina nelielus daudzumus — vairāk, mazāk, tikpat, izprot stāstītā galveno domu.

Piecgadnieks raksta drukātos burtus un ciparus. Dažkārt burtus un ciparus var uzrakstīt tā sauktajā spoguļrakstā.

Ja pēc vairākkārtējiem paraugiem un paskaidrojumiem, kā burts vai cipars rakstāms, bērns turpina rakstīt spoguļrakstā, jākonsultējas ar logopēdu. Vairums bērnu skaņas izrunā pareizi, dažiem joprojām grūtības ar r un l skaņu pareizu izrunu.

6 vai 7 gadus vecs bērns prot veidot teikumus, ir samērā valoda gramatiski pareiza. Saskano vārdus teikumā – dzimtē, skaitlī, locījumā (silta saule, pūkains kaķēns, suns rej, vakar suns rēja).

Grupē priekšmetus ar izslēgšanas metodi – starp 5-6 attēliem nosaka attēlu, kas neiederas, savu izvēli  prot pamatot. Pazīst un raksta drukātos burtus, mācās rakstīt  burtus.

Prot noteikt vārdu skaitu teikumā, dalīt vārdus zilbēs, saklausa skaņu vārda sākumā, vidū, beigās. Spēj nosaukt skaņu secību vārdā. Daži sešgadnieki jau prot lasīt. Bērns ir gatavs uzsākt mācības skolā. Tomēr praksē bieži sastopam trīsgadīgus, četrgadīgus, piecgadīgus un pat sešgadīgus bērnus, kuriem valodas attīstība tikai sākas. Iemesli varētu būt gan māmiņas slimošana un medikamentu lietošana grūtniecības laikā, dzemdību traumas, priekšlaicīgas dzemdības u. c., gan vecāku nevērīga attieksme pret bērna valodas attīstību, uzskatot, ka gan jau bērns iemācīsies runāt pats. Aizejot uz skolu ar niecīgu vārdu krājumu, daudzu skanu izrunas traucējumiem, bērnam būs grūtības iemācīties raiti lasīt, rakstīt un sazināties ar apkārtējiem.

Avots: mammamuntetiem.lv. Visu rakstu lasiet šeit.