8 aizraujoši fakti par japāņu valodu

Japāņu valodu izvēlas mācīties arvien vairāk cilvēku. Iemesls tam ir pieaugošā japāņu populārās kultūras ietekme – filmas, mūzika, videospēles, japānas animācija (anime), komiksi jeb mangas. Tas viss veicina interesi par valodu mācīšanās iespējām. Pirms spiežat taustiņu “Pieteikties kursam” aicinām jūs iepazīties ar 10 aizraujošiem faktiem par japāņu valodu.

  1. Japāņu valodas patiesais nosaukums ir “Nihongo”.

Savu valsti japāņi dēvē par 日本, kas tiek izrunāts kā “Nihon” vai ‘Nippon”. Taču citās valodās valsts tiek dēvēta par Japānu vai kādu līdzīgu šī vārda atvasinājumu. Šāda situācija radusies portugāļu jūrasbraucēju dēļ, kuri Ķīnā aplami dzirdēja “Cipan” vārdu kā “Jipang”, pierakstīja to un atveda uz Eiropu. Tāpēc tehniski tiek studēta nihongo valoda.

  1. Japāņi izmanto četras rakstu sistēmas.

Japāņu valodā ir divi fonētiski alfabēti (hiragana un katakana), kā arī no Ķīnas aizgūtā logogrāfiskā (zīme-vārds) sistēma – kandži. Savukārt japāņu valodas pierakstu ar latīņu alfabēta burtiem sauc par romadži. Hiragana (ひらがな) alfabētam ir noapaļotāki burti un ar to pieraksta japāņu valodas vārdus, vārdu galotnes un palīgvārdus. Katakana (カタカナ) alfabētam ir stūraināki burti, ar to pieraksta svešvārdus un vārdus kurus jāizceļ. Kandži parasti pieraksta lietvārdus un darbības vārdu saknes. Lielākajai daļai japāņu valodas vārdu ir kandži forma. Interesanti ir tas, ka visas trīs rakstu sistēmas tiek izmantotas kopā, dažkārt pat vienā teikumā.

  1. Japāņu valoda nav balstīta ķīniešu valodā.

Japāņu valoda izmanto ķīniešu rakstu zīmes, bet pati valoda ir radusies Japānā, ne Ķīnā. Kā tas notika? Japāņu valoda gadsimtiem ilgi eksistēja kā orāla valoda un netika pierakstīta. Ap 5. gadsimtu valodu pierakstīja, balstoties ķīniešu kandži alfabētā. Vēlāk tika izveidota alternatīva – hiragana alfabēts, kas ir apgūstams vieglāk par kandži.

  1. Japāņu valodā “es” var pateikt daudzos veidos.

Ja latviešu valodā ir tikai viens veids kā pateikt “es”, tad japāņu valodā to var izdarīt, izmantojot dažādus vārdus. Cilvēki, kam japāņu valoda nav dzimtā valoda, vēloties pateikt “es” lieto 私 (watashi). Watakushi (わたくし/私) ir pieklājīgāka forma kā watashi. Tā tiek izmantota formālos pasākumos. Sievietes, lai pateiktu “es” neformālā gaisotnē lieto atashi (あたし), bet atakushi (あたくし) – formālā. Washi (わし/儂) lieto Kansai reģionā gados vecāki vīrieši un sievietes. Savukārt ware (われ/我) ir ļoti formāls “es”. Parasti izmanto sapulcēs un publiski uzstājoties.

  1. Japāna nav vienīgā valsts, kur runā japāņu valodā.

Pasaulē aptuveni 130 miljoniem cilvēku japāņu valoda ir dzimtā valoda. Tā ierindojas devītajā vietā pēc runājošo skaita. Japāna ir vienīgā valsts, kur japāņu valoda ir oficiālā valsts valoda. Taču tas nenozīmē, ka tā ir vienīgā vieta, kur runā šajā valodā. Vēsturisku apstākļu dēļ japāņu valodā runā arī Dienvidkorejā, Taivānā, Filipīnās, Brazīlijā (kurā atrodas aptuveni 1.5 miljoni japāņu), Peru, Argentīnā, Austrālijā, Kanādā (Vankūverā), kā arī ASV (Kalifornijā un Havaju salās).

  1. Japāņu valoda nav saistīta ar citām valodām.

Pretēji pastāvošajam uzskatam, japāņu valoda nav saistīta ar ķīniešu valodu. Kandži rakstības veids ir pārņemts no ķīniešiem un tiek izmantots japāņu rakstībā, taču pati japāņu valoda ir unikāla.

  1. Japāņu valoda nav tonāla valoda.

Lielākā daļa Āzijas valodu (ķīniešu, taju, vjetnamiešu) ir tonālas, t.i. tādas, kurām izšķirošs ir toņa augstums, kas nosaka vārda vai zilbes nozīmi. Japāņu fonoloģijā svarīgāka loma izrunas ritmiskumā ir nevis zilbei, bet morai. Uzsvars ir muzikāls un uzsvērtā zilbe tiek izrunāta augsti: áme ‘lietus’ un amé ‘konfekte’, háshi ‘irbulīši’ un hashí ‘tilts’.

  1. Japāņu valodā nevajadzēs daudzskaitli, dzimti un darbības vārdu locījumus.

Japāņu valodā nav daudzskaitļa formas. Piemēram, latviešu valodā mēs sakām “Tā ir grāmata” un daudzskaitlī “Tās ir grāmatas”, bet japāņu valodā mēs sakām “これはほんです” (kore wa hon desu). Nav starpības, vai tas ir vienskaitlis vai daudzskaitlis. Tāpat japāņu valodā, līdzīgi kā angļu valodā, nav dzimtes un netiek locīti darbības vārdi, tāpēc valodu ir vieglāk iemācīties.

Japāņu valodas kursi jau no 10. februāra! Piesakies!

Photo: Photo by Clay Banks on Unsplash

 

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s