Vai “mezha piile nau lācīc” – kas notiek ar latviešu valodu internetā?

 

rawpixel-778690-unsplashPhoto by Rawpixel on Unsplash

Pagājušā gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka gandrīz trešdaļa jeb 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai.

Bet 10% atzinuši, ka internetā apzināti veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Puse aptaujāto uzskata, ka savas domas digitālajā vidē daudz vieglāk ir paust, izmantojot emocijzīmes, attēlus vai video, nevis rakstot.

“Tas, iespējams, izskaidro faktu, ka vairāk nekā 80% atzīst – interneta saziņā gadījušies pārpratumi, sarakste nav saprasta vai ir pārprasta,” piebilst “Samsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Aptaujas dati arī rāda, ka 20% Latvijas jauniešu bieži sazinās internetā pat tad, ja konkrētajā brīdī atrodas vienā telpā.

Viedtālrunis un dažādas lietotnes ļauj sazināties ātri, vienkārši un netraucējot apkārtējos. Tomēr dati atklāj, ka brīvā, ātrā un neviena nekontrolētā saziņa nereti nozīmē nevērīgāku gramatikas un pieturzīmju lietošanu.

“Tas, protams, attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem,” saka E. Tamelīte.

Savdabīgi rakstības principi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente Inta Urbanoviča norāda, ka mūsdienu tehnoloģiskajiem jauninājumiem ir būtiska nozīme valodas attīstībā, un tie paver lieliskas iespējas valodai dažādos virzienos.

Latviešu valoda kopš 20. gadsimta 90. gadiem attīstās ļoti strauji, un lielā mērā to nosaka tieši interneta vides aktualitātes. Šīs straujās pārmaiņas nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikācijas vides attīstību.

Pateicoties internetam un citiem mirkļsaziņas rīkiem, ir sākusi attīstīties neformālā rakstītā valoda, un līdz ar to parādās savdabīgi rakstības principi, atzīmē eksperte.

Viņa norāda vairākus piemērus:

– īpatnēja vārdu saīsināšana (vnk – ‘vienkārši’, tgd – ‘tagad’, plds – ‘paldies’ u.c.), vārdu rakstība atbilstoši izrunai (pac – ‘pats’, nau – ‘nav’, lācīc – ‘lācītis’ u.c.);

– burti bez latviešu diakritiskajām zīmēm (meza pile/ mezha piile ‘meža pīle’), lielo burtu un interpunkcijas zīmju izmantošana emociju paušanai ( PATĪK 🙂 😉 ), anglismu pārdaudzums (okay, sorry, come on u.c.) un vēl daudzas citas īpatnības.

“Šie rakstības jaunievedumi palīdz taupīt laiku, dažkārt palīdz precīzāk izteikt domu, kā arī ļauj rakstītājam justies iederīgākam modernajā pasaulē,” atzīmē I. Urbanoviča,

Normas ignorēt nedrīkst

I. Urbanoviča norāda , ka tomēr, modernizējot runāto un rakstīto valodas formu, mēs nedrīkstam ignorēt normas, tradīcijas un ieradumus, kas veido mūsu valodas pamatu.

Ja mēs pazaudēsim latviešu valodas fonētiku, grafētiku, gramatiku, tad zudīs arī latviešu valoda un līdz ar to arī tauta, uzsver I. Urbanoviča.

Avots: Latvijas Avīze. Visu rakstu lasiet šeit

Leave a Reply