Koalīcija vienojas par pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos

anita-jankovic-162ppyjclxM-unsplash.jpg
Koalīcijas sadarbības padome, apspriežot Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, vienojās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai, paziņojumā medijiem informēja Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts.

NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka “šī vēl ir tikai vienošanās”, bet ļoti svarīga, vēsturiska vienošanās.

“Tā ir pirmā reize, kad visas valdību veidojošās partijas devušas zaļo gaismu idejai par pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā. Nacionālā apvienība arī turpmākajā procesā darīs visu iespējamo, lai šī pāreja tiktu īstenota pēc iespējas ātrāk,” solīja Dzintars.

NA sagatavotie likuma grozījumi, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, tai skaitā mazākumtautību bērnudārzos, ja to pieprasa bērna vecāki, varētu kalpot kā pārejas posma risinājums.

Koalīcija ir vienojusies atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai.

KONTEKSTS: 

NA vērsa uzmanību uz situāciju, ka nereti pašvaldība ģimenes dzīvesvietas tuvumā var piedāvāt vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimenei vai nu jāizvēlas bērnudārzs tālu no mājām, vai jāmaksā par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai jāpiekrīt bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski.

Pašlaik likums paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā  vispārējās vidējās izglītības ieguvē, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.

Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Bet 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

Savukārt pērn aprīlī Satversmes tiesa atzina šīs Izglītības likuma normas par atbilstošiem Satversmei.

Avots: lsm.lv. Visu rakstu lasiet šeit.

Leave a Reply