Zviedrijas oficiālā valsts valoda ir zviedru valoda. Tā ir dzimtā valoda aptuveni 8 miljoniem valsts iedzīvotāju. Zviedru valodā runā arī aptuveni 300 000 Somijas zviedru, no kuriem 25 000 dzīvo Ālandu salās. Zviedru valoda vēsturisku iemeslu dēļ ir viena no divām Somijas valsts valodām. Somija bija Zviedrijas daļa līdz 1809. gadam. Arī Igaunijā kopš viduslaikiem ir bijuši zviedru valodā runājoši iedzīvotāji. Mūsdienās tā ir tikai neliela daļa. Kopš 19. gadsimta vidus un līdz mūsdienām vairāk nekā miljons cilvēku ir emigrējuši no Zviedrijas, galvenokārt uz Ziemeļameriku. Tiek lēsts, ka zviedru valodā runā vairāki simti tūkstoši cilvēku visā pasaulē.

Neskatoties uz zviedru valodas dominējošo statusu, Zviedrija nav vienas valodas valsts. Sāmi ziemeļos vienmēr ir bijusi vietējā minoritāte, un kopš viduslaikiem valstī ir bijuši somu valodā runājoši iedzīvotāji. Romu, jidiš un zīmju valodai arī ir minoritāšu valodas statuss Zviedrijā.

Imigrācijas un bēgļu pieplūduma rezultātā Zviedrijā tiek runāts vismaz 150 valodās. Arābu valoda ir visizplatītākā, ar vismaz 150 000 runātāju.

Zviedru valoda pieder pie Indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas, kuras viens no trim atzariem ir ziemeļģermāņu valodas. Ziemeļģermāņu valodas nereti dēvē par ziemeļvalstu valodām  jeb nordiska språk / nordic languages, un tās ir dāņu, zviedru un norvēģu valodas.

Īpaši skaidras ir attiecības ar citām indoeiropiešu valodām, kad sastopamies ar tā sauktajiem vietējiem vārdiem, kas ir cēlušies no kopējās pirmvalodas.

Tie ir tādi vārdi kā fader (tēvs), moder (māte), hus (māja), mus (pele), hund (suns), ko (govs), öga (acs), öra (auss), näsa (deguns), blod (asinis), dag (diena), natt (nakts), sten (akmens), ben (kauls), jord (zeme), vatten (ūdens), ung (jauns), ljuv (salds), äta (ēst), dricka (dzēriens), leva (dzīvs), dö (mirt).

Zviedru valodas alfabēts

Zviedru alfabētā ir 29 burti, un tas beidzas ar å, ä un ö. V un w izrunā vienādi, tāpat kā s un z.

A	B	C	D	E
F	G	H	I	J
K	L	M	N	O
P	Q	R	S	T
U	V	W	X	Y
Z	Å	Ä	Ö
a	b	c	d	e
f	g	h	i	j
k	l	m	n	o
p	q	r	s	t
u	v	w	x	y
z	å	ä	ö

Kā skan zviedru valoda?

Ārzemnieki uzreiz pamana to, ka zviedru valoda ir melodiska valoda ar krītošiem un augošiem toņiem un mainīgiem skaļuma akcentiem: /´hunden/, /`ra:dhu:s/, /`å:terställa/,   /pro´ble:m/, /problem´a:tisk/, fotograf´i:/. Burtu secību, piemēram, buren, var izrunāt divējādi. Lietvārdam buren (būris) ir 1. akcents, pilnībā akcentējot bur-: /´bu:ren/. Tomēr darbības vārda bära divdabja forma buren (nests) ir ar 2. akcentu, un ar daļēju uzsvaru uz otro zilbi: : /`bu:ren/.

Viena no zviedru valodas iezīmēm ir daudzās patskaņu skaņas: a, o, u, å, e, i, y, ä, ö, kas var būt gan garas, gan īsas.

Zviedru valodā patskaņa garums bieži nosaka vārda nozīmi: mat (ēdiens) izrunā ar garu a, matt (blāvs) izrunā ar īsu a, ful (neglīts) izrunā ar garu u, full (pilns) izrunā ar īsu u.

Ārzemnieki pamana arī īpašo zviedru u skaņu. U tiek izrunāts nevis kā vācu valodā Buch (vai angļu valodas vārds boot), bet gan kā skaņa kaut kur starp Buch un grün patskaņiem. U var būt īss, piemēram, vārdā hund, un garš, kā vārdā hus.

