• Visgarākais vārds latviešu valodā ir šis – pretpulksteņrādītājvirziens.
• Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.
• Uzrunājot vecākus, biežāk ir lietojams vietniekvārds “tu”, taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams “Jūs” lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.
• Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram, īkstoņa, vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.
• Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā. Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).

Bonusā – daži interesanti latviešu valodas mēles mežģi:

• Dižā mūža meža eži saož meža rožu ražu, daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.
• Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēžu.
• Maziņš eža puskažociņš
• Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms.
• Kur lai kurlai urlai dur lai.

Avots: Skaties.lv. Visu rakstu lasiet šeit.