Burti å, ä och ö ir vizuāli atšķirīgāki nekā fonētiski. Å apzīmē to pašu patskaņa skaņu kā angļu valodā more un hot. Ä ir līdzvērtīgs patskaņiem vārdos care un best. Ö apzīmē to pašu skaņu kofranču valodasvārdos bleu /-ö/, boeuf /-öff/ and chauffeur /-ö:r/.

Zviedru valodā ir arī līdzskaņu kombinācijas, kuras daudziem ārzemniekiem var būt grūti izrunāt: vrak, sprängts, östgötsk. Burtu sj, skj un stj kombinācijas izrunā / ∫ /, piemēram, kā angļu valodas vārdā she. Piemēram: sjö (jūra), sjuk (slims), skjorta (krekls), stjärna (zvaigzne).

Tas pats attiecas uz burtu savienojumu sk pirms patskaņiem e, i, y, ä, ö: skepp (kuģis), skin (āda), sky (debesis), skämmas (jākaunas), sköld (vairogs).

Zviedru valodā standarta skaņa r ir apikāls r, tāpat kā spāņu un itāļu valodā (bet ne tik skaidri izteikta). Valsts dienvidu daļās tiek izmantots velārs r, tāpat kā franču valodā.

Gramatikas īpatnības

Visgrūtāk ārzemniekiem ir iemācīties zviedru valodas apgriezto vārdu secību teikumos, kas sākas ar kaut ko citu, nevis priekšmetu. Darbības vārds teikumā vienmēr ir otrais. Piemēram, “Anna kommer i dag” (Anna nāk šodien), bet “I dag kommer Anna” (Šodien nāk Anna) (nevis “Šodien Anna nāk”).

Vēl viena Ziemeļvalstu valodu īpatnība ir noteikts postpozitīva vārdu artikuls: man– mannen (cilvēks), hus–huset (māja), hundar–hundarna (suņi). Zviedru valodā var būt arī divkārša noteikta forma: det lilla huset (mazā māja).

Ziemeļvalstu valodās var veidot īpašu pasīvu formu ar -s: “brevet skrevs” (vēstule ir rakstīta), “brevet har skrivits” (vēstule tika uzrakstīta). Senā trīs gramatisko dzimumu sistēma, han, hon, det ( viņš, viņa, tā) standarta zviedru valodā ir samazināta līdz diviem: den un det. Mums tagad ir båten (laiva) – den, huset (māja) – det.

Tomēr, ja svarīgs ir dzimums, tiek izmantoti vīriešu un sieviešu vietniekvārdi: mannen (vīrietis) – han, kvinnan (sieviete) – hon, hingsten (ērzelis) – han, stoet (ķēve) – hon.

Pēdējos gados cilvēki ir sākuši lietot arī jaunu dzimumneitrālu vietniekvārdu – hen, daļēji lai aizstātu kombināciju han vai hon (viņš vai viņa) un daļēji cilvēkiem, kuri nevēlas tikt klasificēti kā vīrieši, vai sievietes.

Mūsdienu zviedru valodā darbības vārdam ir vienāda forma vienskaitlī un daudzskaitlī: jag är (es esmu), vi är (mēs esam); jag darva (es ņemu), vi darva (mēs ņemam). Vecās daudzskaitļa formas tagad ir sastopamas gandrīz tikai himnās un zviedru dziesmās.

Tomēr zviedru valoda ir saglabājusi dažādas lietvārdu daudzskaitļa formas: kyrka – kyrkor (baznīca – baznīcas), hund – hundar (suns – suņi), gäst – gäster (viesi – viesi), äpple – äpplen (ābols – āboli), hus– hus (māja-mājas), man–män (vīrietis-vīrietis), mus – möss (pele – peles).

Rūnu zviedru valoda

Rūnisko alfabētu sauc par Futhark. Attēlā zemāk ir parādīts 16 zīmju vikingu laikmeta rūnu alfabēts. Tās ir tā saucamās zviedru-dāņu rūnas vai parastās rūnas.

Raksta turpinājumu lasīt šeit par zviedru valodu no vikingu laikiem līdz mūsdienām. 

Avots: sharingsweden.se.

Notariāli tulkojumi, Tulkojumu birojs